darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
LM: nepieciešams veicināt cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos darba tirgū | 15.07.2016.

Labklājības ministrija (LM) uzsver, ka cilvēkiem ar III invaliditātes grupu ir mēreni izteikta invaliditāte, attiecīgi darbspējas ir mēreni ierobežotas un šo cilvēku līdzdalība darba tirgū ir ļoti vēlama. III invaliditātes grupas pieaugums visvairāk vērojams tieši darbspējīgā vecuma cilvēku vidū. Vienlaikus jāatzīmē, ka, piemēram, vecuma pensijas saņēmēju vidū lielākais pieaugums pēdējos gados ir I invaliditātes grupas ietvaros.

2008. gadā valstī invaliditāte bija noteikta 131 524 cilvēkiem, 2015. gadā jau 174 060 cilvēkiem. Līdz 2008. gadam cilvēku ar invaliditāti skaitam bija neliela tendence samazināties (par vidēji 3,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), bet kopš 2008. gada tas ik gadu palielinās.  Līdz ar to 2008. gadā cilvēku ar invaliditāti īpatsvars no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaitu bija 5,82%, savukārt 2015. gadā jau 8,64%. Savukārt pirmreizēji noteiktās invaliditātes vidū pēdējos gados arvien pieaug senioru īpatsvars. Piemēram, ja 2006. gadā starp cilvēkiem, kam pirmreizēji noteikta invaliditāte, 18% bija vecāki par 60 gadiem, tad 2008. gadā tie bija 36% un 2015. gadā jau 46% seniori.

Cilvēku ar invaliditāti skaita pieaugums skaidrojams ar sabiedrības novecošanu kopumā, kā arī citiem savstarpēji saistītiem faktoriem - izmaiņām rīcībpolitikā un atbalsta pasākumos, kas paredzēti cilvēkiem ar invaliditāti, pārmaiņām sociālekonomiskajā situācijā. Ekonomiskās krīzes ietekme, bezdarbs un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības problēmas ir tie iemesli, kuru dēļ cilvēkiem nav bijusi iespēja laicīgi un individuālām vajadzībām atbilstoši apmeklēt ārstus speciālistus un līdz ar to saņemt atbilstošu ārstēšanu. Tas attiecīgi var novest pie veselības problēmu pasliktināšanās un, iespējams, arī invaliditātes cēloņu iestāšanās.

Cilvēki ar invaliditāti ir viena no sociāli mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, kurai ir nepieciešams papildus atbalsts. Sniegtajam atbalstam ir jābūt samērīgam ar citu iedzīvotāju grupu interesēm, kā arī tādam, lai motivētu iesaisti darba tirgū. Invaliditāte ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks nav spējīgs strādāt, bet gan to, ka viņam ir ierobežotas darbspējas. Līdz ar to ir nepieciešams veicināt cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos darba tirgū, stiprinot finansiālo neatkarību no pabalstiem. Tāpēc ir nepieciešama detalizētāka analīze par cilvēku pieplūduma iemesliem invaliditātes sistēmā dažādās invaliditātes grupās.

Tāpat cilvēku ar invaliditāti dzīves līmeņa uzlabošana, neatkarīgi no noteiktās invaliditātes grupas, ir atkarīga no koordinētas sadarbības starpnozaru līmenī, kur vienlīdz liela atbildība ir gan labklājības nozarei, gan veselības, izglītības u.c. nozarēm. Būtiska nepieciešamība ir nodrošināt savlaicīgus, mērķētus un pieejamus medicīnas pakalpojumus, novēršot cilvēku veselības stāvokļa pasliktināšanos un invaliditātes cēloņu iestāšanos. Tāpat būtiski ir nodrošināt iekļaujošas izglītības pieejamību, sniedzot iespēju jau bērnībā iegūt zināšanas un iemaņas, kas nākotnē būtu par pamatu neatkarīgai dzīvei.

 

Ministru kabinets 2015. gada nogalē ir akceptējis "Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.-2020. gadam īstenošanas plānu 2015.-2017. gadam". Plānā uzsvērtā pāreja no medicīniskā modeļa, kas uzsver cilvēka nespēju un atkarību no citiem cilvēkiem, uz cilvēktiesībās balstītu sociālo modeli, kurā uzsvars tiek likts uz cilvēka ar invaliditāti tiesībām uz patstāvīgu dzīvi un aktīvu līdzdalību sabiedriskajos procesos, būt pašiem savas dzīves noteicējiem, baudot visas tiesības un brīvības, kas ir piemērojamas vienlīdzīgu iespēju īstenošanā un savas dzīves kvalitātes uzlabošanā. Tādējādi Latvijai turpmāk jāvirzās uz invaliditātes jomas pārstrukturēšanu, lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti aktivitāti atlikušo darbspēju ietvaros un jāveido tādi atbalsta pasākumi, lai cilvēki ar invaliditāti varētu līdzvērtīgi pārējai sabiedrībai izmantot sniegtās iespējas un tiesības.

 

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv