darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Vardarbība pret sievietēm ir cilvēktiesību pārkāpums | 25.11.2016.

Šodien, 25.novembrī, pasaulē atzīmē Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautisko dienu vardarbības izskaušanai pret sievieti. Vardarbība pret sievietēm aizvien ir aktuāls izaicinājums, par ko ne vienmēr runājam atklāti. Tas ir liels noziegums pret tūkstošiem sieviešu un bērnu, kas ietekmē visu sabiedrību kopumā.

Labklājības ministrs Jānis Reirs uzsver: „Ir svarīgi vēl un vēlreiz atkārtot, ka jebkura veida vardarbība - vardarbība pret sievieti, vardarbība ģimenē - ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums. Tas rada negatīvas sekas ne tikai cietušajam, bet arī apkārtējiem un skar visu sabiedrību. Diemžēl sabiedrībā ir augsts tolerances līmenis pret vardarbību ģimenē un bieži vien arī neizpratne, kā rīkoties šādās situācijās. Tādēļ ļoti būtisks ir sistemātisks un regulārs darbs ar sabiedrību, skaidrojot dzimumu līdztiesību un atbildību."

Saskaņā ar ANO datiem, pasaulē viena no trīs sievietēm savas dzīves laikā cietusi no fiziskas vai seksuālas vardarbības. Turklāt sievietēm vecumā no 15 līdz 44 gadiem ir lielāks risks ciest no izvarošanas un vardarbības ģimenē nekā no vēža, ceļu satiksmes negadījuma, kara vai malārijas.

Vardarbībai pret sievietēm dažādās kultūrās un valstīs ir ļoti dažādas izpausmes, daudzas vardarbības formas pret sievietēm, piemēram, cilvēktirdzniecību un piespiedu prostitūciju, bieži vien pielieto organizētā noziedzība. 

Latvijā izplatītāka vardarbības forma pret sievietēm ir dzīvesbiedra fiziska vardarbība, no kuras savas dzīves laikā ir cietuši 32% sieviešu. Dati par ierosinātajiem kriminālprocesiem parāda, ka 2015. gadā Latvijā vismaz 5 sievietes nogalināja viņu vīri, bijušie vīri vai partneri, vismaz 50 sievietēm partneri nodarīja nopietnus miesas bojājumus, vismaz 150 bērni cieta no tuvinieku fiziskas vai seksuālas vardarbības. Taču daudzi gadījumi paliek ārpus speciālistu redzesloka.

Beidzamajos gados Latvijā saglabājas augsts tolerances līmenis pret vardarbību privātajā sfērā un saglabājas tendence vainot pašu upuri. Šie rādītāji ir vieni augstākajiem visā Eiropas Savienībā. Tā, saskaņā ar Eurobarometra 2010. un 2016. gadā publicētajiem aptauju datiem tikai 64% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vardarbība ģimenē pret sievietēm ir nepieļaujama un tai vienmēr jābūt sodāmai. ES šādi uzskata vidēji 84% iedzīvotāju. Latvijā, līdzās Rumānijai un Bulgārijai, ir vislielākais iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka vardarbība ģimenē ir privāta lieta, un tā jārisina ģimenes lokā - šādi uzskata 31% iedzīvotāju.   

Eurobarometra 2016. gadā publicētās aptaujas dati parāda arī, ka Latvijā katrs trešais (36%) pazīst sievieti vai vīrieti, kas bijis vardarbības ģimenē upuris. Tomēr vēl joprojām gan pašiem cietušajiem, gan līdzcilvēkiem trūkst informācijas par to, kur vērsties pēc palīdzības šādos gadījumos - tikai puse no iedzīvotājiem (54%) kaut ko zina par atbalsta dienestiem sievietēm, kuras cietušas no vardarbības ģimenē.

Kopš 2014. gada cietušie no vardarbības ģimenē var saņemt tūlītēju aizsardzību pret vardarbību, ja tiek apdraudēta cietušā dzīvība, brīvība un veselība. Pagaidu aizsardzību pret vardarbību ģimenes vardarbībā cietušie var lūgt policijai un tiesai. Regulējums paredz tiesības policijai, izbraucot uz izsaukumu, tūlītēji pieņemt lēmumu par nošķiršanu, proti - uzlikt par pienākumu varmākam pamest mājokli, aizliegt tuvoties mājoklim un sazināties ar cietušo. Policijas lēmums par nošķiršanu tiek izpildīts nekavējoties un ir spēkā līdz 8 dienām.

2015. gadā Valsts policijas darbinieki pieņēma 72 policijas lēmumus par nošķiršanu, un 2016. gada 9 mēnešos Valsts policijas darbinieki ir pieņēmuši jau 143 policijas lēmumus. 2016. gada 9 mēnešos Valsts policijā saņemti 540 tiesas lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kuros kā visbiežāk piemērojamais pagaidu aizsardzības līdzeklis ir noteikts aizliegums varmākam atrasties tuvumā mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs.

Vidējais varmākas vecums bijis 42 gadi, aizsargājamās personas vidējais vecums - 44 gadi. No visiem Valsts policijas pieņemtajiem lēmumiem par nošķiršanu, aizsargājamās personas visbiežāk bijušas sievietes: 67 kopdzīves partneres lūdza aizsardzību no saviem partneriem; 37 sievas no vīriem; 15 mātes no dēliem.

Lai pievērstu uzmanību vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē problēmai, jau trešo gadu Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts policiju, Resursu centru sievietēm „Marta", Somijas un Nīderlandes vēstniecību, kā arī Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā organizē konferenci, kas pulcē dažādu jomu speciālistus, kas ikdienā strādā ar gadījumiem, kad notiek vardarbība ģimenē. Šogad konference notika 24. novembrī Valsts policijas koledžā un tajā piedalījās 150 dalībnieki.

Konferencē tika pārrunāta citu valstu pieredze un prakse, starpinstitūciju sadarbības uzlabošanas jautājumi saistībā ar pieejamo pakalpojumu efektīvu un mērķtiecīgu nodrošināšanu, tiesiskās aizsardzības piemērošanas praktiskie aspekti un izaicinājumi.  Pašvaldības un Valsts policijas darbinieki, kā arī tiesneši pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar tiesiskās aizsardzības instrumentu praktisko piemērošanu, vardarbības situācijas riska novērtējuma nepieciešamību un izaicinājumiem likumdošanas pilnveidošanā.

Šogad kā jauna tēma konferencē tika iekļauts jautājums par preventīvo darbu vardarbības novēršanai. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts ir veicis aprēķinus par vardarbības ģimenē izmaksām ES valstīs. Summas ir mērāmas desmitos miljonu eiro. Strādājot preventīvi ar vardarbības cēloņiem, izglītojot sabiedrību, caur dažādiem neformālās izglītības veidiem, kas vienlaikus māca cieņpilnu un līdztiesīgu attieksmi vienam pret otru, tādējādi mazinot stereotipus, kas nereti tiek piedēvēti vienam vai otram dzimumam, ir iespējams šīs izmaksas būtiski samazināt.