darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Tiesības un pienākumi 

Darba devēja tiesības un pienākumus nosaka Darba likums.

Darba devējam ir tiesības:

  • pieprasīt darbiniekam uzrādīt izglītību vai profesionālo sagatavotību apliecinošus dokumentus, ja attiecīgā darba veikšanai nepieciešamas īpašas prasmes vai zināšanas;
  • pārbaudes laikā 3 dienas iepriekš rakstiski uzteikt darba līgumu;
  • ne vēlāk kā 1 mēnesi iepriekš rakstiski uzteikt darba līgumu, ja darbinieks nepiekrīt darba līguma grozījumiem un ja tiek samazināts darbinieku skaits;
  • atstādināt darbinieku no darba, ja darbinieks, strādājot vai atrodoties darba vietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai citu cilvēku drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai citu cilvēku pamatotām interesēm;
  • norīkot darbinieku veikt darba līgumā neparedzētu darbu un nodarbināt virsstundās, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikumu vai ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā. Darbinieku var norīkot darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz 1 mēnesi viena gada laikā;
  • izmaksāt darba algu ar pārskaitījumu tikai tad, ja par to viņš ir vienojies ar darbinieku;
  • izmaksāt darba samaksu atbilstoši paveiktā darba daudzumam, ja ir nolīgta akorda alga un darbinieks ir daļēji izpildījis savas saistības.

Darba devējam ir pienākums:

  • pirms noslēgt rakstisku darba līgumu ar darbinieku un veikt to uzskaiti;
  • pēc ārsta atzinuma saņemšanas grozīt darba līguma noteikumus, lai novērstu risku grūtnieces drošībai un veselībai. Tas attiecas arī uz sievietēm gadu pēc bērna piedzimšanas, bet, ja viņa baro bērnu ar krūti - visā barošanas laikā;
  • precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas un virsstundas, t.sk., nakts, atpūtas laikā un svētku dienās;
  • iepazīstināt darbiniekus ar maiņu grafikiem ne vēlāk kā 1 mēnesi pirms tie stājas spēkā;
  • piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu darbiniekiem;
  • noteikt vienlīdzīgu darba samaksu par tādu pašu vai līdzvērtīgu darbu;
  • izmaksāt samaksu par padarīto darbu ne retāk kā 2 reizes mēnesī. Darbiniekam un darba devējam savstarpēji vienojoties, to var izmaksāt arī 1 reizi mēnesī;
  • izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu, ja darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā;
  • izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu, ja ir nolīgta akorda alga (alga par akorddarbu jeb gabaldarbu) un darbinieki nestrādā šādu attaisnojošu iemeslu dēļ
  • pēc darba devēja rīkojuma veic veselības pārbaudi;
  • ārstniecības iestādē nodod asinis, iepriekš par to paziņojot darba devējam;
  • piedalās darba devēja rīkotajā profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas celšanā;
  • laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāves gadījumā nestrādā ilgāk par 2 darba dienām;
  • saistībā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu pēc darba devēja iniciatīvas: ne ilgāk kā 1 darba dienu, ja darbinieks pārceļas uz citu dzīvesvietu tajā pašā apdzīvotajā vietā un ne ilgāk kā 2 darba dienas, ja pārceļas uz citu apdzīvoto vietu;
  • pamatojoties uz izsaukumu, ierodas izziņas iestādē, tiesā, prokuratūrā vai piedalās tiesas sēdē kā piesēdētājs;
  • piedalās ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanā;
  • neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā;
  • atrodas komandējumā;
  • 1 mēnesi iepriekš rakstiski informēt darbiniekus par jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanu;
  • pēc darbinieka pieprasījuma izsniegt izziņu par viņa darba samaksu un veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;
  • izsniegt rakstisku darba samaksas aprēķinu, kā arī izskaidrot to;
  • izmaksāt darba samaksu atbilstoši faktiski nostrādātajam laikam, ja ir nolīgta laika alga un darbinieks nav pienācīgi izpildījis savas saistības;
  • izmaksāt darbiniekam piemaksu par papildu darbu, virsstundām, kā arī par nakts darbu un darbu svētku dienās;
  • izmaksāt atbilstošu darba samaksu par darba līgumā neparedzētu darbu veikšanu;
  • atlīdzināt tos darbinieka izdevumus vai zaudējumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem ir saistīti ar darba pienākumu veikšanu;
  • pēc darbinieku pārstāvju pieprasījuma sniegt darba koplīguma noslēgšanai nepieciešamo informāciju;
  • iepazīstināt visus darbiniekus ar darba koplīgumu ne vēlāk kā 1 mēnesi pēc tā apstiprināšanas vai grozīšanas un nodrošināt tā teksta pieejamību ikvienam darbiniekam;
  • nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus;
  • pirms darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem attiecīgajā darba vietā;
  • nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam uzticēto darbu;
  • atstādināt darbinieku no darba, ja normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos to pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija;
  • pirms darba līguma uzteikšanas noskaidrot, vai darbinieks ir darbinieku arodbiedrības biedrs;
  • rakstveidā informēt darbinieku par tiem apstākļiem, kuri ir darba līguma uzteikuma pamatā, kā arī pierādīt, ka darba līguma uzteikums ir tiesiski pamatots;
  • atlaižot darbinieku no darba, izmaksāt visu viņam pienākošos naudas summu.

Darba devējam par darba ņēmējiem ir jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestā sekojoša informācija:

  • par katru darba ņēmēju pirms viņš uzsāk darbu. Ja ziņas tiek sniegtas papīra formā, tad jāpaziņo vismaz vienu dienu iepriekš, savukārt, ja ziņas tiek sniegtas elektroniski elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, tad jāpaziņo vismaz stundu iepriekš;
  • par katru darba ņēmēju, kurš ir mainījis vai zaudējis darba ņēmēja statusu, tai skaitā par darba ņēmēju, kuram ir piešķirts vai beidzies bērna kopšanas atvaļinājums vai atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas (tostarp atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts darbiniekam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots aprūpējamais bērns) ir sniedzamas ziņas ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc statusa maiņas vai zaudēšanas;
  • par katru darba ņēmēju, ja darba ņēmējs uzsāk vai beidz algotu darbu ārvalstīs. Informācija jāpaziņo dienu pirms persona uzsāk darbu ārvalstīs un dienu pirms persona beidz darbu ārvalstīs.
  • ja darba devējs ir noslēdzis uzņēmuma līgumu ar fizisku personu, kura nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, tad dienā, kad šis līgums ir noslēgts, ir jāsniedz ziņas Valsts ieņēmumu dienestam kā par darba ņēmēju. Savukārt uzņēmuma līguma izbeigšanas dienā ir jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam par darba ņēmēja statusa zaudēšanu.
No 2013.gada 1.jūlija papildus iepriekš minētajai informācijai darba devējam par darba ņēmējiem Valsts ieņēmumu dienestā ir jāsniedz arī šāda informācija:

  • par darba ņēmēja profesijas (aroda, amata, specialitātes) kodu atbilstoši Profesiju klasifikatoram (brīdī, kad persona kā darba ņēmējs tiek reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā). Mainoties darba ņēmēja profesijas kodam, jaunais profesijas kods Valsts ieņēmumu dienestā būs jāiesniedz nākamajā mēnesī līdz datumam, kas noteikts kā ikmēneša obligāto iemaksu veikšanas datums;
  • darba ņēmēja nostrādāto stundu skaits mēnesī. Informācija par darba ņēmēja nostrādātajām stundām nav jānorāda par personām:
- kuras pie darba devēja tiek nodarbinātas tikai uz uzņēmuma līguma pamata;

- uz kurām attiecas Darba likuma 148.panta pirmās daļas noteikumi.
Informāciju, kāda sniedzama par darba ņēmējiem un kādos termiņos, nosaka Ministru kabineta  2010.gada 7.septembra noteikumi Nr.827 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Detalizētāka informācija par darba devēja pienākumiem, tiesībām un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu pieejama Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā http://vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=384&hl=1

2017.gada 27.jūlijā un 22.novembrī Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz:

1. Palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi (turpmāk - VSAOI) par 1 procentpunktu - attiecīgi palielinot par 0,5 procentpunktiem VSAOI likmi darba ņēmējam un par 0,5 procentpunktiem darba devējam.

