darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

  • VALSTS PROGRAMMA BĒRNA UN ĢIMENES STĀVOKĻA UZLABOŠANAI 2007.GADAM

 

Pielikums

bērnu un ģimenes lietu ministra

2006.gada 29.decembra rīkojumam Nr.1-9.1/23

Valsts programma bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2007.gadam

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 65.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka Bērnu un ģimenes lietu ministrija izstrādā ikgadējo Valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai (turpmāk tekstā - Valsts programma).

Valsts programma ir rīcības plānošanas dokuments, kura mērķis ir sekmēt bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanos, īstenojot mērķtiecīgus uz bērnu tiesību aizsardzību un nodrošināšanu vērstus pasākumus.

Ievērojot Ministru kabinetā 2004. gada 22. septembrī akceptēto programmu "Bērniem piemērota Latvija" 2004.-2007.gadam, 2004.gada 30.novembrī akceptēto rīcības plānu koncepcijas "Valsts ģimenes politika" īstenošanai 2004.-2013.gadam,Valsts programmas prioritātes 2007.gadā ir atbalsts ģimenēm ar bērniem un bērnu un jauniešu līdzdalības draudzīgas vides veidošanā veicināšana.

Valsts programmas pasākumus īsteno Bērnu un ģimenes lietu ministrija, valsts mērķdotācijas saņēmēji vai projektu konkursos noteiktie pasākumu īstenotāji. Realizējot Valsts programmā noteiktos pasākumus, pasākumu īstenotāji ievēro Publisko iepirkumu likumu un citus normatīvos aktus.

I ATBALSTA PASĀKUMI ĢIMENĒM UN BĒRNIEM

Mērķi:

  • veicināt bērnu drošību un emocionālo atbalstu;
  • veicināt pozitīvu saskarsmi starp vecākiem un bērniem;
  • nodrošināt bērniem un ģimenēm speciālista padomu un informāciju par iespējām saņemt palīdzību;
  • nodrošināt ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu kvalitāti.

Uzdevumi:

  • veidot ģimenes vajadzībām atbilstošu infrastruktūru pašvaldībās;
  • popularizēt ģimeni kā vērtību sabiedrībā;
  • sniegt psiholoģisku atbalstu ģimenēm ar bērniem, adoptētājiem, audžuģimenēm un aizbildņiem;
  • īstenot ģimeņu un speciālistu izglītošanu.

Kopējais finansējums - 319 508 Ls

1.1. Bērnu rotaļu un attīstības centru un sākumskolas vecuma bērnu dienas centru veidošana un attīstība

Bērnudārzu skaits valstī ir nepietiekams. Ne visiem vecākiem ir iespēja algot aukli. Pat vecākiem, kuri nestrādā pilnu darba laiku nereti rodas nepieciešamība pēc bērnu uzraudzības pakalpojuma. Ievērojot minēto, pirmskolas vecuma bērnu uzraudzības nodrošināšanai, kad vecākiem nav iespēju būt kopā ar bērnu, ir nepieciešams veidot bērnu rotaļu un atpūtas centrus, kuros vecāki varētu atstāt bērnus uz vairākām stundām dienā speciālistu uzraudzībā, kā arī attīstīt pakalpojumus jau izveidotajos centros.

Latvijas sākumskolās mācās 75 741 bērni. Mācības sākumskolās parasti beidzas agrāk nekā vecāku darba laiks, tādēļ sākumskolas vecuma bērnu uzraudzības, kvalitatīvas brīvā laika pavadīšanas, kā arī palīdzības mācībās nodrošināšanai nepieciešama dienas centru izveide, kā arī jau esošo centru pakalpojumu attīstība.

Rotaļu un attīstības centru, kā arī dienas centru sākumskolas vecuma bērniem izveide nodrošinātu kvalitatīvas bērnu uzraudzības iespēju to attīstību veicinošos apstākļos.

Vienlaikus bērnu rotaļu un attīstības centriem, kā arī dienas centriem nepieciešams atbalsts izglītības un atpūtas līdzekļu klāsta papildināšanai, pakalpojumu kvalitātes palielināšanai un pakalpojumu veidu palielināšanai.

