Kalendārs
POTCPSSv
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031
Jautājums

Kā, Jūsuprāt, labāk informēt jauniešus par „Jauniešu garantijas” pasākumiem?

Plašsaziņas līdzekļos

Ar reklāmas palīdzību

Sociālajos tīklos

Pasākumos / tiekoties klātienē

NVA filiālēs un sociālajos dienestos

Tiesības un pienākumi 

Darba devēja tiesības un pienākumus nosaka Darba likums.

Darba devējam ir tiesības:

  • pieprasīt darbiniekam uzrādīt izglītību vai profesionālo sagatavotību apliecinošus dokumentus, ja attiecīgā darba veikšanai nepieciešamas īpašas prasmes vai zināšanas;
  • pārbaudes laikā 3 dienas iepriekš rakstiski uzteikt darba līgumu;
  • ne vēlāk kā 1 mēnesi iepriekš rakstiski uzteikt darba līgumu, ja darbinieks nepiekrīt darba līguma grozījumiem un ja tiek samazināts darbinieku skaits;
  • atstādināt darbinieku no darba, ja darbinieks, strādājot vai atrodoties darba vietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai citu cilvēku drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai citu cilvēku pamatotām interesēm;
  • norīkot darbinieku veikt darba līgumā neparedzētu darbu un nodarbināt virsstundās, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikumu vai ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā. Darbinieku var norīkot darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz 1 mēnesi viena gada laikā;
  • izmaksāt darba algu ar pārskaitījumu tikai tad, ja par to viņš ir vienojies ar darbinieku;
  • izmaksāt darba samaksu atbilstoši paveiktā darba daudzumam, ja ir nolīgta akorda alga un darbinieks ir daļēji izpildījis savas saistības.

Darba devējam ir pienākums:

  • pirms noslēgt rakstisku darba līgumu ar darbinieku un veikt to uzskaiti;
  • pēc ārsta atzinuma saņemšanas grozīt darba līguma noteikumus, lai novērstu risku grūtnieces drošībai un veselībai. Tas attiecas arī uz sievietēm gadu pēc bērna piedzimšanas, bet, ja viņa baro bērnu ar krūti - visā barošanas laikā;
  • precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas un virsstundas, t.sk., nakts, atpūtas laikā un svētku dienās;
  • iepazīstināt darbiniekus ar maiņu grafikiem ne vēlāk kā 1 mēnesi pirms tie stājas spēkā;
  • piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu darbiniekiem;
  • noteikt vienlīdzīgu darba samaksu par tādu pašu vai līdzvērtīgu darbu;
  • izmaksāt samaksu par padarīto darbu ne retāk kā 2 reizes mēnesī. Darbiniekam un darba devējam savstarpēji vienojoties, to var izmaksāt arī 1 reizi mēnesī;
  • izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu, ja darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā;
  • izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu, ja ir nolīgta akorda alga (alga par akorddarbu jeb gabaldarbu) un darbinieki nestrādā šādu attaisnojošu iemeslu dēļ
  • pēc darba devēja rīkojuma veic veselības pārbaudi;
  • ārstniecības iestādē nodod asinis, iepriekš par to paziņojot darba devējam;
  • piedalās darba devēja rīkotajā profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas celšanā;
  • laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāves gadījumā nestrādā ilgāk par 2 darba dienām;
  • saistībā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu pēc darba devēja iniciatīvas: ne ilgāk kā 1 darba dienu, ja darbinieks pārceļas uz citu dzīvesvietu tajā pašā apdzīvotajā vietā un ne ilgāk kā 2 darba dienas, ja pārceļas uz citu apdzīvoto vietu;
  • pamatojoties uz izsaukumu, ierodas izziņas iestādē, tiesā, prokuratūrā vai piedalās tiesas sēdē kā piesēdētājs;
  • piedalās ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanā;
  • neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā;
  • atrodas komandējumā;
  • 1 mēnesi iepriekš rakstiski informēt darbiniekus par jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanu;
  • pēc darbinieka pieprasījuma izsniegt izziņu par viņa darba samaksu un veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;
  • izsniegt rakstisku darba samaksas aprēķinu, kā arī izskaidrot to;
  • izmaksāt darba samaksu atbilstoši faktiski nostrādātajam laikam, ja ir nolīgta laika alga un darbinieks nav pienācīgi izpildījis savas saistības;
  • izmaksāt darbiniekam piemaksu par papildu darbu, virsstundām, kā arī par nakts darbu un darbu svētku dienās;
  • izmaksāt atbilstošu darba samaksu par darba līgumā neparedzētu darbu veikšanu;
  • atlīdzināt tos darbinieka izdevumus vai zaudējumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem ir saistīti ar darba pienākumu veikšanu;
  • pēc darbinieku pārstāvju pieprasījuma sniegt darba koplīguma noslēgšanai nepieciešamo informāciju;
  • iepazīstināt visus darbiniekus ar darba koplīgumu ne vēlāk kā 1 mēnesi pēc tā apstiprināšanas vai grozīšanas un nodrošināt tā teksta pieejamību ikvienam darbiniekam;
  • nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus;
  • pirms darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem attiecīgajā darba vietā;
  • nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam uzticēto darbu;
  • atstādināt darbinieku no darba, ja normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos to pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija;
  • pirms darba līguma uzteikšanas noskaidrot, vai darbinieks ir darbinieku arodbiedrības biedrs;
  • rakstveidā informēt darbinieku par tiem apstākļiem, kuri ir darba līguma uzteikuma pamatā, kā arī pierādīt, ka darba līguma uzteikums ir tiesiski pamatots;
  • atlaižot darbinieku no darba, izmaksāt visu viņam pienākošos naudas summu.