VSAOI likme tiek palielināta, jo tiek ieviesta veselības apdrošināšana. Tādejādi darba ņēmēji tiks pakļauti arī veselības apdrošināšanai, kas nozīmē, ka šiem darba ņēmējiem būs tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus.

Jāatzīmē, ka grozījumi attiecībā uz VSAOI likmes palielināšanu par 1 procentpunktu stāsies spēkā vienlaikus ar veselības aprūpes finansēšanas likumu, bet ne ātrāk par 2018.gada 1.janvāri.

2. Izmaiņas VSAOI veikšanas kārtībā pašnodarbinātajiem ar ienākumu mēnesī līdz minimālajai algai un ar ienākumiem, kas pārsniedz minimālo algu.

Pašlaik pašnodarbinātais veic VSAOI, ja viņa ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru. VSAOI objekts ir brīvi izraudzīts objekts, kas nav mazāks par minimālās algas apmēru. Šogad VSAOI likme vispārējā gadījumā pašnodarbinātajam 31,13% un persona ir pakļauta pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai)).

Piemēram, pašnodarbinātajam ienākumi mēnesī ir 500 euro, persona izvēlas objektu no, kura veikt VSAOI - 380 eiro (118, 29 euro). Starpība 120 euro (500 -380 = 120) ar VSAOI netiek aplikta.

No 2018.gada 1.janvāra:

2.1. pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem būs jāveic VSAOI 5% (pensiju apdrošināšanai). Ja pašnodarbinātā ienākums visa kalendāra gada laikā nesasniedz 50 euro, tad VSAOI 5% apmērā var neveikt. VSAOI būs jāveic kā līdz šim - par iepriekšējo ceturksni līdz sekojošā mēneša 15.datumam.

Piemēram, pašnodarbinātajam ienākumi mēnesī ir 70 euro, VSAOI 5% apmērā jāveic 3,50 euro.

2.2. pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī sasniedz un pārsniedz minimālās algas apmēru, no brīvi izraudzīta objekta, kas nav mazāks par minimālās algas apmēru, būs jāveic VSAOI vispārējā apmērā (2018.gadā VSAOI likme vispārējā gadījumā pašnodarbinātajam 32,15% un persona ir pakļauta pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un veselības apdrošināšanai) un no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta, būs jāveic VSAOI 5% apmērā (pensiju apdrošināšanai).

Piemēram, ienākumi mēnesī 500 eiro. Pašnodarbinātais brīvi izraudzījis objektu 430 euro, no kura veic VSAOI 32,15% (138,25 euro) un no starpības 70 euro veic VSAOI 5% (3,50 euro).

2.3. pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas un, kuru ienākums mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, VSAOI (2018.gadā VSAOI likme vispārējā gadījumā pašnodarbinātajam 32,15% un persona ir pakļauta pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un veselības apdrošināšanai) būs jāveic no brīvi izraudzīta objekta, kas nav mazāks par minimālās algas apmēru. VSAOI būs jāveic kā līdz šim - par iepriekšējo ceturksni līdz sekojošā mēneša 15.datumam.

Savukārt no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta, VSAOI 5% apmērā būs jāaprēķina par visu kalendāra gadu (visa gada ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas un visa gada izdevumu, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, starpība) un jāveic VSAOI 5% apmērā (pensiju apdrošināšanai) par iepriekšējo gadu līdz kārtējā gada 15.aprīlim.

3. Izmaiņas autoratlīdzību izmaksātājiem un saņēmējiem.

Pašlaik, ja autoratlīdzības saņēmējs ir vienlaicīgi darba ņēmēja statusā, no autoratlīdzības VSAOI var neveikt. Savukārt, ja autoratlīdzības saņēmējs nav darba ņēmēja statusā, VSAOI viņš veic kā pašnodarbinātais.

No 2018.gada 1.janvāra:

3.1. autoratlīdzības izmaksātājam no saviem līdzekļiem no autoratlīdzības (bruto) 5% apmērā būs jāveic VSAOI (pensiju apdrošināšanai par autoratlīdzības saņēmēju). Autoratlīdzības izmaksātājam 5% VSAOI maksājums nav jāpiemēro par autoratlīdzības saņēmēju, kuram noteikta I vai II grupas invaliditāte, ir piešķirta vecuma pensija, pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, kā arī par autortiesību mantiniekiem un citu autortiesību pārņēmējiem.

3.2. ja autoratlīdzības saņēmējs paralēli ir darba ņēmējs un alga viņam pie viena vai vairākiem darba devējiem kopā sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, tad no autoratlīdzības kā pašnodarbinātajam VSAOI nav jāveic (neatkarīgi no saņemtā autoratlīdzības apmēra). Jāatzīmē, ka iepriekš minētais nosacījums par darba algu attiecas tikai uz algu, no kuras ir veiktas VSAOI, t.i., tas neattiecas uz algu, ko persona saņem mikrouzņēmumā vai uz ienākumu, ko persona gūst sezonas lauksaimniecības darbā.

3.3. ja autoratlīdzības saņēmējs paralēli ir darba ņēmējs, bet alga viņam pie viena vai vairākiem darba devējiem kopā nesasniedz minimālās algas apmēru, tad no autoratlīdzības, ja to ienākums mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, ir jāveic VSAOI kā pašnodarbinātajam. 

Tātad, ja ienākums no autoratlīdzības mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, VSAOI (2018.gadā VSAOI likme vispārējā gadījumā pašnodarbinātajam 32,15% un persona ir pakļauta pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un veselības apdrošināšanai) būs jāveic no brīvi izraudzīta objekta, kas nav mazāks par minimālās algas apmēru. VSAOI būs jāveic par iepriekšējo ceturksni līdz sekojošā mēneša 15.datumam, kā arī jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā ziņojums par VSAOI objektu un aprēķinātajām VSAOI no autoratlīdzības ienākuma.

Piemēram, autoratlīdzības saņēmējam alga 2018.gada janvārī ir 400 euro (tātad mazāka par minimālo algu) un ienākums no saņemtās autoratlīdzības ir 700 euro (sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru), personai ir pienākums līdz nākamā mēneša 10.datumam (t.i. 10.februārim) reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātajam. Par I ceturksni personai būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā ziņojums par aprēķināto VSAOI objektu un aprēķinātajām VSAOI no autoratlīdzības ienākuma līdz 15.aprīlim. Līdz iepriekš minētajam datumam personai būs arī jāveic VSAOI. Tātad no janvārī saņemtā ienākuma no autoratlīdzības (700 euro), persona izvēlas objektu, no kura veikt VSAOI (objekts nevar būt mazāks par minimālo algu), piemēram, no 430 euro. 430 x 32,15% (VSAOI likme pašnodarbinātajam vispārējā gadījumā) = veicamās VSAOI 138,25 euro. Svarīgi atcerēties, ka pašnodarbinātais no autoratlīdzības ienākuma un brīvi izraudzītā objekta starpības, VSAOI 5% apmērā neveic (kā citi pašnodarbinātie).

4. Izmaiņas VSAOI objektā profesionālajiem sportistiem

Pašlaik profesionālo sportistu VSAOI objekts ir algotā darbā aprēķinātie ienākumi. 

No 2018.gada 1.janvāra būs spēkā nosacījums, ka profesionālā sportista VSAOI objekts ir divas minimālās mēnešalgas. Ja profesionālā sportista alga būs mazāka par divām minimālajām mēneša algām, tad sportista darba devējam par saviem līdzekļiem būs pienākums veikt VSAOI starpību.