darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

  • VALSTS PROGRAMMA BĒRNA UN ĢIMENES STĀVOKĻA UZLABOŠANAI 2006. GADAM

Valsts programma
bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai
2006.gadam

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 65.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka Bērnu un ģimenes lietu ministrija izstrādā ikgadējo Valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai (turpmāk tekstā - Valsts programma).

Valsts programma ir rīcības plānošanas dokuments, kura mērķis ir sekmēt bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanos, īstenojot mērķtiecīgus uz bērnu tiesību aizsardzību un nodrošināšanu vērstus pasākumus.

Ievērojot Ministru kabinetā 2004. gada 22. septembrī akceptēto programmu "Bērniem piemērota Latvija" 2004.-2007.gadam, 2004.gada 30.novembrī akceptēto rīcības plānu koncepcijas "Valsts ģimenes politika" īstenošanai 2004.-2013.gadam, Valsts programmas prioritātes 2006.gadā ir atbalsts ģimenēm ar bērniem un bērnu un jauniešu līdzdalības draudzīgas vides veidošanā veicināšana.

Valsts programmas pasākumus īsteno Bērnu un ģimenes lietu ministrija, valsts mērķdotācijas saņēmēji vai projektu konkursos noteiktie pasākumu īstenotāji. Realizējot Valsts programmā noteiktos pasākumus, pasākumu īstenotāji ievēro likumu „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām".

1. ATBALSTA PASĀKUMI ĢIMENĒM AR BĒRNIEM

Mērķi:

  • nodrošināt drošu bērnu uzraudzību;
  • veicināt pozitīvu saskarsmi starp vecākiem un bērniem;
  • nodrošināt bērniem un ģimenēm krīzes situācijā speciālista padomu un informāciju par iespējām saņemt palīdzību.

Uzdevumi:

  • veidot ģimenes vajadzībām atbilstošu infrastruktūru pašvaldībās;
  • popularizēt ģimeni kā vērtību sabiedrībā;
  • sniegt psiholoģisku atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Kopējais finansējums - Ls 387 809

1.1. Bērnu rotaļu un attīstības centru un sākumskolas vecuma bērnu dienas centru veidošana un attīstība

Pirmsskolas vecuma bērnu uzraudzības nodrošināšanai, kad vecākiem nav iespēju būt kopā ar bērnu, ir nepieciešams veidot bērnu rotaļu un atpūtas centrus, kuros vecāki varētu atstāt bērnus uz vairākām stundām dienā speciālistu uzraudzībā.

Latvijas sākumskolās mācās 84 351 bērni. Mācības sākumskolās parasti beidzas ne vēlāk kā plkst. 14.00, savukārt, vecāku darba laiks bieži neļauj nodrošināt mazo skolēnu uzraudzību, palīdzību mācību procesā un kvalitatīvu brīvā laika pavadīšanu.

Šādu rotaļu un attīstības centru, kā arī dienas centru sākumskolas vecuma bērniem izveide pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 2000, nodrošinātu bērnu kvalitatīvas uzraudzības iespēju to attīstību veicinošos un drošos apstākļos.

Finansējums - Ls 50 000

Rezultāts:

  • izveidoti vismaz 8 bērnu rotaļu un attīstības centri un dienas centri sākumskolas vecuma bērniem.

1.2.  Sociālais atbalsts ģimenēm ar bērniem  

Ikviena ģimene saskaras ar situācijām, kad nepieciešams informatīvs atbalsts, psihosociāla palīdzība un citi pakalpojumi ģimenes pilnvērtīgai funkcionēšanai. Tādēļ vienota, Latvijas mēroga ģimenes atbalsta institucionālā tīkla nodrošināšanai nepieciešams turpināt veidot un attīstīt ģimenes atbalsta centrus pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu virs 3000.

Finansējums - Ls 62 309

Rezultāts:

  • darbojas vismaz 7 ģimenes atbalsta centri, kas nodrošina ģimenei kompleksu psihosociālu palīdzību un kvalificētu speciālistu atbalstu.

1.3. Ģimeņu un speciālistu izglītošanas un apmācības pasākumi

Daļai vecāku un arī bērnu tiesību aizsardzības jomā strādājošajiem trūkst nepieciešamo zināšanu un izpratnes par bērna attīstību un audzināšanu, par bērnam drošu un veselīgu vidi. Tā rezultātā rodas vienpusīgi priekšstati par bērna audzināšanas principiem un tādējādi netiek veicināta pozitīva bērnu emocionālā un fiziskā attīstība, vājinās bērnu psiholoģiskā saikne ar vecākiem, ģimenēs pieaug vardarbība pret bērnu, palielinās bērnu sadzīves traumatisms un nelaimes gadījumu skaits. Minēto problēmu novēršanai, ir jāizglīto vecāki un speciālisti, sniedzot viņiem zināšanas par bērna attīstību dažādos vecumposmos, par pozitīvas saskarsmes un sapratnes veidošanu starp vecākiem un bērniem par veidiem kā organizēt bērnu sadzīvi, nodrošināt drošību mājās un ārpus tās, kā arī par iespējamajiem risinājumiem speciālistiem, sniedzot atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Sadaļas ietvaros ir paredzēti:

1) dažādi tematisko semināru cikli vecākiem par bērna attīstību dažādos vecumposmos, par pozitīvas saskarsmes veidošanu starp vecākiem un bērniem, (t.sk. bērniem ar īpašām vajadzībām un sociālā riska grupu bērniem), par veidiem kā organizēt bērnu sadzīvi un nodrošināt drošību mājās un ārpus tās;

2) audžuģimeņu, adoptētāju, aizbildņu ģimeņu atbalsta grupu veidošana un izglītošana;

3) apmācība speciālistiem par darbu ar riska ģimenēm.

Finansējums - Ls 40 000

Rezultāts:

  • organizēta apmācība vecākiem un speciālistiem par bērna attīstību un drošību, izglītoti vismaz 1600 vecāki visā Latvijas teritorijā.
  • organizēti vismaz 30 semināri par kritērijiem riska novērtēšanā nelabvēlīgās ģimenēs;
  • izveidotas audžuģimeņu, adoptētāju, aizbildņu ģimeņu atbalsta grupas un īstenota izglītošana.

1.4. Samierināšanas (mediācijas) pilotprojekts

2004.gadā no katrām 100 noslēgtajām laulībām 52 laulības tiek šķirtas. Laulātie ne vienmēr patstāvīgi spēj atrisināt ģimenes konfliktus un strīdus, kas saistīti ar bērnu audzināšanu, aizgādības tiesībām, uzturlīdzekļu maksāšanu, bērna dzīvesvietas noteikšanu un laulāto mantas sadali.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 74. panta otro daļu, ja tiesa uzskata, ka, iespējams saglabāt laulību, tā laulāto samierināšanas nolūkā var atlikt lietas izskatīšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Patlaban samierināšanās Latvijā, atšķirībā no daudzām citām valstīm, ir atstāta pašu laulāto ziņā, kas bieži vien nav efektīvi.

Arī gadījumos, kad strīda izšķiršana nav tiesas kompetencē, laulātajiem mēdz rasties vajadzība pēc kompetentu speciālistu starpniecības ģimenes konfliktu risināšanā.

Daudzās ārvalstīs samierināšanā tiek iesaistīti profesionāli, īpaši tam apmācīti darbinieki. Ievērojot minēto, nepieciešams izvērtēt samierināšanas (mediācijas) ieviešanas iespējas Latvijā, realizējot pilotprojektu, kura ietvaros ģimenēm tiktu piedāvāti bezmaksas samierināšanas pakalpojumi, kurus nodrošinātu kvalificētu speciālistu komanda, t.sk., psihologs un jurists.  

Finansējums - Ls 13 000

Rezultāts:

  • realizēts mediācijas pilotprojekts.

1.5. Sabiedrības informēšanas programma „Palīdzi bērnam izaugt!"

2006.gadā Bērnu un ģimenes lietu ministrija turpina sabiedrības informēšanas programmu „Palīdzi bērnam izaugt!". Programmas mērķi 2006. gadā ir:

  • informēt sabiedrību par adopcijas, aizbildnības, audžuģimenes, atbalsta ģimenes un uzticības personas institūtu būtību, īpašu uzmanību veltot uzticības personu darbībai un adopcijai, tādējādi veicinot bērnu skaita samazināšanos ārpusģimenes aprūpes iestādēs;
  • veicināt sabiedrības informētību par atkarības no alkohola, narkotikām, tabakas izstrādājumiem un datorspēlēm kaitīgumu.

Finansējums - Ls 52 000

Rezultāts:

  • organizēta informatīvā kampaņa „Palīdzi bērnam izaugt!", kuras ietvaros informēta sabiedrība par ārpusģimenes aprūpes formām un par atkarību negatīvo ietekmi uz bērnu un jauniešu attīstību.

1.6. Psiholoģiskās palīdzības sniegšana adoptētājiem, audžuģimenēm, aizbildņiem, ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā, kā arī personām, kas gatavojas reģistrēt laulību

Bērna pilnvērtīgai un harmoniskai attīstībai ir nepieciešama ģimeniska vide, sapratnes un mīlestības gaisotne. Ģimenēs, kuras uzņēmušās rūpes par bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, nereti ir dažādas problēmas, kā arī nereti vecākiem un bērniem veidojas dažādas konfliktsituācijas. Lai veicinātu bez vecāku gādības palikušo bērnu pilnvērtīgu un harmonisku iekļaušanos ģimenēs, kuras uzņēmušās rūpes par šiem bērniem, un sniegtu atbalstu ģimenēm, kurās pastāv konflikti, ir nepieciešams nodrošināt psihologu konsultācijas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 11. marta noteikumu Nr.111 „Adopcijas kārtība" 18.4. apakšpunktu, katrā adopcijas gadījumā obligāti nepieciešams psihologa atzinums par personas piemērotību kļūt par adoptētāju. Ievērojot minēto, nodrošināma iespēja saņemt psihologa bezmaksas izvērtējumu.

Kad cilvēki gatavojas reģistrēt laulību, nereti topošajiem jaunlaulātajiem ir atšķirīgs skatījums uz laulības mērķi, lomu sadalījumu ģimenē, kā arī trūkst izpratnes, kā veidot harmonisku, sapratnes pilnu ģimeni. Šāds izpratnes trūkums pēc noteikta laika visbiežāk noved pie laulību krīzēm vai pat šķiršanās. Tādēļ daudzās pasaules valstīs personām, kuras gatavojas reģistrēt laulību, tiek piedāvāta iespēja saņemt pirmslaulību psihologa konsultāciju. Arī Latvijā nepieciešams veikt šāda pakalpojuma pilotprojektu, lai modelētu tā attīstību nākotnē.

Finansējums - Ls 20 500

Rezultāts:

  • adoptētājiem, audžuģimenēm, aizbildņiem, kā arī ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā nodrošināta iespēja saņemt bezmaksas psihologa konsultācijas;
  • adoptētājiem nodrošināt iespēja saņemt psihologa bezmaksas izvērtējumu;
  • topošajām ģimenēm iespēja saņemt psiholoģisku atbalstu.

1.7. Pilotprojekts ģimeniskas vides veidošanai bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēs

2003.gada 11.novembra Ministru kabinetā apstiprinātais rīcības plāns ģimenes veida aprūpes veicināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem un situācijas uzlabošanai bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēs paredz uzlabot aprūpes kvalitāti , lai nodrošinātu individuālu pieeju bērna problēmu risināšanā. Pēc statistikas datiem Latvijas bērnu sociālās aprūpes iestādēs dzīvo vairāk nekā 1500 pusaudžu no 12 līdz 18 gadiem. Nereti tieši šajā vecumā notiek bērnu konflikti ar aprūpes iestāžu darbiniekiem, jo darbiniekiem trūkst specifiskās zināšanas kā labāk strādāt ar šo vecuma grupu.

Tāpat rīcības plāns nosaka, ka ir nepieciešams veidot grupu dzīvokļus bērniem no 16 gadiem, kā arī īstenot citus pasākumus iestādēs, lai tās tuvinātu ģimeniskai videi. Pilotprojekta realizācija nodrošinās optimāla modeļa izstrādi, lai veicinātu ģimeniskas vides veidošanu ārpusģimenes aprūpes iestādēs.

Finansējums - Ls 30 000

Rezultāts:

  • realizēts pilotprojekts bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādē, izstrādājot optimālu modeli ģimeniskas vides veidošanai.

