darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Sociālajiem dienestiem vairāk resursu jāvelta tiešajam darbam ar klientu | 12.10.2017.

Vairāk uzmanības būtu jāpievērš tiem sociālā dienesta uzdevumiem, kas saistīti ar sociālo pakalpojumu sniegšanu, piemēram, attīstot ģimenes asistenta pakalpojumus, atbalsta sniegšanu atkarīgām personām, pilnveidojot sociālās prasmes. Tikpat svarīga ir arī sociālā darba attīstība, īpaši pilnveidojot sociālo darbu ar gadījumu psihosociālā darba virzienā un preventīvo sociālo darbu. Tā liecina Labklājības ministrijas (LM) un nodibinājuma "Baltic Institute of Social Sciences" veiktais pētījums par sociālo dienestu darbību.

Pētījumā tika apzināts pašvaldību vadītāju un sociālo dienestu sadarbības partneru redzējums par pašvaldībā aktuālākajām sociālajām problēmām un sociālā dienesta lomu to risināšanā, sociālā darba prakses saturu, kā arī par sociālajam dienestam pieejamajiem resursiem, sociālā dienesta tēlu un citiem jautājumiem. Lai arī sociālā dienesta darbības virzieni ietver gan sociālo palīdzību, gan sociālos pakalpojumus, pašvaldību vadītāji atzīst, ka realitātē lielākā daļa resursu tiek novirzīta sociālās palīdzības sniegšanai. Pašvaldību vadītāju vērtējumā sociālie dienesti varētu paplašināt savu darbu attiecībā uz sociālās aprūpes un aprūpes mājās pakalpojumu pensijas vecuma cilvēkiem, preventīvo sociālo darbu, īpašu uzmanību pievēršot ģimenēm ar bērniem, kā arī veltīt vairāk laika tiešajai komunikācijai ar klientu. Līdzīgi arī sociālo dienestu sadarbības partneru vērtējumā sociālo dienestu prakse ir jāpaplašina sociālo pakalpojumu, sociālā darba un psihosociālā darba virzienā, lielākus resursus veltot tiešajam darbam ar klientiem. Kopumā kā vēlami un vajadzīgi tika minēti arī psihologa pakalpojumi, krīzes centra pakalpojumi, sociālo prasmju apmācības, ģimenes asistenta pakalpojumu, atbalsts personām ar atkarībām un mediācijas pakalpojumi.

Pašvaldību vadītāju un sociālo dienestu sadarbības partneru skatījumā minēto virzienu attīstību kavē nepilnīgi attīstītie infrastruktūras resursi - vajadzībām neatbilstošas telpas, vides pieejamības nodrošinājums -, ierobežotie finanšu resursi, personāla trūkums un to augstā mainība. Turklāt pētījuma dati liecina, ka jau tā trūkstošie personāla resursi bieži vien veltīti dokumentācijas sagatavošanai, netiešajam kontaktam ar klientiem un neefektīvām darbībām, kas rodas dažādu iestāžu savstarpēji nesaskaņotu funkciju dēļ.

Pētījums īstenots ar ESF atbalstu LM projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" ietvaros. Pētījuma rezultātu prezentācija notiks preses konferencē 2017. gada 18. oktobrī, plkst. 10.00, Latvijas Pašvaldību savienības telpās, Mazā pils iela 1. Pēc prezentācijas pētījuma gala ziņojums būs pieejams Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē.

Aktivitāte tiek īstenota ESF projekta Nr. 9.2.1.1/15/I/001 Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās ietvaros. Projekts uzsākts 2015. gada aprīlī un turpināsies līdz 2022. gada decembrim.