Darba devējam par darba ņēmējiem ir jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestā sekojoša informācija:

  • par katru darba ņēmēju pirms viņš uzsāk darbu. Ja ziņas tiek sniegtas papīra formā, tad jāpaziņo vismaz vienu dienu iepriekš, savukārt, ja ziņas tiek sniegtas elektroniski elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, tad jāpaziņo vismaz stundu iepriekš;
  • par katru darba ņēmēju, kurš ir mainījis vai zaudējis darba ņēmēja statusu, tai skaitā par darba ņēmēju, kuram ir piešķirts vai beidzies bērna kopšanas atvaļinājums vai atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas (tostarp atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts darbiniekam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots aprūpējamais bērns) ir sniedzamas ziņas ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc statusa maiņas vai zaudēšanas;
  • par katru darba ņēmēju, ja darba ņēmējs uzsāk vai beidz algotu darbu ārvalstīs. Informācija jāpaziņo dienu pirms persona uzsāk darbu ārvalstīs un dienu pirms persona beidz darbu ārvalstīs.
  • ja darba devējs ir noslēdzis uzņēmuma līgumu ar fizisku personu, kura nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, tad dienā, kad šis līgums ir noslēgts, ir jāsniedz ziņas Valsts ieņēmumu dienestam kā par darba ņēmēju. Savukārt uzņēmuma līguma izbeigšanas dienā ir jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam par darba ņēmēja statusa zaudēšanu.

No 2013.gada 1.jūlija papildus iepriekš minētajai informācijai darba devējam par darba ņēmējiem Valsts ieņēmumu dienestā būs jāsniedz arī šāda informācija:

  • profesijas (aroda, amata, specialitātes) kods atbilstoši Profesiju klasifikatoram:

- par tiem darba ņēmējiem, kuri uzsāks darbu pēc 1.jūlija, brīdī, kad persona kā darba ņēmējs tiks reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā;

- par tiem darba ņēmējiem, kurus darba devējs būs reģistrējis Valsts ieņēmumu dienestā līdz 2013.gada 30.jūnijam un ar kuriem darba attiecības tiks turpinātas pēc 2013.gada 1.jūlija, informācija par darba ņēmēja aktuālo profesijas kodu uz 1.jūliju būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā līdz dienai, kad tiek iesniegts jūnija ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī;

- mainoties darba ņēmēja profesijas kodam, jaunais profesijas kods Valsts ieņēmumu dienestā būs jāiesniedz nākamajā mēnesī līdz datumam, kas noteikts kā ikmēneša obligāto iemaksu veikšanas datums;

  • darba ņēmēja nostrādāto stundu skaits mēnesī. Informācija par darba ņēmēja nostrādātajām stundām nav jānorāda par personām:

- kuras pie darba devēja tiek nodarbinātas tikai uz uzņēmuma līguma pamata;

- uz kurām attiecas Darba likuma 148.panta pirmās daļas noteikumi.

