darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Jānis Reirs: aicinu darba devējus atbalstīt jauniešus pirmās darba pieredzes gūšanā | 19.04.2016.

Laikā no 2014. līdz 2015.gadam darbā iekārtojās 44 tūkst. jeb 54% no visiem reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem no 15 līdz 29 gadiem, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par Jauniešu garantijas īstenošanas progresu.

Kopumā 2014.-2015.gadā Jauniešu garantijas programmas ietvaros tā saucamais kvalitatīvais atbalsts sniegts 11 tūkst. jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, bet visvairāk apmācību pasākumos - 8,3 tūkstoši. Vienlaicīgi darba meklēšanas atbalsta pasākumos piedalījušies kopumā 63 tūkst. jauniešu, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos - 17 tūkst., jauniešiem sniegtas 74 tūkst. karjeras konsultācijas.

LM uzsver, ka kopumā jauniešu situācija darba tirgū pēdējos gados uzlabojas - pieaug jauniešu no 15 līdz 24 gadiem nodarbinātības līmenis (33,5%, ES vidējais 34,1% - 2015.g. 3.cet.) un mazinās bezdarbs (Latvijā 16,2%, ES vidējais 20,2% - 2015.g.3.cet.). 2014.-2015.gadā reģistrētā bezdarbnieka statusu Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) saņēma 82 tūkst. jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem.

Jauniešu garantijas programma sniedz atbalstu jauniešiem - gan tiem, kam trūkst zināšanu un prasmju, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū, gan tiem, kam profesija ir apgūta, bet grūtības iekļauties darba tirgū darba pieredzes trūkuma dēļ.

„Profesijas un darba tirgū pieprasīto prasmju apguve arī turpmāk būs galvenais atbalsta virziens bez darba esošajiem jauniešiem. Tāpēc īpaši aicinu darba devējus izmantot Jauniešu garantijas sniegtās iespējas, tostarp finansiālu atbalstu. Tas ļauj nodrošināt jauniešiem tik ļoti nepieciešamo pirmo darba pieredzi, kā arī nolūkot savam uzņēmumam potenciālos darbiniekus," uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.

Veiktās iestrādes un pilnveidotie atbalsta pasākumi jauniešiem būtu turpināmi arī pēc Jauniešu garantijas programmas noslēguma 2018.gadā, līdz ar to nepieciešama diskusija ES līmenī par iespējām piešķirtā finansējuma ietvaros pagarināt Jauniešu garantijas programmas īstenošanu līdz 2020.gadam.

Iepriekšminēto paredz otrdien, 19.aprīlī, valdībā izskatītais Informatīvais ziņojums par Jauniešu garantijas īstenošanas progresu.

Kopumā laikā no 2014. līdz 2015.gadam Jauniešu garantijas programmas īstenošanai izlietoti 18, 79 milj. eiro jeb 27% no Jauniešu garantijas kopbudžeta, tajā skaitā Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas finansējums - 8,16 milj. eiro, ESF finansējums - 8,21 milj. eiro, valsts budžeta līdzfinansējums - 1,46 milj. eiro un privātais līdzfinansējums - 951,16 tūkst. eiro.

Jauniešu garantijas programmu īsteno kopš 2014.gada sākuma.

Jauniešu garantijas mērķis ir veicināt nodarbinātībā, izglītībā un apmācībās neiesaistītu jauniešu (NEET grupas jauniešu) iesaisti darba tirgū vai izglītībā. Jauniešu garantijas mērķa grupa ir jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuriem četru mēnešu laikā pēc reģistrācijas NVA vai iesnieguma iesniegšanas izglītības iestādē, kas īsteno 1 vai 1,5 - gadīgās profesionālās izglītības programmas, atkarībā no jaunieša iegūtajām prasmēm un iepriekšējas darba pieredzes tiek piedāvāts atbalsts darba meklēšanā, kvalitatīvs tālākās izglītības, pirmās darba pieredzes iegūšanas vai darba piedāvājums (tajā skaitā izglītības programmās, kuras pabeidzot tiek iegūta atzīta profesionālā kvalifikācija).

 

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv