darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KBbaneris_200x130_noapalotas_malas.png - 19.04 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Darba aizsardzība
 
jolanta_kanca1.jpg - 30.33 KB
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Atbild LM Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākā eksperte Jolanta Geduša.  

Obligātās veselības pārbaudes kartē ārsts nozīmē masāžu, kas par to maksā?

Obligātā veselības pārbaude pēc būtības ir savlaicīga veselības traucējumu atklāšana, lai novērstu arodslimības attīstību. Attiecīgi arodslimību ārsts var noteikt preventīvos pasākumus, kas būtu veicami, lai veselības traucējumi neattīstītos. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, darba devējam ir jāņem vērā ārsta norādījumi, kas attiecās uz nodarbinātā veselības aizsardzību darba vietā, t.i. darba vietas uzlabošanu, nodrošināšanu ar palīglīdzekļiem, darba laika organizāciju u.c.. Dažkārt, veselības pārbaudes kartē ir norādīti tādi pasākumi, kas attiecās uz pašu nodarbināto, piemēram, masāžas, kardiologa vai ģimenes ārsta konsultācija, kas ir kā ieteikumi pašam nodarbinātajam, rūpējoties par savu veselību, bet darba devējam nav pienākums tos apmaksāt. Tomēr, arī darba devējam šie ieteikumi sniedz informāciju par iespējamiem riskiem darba vietās. Piemēram, ja norādīta masāžas nepieciešamība, tas ir signāls darba devējam no savas puses izvērtēt tos faktorus, kas varētu noslogot muskuļu un skeleta sistēmu. Jo sevišķi gadījumos, ja ir zināma muskuļu grupa, kurai nepieciešama masāža, darba devējs var nojaust par konkrētajiem darba vides riskiem un pārdomāt, kā pamainīt darba organizāciju, varbūt vajag kādus palīglīdzekļus, varbūt apmācību par smagumu pārvietošanu vai vingrošanu muskuļu un skeleta sistēmas atslābināšanai u.c. Attiecīgi arī šos veiktos pasākumus darba devējs var ierakstīt obligātās veselības pārbaudes kartes III sadaļā.

 

Kā darba devējam rīkoties, ja veselības pārbaudes kartē šoferim norādītas brilles?

LR darba aizsardzības normatīvie akti nosaka darba devējam pienākumu apmaksāt darbam nepieciešamos redzes korekcijas līdzekļus gadījumos, ja nodarbinātais veic darbu pie displeja (darbs ar datoru), vismaz 2 stundas dienā. Attiecībā uz šoferi, kuram arī izrakstītas brilles, jāsaka, ka darba devējam nav pienākums tās apmaksāt. Tomēr pirms tam, ir jāizvērtē konkrētais gadījums, tai skaitā, vai brilles jau lietotas iepriekš, vai redze ir pasliktinājusies, pildot šofera pienākumus, vai darba pienākumu veikšanai ir nepieciešamas brilles. Ja ikdienā (lasīšanai, rakstīšanai) jau iepriekš lietotas brilles, tad to nodrošināšana ir paša nodarbinātā ziņā. Bet ja tomēr, braucot ar auto, ir svarīga briļļu lietošana, turklāt ja redzes traucējumus izraisījuši darba vides faktori, piemēram, redzes sasprindzinājums braucot pa naktīm, sliktos laika apstākļos, tad gan darba devējam būtu jādomā par līdzekļiem riska samazināšanai, un iespējams, ka šajā gadījumā, lai vēl vairāk nepasliktinātos nodarbinātā redze, preventīvais līdzeklis būtu brilles. Līdzīgi kā gadījumā par putekļiem darba vidē un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kas novērš putekļu iedarbību uz organismu.

 

Kur lai sūdzas par nekvalitatīvu arodslimību ārsta darbu?

Dažkārt gan darba devēji, gan nodarbinātie ir neapmierināti ar obligātās veselības pārbaudes kvalitāti, piemēram, ārstu neiedziļināšanos nodarbinātā sūdzībās, nosūtīšanu vai nenosūtīšanu pie papildus speciālistiem vai laboratoriskiem vai funkcionāliem izmeklējumiem, kas ne vienmēr ir pamatojami u.c.

Lai uzlabotu veselības pārbaužu kvalitāti, gan darba devējiem, gan nodarbinātajiem ir jābūt aktīviem un jāziņo par konkrētiem gadījumiem:

Veselības inspekcijai

Klijānu ielā 7, Rīgā, LV - 1012, Tālrunis: 67819671;

elektronisks iesniegums: https://www.latvija.lv/Epakalpojumi/EP113/Apraksts)

vai

Latvijas Arodslimību ārstu biedrībai

Dzirciema 16, Rīga, LV-1007, A 708 kab., Tālrunis/fakss: 67409139

E-pasti: Maija.Eglite@rsu.lv

               Ilze.Feldberga@rsu.lv

 

Vai par darbu kaitīgos apstākļos darba devējam ir pienākums nodarbinātajiem piešķirt pienu?

Piena vai citu  skābpiena produktu izsniegšana par darbu kaitīgos apstākļos jau vairāk kā 10 gadus vairs nav obligāta. Labklājības ministrijas 1997.gada 12.maija rīkojums Nr.189 "Par piena izsniegšanu profilaktiskos nolūkos" ir zaudējis spēku ar 2002.gada 1.janvāri, kad spēkā stājās Darba aizsardzības likums.

Savukārt Darba aizsardzības likums (6.panta 4.punkts) paredz, ka darba devējs var noteikt nodarbinātajiem papildus atvieglojumus un garantijas nekā to paredz normatīvie akti. Ja darba devējs un darba aizsardzības speciālists uzņēmumā uzskata, ka šāda piena izsniegšana ir nepieciešama un arī paši darbinieki to vēlas, tad šādu pasākumu, kā vienu no veselības veicināšanas pasākumiem, var īstenot. Šādu un citus atvieglojumus darbiniekiem darba devējs var atrunāt, noslēdzot ar darbiniekiem koplīgumu.

Tomēr jāuzsver, ka saskaņā ar pastāvošajiem darba aizsardzības principiem, kaitīgi darba apstākļi darbiniekiem ir maksimāli jānovērš, nepieļaujot kaitējumu darbinieku veselībai, nevis jākompensē ar piemaksām vai piena izsniegšanu.

 

Vai darba laikā var iet uz obligāto veselības pārbaudi un kas par to maksā?   

Atbilstoši   Darba  likuma  74.panta  pirmajai  daļai,  gadījumā,  ja darbinieks   neveic  darbu  attaisnojošu iemeslu  dēļ,  darba  devējam  ir pienākums  izmaksāt  darbiniekam  noteikto  atlīdzību.  Par vienu no šādiem gadījumiem  ir  uzskatāms  gadījums,  kad  pamatojoties  uz attiecīgu darba devēja  rīkojumu,  darbinieks veic veselības pārbaudi ārstniecības iestādē. No  minētā izriet, ka iespēja veikt obligāto veselības pārbaudi darba laikā ir  darbinieka tiesība, tādējādi, ja darba devējs norīkoja darbinieku veikt veselības  pārbaudi, darba devējs nav tiesīgs ierobežot darbinieka tiesības veikt  minēto  pārbaudi  darba  laikā  vai  neizmaksāt darbiniekam noteikto atlīdzību.  Vienlaikus, ja darbinieks pats izvēlas veikt veselības pārbaudi ārpus darba laika, šo laiku darba devējam nav pienākums apmaksāt.

Savukārt  attiecībā  uz  veselības pārbaužu apmaksu, atbilstoši Darba aizsardzības  likumā  noteiktajam,  izdevumus,  par periodiskajām obligātajām veselības  pārbaudēm,  jāsedz darba devējam. Izdevumi būtībā jāsedz uzreiz - tas  ir, nodarbinātais pats par veselības pārbaudi nemaksā. Tomēr praksē ir gadījumi,  kad  nodarbinātais  pats  par  saviem līdzekļiem iziet veselības pārbaudi, bet tad darba devējs pēc čeku iesniegšanas šos izdevumus atmaksā. Samaksas un veselības pārbaužu organizācijas kārtība, tai skaitā, veselības pārbaudes  veikšanas laiks, var būt atrunāti uzņēmuma iekšējos normatīvajos dokumentos, iekšējās kārtības noteikumos vai koplīgumā.