darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Samazinās 2. līmeņa pensiju administrēšanas izmaksas | 03.10.2017.

Tiks samazinātas 2. līmeņa pensiju administrēšanas izmaksas. To paredz otrdien, 3. oktobrī, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā".

Šobrīd Valsts fondēto pensiju likums nosaka, ka līdzekļu pārvaldītājam maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi veido maksājuma pastāvīgā daļa, kas ir viens procents no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā un maksājuma mainīgā daļa, kas ir atlīdzība fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam par ieguldījumu plāna darbības rezultātu, un tās apmērs ir atkarīgs no pensiju plāna ienesīguma.

Maksimālais apmērs maksājumam par ieguldījumu plāna pārvaldi, ietverot maksājuma pastāvīgo un mainīgo daļu, rēķinot par pēdējo 12 mēnešu periodu, nepārsniedz 1,5 procentus no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu plānu prospektos nav paredzēti ieguldījumi komercsabiedrību akcijās, citos kapitāla vērtspapīros un tiem pielīdzināmos vērtspapīros, kā arī divus procentus no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības citiem ieguldījumu plāniem.

Līdz ar to šobrīd aktīvu un fiksēto pārvaldes ienākumu pieaugums apsteidz saistīto izmaksu pieaugumu. Tāpēc, aktīviem turpinot augt, nepieciešams pārskatīt valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) līdzekļu pārvaldītāju pārvaldīšanas maksas, vienlaikus neapdraudot atsevišķu sistēmas dalībnieku (VFPS līdzekļu pārvaldītāju) dzīvotspēju.

Valdības pieņemtajā likumprojektā pārvaldīšanas maksājuma pastāvīgo daļu paredzēts noteikt līdz 0,6 procentiem (2018. gadā - līdz 0,8 procentiem) - kopējai pārvaldītāja pārvaldīšanā esošo ieguldījumu plānu aktīvu daļai, kas uz kārtējā gada 1. janvāri nepārsniedz 300 miljonus eiro, un līdz 0,4 procentiem (2018. gadā - līdz 0,6 procentiem) - kopējai pārvaldītāja pārvaldīšanā esošo ieguldījumu plānu aktīvu daļai, kas uz kārtējā gada 1.janvāri pārsniedz 300 miljonus eiro. Daļa, no kuras mainās komisijas maksas patstāvīgās daļas likme, veidojas kā 10% no shēmas pašreizējiem kopējiem aktīviem.

Pārvaldīšanas maksājuma mainīgo daļu, kas ir atlīdzība fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam par ieguldījumu plāna darbības rezultātu, paredzēts aprēķināt atkarībā no pensiju plāna ienesīguma pārsnieguma virs etalona, kas tiek noteikts kā obligāciju un akciju tirgus indeksu kombinācija, atkarībā no ieguldījumu plānu stratēģijas. Komisijas mainīgās daļas aprēķina periods tiks pagarināts no diviem līdz vismaz astoņiem gadiem.

Tāpat tiks noteikts pārvaldīšanas maksājuma maksimālais apmērs (ietverot pastāvīgo un mainīgo daļu) - 0,85 procentus (2018. gadā - 1,05 procentus) no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības konservatīvajiem plāniem un 1,1 procentus (2018. gadā - 1,3 procentus) no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības aktīvajiem un sabalansētajiem plāniem.

Bez tam likumprojekts paredz arī palielināt akciju īpatsvaru ieguldījumos līdz 75 procentiem; palielināt kopējo limitu ieguldījumiem alternatīvajos ieguldījumu fondos līdz 15 procentiem; veikt ieguldījumus arī tādu valdību obligācijās, kas nav ES, EEZ, vai OECD dalībvalsts un kas nav iekļautas Latvijas vai dalībvalsts biržā, bet kuru prospektā ir noteikts, ka obligācijas šādā biržā tiks iekļautas 12 mēnešu; aizliegt VFPS ieguldījumu plāna līdzekļus ieguldīt virtuālajās valūtās un tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru darbības noteikumi paredz vairāk nekā 10 procentus no fonda neto aktīviem ieguldīt virtuālajās valūtās.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija savukārt būs tiesīga pieprasīt, lai līdzekļu pārvaldītājs maina līdzekļu turētāju, ja VFPS līdzekļu turētājs pārkāpj normatīvo aktu prasības vai VFPS līdzekļu ieguldījumu plāna prospekta noteikumus vai arī līdzekļu turētāja finansiālā stabilitāte vai maksātspēja rada riskus VFPS darbības nepārtrauktības nodrošināšanā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai būs tiesības uzlikt soda naudu VFPS līdzekļu pārvaldītājam vai līdzekļu turētājam.

Likumprojekts vēl jāapspriež un jāapstiprina Saeimā.