darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Labklājības ministrija un Pašvaldību savienība vienojas par sociālajiem jautājumiem | 05.05.2016.

Ceturtdien, 5.maijā, Labklājības ministrijā (LM) notika ikgadējās sarunas ar Latvijas Pašvaldības savienību (LPS). Sanāksmes laikā labklājības ministrs Jānis Reirs, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, LM speciālisti, kā arī pašvaldību pārstāvji apsprieda aktuālos jautājumus labklājības nozarē.

Klātesošie vienojās, ka 2017.gadā garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmenis paliks pašreizējā apmērā – tas ir 49,80 eiro.

LPS sarunās uzsvēra, ka pabalsta GMI līmeņa nodrošināšanai saņēmēju struktūra kopš krīzes laikiem ir mainījusies – aizvien vairāk GMI pabalsta saņemšanai piesakās iedzīvotāji ar zemām pensijām, cilvēki ar invaliditāti, kā arī salīdzinoši augsts ir bērnu skaits, kuri saņem sociālās palīdzības pabalstu. Katrs desmitais GMI pabalsta saņēmējs ir nodarbināta persona.

„Nepieciešama ciešāka sadarbība ar Valsts darba inspekciju un Valsts ieņēmumu dienestu, lai operatīvi un regulāri sniegtu informāciju abām iestādēm par tiem cilvēkiem, kuri ir nodarbināti, taču vienlaikus pretendē uz garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņemšanu. Savlaicīga un regulāra informācija sniegtu papildus faktus lēmuma pieņemšanai par augsta riska jomām un tematiskajām pārbaudēm uzņēmumos”, uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs. Attiecībā uz šo jautājumu puses bija vienisprātis.

Tāpat, ņemot vērā, ka līdz 2016.gada 31.decembrim ir apturēts valsts finansējums mērķdotācijām sociālo darbinieku, kuri strādā ar ģimenēm ar bērniem, amatalgu paaugstināšanai, sarunās LM un LPS vienojās, ka LM iekļaus finansējuma pieprasījumā 2017.gada budžetam finansējumu mērķdotāciju atjaunošanai. Vienlaikus arī LPS izvērtēs iespējamos finansējuma avotus un virzīs šo jautājumu arī iekļaušanai Ministru kabineta un LPS sarunās.

LM vērsa uzmanību, ja papildus finansējums netiks piešķirts, gada beigās būs nepieciešamība grozīt normatīvos aktus, kārtējo reizi atliekot valsts mērķdotācijas pašvaldībām atjaunošanu. Valsts mērķdotācija to sociālo darbinieku amatalgu paaugstināšanai, kuri strādā ar ģimenēm un bērniem, tika piešķirta no 2007.gada 1.oktobra līdz 2009.gada 1.jūlijam – 124,09 Ls (176,56 eiro) vienam sociālajam darbiniekam.

Sarunās aktualizējās vairāki aspekti attiecībā uz sociālā darba izglītību un speciālistu ar atbilstošu izglītību pieejamību. Abas puses vienojās, ka nepieciešama diskusija, vai valsts budžeta finansējumu sociālā darba studiju programmām lietderīgāk uzticēt LM.

Sarunās neizpalika arī jautājums par labākajiem risinājumiem, lai nodrošinātu neatkarīgas dzīves iespējas tiem cilvēkiem, kuri pieņēmuši lēmumu atstāt ilgstošas sociālās aprūpes institūciju un uzsākt patstāvīgu dzīvi sabiedrībā. Diskusiju rezultātā LM un LPS vienojās, ka, lai uzsāktais deinstitucionalizācijas process raiti virzītos uz priekšu, tuvākajā laikā abas puses kopīgi izstrādās priekšlikumus tam, kā atbalstīt tos cilvēkus, kuri pieņēmuši lēmumu uzsākt patstāvīgu dzīvi ārpus institūcijas un šis priekšlikums tiks iesniegts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.




Informāciju sagatavoja:
Viktorija Buraka, labklājības ministra preses sekretāre, 67021594, Viktorija.Buraka@lm.gov.lv