darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Labklājības ministrs: pieaug iedzīvotāju līdzdalība pensiju sistēmā | 16.05.2016.

Kopš 2009.gada, kad krasi - par 100 tūkstošiem - cilvēku samazinājās sociālo iemaksu veicēju skaits, situācija pakāpeniski uzlabojas. 2015.gadā sociālo iemaksu veicēju skaits sasniedzis 995 tūkstošus cilvēku.

„Svarīgi apzināties, ka ar savu legālo līdzdalību pensiju sistēmā ikviens cilvēks vispirms nodrošina pensijas izmaksu saviem vecākiem un vecvecākiem šodien un uzkrāj savu pensijas kapitālu nākotnei," uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.

Ministrs J.Reirs uzsver, ka aktīvie sociālo iemaksu veicēji ar savām iemaksām šobrīd nodrošina pensiju izmaksu pašreizējiem pensionāriem, vienlaikus viņi virtuāli krāj savu pensijas kapitālu. Piemēram, 2015.gadā 2,1 strādājošais nodrošināja ar pensiju vienu vecuma pensionāru. Papildu vecuma pensiju nodrošināšanai strādājošie vēl nodrošina gan invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensiju izmaksas, gan dažādu pabalstu izmaksas - slimības, bezdarba, ar bērna piedzimšanu un kopšanu saistīto pabalstu u.c.

Pieaug arī ienākumi, no kuriem veiktas sociālās iemaksas. 2015.gadā tie bija 693,56 eiro mēnesī. Joprojām nemainīga ir atšķirība starp sieviešu un vīriešu ienākumiem, jo sievietes tipiski strādā zemāk apmaksātās nozarēs. Sievietēm ienākumi, no kuriem veiktas sociālās iemaksas, 2015.gadā vidēji mēnesī bija par 112,75 eiro zemāki nekā vīriešiem.

Labklājības ministrija (LM) kā ļoti satraucošu faktu uzsver augsto maksātāju skaitu, kuriem sociālās iemaksas reģistrētas no ienākumiem līdz minimālajai algai. Šie skaitļi kopš krīzes laika nav būtiski mainījušies un 2015.gadā bija 36%, nepastāvot būtiskām atšķirībām starp sievietēm un vīriešiem. LM no vienas puses atzīst, ka iemesli var būt objektīvi - cilvēks nodarbināts profesijā, kur darba samaksa nav augstāka par minimālo mēneša darba algu, pastāv dažādi nodokļu maksāšanas režīmi, u.c., tomēr daļa no šiem maksātājiem ir ēnu ekonomikas rezultāts.

2015.gadā jaunpiešķirtā vecuma pensija bija 306,81 eiro, kas, salīdzinot ar 2014.gadu, ir pieaugusi vidēji par 27,84 EUR. Tā kā pensijas aprēķina formula paredz solidaritāti starp dzimumiem (lai arī sieviešu paredzamais mūza ilgums ir par aptuveni 10 gadiem garāks nekā vīriešiem, tomēr pensijas aprēķinam abiem dzimumiem tas tiek ņemts vienāds), tad vecuma pensijas apmēros nepastāv būtiska atšķirība starp sievietēm un vīriešiem.

No 1996.gada Latvijā pakāpeniski ir ieviesta 3 līmeņu pensiju sistēma. 1996.gadā ieviesa uz individuālajām sociālās apdrošināšanas iemaksām balstītu pensiju sistēmu jeb pensiju sistēmas 1.līmeni. Valsts fondēto pensiju shēma jeb 2.līmenis ieviests 2001.gada 1.jūlijā. Privātā pensiju apdrošināšana jeb 3.līmenis ieviests 1998.gada 1.jūlijā.

Atgādinām, ka visa gada garumā LM notiek informatīvā kampaņa par pensiju sistēmu, kurai 2016.gadā aprit 20 gadu (#LVpensijas20).

 

Informāciju sagatavoja:

Viktorija Buraka, labklājības ministra preses sekretāre, 67021594, Viktorija.Buraka@lm.gov.lv