Kalendārs

Rezultātu arhīvs

 Jaunākās galerijas

• Labklājības ministram Ēnu dienā sekoja trīs ēnas

• LM tiekas ar Eiropas gada (2010) Labas gribas vēstniekiem

---

Biežāk uzdotie jautājumi par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību

• Biežāk uzdotie jautājumi par sociālo palīdzību

• Audzinu viena 2 dēlus vienam 18 un 12 gadi. Vecākais dēls mācās Rīgas būvamatniecības vidussk. mazākais pamatskolā. Tēvs gājis bojā. Vai GMI aprēķināšanā pensiju 103.38 lati, ko saņemu, ņem vērā?

Jā, garantētā minimālā ienākuma līmeņa pabalsta aprēķināšanā pensija tiek ņemta vērā, jo tā ir Jūsu ienākums.
Novērtējot klienta un viņa ģimenes materiālos resursus - ienākumus un īpašumus, par ienākumiem netiek uzskatīta vesela virkne pabalstu, t.sk. bērna kopšanas pabalsts, piemaksa pie bērna kopšanas pabalsta, bērna invalīda kopšanas pabalsts u.c.

• Manai mammai ir 104 gadi. Pilsētas dome ik pa laikam mums ir sniegusi palīdzību - apmaksājusi mammai zāles, atveda malku. Taču man jau ir 73 gadi, un paliek arvien grūtāk ar mammas kopšanu. Mums ir arī sava neliela saimniecība, kas prasa spēku un laiku, bet bez tās būtu grūti iztikt. Jautājums - vai tāda vecuma cilvēki, kā mana mamma varētu lūgt no pilsētas domes aprūpētāju, kurš ierastos uz pāris stundām palīdzēt mammai. Vai par šādu pakalpojumu būtu jāmaksā mums pašām vai to apmaksātu dome?

Atbildot uz Jūsu jautājumu par iespējām saņemt aprūpes mājās pakalpojumu, informējam, ka personai vai viņas likumiskajam pārstāvim jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā vai attiecīgajā pašvaldības domē (padomē), vai tās deleģētā institūcijā (turpmāk - sociālais dienests) un jāiesniedz:
1. Iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu.
2. Dokumentus, kas apliecina personas, viņas laulātā un to personu ienākumus un materiālo stāvokli, ar kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, kā arī atsvišķi dzīvojošu apgādnieku ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus.
3. Ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli. Izziņā norāda medicīnisko kontrindikāciju (plaužu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesību, ja persona vēlas saņemt aprūpi mājās.
4. Invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju, ja sociālos pakalpojumus vēlas saņemt persona ar invaliditāti.
5. Citus dokumentus atbilstoši attiecīgā sociālā pakalpojuma vai sociālās palīdzības veidam.
Sociālais dienests 10 darbdienu laikā pēc šo dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas, novērtēs personas pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību funkcionālo traucējumu pakāpi un pieņems lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu to piešķirt, un rakstiski informēs par pieņemto lēmumu.
Savukārt, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 27.05.2003. noteikumos Nr. 275 „Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojumu izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta". Saskaņā ar šo kārtību klients par saņemto pakalpojumu maksā atbilstoši noslēgtajam līgumam starp klientu un sociālā pakalpojuma sniedzēju. Savukārt gadījumā, ja klients atzīts par trūcīgu, par pakalpojumu maksā viņa apgādnieks vai apgādnieki. Gadījumos, kad arī apgādnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par trūcīgu, par pakalpojumu maksā pašvaldība. Paskaidrojam, ka persona atzīstama par trūcīgu, ja tās ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 50% no minimālās darba algas valstī. Šobrīd minimālās darba algas apmērs ir 180 latu. Tātad persona atzīstama par trūcīgu, ja tās ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 90 latu.
Iesakām vērsties sociālajā dienestā atbilstoši Jūsu mammas dzīvesvietai, kur Jums izskaidros ar pakalpojuma saņemšanu saistītos jautājumus, jo samaksa par aprūpes mājās pakalpojumu katrā pašvaldībā var atšķirties - ikvienai pašvaldībai ir tiesības noteikt saviem iedzīvotājiem labvēlīgākus pakalpojuma saņemšanas t.sk. samaksas nosacījumus. 

• Kādas iespējas 75 gadus vecam 3. grupas invalīdam, ar svina intoksikāciju, un kustību traucējumiem saņemt valsts apmaksātu vai daļēji apmaksātu veselības uzlabošanas kursu?