Finansējums- 30 000 Ls

Rezultāti:

  • izveidoti vai attīstīti vismaz 3 bērnu rotaļu un attīstības centri vai dienas centri sākumskolas vecuma bērniem;
  • nodrošināts materiāltehnisko līdzekļu atbalsts izglītības un atpūtas līdzekļu klāsta papildināšanai, pakalpojumu kvalitātes palielināšanai un pakalpojumu veidu palielināšanai ne mazāk kā 5 bērnu rotaļu un attīstības vai dienas centriem.

1.2. Pilotprojekts aukļu dienesta izveidei pašvaldībā

Pēdējos gados vērojama dzimstības līmeņa stabilizēšanās, kā arī jaundzimušo skaita pieaugums. Tomēr viena no būtiskākajām ģimeņu problēmām Latvijā vēl arvien ir pirmskolas vecuma bērnu uzraudzības un aprūpes nodrošināšana. Diemžēl vietu skaits pašvaldību bērnudārzos ir mazāks nekā pieprasījums, savukārt privātā sektora piedāvātos pakalpojumus finansiālu apsvērumu dēļ nevar izmantot visas ģimenes. Vienlaikus pat tām ģimenēm, kuru ienākumi ir pietiekami, rodas grūtības nodrošināt bērnu uzraudzību, jo ne vienmēr ir atbilstoša pieredze un zināšanas, lai atrastu kvalificētu aukli par samērīgu atalgojumu.

Ievērojot minēto, kā arī atbilstoši Rīcības plānam koncepcijas "Ģimenes valsts politika" īstenošanai no 2004. -2013. gadam, nepieciešams attīstīt aukļu pakalpojumu pieejamību, realizējot pilotprojektu par aukļu dienesta izveidi pašvaldībā, uz kura piemēra pamata būtu iespējams attīstīt aukļu dienestu izveidi valstī.

Pilotprojekta mērķis ir attīstīt alternatīvu pakalpojumu bērnu pieskatīšanai, izstrādājot pakalpojumu sistēmu pirmskolas vecuma bērniem vienā no republikas, rajona vai novada pilsētām.

Finansējums - 20 000 Ls

Rezultāts: izveidota datu bāze (reģistrs) par auklēm konkrētajā pašvaldībā, sagatavota attiecīga apmācības programma un organizēti aukļu kandidātu atlases pasākumi.

1.3. Ģimenes atbalsta koordinācijas sistēmas izveide un attīstība

Ikviena ģimene saskaras ar situācijām, kad nepieciešams informatīvs atbalsts, psihosociāla palīdzība un citi pakalpojumi ģimenes pilnvērtīgai funkcionēšanai. Tādēļ vienota, Latvijas mēroga ģimenes atbalsta institucionālā tīkla nodrošināšanai nepieciešams attīstīt izveidoto ģimenes atbalsta centru tīklu pašvaldībās.

Twinning Light projekta ietvaros nepieciešama ģimenes atbalsta un bērnu tiesību aizsardzības sistēmas koordinācijas sistēmas pilnveidošana un labas prakses attīstība. Papildus nepieciešams materiāltehnisko līdzekļu atbalsts ģimenes atbalsta centru pakalpojumu attīstīšanai, lai sniegtu pilnvērtīgu palīdzību ģimenēm ar bērniem.

Nepieciešams attīstīt atbalsta (psihologa un citu speciālistu konsultācijas, atbalsta grupas u.c.) sniegšanu audžuģimenēm un bērniem, kas ievietoti audžuģimenēs, kā arī nodrošināt apmācības cilvēkiem, kuri varētu uzņemties rūpes par bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības.

