darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Par otra laulātā bērna adopciju

Vēlamies informēt, ka ar adopciju saistītās tiesiskās attiecības Latvijas Republikā reglamentē Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk tekstā - Civillikums) 162.-176.pants un Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumi Nr. 111 „Adopcijas kārtība" (turpmāk tekstā - noteikumi).

Saskaņā ar Civillikuma 163.panta otro daļu, adoptējot sava laulātā bērnu, adoptētājam jābūt vismaz divdesmit vienu gadu vecam.

Noteikumu 13.punkts paredz, ka persona, kura vēlas adoptēt, savas dzīvesvietas bāriņtiesā iesniedz:

  • pieteikumu, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī adoptētāja reliģiskā pārliecība, ja tāda ir;
  • laulības apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu, ja adoptētājs ir laulībā;
  • dokumentu, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta;
  • izziņu par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
  • dzīves aprakstu (CV);
  • izziņu par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir.

Atbilstoši noteikumu 15.punktam, ja bērns dzīvo adoptētāja ģimenē, bāriņtiesa adoptētāju var atbrīvot no nepieciešamības iesniegt šo noteikumu 13.punktā minētos dokumentus, izņemot 13.1., 13.2. un 13.3.apakšpunktā minētos dokumentus (pieteikumu, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī adoptētāja reliģiskā pārliecība, ja tāda ir; laulības apliecības kopiju, ja adoptētājs ir laulībā; dokumentu, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta). Ja bāriņtiesa adoptētāju atbrīvo no dokumentu iesniegšanas, to norāda lēmumā.

Savukārt noteikumu 16.punkts paredz, ka, ja adoptē otra laulātā bērnu, adoptētājs pieteikumam pievieno adoptējamā dzimšanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), izziņu par adoptējamā veselības stāvokli, bērna bioloģisko vecāku piekrišanu adopcijai vai dokumentu, kas apliecina, ka pastāv kāds no šādiem apstākļiem:

1) otrs vecāks ir miris;

2) otra vecāka dzīvesvieta nav zināma;

3) otram vecākam likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības.

Saskaņā ar Civillikuma 169.panta trešo daļu, piekrišanu adopcijai tās dalībnieki bāriņtiesai izsaka personīgi vai arī iesniedz to notariāla akta formā vai ar bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu, savukārt saskaņā ar minētā likuma 169.panta ceturtās daļas 1.punktu, adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa var lemt par piekrišanu adopcijai, ja aizgādību īsteno tikai viens no vecākiem, bet otrs bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt.

Atbilstoši noteikumu 18.punktam pēc adopcijas pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un veic ģimenes izpēti, to skaitā:

  • izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu;
  • noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli;
  • pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju;
  • nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai. 

Pēc minēto darbību veikšanas bāriņtiesa pieņems lēmumu, izvērtējot, vai adopcija ir bērna interesēs.

Adopciju apstiprina tiesa. Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās.