darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

 Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas sēdes 

PROTOKOLS Nr.2 

Rīgā,                                                                                 2009.gada 30.septembrī

Skolas ielā 28, 3.stāva zālē                                                                   plkst. 15.0

SĒDĒ PIEDALĀS:

Sandra Baltiņa, komitejas vadītāja, Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore
Evija Meiere, komitejas vadītājas vietniece, LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas un dzimumu līdztiesības nodaļas vadošā referente
Ilze Dūmiņa, komitejas vadītājas vietniece, LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas un dzimumu līdztiesības nodaļas vecākā referente

Komitejas locekļi:

Egīls Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks
Maruta Bubene, Sociālās integrācijas centra „Gaisma ceļā" Rīgas patversmes Sociālās rehabilitācijas nodaļas vadītāja
Sarmīte Driksna, Līvānu fonda „Baltā māja" projektu vadītāja
Aiva Dzenīte, Vidzemes attīstības aģentūras projektu vadītāja
Valda Iļjanova, Latgales plānošanas reģiona Attīstības un plānošanas nodaļas plānotāja
Kristīne Fomina, Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vecākā referente
Ligita Kadžule, Latvijas Lauku sieviešu apvienības Salas novada lauksaimniecības konsultante
Ilgonis Leišavnieks, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Informācijas sabiedrības politikas departamenta direktors
Alla Maceiko, Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Prevencijas biroja 1.nodaļas priekšnieka vietniece
Nellija Milča, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās politikas koordinācijas nodaļas vecākā referente
Elīna Petrovska, Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas departamenta Politikas plānošanas nodaļas vadītāja
Dagmāra Prīberga, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas ieviešanas departamenta Starpnozaru nodaļas vecākā referente sabiedrības līdzdalības jautājumos
Valsts probācijas dienesta deleģētā pārstāve Irina Pūrīte, Valsts probācijas dienesta vadītāja vietniece
Sandra Segliņa, Tieslietu ministrijas Stratēģijas departamenta vecākā referente
Komitejas locekles Ilzes Slokenbergas deleģētā pārstāve Kristīne Sirmā, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas vadītāja
Silvija Šimfa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos
Komitejas locekles Inga Šķestere deleģētā pārstāve Laimdota Svīkliņa, Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento" sabiedrisko attiecību speciāliste
Veselības ministrijas deleģētā pārstāve Daina Mūrmane-Umbraško, Veselības ministrijas Veselības politikas plānošanas departamenta Veselības politikas analīzes un plānošanas nodaļas vadītāja
Aina Verze, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja
Vaira Vucāne, Latvijas Bērnu fonda viceprezidente
Baiba Zukula, Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta Dzīves līmeņa statistikas daļas vadītāja

SĒDĒ NEPIEDALĀS:

Elīna Ālere, Krīzes centra „Skalbes" juriste
Aija Barča, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja
Leons Gindra, Čigānu biedrības „Gloss" Valdes priekšsēdētājs
Iveta Girucka, Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja
Ilona Kiukucāne, Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības eksperte
Ineta Luste, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Pašvaldību attīstības departamenta Pašvaldību reformu nodaļas vecākā referente
Vineta Riekstiņa, Rīgas reģiona attīstības aģentūras projektu vadītāja
Zanda Zeidaka, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas projektu vadītāja
Ilze Zubova, Zemgales plānošanas reģiona Reģionālo projektu speciāliste

SĒDĒ PIEAICINĀTIE:

Āris Ādlers, Latvijas Lauku foruma Biroja vadītājs
Roberta Egle-Celmiņa, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla Biroja vadītāja asistente
Inete Ielīte, Latvijas Bērnu foruma valdes priekšsēdētāja
Valdis Kudiņš, Latvijas Lauku foruma valdes loceklis
Liene Reine, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Komunikācijas nodaļas asistente
Aleksandra Viskanta, LM Bērnu un ģimenes politikas nodaļas vecākā referente

Sēdi protokolē: 

Margarita Žukovska, LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas un dzimumu līdztiesības nodaļas vecākā referente

Darba kārtība:

1. Komitejas sēdes atklāšana un darba kārtības apstiprināšana. 

2. Aktuālā informācija par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010).

3. Informācija par īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem esošajā sociālekonomiskajā situācijā sociālās iekļaušanas kontekstā

4.  Citi jautājumi.

Sēdes norise: 

1. Komitejas sēdes atklāšana un darba kārtības apstiprināšana.

 (Sandra Baltiņa)

 

S.Baltiņa atklāj otro 2009.gada Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas (turpmāk - komiteja) sēdi. S.Baltiņa piedāvā darba kārtības otro un trešo jautājumu samainīt vietām, vispirms uzklausot informāciju par aktualitātēm saistībā ar gatavošanos Eiropas gadam cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010), pēc kuras ir plānota viedokļu apmaiņa. Pie trešā jautājuma S.Baltiņa piedāvā diskusiju par nozaru ministriju īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem esošajā sociālekonomiskajā situācijā sociālās iekļaušanas kontekstā. Komitejas vadītāja vērš uzmanību, ka izdales materiālos ir atrodama sagatavotā informācija par Labklājības ministrijas īstenotajiem pasākumiem 2009.gadā. Tiek apstiprināta komitejas sēdes darba kārtība.

2. Aktuālā informācija par Eiropas gadu
cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010).
 
(Ilze Dūmiņa)

(S.Baltiņa, I.Ielīte, I.Leišavnieks, V.Kudiņš, S.Driksna, A.Verze, E.Mūrmane-Umbraško, E.Petrovska, D.Prīberga, L.Svīkliņa, A.Verze, V.Kudiņš, E.Baldzēns) 

I.Dūmiņa sniedz informāciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 22.oktobra Lēmumu Nr.1098/2008/EK par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010.gads) (turpmāk - Eiropas gads (2010)). Minētais lēmums nosaka izveidot par Eiropas gada (2010) īstenošanu atbildīgo valsts institūciju un izstrādāt programmu Eiropas gadam (2010) EK finansējuma saņemšanai. LM sagatavoja Programmu Eiropas gada (2010) ieviešanai un š.g. 23.aprīlī iesniedza Valsts sekretāru sanāksmē, taču 25.jūnijā tiek pieņemts politisks lēmums finansējuma trūkuma dēļ nevirzīt Programmu tālāk Līdz ar to Latvija, nespējot nodrošināt līdzfinansējumu, nevar pretendēt arī uz EK līdzfinansējumu. Neskatoties uz to, Latvijas pārstāvji arī turpmāk tiks lūgti piedalīties EK rīkotajos pasākumus saistībā ar Eiropas gada (2010) aktivitātēm, kā arī izmantot visus pieejamos materiālus Eiropas gada (2010) ietvaros (logo, reklāmas, plakāti u.c.). I.Dūmiņa arī informē, ka mājas lapā: www.2010against poverty.eu tiks izveidots intratīkls informācijas apmaiņai. Tāpat EK piedāvā Latvijā noorganizēt EK finansētu Eiropas gada (2010) pasākumu sadarbībā ar pārējām Baltijas valstīm. I.Dūmiņa sniedz informāciju par ES budžetu Eiropas gadam (2010) kopumā, EK līdzfinansējumu ES dalībvalstu un EEZ valstu nacionālo programmu ieviešanai, vēršot uzmanību, ka pašlaik EK ir apstiprinātas 28 nacionālās programmas. I.Dūmiņa sniedz informāciju par ES dalībvalstu un EEZ valstu programmu saturu, īpaši akcentējot Igaunijas un Lietuvas izstrādātās programmas.

S.Baltiņa pateicās Inetai Ielītei, Latvijas Sieviešu organizāciju sadarbības tīkla pārstāvei, kura  ir vērsusies pie labklājības ministra ar savu iniciatīvu un idejām Eiropas gada (2010) organizēšanai.

S.Baltiņa dod vārdu I.Ielītei.

I.Ielīte informē, ka ir sagatavojusi savus priekšlikumus, uzskatot, ka arī bez valsts finansējuma Latvijai jāīsteno pasākumi minētā gada ietvaros. LSOST ir papildinājis LM izstrādāto programmu Eiropas gada (2010) ieviešanai, taču tā vēl nav līdz galam saskaņota ar finansējuma sniedzējiem. I.Ielīte izklāsta programmas galvenos mērķus un plānotās aktivitātes, kā vienu no svarīgākajām uzsverot informācijas iegūšanu un izplatīšanu pa valstī pieejamiem pakalpojumu un pārtikas izdales punktiem, šo informāciju publiskojot internetā, novadu laikrakstos un bibliotēkās. Tika uzrunātas vairākas gan starptautiska mēroga, gan Latvijas organizācijas ar lūgumu finansiāli atbalstīt Eiropas gada (2010) ietvaros ieplānoto pasākumu īstenošanu. I.Ielīte plāno nosūtīt LM savu redzējumu Eiropas gada (2010) īstenošanai un vēlas sagaidīt LM pārstāvju komentārus un viedokli, kā tieši LM no savas puses plāno sniegt ieguldījumu minēta gada realizēšanā. I.Ielīte sagaida atsaucību no pašvaldībām un arodbiedrībām.

S.Baltiņa pateicas I.Ielītei par sniegto informāciju un papildina, ka minētas programmas realizācija paredz arī nozaru ministriju, pašvaldību un sociālo partneru iesaistīšanos. S.Baltiņa informē, ka līdz ko tiks finansiāli atbalstīta programmas apstiprināšana, un būs zināms arī atbalsta apmērs, visa informācija tiks publiskota LM mājas lapā. S.Baltiņa arī atgādina, ka programmā ir noteikti pasākumi, ko LM apņemas veikt esošā LM budžeta ietvaros, neprasot papildus finanšu līdzekļus.

I.Leišavnieks saistībā ar dzimumu līdztiesību uzsver, ka IT jomā pārsvarā strādā tikai vīrieši, savukārt sociālajā sfērā strādā galvenokārt sievietes, ierosinot vairāk uzmanības veltīt vīriešu skaita palielināšanai sociālajā sfērā. Atgriežoties pie konferencēm, I.Leišavnieks piedāvā konferences Eiropas gada (2010) ietvaros rīkot nevis Rīgā, bet kādā no Rīgas reģioniem nodrošinot pašvaldībām ienākumus šajā sociāli ekonomiskajā situācijā.

V.Kudiņš izsaka piedāvājumu konferences rīkot Latvijas nabadzīgākajā reģionā Latgalē un jautā, vai vēl ir iespējams papildināt minēto programmu.

I.Ielīte  atbild, ka labprāt saņemtu priekšlikumus programmai Eiropas gada (2010) īstenošanai.

S.Baltina aicina komitejas locekļus izteikt priekšlikumus par Eiropas gada (2010) organizēšanas iespējām viņu pārstāvētās institūcijās un organizācijās bez finanšu līdzekļu piesaistīšanas.

S.Driksna informē, ka biedrība „Baltā māja" Līvānos rīko sabiedriskos forumus, kurus plāno rīkot arī 2010.gadā, iesaistot pēc iespējas plašāku auditoriju.

L.Kadžule izsaka viedokli, ka laukos cilvēkus primāri ir jāmāca strādāt. Atbilstoši situācijai, kas pašvaldībām liek meklēt jaunas sociālās palīdzības formas, bet cilvēkus mudināt sarosīties, lai vismaz laukos kaut ko savam uzturam izaudzēt. L.Kadžule dalās ar pieredzi, ka Salas pagastā cilvēkiem tiek dots zemes gabals jeb sociālais dārzs pašvaldībā ģimenēm ar bērniem, kas jau ieguvuši trūcīgas ģimenes statusu vai arī to saņems, slēdz līgumu, apņemoties bez maksas lietošanā nodot lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kā arī apart, kultivēt, sagatavojot sējai, un sagādāt sēklas. Līgums ar sociālo dārzu kopējiem paredz arī pienākumus tos ravēt un laistīt.. L.Kadžule izsaka priekšlikumu turpināt sociālo dialogu, kā arī organizēt LLSA pozitīvās pieredzes skolas arī 2010.gadā.

I.Leišavnieks pilnībā atbalsta I.Ielītes priekšlikumu izmantot Latvijas bibliotēkas Eiropas gada (2010) pasākumu īstenošanai, jo visās bibliotēkās ir pieejams internets, turklāt visi bibliotekāri ir apmācīti interneta lietošanā, līdz ar to viņi varēs sniegt konsultācijas tiem iedzīvotājiem, kuriem šīs lietotāja prasmes ir ļoti zemas.

A.Verze stāsta par jau iesākto praksi attiecībā uz tematisko konferenču tīklu rīkošanu reģionos. A.Verze ierosina atbalstīt pasākumus, veidojot „mantu mājas", kas vērstas uz cilvēkiem nevajadzīgo priekšmetu nodošanu tiem, kam tie ir nepieciešami. Tāpat ir būtiski veicināt gados vecāku cilvēku mūžizglītību, piem., mācot angļu valodu.

S.Baltiņa informē, ka visas augstāk minētās idejas un citi ierosinājumi, kuras atbildīs Eiropas gada (2010) mērķiem, apkopotā veidā tiks ievietoti LM mājas lapā, atsevišķā sadaļā, kas veltīta būs Eiropas gadam (2010).

D.Umbraško informē par Veselības ministrijas rīkotām talkām, kuras notiek katru sestdienu. Visi interesenti tiek aicināti doties uz noteiktām zemnieku saimniecībām, lai palīdzētu vākt ražu. Daļa no šīs ražas tiek ziedota skolām.

E.Petrovska informē, ka Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu rīko pasākumu „Izglītība visiem" UNESCO programmas ietvaros. Tiek rīkotas konferences un diskusijas. Diemžēl finansējums izglītības nozarei tika samazināts par 200 miljoniem latu, līdz ar to šobrīd ir iespējamas tikai diskusijas. Ir notikušas divas diskusijas par bērnu un jauniešu iekļaujošo izglītību.

S.Baltiņa  informē, ka arī LM 2010.gadā plāno apaļos galdus, reģionālās konferences, īpaši ar jauno novadu vadītājiem. Vienu reizi mēnesī ir paredzēts nosūtīt preses relīzes rajonu laikrakstiem.

I.Leišavnieks ierosina ievietot aktuālo informāciju reģionālo mediju informatīvajās lapās (biļetenos), jo reģionālajās avīzēs informācijas ievietošana ir samērā dārga.

D.Prīberga informē, ka kultūras jomā šobrīd ir īpaši aktivizējies NVO sektors, jo vairs netiek sniegtas mērķdotācijas tautas mākslai.

L.Svīkliņa uzsver, ka Eiropas gads (2010) attiecas arī uz cilvēkiem, kas ir ārpus sociālo dienestu un NVO redzes loka. L.Svīkliņa aicina Eiropas gada (2010) programmā paredzētās atvērto durvju dienas padarīt par dienām, kur nepieciešamo informāciju varētu saņemt visi cilvēki.

A.Verze  Latvijas Pensionāru federācijas vārdā pateicas Latvijas Pašvaldību savienībai par ļoti veiksmīgu sadarbību.

V.Kudiņš  informē par portālu www.dari.lv, kur galvenā ideja ir veidot sociālo tīklu, izmantojot interneta vidi. Minēto portālu būtu iespējams izmantot Eiropas gada (2010) popularizēšanai.

S.Baltiņa ierosina, ka LM varētu sagatavot vēstuli nozaru ministrijā un citu organizāciju pārstāvošajiem  komitejas locekļiem ar lūgumu sniegt priekšlikumus Eiropas gada (2010) ietvaros iespējamo pasākumu organizēšanai bez finansiālā atbalsta.

A.Verze aicina arī ministrijas sniegt savu palīdzību iedzīvotājiem, kas neprasītu finanšu līdzekļus. Piem., juridisko konsultāciju sniegšana noteiktās jomās. Tāpat valsts iestādes varētu nodot lietošanai NVO dažāda veida lietotu tehniku, piem., kopētājus, kas savukārt atrisinātu situāciju ar informatīvās informācijas kopēšanu. Līdz ar to tiktu atrisināta problēma ar tipogrāfijām.

I.Leišavnieks informē, ka valsts iestādes nevar vienkārši nodot mantiskās vērtības citām iestādēm, tāpēc būtu nepieciešams grozīt likumdošanu, kas dotu iespēju NVO saņemt savā lietošanā lietotu tehniku no valsts pārvaldes iestādēm.

Nolēma:

  1. Izsūtīt visiem komitejas locekļiem oficiālo vēstuli ar lūgumu sniegt priekšlikumus Eiropas gada (2010) aktivitātēm, kas neprasa papildus finanšu līdzekļu nodrošināšanas..
  2. Priekšlikumu sniegšanai nosūtīt I.Ielītes precizēto programmu Eiropas gada (2010) īstenošanai iesaistītajiem komitejas locekļiem un pieaicinātajām personām.

3. Informācija par īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem esošajā sociālekonomiskajā situācijā sociālās iekļaušanas kontekstā 

(E.Meiere, D.Prīberga, E.Petrovska, D.Mūrmane-Umbraško, I.Leišavnieks, S.Segliņa, K.Sirmā, K.Fomina, A.Maceiko)

E.Meiere sniedz informāciju par valsts pabalstu un pensiju apmēru samazināšanu 2009.gadā, kas tika veikts sakarā ar nepieciešamību samazināt valsts budžeta deficīta apmēru un informāciju par atbalsta pasākumiem nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem (nodarbinātības veicināšanas pasākumi, ienākumu palielināšana trūcīgajiem iedzīvotājiem u.tml.) (skat. 2.pielikumu). 

D.Mūrmane informē, ka Ministru kabinets 2009.gada 8.septembrī ir apstiprinājis Sociālās drošības tīkla stratēģiju, kura izstrādāta ar mērķi izveidot ārkārtas drošības pasākumu kopumu, lai nodrošinātu negatīvās sociālās ietekmes samazināšanu. Sociālā drošības tīkla pasākumi aptver gan labklājības un izglītības, gan arī veselības aprūpes jomas, paredzot atbalsta pasākumus personām ar ierobežotiem ieņēmumiem, īpaši - trūcīgajām personām. Saskaņā ar LM veikto novērtējumu trūcīgo personu skaits 2009.gadā varētu sasniegt 144 tūkstošus cilvēku, bet 2010.gadā tas pieaugs līdz 200 tūkstošiem.

Lai nesamazinātu veselības aprūpes pieejamību, nodrošinātu personas savlaicīgu vēršanos ārstniecības iestādē, kā arī sniegtu personai vajadzīgo veselības aprūpi, Sociālā drošības tīkla ietvaros trūcīgajām personām ir paredzēti šādi atbalsta pasākumi veselības aprūpes nodrošinājuma jomā:

  1. Kompensācijas mehānisma izveide trūcīgām personām noteiktās pacientu iemaksas segšanai.
  2. Zāļu kompensēšana trūcīgajiem pacientiem 100% apmērā, ja pacienta iegādāto zāļu līdzmaksājums kompensācijas sistēmā kalendārā gada laikā sasniedz 50 latu.
  3. Kompensācijas mehānisma izveide trūcīgo pacientu viesnīcas izdevumu segšanai (uzturēšanās „slimnīcu viesnīcās").
  4. Mājas aprūpes nodrošināšana trūcīgajiem pacientiem ar smagām slimībām.
  5. Stacionāro pakalpojumu koncentrēšana trūcīgajiem pacientiem ar garīgām slimībām, samazinot gultu skaitu, attīstot aprūpi dienas centros.

K.Sirmā informē par Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām Latvijā. Lauksaimniecības produktu intervences krājumu dēļ Kopienai ir pieejami līdzekļi, lai sniegtu ievērojamu pārtikas palīdzību vistrūcīgākajām personām Kopienā. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr.1234/2007 (2007.gada 22.oktobris) 27.pantu Eiropas Komisijas atbalsta programma 100 % apmērā tiek finansēta no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, bet papildu izdevumi, kas saistīti ar pievienotās vērtības nodokli, tiek segti no dalībvalstu budžeta. 

Īstenojot Eiropas Komisijas programmu 2010.gadā, vistrūcīgākajām personām paredzēti 12 pārtikas produktu komplekti. Pēc labdarības organizāciju sniegtās informācijas 2010.gadā EK programmā iesaistīto vistrūcīgāko personu skaits varētu būt ap 90 000.

K.Fomina informē, ka Ekonomikas ministrija izstrādāja un 2009.gada 15.septembrī pieņēma Ministru kabineta noteikumus Nr.1062 „Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumos Nr.138 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.4.1.aktivitāti "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi"", saskaņā ar kuriem tika noteikts, ka gadījumā, ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu sadarbības iestādē vis­maz 10% no daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem ir noteikts mazno­drošinātas personas statuss, projektam maksimāli pieļaujamo finansējuma inten­sitāti palielina par 10 procentpunktiem." Savukārt 2009.gadā Ekonomikas ministrija piešķīra valsts budžeta līdzfinansējumu dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstu nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem, kuri attiecīgajā mājā ir dzīvojuši līdz mājas denacionalizācijai vai īpašuma tiesību atjaunošanai, 11 pašvaldībām (kopā - 217 personām). 

I.Pūrīte informē, ka Valsts probācijas dienests ar 2009.gada 1.jūliju vairs neīsteno postpenitenciārās palīdzības sniegšanas funkciju.

I.Leišavnieks informē, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību litu ministrija (turpmāk - RAPLM) saskaņā ar MK sēdes protokolu noteikta par atbildīgo institūciju par Sociālā drošības tīkla stratēģijas ieviešanas uzraudzību un kontroli, līdz ar to sāk uzraudzības un kontroles mehānisma izstrādi. Sociālā drošības tīkla stratēģijā iekļauti 10 veicamie pasākumi. RAPLM atbild par vienu izglītības jomas pasākumu, kas saistīts ar skolēnu pārvadāšanu. Minētās stratēģijas ietvaros tiks segtas izmaksas skolēnu pārvadāšanai un iepirkti autobusi, ja būs tāda nepieciešamība. 

S.Segliņa informē par 2008.gadā īstenotiem pasākumiem atbilstoši Latvijas Nacionālajā sociālās iekļaušanas plānā 2008.-2010.gadam noteiktajam attiecībā uz ieslodzīto integrāciju profesionālajā izglītībā, ieslodzīto nodarbinātības sekmēšanu un veselības aprūpes uzlabošanu ieslodzījuma vietās. Attiecībā uz sociālās uzvedības korekcijas nodrošināšanu probācijas klientiem - 2008. gadā netika noslēgts neviens jauns līgums ar sociālās rehabilitācijas centriem par pakalpojumu sniegšanu un turpinājās 2007.gadā noslēgto līgumu darbība. Ņemot vērā valsts budžeta piešķirtā finansējuma samazinājumu 2008. gada 30. decembrī tika pārtraukta 4 līgumu darbība. Attiecībā uz plānotajiem pasākumiem Tieslietu ministrija informē, ka saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Valsts probācijas dienesta likumā (stājās spēkā 2009.gada 1. jūlijā), Valsts probācijas dienests vairs neīsteno postpenitenciārās palīdzības sniegšanas funkciju, kas vistiešāk attiecās uz sociālās iekļaušanas jomu. Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija šobrīd neplāno veikt pasākumus sociālās iekļaušanas kontekstā. Ar Ministru kabineta 2009. gada 9. janvāra rīkojumu Nr.7 apstiprinātās „Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu resocializācijas koncepcijas" ieviešana atlikta, līdz būs iespējams nodrošināt tās ieviešanai nepieciešamo finansējumu.

D.Prīberga informē, ka, ņemot vērā radikālu finansējuma samazinājumu, šobrīd kultūras jomā valda apjukums. Sociālās iekļaušanas kontekstā D.Prīberga informē par  aktualitātēm kultūrizglītības jomā, pensijas pabalstiem, ko Kultūras ministrija kopš 2006.gada ik mēnesi izmaksā Latvijas izciliem baleta māksliniekiem, kā arī sniedz informāciju par aktualitātēm bibliotēku nozarē. 

A.Maceiko informē, ka krīze neapšaubāmi veicina noziedzības līmeņa pieaugumu. Arvien vairāk tiek izmeklēti gadījumi, ka zādzības notiek, lai pabarotu ģimeni. Ir sarucis nepilngadīgo lietu inspektoru un iecirkņu inspektoru skaits. Tika likvidēts Daugavpils bērnu prevencijas centrs, kur līdz 5 diennaktīm varēja uzturēties bērni, kuri nelegāli šķērsojuši Latvijas robežu. A.Maceiko informē, ka piedalās LM izstrādātajā Programmā vardarbības ģimenē mazināšanai 2008.-2011.gadam. Šobrīd notiek akcija „Drošības dienas skolās". A.Maceiko uzsver, ka pastāv risks, ka Valsts probācijas dienesta likvidēšana var radīt smagas sekas.

E.Petrovska informē, ka 2007.gada 2.aprīlī darbu uzsāka Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts speciālās izglītības centrs, taču 2009.gada vasarā centrs tika reorganizēts. Centra funkcijas pārņēma Valsts izglītības satura centrs, kurš šobrīd turpina sekmēt izglītojamo spējām, veselības stāvoklim un attīstības līmenim atbilstošas izglītības ieguvi, kā arī koordinēt speciālās izglītības atbalsta sistēmas darbību Latvijā. Tāpat turpinās darbs pie speciālās izglītības iestādes izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem un vispārizglītojošo skolu (fiziskās) vides pielāgošanas. 

S.Baltiņa pateicās komitejas locekļiem par dalību.

Nolēma

  1. Pieņemt zināšanai nozaru ministriju sniegto informāciju.
  2. Par nākamās komitejas sēdes datumu un laiku vienoties atsevišķi.

Sēdes noslēgums 17.00. 

Pielikumā sēdes materiāli:

1. Informācija par Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) ietvaros īstenojamām aktivitātēm uz 3 lp.

2. LM informatīvais materiāls par pabalstu un pensiju apmēru samazināšanu un informāciju par atbalsta pasākumiem nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem uz 1 lpp. 

 

Komitejas vadītāja                                                                                              Sandra Baltiņa

 

Protokolēja                                                                                                        M.Žukovsk