Finansējums - 105 308 Ls

Rezultāti:

  • izstrādāts ģimenes atbalsta koordinācijas sistēmas plāns un nodrošināta bērnu tiesību aizsardzības jomā strādājošo speciālistu apmācība, izstrādāts pētījums par „labās prakses" piemēriem (Twinning Light projekts 77 308 Ls);
  • nodrošināts materiāltehnisko līdzekļu atbalsts ģimenes atbalsta centru pakalpojumu klāsta papildināšanai, pakalpojumu kvalitātes palielināšanai un pakalpojumu veidu palielināšanai ne mazāk kā 5 ģimenes atbalsta centriem;
  • daudzfunkcionāls krīzes centrs sniedz atbalstu un nodrošina apmācības audžuģimenēm un bērniem, kā arī motivē audžuģimenes ņemt aprūpē arī vardarbībā cietušus bez vecāku gādības palikušus bērnus, kuri ir saņēmuši rehabilitācijas pakalpojumu un kuru interesēm atbilstu turpmākā ārpusģimenes aprūpe audžuģimenē.

1.4. Ģimenei pietuvinātas vides attīstīšana bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēs

2003.gada 11.novembra Ministru kabinetā apstiprinātais rīcības plāns ģimenes veida aprūpes veicināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem un situācijas uzlabošanai bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēs paredz uzlabot aprūpes kvalitāti , lai nodrošinātu individuālu pieeju bērna problēmu risināšanā. Pēc statistikas datiem Latvijas bērnu sociālās aprūpes iestādēs dzīvo vairāk nekā 1500 pusaudžu no 12 līdz 18 gadiem. Nereti tieši šajā vecumā notiek bērnu konflikti ar aprūpes iestāžu darbiniekiem, jo darbiniekiem trūkst specifiskās zināšanas kā labāk strādāt ar šo vecuma grupu. Tāpat rīcības plāns nosaka, ka ir nepieciešams veidot grupu dzīvokļus bērniem no 16 gadiem, kā arī īstenot citus pasākumus iestādēs, lai tās tuvinātu ģimeniskai videi.

Ievērojot minēto, kā arī 2006. gadā realizētā pilotprojekta pieredzi nepieciešams turpināt ārpusģimenes aprūpes iestāžu pārveidi.

Finansējums- 30 000 Ls  

Rezultāts: izveidoti grupu dzīvokļi vai grupu mājas ārpusģimenes aprūpes iestādē, kā arī nodrošināta personāla apmācība bērnu aprūpes un audzināšanas tuvināšanai ģimeniskai videi.

1.5. Ģimeņu un speciālistu izglītošanas pasākumi un pakalpojumu pilnveidošana

Daļai vecāku un arī bērnu tiesību aizsardzības jomā strādājošajiem trūkst nepieciešamo zināšanu un izpratnes par bērna attīstību un audzināšanu, par bērnam drošu un veselīgu vidi. Tā rezultātā rodas vienpusīgi priekšstati par bērna audzināšanas principiem un tādējādi netiek veicināta pozitīva bērnu emocionālā un fiziskā attīstība, vājinās bērnu psiholoģiskā saikne ar vecākiem, ģimenēs pieaug vardarbība pret bērnu, palielinās bērnu sadzīves traumatisms un nelaimes gadījumu skaits. Minēto problēmu novēršanai, ir jāizglīto vecāki un speciālisti, sniedzot viņiem zināšanas par bērna attīstību dažādos vecumposmos, par pozitīvas saskarsmes un sapratnes veidošanu starp vecākiem pašiem un vecākiem un bērniem, kā arī par iespējamajiem risinājumiem speciālistiem, sniedzot atbalstu ģimenēm ar bērniem. Papildus pilnveidojami pakalpojumi, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti ārpusģimenes aprūpes jomā.

Lai veicinātu mazu bērnu optimālu attīstību, ALI (aktīvās lasīšanas iespējas) programmas balstās uz mazu bērnu un vecāku, pieaugušā un bērna vai pieaugušā un bērnu grupas interaktīvās lasīšanas darbībām. 

