darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

  • JAUTĀJUMI UN ATBILDES PAR PIRMO INDIVIDUĀLO PROJEKTU IESNIEGUMU KONKURSU 
Partnerības apliecinājums projektam angļu valodāword.gif - 648 B

Par kādu finanšu apjomu ir nepieciešamas iesniegt kredītresursus piešķirošās institūcijas izziņu (Nolikuma 20.1.6.apakšpunkts)?

Kredītresursus piešķirošās institūcijas izziņā ir jāsniedz kā minimums par:

1) projekta finansējuma daļu (15% - valsts budžeta līdzekļu, 40% - privāto līdzekļu; 10% NVO ieguldīto līdzekļu)

2) plus par finanšu līdzekļiem, vismaz pirmajam projekta ieviešanas pusgadam (jo pirmo finansējuma pieprasījumu iesniegs pēc 3 mēnešiem un to atgūs vēl pēc 3 mēnešiem) vai pat ilgākam periodam (ja pirmajā līdzekļu pieprasījumā atklājas kādas nepilnības un līdzekļu atmaksa aizkavējas par olgāku laika periodu kā 3 mēneši).

ja projekts ilgst gadu - lūgums iesniegt attiecīgo izziņu par visu projekta summu, kas paredzēta gadam. 

Kādi dokumenti ir nepieciešami, ja projektu finansēs no pašvaldības budžeta līdzekļiem?

Ja projektu ir plānots finansēt no pašvaldības budžeta līdzekļiem, tad šajā gadījumā pašvaldība ir definēta kā „finanšu partneris". Projekta iesniegumam ir jāpievieno pielikumi par sadarbības partneri, kuri ir norādīti konkursa nolikumā:

1) Nolikuma 20.1.3.apakšpunktā minētais partnerības apliecinājums;

2) Nolikuma 20.1.6.apakšpunktā minētā izziņa - pašvaldības apliecinājums, kurā norāda piešķirama finansējuma apjomu;

3) Nolikuma 20.1.10.apakšpunktā minētais sadarbības partnera apliecinājums (ja projektā ir paredzēti būvdarbi vai renovācijas darbi);

4) Nolikuma 20.3.1.apakšpunktā minētā garantijas vēstule. 

Lai veiktu pārskaitījumus projekta ietvaros projekta iesniedzējam ir jāatver konts Valsts kasē (VK)?

Tas atkarīgs no tā, kas ir projekta iesniedzējs:

1) ja projekta iesniedzējs ir valsts budžeta iestāde, tad konts obligāti jāatver Valsts kasē;

2) ja projekta iesniedzējs ir pašvaldība vai kapitālsabiedrība un projektā ir paredzēts valsts budžeta finansējums, var atvērt kontu Valsts kasē;

Tādejādi, ja projekta iesniedzējs ir privātais vai pašvaldība - nav nepieciešams atvērt kontu VK, jo nav plānots, ka viņi saņems valsts budžeta finansējumu. Pat tad, ja tiek prasīts avanss un donorvalstis to piešķir - tā tāpat ir ārvalstu nauda. 

Vai dokumentu tulkojumiem angļu vai latviešu valodā ir jābūt veiktiem tulkošanas birojā un vai tiem ir jābūt notariāli apstiprinātiem?

Dokumentu tulkojumiem angļu vai latviešu valodā jābūt projekta iesniedzēja apliecinātiem. 

Vai ir nepieciešams pievienot detalizētu Biznesa plānu? 958.noteikumu 20.1.1punktā minēts īss apraksts 3200 rakstu zīmēm, kas nekādi nevar uzrādīt visus pieņēmumus un pamatojumus. Biznesa plāns sniedz ne tikai detalizētu projekta budžeta skaidrojumu, bet arī sīkāk raksturo projekta pamatotību un uzrāda iespējamo nākotnes darbību -ieņēmumus/izdevumus

Ne atklāta konkursa nolikums, ne donorvalstu dokumenti nenosaka, ka Biznesa plāns ir obligāti pievienojams dokuments. Projekta iesniedzējs pats pēc izvēles var izlemt, vai projektam pievienot šādu dokumentu. Nolikuma 20.1.1.apakšpunktā minētais dokuments - īss projekta apraksts nav domāts tas pats, kas projekta biznesa plāns. Projekta aprakstam ir jāsatur galvenā informācija par projektu - projekta mērķis, problēmas definēšana, projekta mērķa grupas definējums,  laika grafikā noteiktas aktivitātes problēmas risināšanai un projekta mērķu sasniegšanai, kā arī projekta rezultātu identificēšana. 