Par veselības uzlabošanas kursu ir jāvaicā Veselības ministrijai. Īpaši saistībā ar svina intoksikāciju, ja tā ir notikusi darbavietā.
Savukārt  valsts kopš šī gada 1.janvāra  vairs nesniedz valsts apmaksātus sociālās rehabiitācijas pakalpojumus cilvēkiem, kas nav darbspējīgā vecumā (darbspējīgs vecums - 15-62 gadi).
Atbilstoši grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kuri tika veikti saistībā ar finansējuma samazinājumu sociālo pakalpojumu nozarē, un, izvērtējot līdzšinējo valsts sociālās rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāt.
No 2009.gada 1.janvāra valsts apmaksātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu varēs saņemt cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā, t.sk. cilvēki ar invaliditāti, kuriem ir nepieciešams atjaunot vai uzlabot darbspējas, politiski represētās personas un Černobiļas Atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki.

• Kā ANO Konvencijas parakstīšana par cilvēkiem ar invaliditāti varētu ietekmēt šīs cilvēku grupas tiesības (lielāku aizsardzību?) darba tirgū (un kontekstā ar bezdarba pieaugumu valstī)?

Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju „Par personu ar invaliditāti tiesībām" (turpmāk - Konvencija) Latvija jau ir parakstījusi 2008.gada 18.jūlijā.
Konvencijas mērķis ir veikt pasākumus, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības un veicināt tām piemītošās cieņas ievērošanu.
Konvencija nosaka jomas, kurās ir jāstiprina personu ar invaliditāti tiesību aizsardzība un viena no šādām jomām ir nodarbinātība. Konvencijas 27.pants „Darbs un nodarbinātība" nosaka, ka dalībvalstis atzīst personu ar invaliditāti tiesības uz darbu vienlīdzīgi ar citiem un nosaka to, ka ir aizliegta jebkāda veida diskriminācija invaliditātes dēļ attiecībā uz visiem jautājumiem, kas saistīti ar nodarbinātību, ieskaitot darbā pieņemšanas, nolīgšanas un nodarbinātības nosacījumus, karjeras virzību, kā arī veselībai drošus darba apstākļus.
Konvencija paredz, ka dalībvalstij jāveicina personu ar invaliditāti nodarbinātība ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā. Turklāt dalībvalstīm ir jāpārtrauc jebkāda veida diskriminācija gan likumdošanā, gan arī praksē, veicot saprātīgus pielāgojumus darba vietā, lai veicinātu to, ka personām ar invaliditāti tiktu nodrošināti piemēroti darba apstākļi.
Ratificējot Konvenciju, Latvijā tiks stiprināta visu personu ar invaliditāti cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, kā arī efektīvāk sekmētas personas tiesības uz pieeju darbam, turklāt vienlīdzīgi ar pārējiem sabiedrības locekļiem. Iespēja iekļauties darba tirgū veicinās aktīvu personu ar invaliditāti integrāciju.
Jau pašreiz spēkā esošā Darba likuma 7.panta normas nosaka, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu un šīs tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, tajā skaitā neatkarīgi no personas invaliditātes. Tādejādi faktiski jau spēkā esošais Darba likums atbilst Konvencijas mērķim un saturam un Konvencijas ratifikācija tikai pastiprinās personu ar invaliditāti tiesību uz darbu ievērošanu un īstenošanu.
Jānorāda, ka Konvencijas 33.pants „Īstenošana un pārraudzība valstu līmenī" paredz dalībvalstī neatkarīga mehānisma izveidi Konvencijas veicināšanai, aizsardzībai un īstenošanas pārraudzībai. Tā kā LR Tiesībsarga biroja galvenais uzdevums ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un īstenošanu, turklāt biroja pārstāvji savā darbā ir uzkrājuši gan ievērojamas teorētiskas zināšanas, gan arī praktisko darba pieredzi diskriminācijas novēršanas jomā, tad plānots, ka Konvencijas īstenošanas uzraudzības funkciju Latvijā varētu veikt LR Tiesībsarga birojs, tādejādi tiktu veicināta Konvencijā noteikto tiesību īstenošana.
Lai sagatavotos Konvencijas ratifikācijai, Labklājības ministrijā  izveidota darba grupa, kurā piedalās nozaru ministriju, citu valsts un pašvaldību iestāžu, tai skaitā Latvijas Republikas Tiesībsarga pārstāvji, kā arī sociālo partneru pārstāvji. Turklāt darba grupā aktīvi tiek iesaistīti arī biedrību, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses, pārstāvji. Darba grupas ietvaros jau veikta Latvijas normatīvo aktu atbilstība Konvencijas mērķim un saturam un notiek aktīvs darbs pie ilgtermiņa rīcības plāna Konvencijas īstenošanai izstrādes. Jānorāda, ka Konvencijas īstenošans rīcības plāns saskaņā ar Saeimas 2008.gada 29.maija doto uzdevumu Ministru kabinetam un Ministru kabineta 2008.gada 8.jūlija sēdē nolemto līdz 2009.gada 1.maijam ir jāiesniedz Ministru kabinetā.