darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Latvija plāno pievienoties Konvencijai par vardarbības izskaušanu | 26.11.2015.

Nākamajā gadā parakstot Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, Latvija aktīvāk iestāsies par vardarbības izskaušanu, informē Labklājības ministrija (LM).

To paredz konceptuāls ziņojums „Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu", kas ceturtdien, 26. novembrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Plānots, ka Latvija Konvencijai pievienosies, to parakstot 2016. gadā un ratificējot līdz 2018. gadam. Pašlaik tā dēvētajai Stambulas konvencijai ir pievienojušās gandrīz visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, izņemot Latviju, Bulgāriju, Čehiju. Saskaņā ar Konvenciju LM būs koordinējošā institūcija dokumentā paredzēto saistību izpildei.

Latvija jau pašlaik attīsta pasākumus vardarbības novēršanai un mazināšanai. Lai šo praksi īstenotu sistēmiski un regulāri, mūsu valsts plāno pievienoties Konvencijai, kas piedāvā skaidru vīziju un plānu dalībvalstu vardarbības mazināšanas politikas veidošanai. Tādējādi būs iespējams veidot nesadrumstalotu, mērķtiecīgu un uz pierādījumiem balstītu politiku, gūstot iespēju saņemt starptautisko ekspertu rekomendācijas tās efektīvākai īstenošanai.

Lielākā daļa konvencijas nosacījumu jau ir ietverti Latvijas normatīvajos aktos. Latvijas Republikas Satversme, tai pakārtotie normatīvie akti, kā arī politikas plānošanas dokumenti jau patlaban aizliedz spīdzināšanu, cietsirdīgu vai cieņu pazemojošu izturēšanos pret cilvēku. Turklāt Latvijā pēdējo gadu laikā ir veiktas būtiskas izmaiņas tiesību aktos, lai mazinātu vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm.

Piemēram, 2014. gada pavasarī stājās spēkā Civilprocesa likuma izmaiņas, kas dod iespēju cietušajiem lūgt pagaidu aizsardzību no vardarbības. Šogad Latvijā ieviesa valsts rehabilitācijas programmas upuriem un vardarbības veicējiem. Daudzas no šīm aktivitātēm atbilst arī Konvencijas prasībām. 

Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē ir ļoti nopietna problēma ar tālejoši negatīvām sekām, kas pasaulē un arī Latvijā skar vidēji katru trešo sievieti un bērnu, un nelabvēlīgi ietekmē visu sabiedrību. ES Pamattiesību aģentūras 2014. gadā publicētajos pētījuma „Vardarbība pret sievietēm: ES mēroga apsekojums" rezultātos noskaidroti satraucoši dati: Latvijā, salīdzinot ar Eiropas rādītājiem, vardarbības līmenis pret sievietēm ģimenēs ir augstāks.

Pētījumā iegūtie dati liecina, ka fizisku un/vai seksuālu vardarbību no esošā vai bijušā partnera savas dzīves laikā vidēji ES dalībvalstīs piedzīvojuši 22% sieviešu, turpretī Latvijā - 32% sieviešu, kas atbilst 270 tūkstošiem sieviešu vecumā no 15 līdz 75 gadiem. Tātad katru dienu Latvijā no partnera vardarbības vidēji cieš 115 sievietes, pat pieņemot, ka gada laikā pret katru bijis vērsts tikai viens vardarbības akts.

Ar konceptuālo ziņojumu iespējams iepazīties LM tīmekļa vietnē sadaļā Aktuāli - LM Dokumentu projekti: http://www.lm.gov.lv/text/1789.

 

Informāciju sagatavoja:

Zane Brīvmane, Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, zane.brivmane@lm.gov.lv