darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Noteiks minimālo nodarbinātības ilgumu speciālajās profesijās strādājošajiem | 22.03.2016.

Labklājības ministrija (LM) noteiks minimāli nepieciešamo nodarbinātības ilgumu speciālajās profesijās strādājošajiem cilvēkiem, lai šajās profesijās strādājošie varētu saņemt privātajā pensiju līmenī uzkrāto papildpensiju pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas.

Minimālais nodarbinātības ilgums attiecīgajā profesijā būs vismaz 10 gadi. Tas nozīmē - ja cilvēks savā darba mūžā ir strādājis kādā no speciālajām profesijām (Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra „Noteikumi par speciālajām profesijām, kurās privāto pensiju fondu pensiju plānos norādītais strādājošo pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem" Nr.47) kopumā 10 gadus, viņam būs tiesības izņemt privātajā pensiju shēmā uzkrāto papildpensiju atbilstoši pensiju plāna noteikumiem pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas.

Speciālās profesijas ir profesijas, kas ir pakļautas kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem, paaugstinātam profesionālo iemaņu zaudēšanas riskam, specifiski veicamā darba raksturam, kaitīgiem, psiholoģiskiem faktoriem, stresam, dzīvības un veselības apdraudējumam (riskam). Piemēram, dzelzceļa, aviācijas, jūrniecības, ražošanas, izglītības u.c. jomās.

Nodarbinātības periodu cilvēks varēs apliecināt ar darba grāmatiņu (darba līguma grāmatiņu), darba līgumu, darba devēja izziņu, Latvijas Valsts arhīva izziņu, tiesas nolēmumu un citiem nodarbinātības ilgumu apliecinošiem dokumentiem.

Iepriekšminēto paredz otrdien, 22.martā, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par speciālajām profesijām, kurās privāto pensiju fondu pensiju plānos norādītais strādājošo pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem.

Atgādinām, ka Latvijā pensiju sistēma veidota trīs līmeņos. 1.līmenis ir valsts obligātā nefondētā pensiju shēma (spēkā no 1996.gada 1.janvāra), 2.līmenis - valsts obligātā fondētā pensiju shēma (spēkā no 2001.gada 1.jūlija) un 3. līmenis - privātā brīvprātīgā pensiju shēma (spēkā no 1998.gada 1.jūlija).

Privātās brīvprātīgās pensiju shēmas mērķis ir tās dalībniekiem ar privāto pensiju fondu starpniecību uzkrāt un ieguldīt viņu pašu brīvprātīgi izdarītās vai viņu labā izdarītās naudas līdzekļu iemaksas, nodrošinot šiem dalībniekiem vecumā papildus pensiju. Veicot iemaksas privātajā pensiju fondā, var iegūt tiesības uz uzkrāto papildpensiju no 55 gadu vai agrāka vecuma. Cilvēks brīvprātīgi var izvēlēties - vai izņemt uzkrāto papildpensiju no agrāka vecuma.

Latvijā darbojas 6 privātie pensiju fondi (5 - atklātie pensiju fondi un 1 slēgtais pensiju fonds). Kopumā Latvijā pensiju 3.līmenī savus uzkrājumus veido 255 013 dalībnieki (78% individuālie dalībnieki, 22% uzņēmumu darbinieki, par kuriem iemaksas veic darba devēji).

Ja cilvēks izvēlas 3.pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus izņemt no agrāka vecuma, jārēķinās, ka uzkrātā papildpensijas summa būs mazāka, nekā krājot to ilgāk un izņemot vēlākā vecumā, jo turpinot veikt iemaksas savā pensiju 3.līmeņa kontā, uzkrātā summa turpina pelnīt procentus.

 

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825