Finansējums - Ls 86 200

Rezultāti:

1) Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija „Papardes zieds" organizējusi apmācību ģimenes atbalsta centros vecākiem un speciālistiem par attiecību veidošanu ģimenē;

2) audžuģimeņu, adoptētāju, aizbildņu ģimeņu atbalsta grupu veidošana un izglītošana, kā arī adopcijas reģistra pilnveidošana, lai uzlabotu adoptētājiem sniegtā pakalpojuma kvalitāti;

3) veikta apmācība vismaz 900 speciālistiem par darbu ar riska ģimenēm;

4) izstrādāta sociālo darbinieku apmācības programma par sociālās korekcijas programmas izveidi vecākiem no augsta riska ģimenēm un vecākiem, kuriem atņemtas aprūpes tiesības;

5) nodrošināta vismaz 700 policistu apmācība par bērnu tiesību jautājumiem un rīcību ģimenes konfliktsituācijās;

6) tulkota un iespiesta ALI rokasgrāmata 5000 eksemplāros, kā arī īstenota vismaz 60 speciālistu apmācība par rokasgrāmatas izmantošanu.

1.6. Samierināšanas (mediācijas) projekts

Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 74. panta otro daļu, ja tiesa uzskata, ka, iespējams saglabāt laulību, tā laulāto samierināšanas nolūkā var atlikt lietas izskatīšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Patlaban samierināšanās Latvijā, atšķirībā no daudzām citām valstīm, ir atstāta pašu laulāto ziņā, kas bieži vien nav efektīvi.

Arī gadījumos, kad strīda izšķiršana nav tiesas kompetencē, laulātajiem mēdz rasties vajadzība pēc kompetentu speciālistu starpniecības ģimenes konfliktu risināšanā. Daudzās ārvalstīs samierināšanā tiek iesaistīti profesionāli, īpaši tam apmācīti darbinieki. Mediācijas projekta ietvaros ģimenēm tiek piedāvāti bezmaksas samierināšanas pakalpojumi, kurus nodrošinātu kvalificētu speciālistu komanda, t.sk., psihologs un jurists.  

Finansējums - 13 000 Ls

Rezultāts: sniegti mediācijas pakalpojumi laulātajiem.

1.7. Psiholoģiskās palīdzības sniegšana adoptētājiem, audžuģimenēm, aizbildņiem un ģimenēm ar bērniem

Bērna pilnvērtīgai un harmoniskai attīstībai ir nepieciešama ģimeniska vide, sapratnes un mīlestības gaisotne. Ģimenēs, kuras uzņēmušās rūpes par bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, nereti ir dažādas problēmas, kā arī nereti vecākiem un bērniem veidojas dažādas konfliktsituācijas. Lai veicinātu bez vecāku gādības palikušo bērnu pilnvērtīgu un harmonisku iekļaušanos ģimenēs, kuras uzņēmušās rūpes par šiem bērniem, un sniegtu atbalstu ģimenēm, kurās pastāv konflikti, ir nepieciešams nodrošināt psihologu konsultācijas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 11. marta noteikumu Nr.111 „Adopcijas kārtība" 18.4. apakšpunktu, katrā adopcijas gadījumā obligāti nepieciešams psihologa atzinums par personas piemērotību kļūt par adoptētāju. Ievērojot minēto, nodrošināma iespēja saņemt psihologa bezmaksas izvērtējumu.

Psihologa konsultācijas ir nepieciešamas arī ģimenēm ar bērniem, lai radītu bērniem veselīgu vidi un pilnveidotu bērnu psiholoģisko saikni ar vecākiem.

Finansējums - Ls 30 000

Rezultāts:

  • adoptētājiem, audžuģimenēm, aizbildņiem nodrošināta iespēja saņemt bezmaksas psihologa konsultācijas;
  • adoptētājiem nodrošināta iespēja saņemt psihologa bezmaksas izvērtējumu;
  • psihologi konsultējuši arī ģimenes ar bērniem.

