Biežāk uzdotie jautājumi par ES struktūrofndiem
- Vēlējos uzzināt mazliet vairāk par programmu: Alternatīvo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība. Mani konkrēti interesē cik projektu kopumā ir īstenots kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī kopējā atbalsta summa no Eiropas fondu puses?
2004. - 2006. gada plānošanas periodā tika īstenota Vienotā programmdokumenta apakšaktivitāte 1.4.6.2. ERAF grantu shēma "Alternatīvo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība", kuras ietvaros ir īstenoti 16 projekti par kopējo finansējumu - 1 476 045 LVL, ko sastāda Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - 1 180 863 LVL, valsts līdzfinansējums - 188 298 LVL un pašvaldību līdzfinansējums - 106 909 LVL.
- Kādas ir sieviešu iespējas iesaistīties struktūrfondu projektos?
Sievietēm Latvijā ir bijusi un joprojām ir iespēja iesaistīties Eiropas Sociālā fonda atbalstītos projektos.
1) Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība. Šī gada 1 ceturksnī profesionālo apmācību ir saņēmušas 576 sievietes. Kopā dažāda veida apmācības, piemēram, valodas, datormācību, uzņēmējdarbību, grāmatvedību u.c., ir apguvušas 1721 sieviete.
2) Atbalsts noteiktām riska grupām. Šī projekta ietvaros pie darba devēja šobrīd ir nodarbinātas 109 sievietes.
Vairāk informācijas par projektiem var atrast http://www.nva.gov.lv/esf/index.php?cid=3
Tāpat mājas lapā http://sf.lm.gov.lv/esf/index.php?main_page_id=5&page_type=text varat atrast dažādu sieviešu veiksmes stāstus un projektus, kuros darbojušās sievietes. Piemēram, projekts Motivācijas programma sociālās atstumtības riska mazināšanai Puzes pagasta sievietēm.
Šie projekti, kas ir norādīti interneta mājas lapā, jau ir noslēgušies. Tomēr šādi var redzēt, ka vairāku gadu garumā sievietēm ir bijusi iespēja iesaistīties dažādos pasākumos vairāku gadu garumā.
- Grozījumi noteikumos par kārtību, kādā vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde, sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde veic pārbaudi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansētā projekta īstenošanas vietā - tā bija vakardienas MK izskatītā lieta. ko tas praktiski nozīmē, vai būs projektos jātaisa uzbrauktuves invalīdiem vai kaut kas cits?
Reāli un praktiski šie noteikumi attiecas uz institūcijām, kuras uzrauga ES fondu un KF atbalstītos projektus, kuros jau ir iekļauts un paredzēts ievērot vienlīdzīgas tiesības. Proti, ja projektā norādīts, ka ēkā tiks iebūvēts lifts, uzbrauktuve atbilstoši invalīdu vajadzībām, tad institūcija pārbaudīs, vai tas ir ievērots un izpildīts. Tāpat, ja projektā paredzēts, ka organizējot semināru organizētāji ievēros dzimumu līdztiesību, tad uzraugošā institūcija varēs pārbaudīt, vai šis princips tiešām praktiski tiek ievērots, nevis tikai formāli norādīts projektā. Principā šī vienlīdzīgu iespēju ievērošana ir jau iekļauta aktivitātēs, kurām iesniedz projektus.
- Par projektu redzes invalīdiem. 1)Kādas ir šo darbnīcu funkcijas?2) Kur konkrēti atvērs darbnīcas? 3)Vai ir kādi dati par to, kā pēc rehabilitācijas klienti iesaistās darba tirgū?
1) Specializētās darbnīcas: šajās darbnīcās ir izveidotas darba vietas un nodrošināts speciālistu atbalsts redzes invalīdiem. Pamatā cilvēki šajās darbnīcās iegūst darbam nepieciešamās pamatprasmes, piemēram, pīšanu un citas praktiskas iemaņas. Šīs darbnīcas ir pirmais solis praktisku iemaņu apguvē ceļā uz darba tirgu. Tās var tikt iekārtotas dažādi, izvēloties cilvēkam piemērotāko risinājumu. To izplāno un detalizēti apraksta projekta īstenotājs, izvērtējot redzes invalīdu spējas, iemaņas un apgūstamās prasmes.
2) Projektā plānots izveidot četras specializētās darbnīcas cilvēkiem ar redzes traucējumiem (1 Rīgas plānošanas reģionā, 1 Kurzemes plānošanas reģionā, 2 Latgales plānošanas reģionā), kā arī uzlabot vides pieejamību 6 rehabilitācijas un dienas centros cilvēkiem ar redzes traucējumiem (2 Rīgas plānošanas reģionā, 2 Kurzemes plānošanas reģionā, 2 Latgales plānošanas reģionā). Konkrētu vietu reģionā varēs nosaukt tikai pēc projekta apstiprināšanas.
3) Labklājības ministrija neizvērtē datus par atsevišķām mērķa grupām (redzes, dzirdes invalīdi), bet gan izvērtē projektos iesaistīto klientu datus kopumā. Līdz ar to var teikt, ka kopumā no aktivitātes „Sociālie rehabilitācijas pakalpojumi" ietvaros īstenotajos projektos iesaistītajiem cilvēkiem darba tirgū atgriezās 40% cilvēku.