darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Ministre I. Purne: Invaliditātes likums mazinās invaliditātes iestāšanās risku, piedāvās modernu invaliditātes noteikšanu un rehabilitāciju | 24.01.2008.

24.01.2008. Labklājības ministre Iveta Purne šodien Saeimā uzstājās debatēs un aicināja atbalstīt ministrijas iesniegto Invaliditātes likuma projektu, kas iezīmē jaunu pavērsienu valsts attieksmē pret cilvēkiem ar invaliditāti. Saeima likumprojektu pieņēma izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Invaliditātes likums liek uzsvaru uz invaliditātes profilaksi, kvalitatīvāku rehabilitāciju un modernāku invaliditātes noteikšanas sistēmu.

„Šī ir mana politiskā, profesionālā un vienlaikus arī cilvēciskā pārliecība - cilvēkiem ar invaliditāti ir jānodrošina iespēja mācīties un strādāt, nevis jāorientē dzīvei, kas balstīta uz pabalstiem. Cilvēka ar invaliditāti vieta nav tikai četrās sienās, mājās vai sociālās aprūpes institūcijā," uzrunājot Saeimas deputātus, norādīja labklājības ministre Iveta Purne.

Savā līdzšinējā darba pieredzē sociālā darba jomā I. Purne ir guvusi pārliecību, ka cilvēki ar invaliditāti vēlas būt līdzvērtīgi sabiedrības locekļi un tāpēc ir svarīgi nodrošināt šo iespēju būt sabiedrībā, strādāt, paust savu viedokli un būt sabiedrībai noderīgiem.

Likumprojekts paredz vairākus jauninājumus, pirmkārt, invaliditātes profilaksi. Cilvēkam, kuram ir prognozējama invaliditāte, valsts piedāvās kompleksu ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumu kopumu. Tā būs savlaicīga palīdzība, lai mazinātu invaliditātes iestāšanās risku un palīdzētu cilvēkam saglabāt dzīves kvalitāti.

Invaliditātes likumprojekts paredz arī kvalitatīvāku rehabilitāciju. Šobrīd  rehabilitācijas pakalpojumi ir sadrumstaloti, taču ir svarīgi, lai cilvēki pakalpojumus varētu saņemt savlaicīgi. „Mūsu atbilde uz šo problēmu ir individuāls rehabilitācijas plāns katram cilvēkam ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti. Tajā būs ietverts katram cilvēkam individuāli piemērots rehabilitācijas pasākumu kopums," norādīja I. Purne.

Ar likumprojekta palīdzību iecerēts nodrošināt arī  modernāku invaliditātes noteikšanas sistēmu, kas paredz Valsts darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas reorganizāciju. Uz tās bāzes iecerēts veidot jaunu Invaliditātes ekspertīzes pārvaldi.

Viena no svarīgākajām reformām paredz jaunas un starptautiskiem principiem atbilstošas invaliditātes ekspertīzes izveidi, kas turpmāk paredz noteikt divas, nevis trīs invaliditātes grupas.  Pirmā invaliditātes grupa tiks noteikta cilvēkiem, ja darbspēju zudums ir 75 līdz 100 %, savukārt cilvēkiem ar darbspēju zudumu 50 - 74 % apmērā tiks noteikta otrā invaliditātes grupa.

Līdz 2010. gadam ieskaitot būs noteikta trešā invaliditātes grupa, tā tiks saglabāta. Cilvēkiem, kuriem darba spēju zudums ir mazāks par 50 %, valsts piedāvās atbilstošus ārstniecības, rehabilitācijas un izglītības pakalpojumus, lai viņi varētu apgūt savā vēlmēm un iespējām atbilstošu profesiju un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

„Mums ir jāapzinās, ka neviena, pat visbagātākā valsts ar pasīviem pabalstiem nespēj nodrošināt cilvēkam tās iespējas, kas rodas mācoties, atrodot piemērotu darbu un strādājot. Pabalsts nekad nav ilgtermiņa risinājums, bet gan atbalsts krīzes situācijā vai tad, ja cilvēks objektīvi par sevi nevar parūpēties. Tādēļ mūsu prioritāte šajā likumprojektā ir ilgtermiņa risinājumi," norādīja I. Purne.

Līdztekus minētajam likumprojekts paredz jaunu pakalpojumu ģimenēm, kurās bērnam pirmreizēji noteikta invaliditāte. Tas ir psihologa un sociālā darbinieka atbalsts, lai palīdzētu ģimenei sadzīvot ar jauno situāciju. 

Viens no dārgākajiem, bet vienlaikus būtiski nepieciešamajiem pasākumiem, ko no valsts jau vairākus gadus sagaida cilvēki ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, ir valsts finansēti asistenta pakalpojumi, kas palīdzētu būtiski uzlabot dzīves kvalitāti daudziem cilvēkiem un papildinātu aprūpes pakalpojumus, kurus šobrīd sniedz pašvaldības.

„Izskatot šo likumprojektu, jums, cienījamie deputāti, ir jāizšķiras, vai valsts budžets šo cilvēku vajadzībām gadā var atvēlēt vairāk nekā divus ar pusi miljonus latu," norādīja ministre.

Izstrādājot šo likumprojektu, veiktas konsultācijas ar visām iesaistītajām pusēm un jo īpaši ar to sabiedrības daļu, kuru šis likums skars vistiešāk - ar invalīdu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

Līdz šim šo jomu regulēja 1992. gada likums par Invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību, kas ir gan morāli, gan saturiski novecojis. Kopš 90. gadu sākuma ir notikušas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju attieksmē un tiesību aktos, tāpēc tās ir būtiski nostiprināt jaunā likumā, kura gars runā par iekļaujošu, uz cilvēka individuālajām vajadzībām vērstu un nodarbinātību veicinošu valsts politiku.

Informāciju sagatavoja: 

Gunta Skrebele, labklājības ministres preses sekretāre 7021685, 29494943, gunta.skrebele@lm.gov.lv