darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Pakalpojumu attīstību sociālajos dienestos kavē ierobežoti personāla un laika resursi | 30.08.2017.

Latvijas sociālajos dienestos joprojām galvenais akcents tiek likts uz sociālās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem, kamēr profesionāla sociālā darba un sociālo pakalpojumu attīstību kavē ierobežotie personāla un laika resursi. Tā liecina Labklājības ministrijas (LM) un nodibinājuma "Baltic Institute of Social Sciences" veiktā pētījuma par sociālo dienestu darbību starpziņojuma rezultāti.

Pētījuma ietvaros tika aptaujāti 54 procenti pašvaldību sociālo dienestu strādājošo sociālā darba speciālistu un 88 procenti šo dienestu vadītāju, kā arī veiktas 46 padziļinātās intervijas. Tika apzināts sociālā darba speciālistu un sociālo dienestu vadītāju redzējums par sociālā darba prakses saturu un tās robežām, par darba organizāciju sociālajā dienestā un īstenoto sadarbību gan ar klientiem, gan sadarbības partneriem, kā arī par sociālā dienesta tēlu un citiem jautājumiem.

Kā liecina pētījuma rezultāti, sociālie dienesti visā Latvijā nodrošina atbalstu divām lielām klientu grupām - trūcīgām un/vai maznodrošinātām personām un ģimenēm ar bērniem. Taču aktuālāko sociālo problēmu ziņā situācija reģionu griezumā atšķiras. Ja ekonomiskās situācijas radītās problēmas visbiežāk par aktuālām saredz Latgales reģiona sociālo dienestu vadītāji, tad viņu Rīgas reģiona kolēģu vērtējumā aktuālākās ir atkarības un bērnu uzvedības problēmas, kā arī iztikas līdzekļu nepietiekamība, kas sastopama arī strādājošo iedzīvotāju vidū.

Pētījuma dati ļauj secināt, ka Latvijas sociālajos dienestos joprojām galvenais akcents tiek likts uz sociālās palīdzības sniegšanu - vairākums aptaujāto uzskata, ka kopumā sociālā dienesta darbs atbilst pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām. Tomēr kvalificēta personāla un laika resursu trūkums kavē vēl efektīvākas darbības īstenošanu, kas nodrošinātu savlaicīgāku reaģēšanu uz klientu vajadzībām, samazinātu sociālo darbinieku pārslodzi, paredzot vairāk laika tiešam kontaktam ar klientu, kā arī attīstītu sociālos pakalpojumus. Resursu trūkums ierobežo arī pašvaldību sociālo dienestu iespēju pildīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto normu, proti, ka pašvaldībā uz katriem 1000 iedzīvotājiem jābūt vienam sociālā darba speciālistam.

Lai situāciju uzlabotu, LM īsteno dažādas aktivitātes sociālā darba speciālistu profesionālās pilnveides celšanai un sociālā darba izglītības pilnveidei. Turklāt Eiropas Struktūrfonda līdzfinansētā projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" ietvaros tiks izstrādāts kvalitātes vadības modelis, kas paredz sociālā dienesta darba organizācijas standarta izveidi, ietverot tajā gan sociālā darba robežu jautājumus, gan slodzes kritēriju noteikšanu.

Pētījums tiek īstenots ESF projekta Nr. 9.2.1.1/15/I/001 Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās ietvaros. Projekts uzsākts 2015. gada aprīlī un turpināsies līdz 2022. gada decembrim.