darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
2015.gadā 114 no vardarbības cietušiem cilvēkiem sniegts sociālās rehabilitācijas pakalpojums | 10.02.2016.

2015.gadā 30 Latvijas pašvaldībās ir sniegts valsts apmaksātais sociālās rehabilitācijas pakalpojums no vardarbības cietušām pilngadīgām personām, informē Labklājības ministrija (LM).

Sociāls rehabilitācijas pakalpojums no vardarbības cietušām personām tiek nodrošināts kopš 2015.gada 1.janvāra. Kopumā 2015.gada laikā pakalpojumu saņēmuši 114 cilvēki (5 vīrieši, 109 sievietes), no tiem 67 cilvēkiem sniegtas individuālās speciālistu konsultācijas, t.sk., psihologa, sociālā darbinieka un jurista konsultācijas. 47 cilvēki šo pakalpojumu ir saņēmuši, uzturoties institūcijā. 67% gadījumu vardarbības veicēji bija laulātie vai partneri, 18% citi radinieki vai mājsaimniecībā dzīvojošas personas, 5% svešas personas un 10% bijušie vīri vai bērnu tēvi.

Pakalpojums pieejams no jebkuras vardarbības cietušām personām, tomēr praksē to lielākoties izmanto cilvēki, kas saskārušies ar dzīvesbiedra vai citu tuvinieku vardarbību.

LM uzsver, ka uz vardarbību ģimenē nevar skatīties tikai kā uz atsevišķu indivīdu problēmu. Vardarbība ir cilvēktiesību pārkāpums, kas rada negatīvas sekas ne tikai cietušajam, bet arī apkārtējiem un skar visu sabiedrību kopumā. Dažādās vardarbības situācijas liecina, ka vardarbīga rīcība ir uzvedības un attieksmes modelis ģimenē, partneru starpā, kas tiek piemērots arī bērnu klātbūtnē vai vēl sāpīgāk - pret bērniem.

Dažādie gadījumi parāda, ka cietušo vēršanās tiesību aizsargājošajās institūcijās un speciālistu savlaicīgi sniegtais atbalsts palīdz rast risinājumus vardarbības ģimenē gadījumos un pasargāt sevi no turpmākas vardarbības.

Saskaņā ar Valsts policijas apkopotajiem datiem par saņemtajiem izsaukumiem, cilvēki aktīvāk vēršas arī tiesībsargājošajās iestādēs. Piemēram, 2014.gadā turpināja pieaugt izsaukumu skaits uz ģimenes konfliktiem, pārsniedzot 7000.

Speciālistu, kas sniedz rehabilitācijas pakalpojumu, novērojumi liecina, ka pēc palīdzības bieži vien vēršas cilvēki, kas no tuvinieka vardarbības cietuši ilgstoši.

Sieviete audzina meitu no iepriekšējās laulības un kopīgu meitu. Vīrs ir ļoti greizsirdīgs. Pēdējā konfliktā vīram nepatika sievas auskari. Rezultātā piekāva sievu abu meitiņu klātbūtnē un izdzina visas no sievas dzīvokļa."

Tāpat speciālisti norāda, ka mēdz būt gadījumi, kad mēģinājumi pārtraukt vardarbīgas attiecības vēl vairāk provocē agresiju un nereti varmākas kontrole šādos gadījumos tikai palielinās.

Pēc laulības šķiršanas bijušais vīrs joprojām neliek mieru. Turpinās emocionāla vardarbība, kas izpaužas saņemot rupjas, pazemojošas īsziņas."

Tādēļ būtiski, ka šajā situācijā ir pieejams profesionāls atbalsts un palīdzība, lai būtu iespējams iziet no vardarbības apļa. „Iziešanas" periods var ilgt no 3 mēnešiem līdz pat 3 gadiem. Sarežģītāk ir tad, ja attiecībās ir bērni, līdz ar to attiecību sakārtošana ir daudz komplicētāka.

Papildu informācija par to, kur meklēt atbalstu no vardarbības cietušiem ir pieejama LM tīmekļvietnē izvietotajā infografikā http://www.lm.gov.lv/upload/infografikas/att16z4h.pdf

Video ar sabiedrībā pazīstamu vīriešu viedokli par vardarbību Celt roku pret sievieti? Ieklausies! lūdzu skatiet šeit: https://www.youtube.com/watch?v=Oz9cRB_DhV4

 

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv