strukturfondi.jpg - 22.31 KB  


banner-gif.gif - 104.89 KB

 
 

Kalendārs
POTCPSSv
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031
Jautājums

Vai esat informēts/a par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām saturu?

Jā, esmu informēts/a un iepazinies/usies ar to

Jā, esmu informēts/a, bet neesmu iepazinies/usies

Nē, neko neesmu dzirdējis/usi par to

Cits

Sociālais darbs 

Sarežģītu sociālo problēmu risināšanā cilvēkiem vai ģimenēm bieži ir nepieciešama palīdzība, lai atrastu piemērotāko esošajai situācijai un savām vajadzībām efektīvāko risinājumu. Lai palīdzētu cilvēkiem noteikt, mazināt un risināt šīs problēmas, galvenā nozīme ir sociālajam darbam, ko veic pašvaldību sociālie darbinieki sadarbībā ar citiem sociālā darba speciālistiem un palīdzošo profesiju pārstāvjiem.

Ģimenes un cilvēki, kuri pakļauti sociālajam riskam, vispirms nonāk sociālo darbinieku redzeslokā. Tālāk sociālie darbinieki, piesaistot arī citus speciālistus, piemēram, psihologus, strādā, lai palīdzētu ģimenēm un cilvēkiem risināt dažādas krīzes situācijas, kas saistītas ar alkoholismu, vardarbību ģimenē, līdzekļu trūkumu, paaudžu nesaskaņām u.c. problēmām.

Sociālā darba speciālisti ir sociālie darbinieki, sociālie rehabilitētāji, sociālās palīdzības organizatori un sociālie aprūpētāji. 2006.gadā pašvaldībās strādāja vairāk nekā 1704 sociālā darba speciālisti (viens sociālais darbinieks uz 1347 iedzīvotājiem). Sociālo darbinieku skaits ar vien palielinās, taču daudzās pašvaldībās tas joprojām ir nepietiekams. Arvien vairāk sociālo darbinieku strādā arī veselības aprūpes iestādēs, Valsts probācijas dienestā u.c. institūcijās.

Likums nosaka, ka ar 2008.gada janvāri sociālā darbinieka profesionālos pienākumus var veikt personas, kuras ieguvušas otrā līmeņa profesionālo augstāko vai akadēmisko izglītību sociālā darba jomā. Tiesības sniegt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību ir personām, kas ieguvušas pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību attiecīgi sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas vai sociālās palīdzības sniegšanas jomā.

Lai veicinātu profesionāla sociālā darba attīstību valstī, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem iespēju saņemt kvalitatīvus un viņu vajadzībām atbilstošus pakalpojumus, Labklājības ministrija ir izstrādājusi politikas dokumentu  „Profesionāla sociālā darba attīstības programma 2005. - 2011.gadam".

Lai stimulētu sociālos darbiniekus strādāt savā profesijā un veicinātu sociālā darba attīstību, no 2007.gada septembra sociālie darbinieki, kuri strādā ar ģimenēm un bērniem, saņem LM noteikto piemaksu pie atalgojuma. Tās apmērs katram darbiniekam ir 124 lati, ieskaitot sociālās iemaksas. 2008.gadā šim mērķim ir piešķirti gandrīz 300 tūkstoši latu.

Tāpat, lai uzlabotu sociālo darbinieku izglītību, jaunu sociālo darbinieku izglītošanai 2008.gadā ir atvēlēti 55,9 tūkstoši latu. Ar LM atbalstu sociālā darba studijas 2007.gadā uzsācis 71 cilvēks.

Jau no 2004. gada, piesaistot Eiropas Sociālā fonda līdzekļus, LM ir nodrošinājusi apmācību 854 sociālā darba speciālistiem un citiem sociālo pakalpojumu institūcijās strādājošajiem.

Lai veicinātu valsts sociālā darba politikas attīstību, sociālā darba speciālistu izglītošanu un nodrošinājumu, kā arī sabiedrības pārstāvju iesaistīšanu sociālā darba politikas veidošanā, ar Labklājības ministres rīkojumu 2006.gada 28.augustā tika izveidota Sociālā darba speciālistu sadarbības padome (turpmāk - SDSSP).

SDSSP ir konsultatīva institūcija, kura izveidota, lai veicinātu profesionāla sociālā darba attīstību, sociālā darba speciālistu izglītošanu un nodrošinājumu, tādējādi sekmējot sabiedrības pārstāvju iesaistīšanu sociālā darba politikas veidošanā.

SDSSP sastāvāword.gif - 648 Bdarbojas valsts iestāžu, augstākās izglītības iestāžu, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Pirmajā SDSSP sēdē, kas notika 2006.gada 17.oktobrī, tika apstiprināts SDSSP nolikumsword.gif - 648 B. Nolikumā ir atspoguļoti SDSSP uzdevumi un tiesības, kā arī citi jautājumi, kas nosaka SDSSP darbību.