Informāciju, kāda sniedzama par darba ņēmējiem un kādos termiņos, nosaka Ministru kabineta  2010.gada 7.septembra noteikumi Nr.827 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Detalizētāka informācija par darba devēja pienākumiem, tiesībām un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu pieejama Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā http://vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=384&hl=1

No 2014.gada 1.janvāra ir spēkā grozījumi likumos „Par valsts sociālo apdrošināšanu" un „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas nosaka, ka izpildoties zemāk minētajiem kritērijiem, ir veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (algas nodoklis) no kapitālsabiedrības valdes locekļu domājamā ienākuma, kas atbilst Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēram, ja:

1) pirmstaksācijas gadā:

       a) kapitālsabiedrībā nebija reģistrēts neviens darba ņēmējs vai kapitālsabiedrībā bija reģistrēti darba ņēmēji, bet viņu bruto alga bija mazāka par valstī noteikto minimālo darba algu;

       b) kapitālsabiedrības apgrozījums bija lielāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, kas reizināts ar koeficientu 3,3 un reizināts ar 12 mēnešiem;

2) taksācijas gada attiecīgajā mēnesī:

       a) kapitālsabiedrībai ir apgrozījums (pamatdarbības ieņēmumi);

       b) kapitālsabiedrībā nav reģistrēts neviens darba ņēmējs vai kapitālsabiedrībā ir reģistrēti darba ņēmēji, bet viņu bruto alga ir mazāka par valstī noteikto minimālo darba algu.

Tātad, lai par valdes locekli no minimālās darba algas valstī būtu veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (algas nodoklis), ir jāizpildās visiem iepriekš uzskaitītajiem nosacījumiem. Ja kapitālsabiedrībā kaut vienam darba ņēmējam ir noteikta bruto alga, kas ir lielāka par minimālo algu, par valdes locekli var neveikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Iepriekš minētie nosacījumi nav piemērojami, ja kāds no kapitālsabiedrības valdes locekļiem kā valdes loceklis citā kapitālsabiedrībā mēnesī gūst atlīdzību, kura nav mazāka par pieckāršu Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, un abas kapitālsabiedrības ir vienas uzņēmumu grupas dalībnieces likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē.

No 2014.gada 1.janvāra par iepriekš minētajiem valdes locekļiem, par kuriem būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, būs jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu un ziņas par darba ņēmēja statusa zaudēšanu. Ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu un zaudēšanu iesniedzamas līdz nākamā mēneša datumam, kas noteikts kā ikmēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas termiņš.

Tātad, ja 2014.gada janvārī kapitālsabiedrībai izpildīsies likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktie kritēriji attiecībā par valdes locekļiem un par valdes locekli būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par janvāri, tad ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu būs jāsniedz februārī līdz datumam, kas noteikts kā ikmēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas termiņš. Savukārt, ja februārī kapitālsabiedrībai neizpildīsies likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu" minētie nosacījumi un valdes loceklis darba ņēmēja statusu zaudēs, tad ziņas par darba ņēmēja statusa zaudēšanu būs jāsniedz līdz marta mēneša datumam, kas noteikts kā ikmēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas termiņš. 

No 2014.gada 1.janvāra valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme vispārējā gadījumā ir 34,09 procenti, no kuriem 23,59 procentus maksā darba devējs un 10,50 procentus maksā darba ņēmējs.

Noderīga informācija darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā pieejama Valsts darba inspekcijas mājas lapā.

Noderīga informācija par darba drošību un veselības aizsardzību Latvijā pieejama Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras mājas lapā.
 
Darba devēja tiesības un pienākumus nosaka Darba likums.