1.8. Projekts „Vīrietis līdztiesīgs, vīrietis- atšķirīgs".

Bērnu un ģimenes lietu ministrija turpina sadarbībā ar Dānijas, Francijas un Bulgārijas valsts un nevalstiskajām organizācijām realizēt projektu „Vīrietis - līdzīgs, vīrietis- atšķirīgs". Projekta mērķis ir norādīt galvenos šķēršļus, kas traucē vīrietim aktīvi realizēt tēva lomu un iesaistīties ģimenes dzīvē un bērnu aprūpē, kā arī veicināt tēva lomas palielināšanos bērna aprūpē. Realizējot projektu ir nepieciešams Latvijas puses līdzfinansējumus.

Finansējums - Ls 120 000

Rezultāts:

  • realizēts projekts „Vīrietis- līdztiesīgs, vīrietis -atšķirīgs".

2. BĒRNU UN JAUNIEŠU LĪDZDALĪBA DRAUDZĪGAS VIDES VEIDOŠANĀ

Mērķi:

  • sekmēt bērniem un ģimenēm draudzīgas vides veidošanu pašvaldībās;
  • nodrošināt bērniem iespēju augt un mācīties bērniem draudzīgā skolā;
  • sekmēt jaunatnes līdzdalību pilsoniskas sabiedrības attīstībā un jauniešiem draudzīgas vides veidošanā, sniedzot atbalstu jaunatnes organizācijām.

Uzdevumi:

  • veicināt bērnu un jaunatnes līdzdalību sabiedrības dzīvē un lēmumu pieņemšanas procesā;
  • veicināt bērnu un jauniešu pašiniciatīvu, nodrošinot atbalstu bērnu un jauniešu projektiem;
  • veidot bērnu un vietējo pašvaldību sadarbību bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanā;
  • veicināt bērniem un ģimenēm draudzīgu vides veidošanu pašvaldībās.

Kopējais finansējums -  133 500

2.1. Atbalsts bērnu projektiem par rotaļu un atpūtas laukumu iekārtošanu

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 16.pants paredz bērna tiesības uz atpūtu un brīvo laiku. Tomēr pašvaldībās bērniem nereti ir ierobežotas iespējas pavadīt brīvo laiku rotaļājoties vai nodarbojoties ar sportu tam atbilstošās vietās. Kopumā Latvijas pilsētās un pagastos vēl joprojām nav pietiekams skaits publiski pieejamu bērnu rotaļu un atpūtas laukumu, tādēļ ir nepieciešams pašvaldības teritorijā izveidot bērnu rotaļu un atpūtas laukumus, radot visiem bērniem atpūtai piemērotu vidi un iespēju pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku.

Bērnu rotaļu un atpūtas laukumiem ir jāatbilst bērnu vajadzībām un jāatspoguļo viņu vēlmes, tādēļ svarīgi ieklausīties bērnu viedoklī un īstenot bērnu idejas, tāpēc rotaļu un atpūtas laukumu projektus ir jāizstrādā bērniem sadarbībā ar pašvaldību attiecīgajiem speciālistiem.

Bērnu rotaļu, sporta un atpūtas laukumu izveidošanai ir nepieciešams piešķirt finansējumu bērnu ierosinātu projektu īstenošanai 26 rajonos, 6 republikas pilsētās un Rīgas pilsētas 6 rajonos/priekšpilsētās.

Finansējums - Ls 78 000

Rezultāts:

  • īstenoti vismaz 120 bērnu projekti, veidojot bērniem un ģimenei draudzīgu pašvaldību;
  • bērni sadarbībā ar pašvaldību speciālistiem piedalījušies bērniem un ģimenei draudzīgas vides plānošanā un veidošanā.

2.2. Bērniem draudzīga skola

2005.gada 1.-2. decembrī Rīgā  norisinājās Bērnu un ģimenes lietu ministrijas 2005.gadā uzsāktā projekta „Bērniem draudzīga skola" pirmā posma noslēguma konference, kurā piedalījās vairāk nekā 400 skolēnu, skolotāju, vecāku un pašvaldību pārstāvju. Konferencē tika pieņemta rezolūcija, ka bērniem draudzīga skola ir skola, kurā izveidota droša un sakārtota vide, attiecības starp bērniem, vecākiem, skolotājiem un skolas administrāciju balstītas uz cieņu un sadarbību un tiek nodrošināta pienācīga izglītības kvalitāte. 

Tāpēc 2006. gadā projektu nepieciešams turpināt, organizējot kustību bērniem draudzīgu skolu tīkla veidošanai. Projekta ietvaros ir paredzēti vairāki pasākumi, kas vērsti uz diskusijas uzsākšanu starp pedagogiem, vecākiem un skolēniem par sadarbību bērniem draudzīgas, veselību veicinošas un drošas skolas vides veidošanā, kā arī par bērniem draudzīgas skolas kritēriju izstrādāšanu.

Ievērojot Bērnu tiesību aizsardzības likuma 17.pantu, kas paredz, ka bērnam ir tiesības pašam piedalīties bērna tiesību aizsardzības programmu izstrādāšanā un īstenošanā, projekta „Bērniem draudzīga skola" ietvaros rajonu/pilsētu pasākumu organizēšanai ir nepieciešams piešķirt finansējumu 26 rajoniem, 6 republikas pilsētām un Rīgas pilsētas 6 rajoniem/priekšpilsētām finansējuma sadalei atbilstoši skolu projektu konkursu bērniem draudzīgas skolas veidošanai rezultātiem.

Finansējums - Ls 15 000

Rezultāts:

  • atbalstot skolu projektus, veicināta skolu orientācija uz bērniem draudzīgas vides veidošanu;
  • izstrādāti projektā iesaistīto skolu plāni bērniem draudzīgas vides veidošanai 2007.-2008.gadiem;
  • apkopots un izdots informatīvais materiāls par projekta 1 posmu (2005. gads)
  • izplatīta filma par skolēnu savstarpējām attiecībām un draudzīgu vidi skolā.         

2.3.  „Jaunietis savai pašvaldībai!"- jauniešu iemaņu attīstīšana projektu izstrādē un jauniešu projektu atbalsts

Neformālā izglītība papildina formālo izglītību, nodrošinot to iemaņu un prasmju apguvi, kas ļauj integrēties sabiedrībā un darba tirgū. Tā nodrošina jauniešu vērtību sistēmas veidošanos un sniedz jauniešiem, tai skaitā riska grupu jauniešiem, iespējas apgūt prasmes un kompetences ārpus formālās izglītības. Ikvienam cilvēkam būtiski prast argumentēt savu viedokli, plānot laika, finanšu un citus resursus. Projektu rakstīšana dod iemaņas minētajās jomās. Līdz ar to svarīgi izglītot jauniešus par projektu rakstīšanu un vadīšanu, kā arī sniegt atbalstu jaunatnes projektiem, kas orientēti uz jauniešiem draudzīgas vides veidošanu pašvaldībā, tādējādi veicinot jauniešu pašiniciatīvu un veidojot tos par aktīviem sabiedrības locekļiem.

Finansējums - Ls 40 000

Rezultāts: 

  • atbalstīta vismaz 10 jauniešu projektu izstrāde un realizēti 5 jauniešu izstrādātie projekti;
  • nodrošināta jauniešu apmācība projektu izstrādē un vadīšanā.

2.4. Bērnu līdzdalība ziņojuma par 1989.gada Konvencijas par bērna tiesībām izpildi apspriešanā

2004.gada 1.martā Ministru kabinets iesniedza ANO bērnu tiesību komitejai ziņojumu par 1989.gada Konvencijas par bērna tiesībām izpildi Latvijas Republikā. 1989.gada Konvencijas par bērna tiesībām 12.pants nosaka, ka bērnam, kas spējīgs formulēt savus uzskatus, tiesības brīvi paust šos uzskatus visos jautājumos, kas skar bērnu, pie tam bērna uzskatiem tiek veltīta pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei.

2006.gadā ANO Bērnu tiesību komiteja izskatīs sagatavoto valsts ziņojumu un nevalstisko organizāciju un bērnu izstrādāto ziņojumu. ANO Bērnu tiesību komiteja ir uzaicinājusi Latvijas bērnu pārstāvjus sniegt komentārus par ziņojumu. Līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt bērnu pārstāvja piedalīšanos ziņojuma apspriešanā Ženēvā, Šveicē.

Finansējums: -  500Ls

Rezultāts: - nodrošināta bērnu pārstāvja piedalīšanās ziņojuma apspriešanā.