1.8. Pētījums par ielu bērnu stāvokli Latvijā

Līdz šim Latvijā nav apkopoti dati par ielu bērnu stāvokli (skaitu, vecuma kategorijām, nodarbošanos, iemesliem, kas veicinājuši šādu dzīvesveidu u.tml.) Informācija, kuru iegūst valsts pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas netieši izriet no citiem valstī apkopotiem datiem, kas rada bažas par šo datu objektivitāti, jo to analīze ir paredzēta citiem mērķiem. Tādēļ, lai pilnvērtīgi un efektīvi īstenotu ministrijas izstrādājamo Ministru kabineta programmu „Ielu bērni 2007.-2011.gadam", nepieciešams iegūt ticamus datus, uz kuriem balstīt turpmāko valsts rīcībpolitiku, kā arī veikt problēmas risināšanas progresa izvērtējumu.

Rezultāts - izstrādāts pētījums par ielu bērnu stāvokli Latvijā.

Finansējums- 5000 Ls

II.  BĒRNIEM UN ĢIMENĒM DRAUDZĪGAS VIDES VEIDOŠANA

Mērķi:

  • sekmēt bērniem un ģimenēm draudzīgas vides veidošanu, tajā skaitā pašvaldībās;
  • nodrošināt bērniem iespēju augt un mācīties bērniem draudzīgā skolā;
  • efektivizēt bērnu tiesību popularizēšanu, kas varētu sekmēt to ievērošanu un draudzīgas vides veidošanu bērniem.

Uzdevumi:

  • veicināt bērniem un ģimenēm draudzīgu vides veidošanu pašvaldībās;
  • turpināt aktivitātes bērniem draudzīgas skolas izveidošanai;
  • veicināt bērnu līdzdalību sabiedrības dzīvē un lēmumu pieņemšanas procesā;
  • rīkot informatīvas aktivitātes bērnu tiesību popularizēšanai.

 Kopējais finansējums - 283 607 Ls

2.1. Atbalsts pasākumiem bērniem brīvā laika pavadīšanai pašvaldībās

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 16.pants paredz bērna tiesības uz atpūtu un brīvo laiku. Tomēr pašvaldībās bērniem nereti ir ierobežotas iespējas pavadīt brīvo laiku rotaļājoties vai nodarbojoties ar sportu tam atbilstošās vietās. Kopumā Latvijas pilsētās un pagastos vēl joprojām nav pietiekams skaits publiski pieejamu bērnu rotaļu un atpūtas laukumu, tādēļ ir nepieciešams pašvaldības teritorijā izveidot bērnu rotaļu un sporta laukumus, radot visiem bērniem atpūtai piemērotu vidi un iespēju pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku.

Bērnu rotaļu un sporta laukumiem ir jāatbilst bērnu vajadzībām un jāatspoguļo viņu vēlmes, tādēļ svarīgi ieklausīties bērnu viedoklī un pēc iespējas īstenot bērnu idejas.

Finansējums - 112 000 Ls

Rezultāts:

  • izveidoti vismaz 3 bērnu rotaļu vai sporta laukumi, veidojot bērniem un ģimenei draudzīgu pašvaldību;
  • uzstādīti basketbola grozi pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu līdz darbspējas vecumam līdz 2000. 

2.2. Bērniem draudzīga skola

2006. gadā ir organizēta kustība bērniem draudzīgu skolu tīkla veidošanai, kuras  projektu ietvaros tika izveidoti vairāki pasākumi, kas vērsti uz diskusijas uzsākšanu starp pedagogiem, vecākiem un skolēniem par sadarbību bērniem draudzīgas, veselību veicinošas un drošas skolas vides veidošanā, kā arī par bērniem draudzīgas skolas kritēriju izstrādāšanu.

2007.gadā ir nepieciešams organizēt kārtējo konferenci ar bērniem draudzīgās skolas kustībā iesaistījušos skolu pārstāvju - bērnu, skolotāju, vecāku, skolu direktoru, pašvaldības un valsts institūciju dalību, lai pārrunātu panākto bērniem draudzīgas, veselību veicinošas un drošas skolas vides veidošanā un turpmākos plānus un sadarbības iespējas.

