darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Reirs: labklājības nozares nākamā gada prioritāte ir sociālās nevienlīdzības mazināšana | 23.08.2016.

2017. gadā sociālajā jomā plānots īstenot vairākas aktivitātes sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu dzīves un ienākumu līmeņa uzlabošanai - bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpe ģimeniskā vidē, valsts minimālā atbalsta palielināšana apgādnieku zaudējušiem bērniem, ģimenes un valsts pabalsta palielināšana par 4. un nākamajiem bērniem, u.c.

Labklājības ministrs Jānis Reirs uzsver: "Nākamā gada budžeta kontekstā Labklājības ministrijas prioritāte ir nevienlīdzības mazināšana, īpaši ģimenēm ar bērniem. Sabiedrības pienākums ir rūpes un atbildība par ikvienu bērnu. Tāpēc papildus atbalsts plānots daudzbērnu un nepilnām ģimenēm, jo nav šaubu, ka bērna interesēs ir dzīvot ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē. Tāpat nav pieļaujams, ka bērnam apgādnieka zaudēšanas gadījumā situācija un dzīves apstākļi ievērojami pasliktinās."

Viens no Labklājības ministrijas būtiskākajiem mērķiem ir pilnveidot bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpi ģimeniskā vidē. Lai to īstenotu, paredzēts uzlabot adoptētājiem sniegtā atbalsta sistēmu, un ārpusģimenes aprūpes sistēmu. Veicinot ģimeniskā vidē (aizbildņi, audžuģimenes) balstītu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu attīstību, bērniem jādzīvo labvēlīgā ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē.

Šobrīd viskritiskākā situācija un augstākais nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars ir nepilnajās ģimenēs. Tāpēc īpaši būtiska ir apgādnieka zaudējuma pensijas apmēra palielināšana, tuvinot to minimālo uzturlīdzekļu apmēram, kādu valsts garantē gadījumos, kad kāds no bērna vecākiem nepilda savus pienākumus un bērnam nepieciešamo uzturēšanu nenodrošina. Tāpēc, lai mazinātu nepilno ģimeņu nabadzību un visiem bērniem piedāvātu līdzvērtīgu sociālo nodrošinājumu, no 2017. gada 1. janvāra plānots noteikt koeficientus valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, lai palielinātu minimālo apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru.

Savukārt, lai radītu ekonomiski labvēlīgākus apstākļus daudzbērnu ģimenēm, kas ir otrs augstam nabadzības riskam pakļauto ģimeņu veids, plānots palielināt ģimenes valsts pabalstu. Proti, ģimenes valsts pabalstu ģimenēs ar četriem un vairāk bērniem no 2017. gada 1. janvāra paredzēts palielināt par ceturto un nākamajiem bērniem no pašreizējiem 34,14 eiro līdz 50 eiro par katru bērnu mēnesī. Plānots saglabāt esošo koeficientu principu un par ceturto un nākamajiem bērniem pabalstu noteikt 4,4 reizes lielāku, nekā par pirmo bērnu (11,38 x 4,4 = 50,07 eiro).

Tāpat plānots no 2017. gada 1. janvāra palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksas par personām, kuras kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, t.i., iemaksas pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai no 171 eiro (šobrīd no 142,29 eiro).

Vienlaikus 2017. gadā un turpmāk ik gadu, plānots, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūra papildu 913 cilvēkiem nodrošinās sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Izmantojot pakalpojumus, darbspējīgie cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, t.sk. invaliditāti, varēs pilnvērtīgāk iekļauties sabiedrībā un darba tirgū.

 

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv