Kalendārs
POTCPSSv
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031
Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Tiesības un pienākumi 

Darba devēja tiesības un pienākumus nosaka Darba likums.

Darba devējam ir tiesības:

  • pieprasīt darbiniekam uzrādīt izglītību vai profesionālo sagatavotību apliecinošus dokumentus, ja attiecīgā darba veikšanai nepieciešamas īpašas prasmes vai zināšanas;
  • pārbaudes laikā 3 dienas iepriekš rakstiski uzteikt darba līgumu;
  • ne vēlāk kā 1 mēnesi iepriekš rakstiski uzteikt darba līgumu, ja darbinieks nepiekrīt darba līguma grozījumiem un ja tiek samazināts darbinieku skaits;
  • atstādināt darbinieku no darba, ja darbinieks, strādājot vai atrodoties darba vietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai citu cilvēku drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai citu cilvēku pamatotām interesēm;
  • norīkot darbinieku veikt darba līgumā neparedzētu darbu un nodarbināt virsstundās, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikumu vai ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā. Darbinieku var norīkot darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz 1 mēnesi viena gada laikā;
  • izmaksāt darba algu ar pārskaitījumu tikai tad, ja par to viņš ir vienojies ar darbinieku;
  • izmaksāt darba samaksu atbilstoši paveiktā darba daudzumam, ja ir nolīgta akorda alga un darbinieks ir daļēji izpildījis savas saistības.

Darba devējam ir pienākums:

  • pirms noslēgt rakstisku darba līgumu ar darbinieku un veikt to uzskaiti;
  • pēc ārsta atzinuma saņemšanas grozīt darba līguma noteikumus, lai novērstu risku grūtnieces drošībai un veselībai. Tas attiecas arī uz sievietēm gadu pēc bērna piedzimšanas, bet, ja viņa baro bērnu ar krūti - visā barošanas laikā;
  • precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas un virsstundas, t.sk., nakts, atpūtas laikā un svētku dienās;
  • iepazīstināt darbiniekus ar maiņu grafikiem ne vēlāk kā 1 mēnesi pirms tie stājas spēkā;
  • piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu darbiniekiem;
  • noteikt vienlīdzīgu darba samaksu par tādu pašu vai līdzvērtīgu darbu;
  • izmaksāt samaksu par padarīto darbu ne retāk kā 2 reizes mēnesī. Darbiniekam un darba devējam savstarpēji vienojoties, to var izmaksāt arī 1 reizi mēnesī;
  • izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu, ja darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā;
  • izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu, ja ir nolīgta akorda alga (alga par akorddarbu jeb gabaldarbu) un darbinieki nestrādā šādu attaisnojošu iemeslu dēļ
  • pēc darba devēja rīkojuma veic veselības pārbaudi;
  • ārstniecības iestādē nodod asinis, iepriekš par to paziņojot darba devējam;
  • piedalās darba devēja rīkotajā profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas celšanā;
  • laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāves gadījumā nestrādā ilgāk par 2 darba dienām;
  • saistībā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu pēc darba devēja iniciatīvas: ne ilgāk kā 1 darba dienu, ja darbinieks pārceļas uz citu dzīvesvietu tajā pašā apdzīvotajā vietā un ne ilgāk kā 2 darba dienas, ja pārceļas uz citu apdzīvoto vietu;
  • pamatojoties uz izsaukumu, ierodas izziņas iestādē, tiesā, prokuratūrā vai piedalās tiesas sēdē kā piesēdētājs;
  • piedalās ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanā;
  • neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā;
  • atrodas komandējumā;
  • 1 mēnesi iepriekš rakstiski informēt darbiniekus par jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanu;
  • pēc darbinieka pieprasījuma izsniegt izziņu par viņa darba samaksu un veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;
  • izsniegt rakstisku darba samaksas aprēķinu, kā arī izskaidrot to;
  • izmaksāt darba samaksu atbilstoši faktiski nostrādātajam laikam, ja ir nolīgta laika alga un darbinieks nav pienācīgi izpildījis savas saistības;
  • izmaksāt darbiniekam piemaksu par papildu darbu, virsstundām, kā arī par nakts darbu un darbu svētku dienās;
  • izmaksāt atbilstošu darba samaksu par darba līgumā neparedzētu darbu veikšanu;
  • atlīdzināt tos darbinieka izdevumus vai zaudējumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem ir saistīti ar darba pienākumu veikšanu;
  • pēc darbinieku pārstāvju pieprasījuma sniegt darba koplīguma noslēgšanai nepieciešamo informāciju;
  • iepazīstināt visus darbiniekus ar darba koplīgumu ne vēlāk kā 1 mēnesi pēc tā apstiprināšanas vai grozīšanas un nodrošināt tā teksta pieejamību ikvienam darbiniekam;
  • nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus;
  • pirms darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem attiecīgajā darba vietā;
  • nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam uzticēto darbu;
  • atstādināt darbinieku no darba, ja normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos to pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija;
  • pirms darba līguma uzteikšanas noskaidrot, vai darbinieks ir darbinieku arodbiedrības biedrs;
  • rakstveidā informēt darbinieku par tiem apstākļiem, kuri ir darba līguma uzteikuma pamatā, kā arī pierādīt, ka darba līguma uzteikums ir tiesiski pamatots;
  • atlaižot darbinieku no darba, izmaksāt visu viņam pienākošos naudas summu.

Darba devējam par darba ņēmējiem ir jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestā sekojoša informācija:

  • par katru darba ņēmēju pirms viņš uzsāk darbu. Ja ziņas tiek sniegtas papīra formā, tad jāpaziņo vismaz vienu dienu iepriekš, savukārt, ja ziņas tiek sniegtas elektroniski elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, tad jāpaziņo vismaz stundu iepriekš;
  • par katru darba ņēmēju, kurš ir mainījis vai zaudējis darba ņēmēja statusu, tai skaitā par darba ņēmēju, kuram ir piešķirts vai beidzies bērna kopšanas atvaļinājums vai atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas (tostarp atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts darbiniekam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots aprūpējamais bērns) ir sniedzamas ziņas ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc statusa maiņas vai zaudēšanas;
  • par katru darba ņēmēju, ja darba ņēmējs uzsāk vai beidz algotu darbu ārvalstīs. Informācija jāpaziņo dienu pirms persona uzsāk darbu ārvalstīs un dienu pirms persona beidz darbu ārvalstīs.
  • ja darba devējs ir noslēdzis uzņēmuma līgumu ar fizisku personu, kura nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, tad dienā, kad šis līgums ir noslēgts, ir jāsniedz ziņas Valsts ieņēmumu dienestam kā par darba ņēmēju. Savukārt uzņēmuma līguma izbeigšanas dienā ir jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam par darba ņēmēja statusa zaudēšanu.
No 2013.gada 1.jūlija papildus iepriekš minētajai informācijai darba devējam par darba ņēmējiem Valsts ieņēmumu dienestā ir jāsniedz arī šāda informācija:

  • par darba ņēmēja profesijas (aroda, amata, specialitātes) kodu atbilstoši Profesiju klasifikatoram (brīdī, kad persona kā darba ņēmējs tiek reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā). Mainoties darba ņēmēja profesijas kodam, jaunais profesijas kods Valsts ieņēmumu dienestā būs jāiesniedz nākamajā mēnesī līdz datumam, kas noteikts kā ikmēneša obligāto iemaksu veikšanas datums;
  • darba ņēmēja nostrādāto stundu skaits mēnesī. Informācija par darba ņēmēja nostrādātajām stundām nav jānorāda par personām:
- kuras pie darba devēja tiek nodarbinātas tikai uz uzņēmuma līguma pamata;

- uz kurām attiecas Darba likuma 148.panta pirmās daļas noteikumi.

Informāciju, kāda sniedzama par darba ņēmējiem un kādos termiņos, nosaka Ministru kabineta  2010.gada 7.septembra noteikumi Nr.827 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Detalizētāka informācija par darba devēja pienākumiem, tiesībām un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu pieejama Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā http://vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=384&hl=1

No 2014.gada 1.janvāra valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme vispārējā gadījumā ir 34,09 procenti, no kuriem 23,59 procentus maksā darba devējs un 10,50 procentus maksā darba ņēmējs.

Noderīga informācija darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā pieejama Valsts darba inspekcijas mājas lapā.

Noderīga informācija par darba drošību un veselības aizsardzību Latvijā pieejama Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras mājas lapā.
 
Darba devēja tiesības un pienākumus nosaka Darba likums.