Lai nodrošinātu miermīlīgas strīdu risināšanas iespējas skolās, ir paredzēta speciālistu-mediatoru un bērnu-mediatoru apmācība mediācijas izmantošanai konfliktu risināšanai skolā, kā arī tiks iespiesti attiecīgi mācību materiāli.

Rezultāts:

  • organizēta konference ar bērniem draudzīgās skolas kustībā iesaistījušos skolu pārstāvju- bērnu, skolotāju, vecāku, skolu direktoru, pašvaldības un valsts institūciju dalību;
  • nodrošināta speciālistu-mediatoru un bērnu-mediatoru apmācība mediācijas izmantošanai konfliktu risināšanai skolā, kā arī iespiesti attiecīgi mācību materiāli;
  • organizēts eseju konkurss „Bērniem draudzīgākais skolotājs" un bērniem draudzīgāko skolotāju apbalvošana.

Finansējums: 35 607 Ls

2.3. Bērnu tiesību takas izveide

Lai popularizētu bērnu tiesības un ANO Bērnu tiesību konvencijas normas Latvijā, ir nepieciešams informēt sabiedrību par bērnu tiesībām pēc iespējas vienkāršākā un uztveramākā veidā. Šim mērķim kādā no pašvaldībām tiks izveidota bērnu tiesības popularizējoša taka vidē, kurā ar dažādiem līdzekļiem atraktīvā veidā var pasniegt bērna tiesības, kā rezultātā ģimenes un bērni iegūs daudzpusīgu informāciju par ANO Bērnu tiesību konvenciju.

Finansējums- 4000 Ls

Rezultāts: izveidota bērnu tiesību taka kādā no pašvaldībām.

2.4.  Sabiedrības informēšanas programma „Palīdzi bērnam izaugt!"

2007.gadā Bērnu un ģimene lietu ministrija  turpina organizēt sabiedrības informēšanas programmu „Palīdzi bērnam izaugt!", kuras mērķi ir:

  • veicināt sabiedrības informētību par vienaldzības izskaušanu ģimenisko vērtību nostiprināšanai un popularizēšanai, kā arī par bērnu emocionālo audzināšanu un drošību;
  • informēt sabiedrību par adopcijas, aizbildnības, audžuģimenes, atbalsta ģimenes un uzticības personas institūtu būtību, īpašu uzmanību veltot uzticības personu darbībai un adopcijai, tādējādi veicinot bērnu skaita samazināšanos ārpusģimenes aprūpes iestādēs.

Finansējums: 129 000 Ls

Rezultāti:

  • īstenota informējoša un izglītojoša kampaņa ģimenisko vērtību nostiprināšanai, ārpusģimenes aprūpes jomā, kā arī par bērnu emocionālo audzināšanu;
  • nodibinājums „Centrs Dardedze" ar līdzfinansējumu izveidojis mājas lapu par bērnu drošības jautājumiem.   

2.5. Bērnu tiesību popularizēšana

1989.gada 20.novembrī tika pieņemta Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par bērna tiesībām, saskaņā ar kuru konvencijas dalībvalstis respektē un nodrošina visas konvencijā paredzētās tiesības katram bērnam, uz kuru attiecas to jurisdikcija. Konvencijai Latvija pievienojās 1992.gada 14.aprīlī.

Saskaņā ar konvencijas 42.pantu dalībvalstis apņemas, izmantojot pienācīgus un efektīvus līdzekļus, plaši informēt par konvencijas principiem un noteikumiem pieaugušos, kā arī bērnus. Lai popularizētu bērnu tiesības un pienākumus ar mērķi uzlabot bērnu tiesību stāvokli Latvijā, tiks organizēta konference saistībā ar pievienošanos ANO Bērnu tiesības konvencijai. Konferencē tiks apspriestas arī pēdējās ANO rekomendācijas Latvijai un to ieviešana. 

Finansējums - 3000 Ls

Rezultāts: Latvijas biedrība „Glābiet bērnus" organizējusi konferenci, atzīmējot Latvijas pievienošanos ANO Bērna tiesību konvencijai.

Programmas kopējais finansējums - 603 115 Ls