darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Latvijas adoptētāji ir ņēmuši aprūpē 57 bērnus no ārpusģimenes aprūpes iestādēm. 2004.gadā attiecīgi aprūpē no ārpusģimenes aprūpes iestādēm bija ņemti 63 bērni.

Pagājušajā gadā turpināja samazināties to ģimeņu skaits, kas adoptē bērnu veselības problēmu dēļ. 2003.gadā tādas bija 76% no visām adoptētāju ģimenēm, 2004.gadā - 66%, savukārt 2005.gadā - tikai 55%. Tādējādi pieauga to ģimeņu skaits, kurās ir savi bērni, taču, vēloties palīdzēt, tika adoptēts bērns no ārpusģimenes aprūpes iestādes.

Turpina saglabāties tendence, ka Latvijas adoptētāji, galvenokārt, vēlas adoptēt bērnus līdz 1 gada vecumam. 2005.gadā no 57 bērniem, kurus Latvijas adoptētāji ir ņēmuši aprūpē 23 bērni bija vecumā līdz 1 gadam,  11 bērni - no 1 līdz 2 gadu vecumam, 16 bērni - no 2 līdz 3 gadu vecumam, 5 bērni - no 3 līdz 5 gadu vecumam. Tikai divi aprūpē ņemtie bērni bija sasnieguši 7 un 8 gadu vecumu, pie kam attiecības starp adoptētāju un bērnu bija izveidojušās jau iepriekš, esot par bērna uzticības personu.

Adopcijas tendences 2005.gadā

Vienlaikus ir vērojams, ka nedaudz pieaug Latvijas adoptētāju skaits, kas vēlas adoptēt vairāk kā vienu bērnu. 2005.gadā tādas bija 5 ģimenes, 2004.gadā tādas bija - 3 ģimenes. Tomēr tas ir nepietiekami, jo lielākajai daļai adoptējamo bērnu ir brāļi un māsas.

Kopumā adoptētāji lēmumu adoptēt bērnu no ārpusģimenes aprūpes iestādes motivē dažādi - vēlme sakārtot ģimenes dzīvi, uzņemties vecāku atbildību, apliecināt sevi kā vecākus, rūp pamesto bērnu liktenis, ģimene bez bērniem nav pilnīga, izdarīt dzīvē ko vērtīgu, sniegt mīlestību, vēlas nodot savu pieredzi, pārliecību, vērtību sistēmu kādam bez vecāku gādības palikušam bērnam, sniegt bērnam atbalstu un patvērumu, padarīt savu dzīvi interesantāku un vērtīgāku, paši nāk no vairākbērnu ģimenēm, izglītot, palīdzēt attīstīties, dzīvē labu darbu izdarīt, bērni - dzīves jēgas piepildījums. 

Salīdzinot pilnībā pabeigto adopcijas lietu (stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu) un attiecīgi izmaksāto vienreizējo atlīdzību par bērna adopciju (tās apmērs ir Ls 1000) skaitu, ir vērojams, ka 2005.gadā ministrija ir izmaksājusi gandrīz par trešdaļu vairāk atlīdzības kā 2004.gadā. Pagājušajā gadā tika izmaksātas atlīdzības par 60 bērnu adopciju, savukārt 2005.gadā - par 88 bērna adopciju. Ievērojamais pieaugums ir vērojams, pateicoties tam, ka arvien vairāk aizbildņi vēlas adoptēt aizbildnībā esošos bērnus, jo ir izveidojušās patiesas vecāku un bērnu attiecības. 2004.gadā no aizbildnības tika adoptēti 14 bērni, savukārt 2005.gadā jau 21.

Samazinājies ir ministra izsniegto atļauju skaits par bērna adopciju uz ārvalstīm. 2004.gadā tādas tika izsniegtas par 120 bērniem, 2005.gadā par 111 bērniem. Ārvalstu adoptētāji ievērojami biežāk kā Latvijas adoptētāji ir pauduši vēlmi adoptēt vairāk kā vienu bērnu (brāļus/māsas). 2004.gadā 16 ģimenes adoptēja vienlaicīgi 2 bērnus, 1 ģimene - 3 bērnus un 1 ģimene 4 bērnus. Savukārt, 2005.gadā 16 ārvalstu ģimenes vienlaicīgi adoptēja 2 bērnus, 3 ģimenes - 3 bērnus un 1 ģimene adoptēja vienlaicīgi četrus bērnus.   

Vienlaikus 2005.gadā ir vērojama tendence paplašināties to valstu skaitam, uz kurām tiek adoptēti bērni no Latvijas: uz Franciju tika adoptēti 65 bērni, uz Itāliju - 19 , uz ASV - 20, uz Kanādu - 3, uz Šveici - 2, uz Vāciju - 2.

2005.gadā tiesā jau ir apstiprinātas (stājies spēkā tiesas spriedums) 109 adopcijas lietas. 

Kopumā 2005.gads ir bijis īpaši ievērojams 2 iemeslu dēļ:

1) otro gadu pēc kārtas tiek „uzstādīts Latvijā adoptēto bērnu rekords";

2) ievērojami ir samazinājusies proporcija starp Latvijā un uz ārvalstīm adoptētajiem bērniem (agrāk bija vidēji 1:4, pagājušajā gadā 1:2, 2005. gadā gandrīz 1:1 (88 pret 109).