Vai Biznesa plāns jāpievieno Pieteikuma 11.punktā minētajā kārtībā? Vai tas drīkst būt latviešu valodā? 

Atzīmējam, ka nolikums paredz projektam pievienojamos dokumentus, kas nepieciešami, lai izvērtētu projekta iesniedzēju un projekta kvalitāti nacionālajā (Latvijas līmenī). Bet projekta iesniedzējs pats pēc savas izvēles var pievienot arī citus dokumentus, kas nodrošinātu labāku un kvalitatīvāku izpratni par projektu un par tā īstenošanu.

Savukārt projekta iesnieguma veidlapas 11.punkts paredz projekta iesniedzējam tiesības pēc izvēles pievienot tādus dokumentus angļu valodā par projektu, ko viņš vēlētos, lai  tos saņemtu donorvalstis. Turklāt Nolikuma 20.3.2.apakšpunkts paredz iespēju, ja projektam pievienojamais dokuments ir liela apjoma (piemēram, tehniski ekonomiskais pētījums), tad var iesniegt šā dokumenta kopsavilkumu.

Vienlaikus atzīmējam, ka projekta iesnieguma veidlapas 11.punkts paredz vienu obligāti pievienojamo dokumentu - Detalizēts budžets (kuram donorvalstis nav noteikušas konkrētu formu, to projekta iesniedzējs sastāda pats, vienīgi jāņem vērā tas, ka budžetu sastāda nevis pa aktivitātēm, bet pa izdevumu pozīcijām).

Vai atbalstāmi arī citi izdevumi, kas minēti pieteikuma 5.2. punktā:

 Projekta vadītāju un konsultantu izmaksas uzsākot projekta realizāciju līdz tā nodošanai?

Projekta vadītāja atalgojums ir attiecināmās izmaksas un ietveramas pieteikuma veidlapas 5.2.punkta izdevumu sadaļā „Managament costs". Dažādu konsultantu nepieciešamība ir jāpamato ar projekta īstenošanu, ja konsultantu nepieciešamība ir pietiekoši pamatota, tad atbilstoši kādā viedā ir noformēts attiecības ar konsultantu, izmaksas par konsultantiem ir iekļaujams izdevumu pozīcijā „"Servicies" vai „Labour" 

Pakalpojumu - ekspertīžu, iekārtu reģistrēšanas, apmācības izmaksas?

Ja projekta ietvaros apmācība ir pamatota un nepieciešama, tad šāda aktivitāte un izdevumi tās īstenošanai ir attiecināmi. Tā arī, ja ekspertīžu pakalpojumi ir nepieciešami, pamatoti un tieši saistīti ar projektu, tie ir uzskatāmi par attiecināmiem izdevumiem. 

Vai arī administratīvie izdevumi (kancelejas preces, komandējumi, sakaru izdevumi), kas projekta ieviešanas laikā rodas kapitālsabiedrībai ir attiecināmi?

Projektu pieteikuma veidlapas 5.2.punkts paredz izdevumu pozīciju „Office expenses"(Administratīvie izdevumi), kuros var ietvert izdevumus par kancelejas precēm un biroja tehniku, komandējuma izdevumus, bet attiecīgi tos pamatojot. Šajā izdevumu pozīcijā var paredzēt sakaru, komunikāciju izdevumus un komunālos maksājumus - bet šiem izdevumiem ir jābūt pamatotiem un proporcionāliem, piemēram, ja projektu īsteno tikai daļā no projekta iesniedzēja piederošās ēkas, tad komunālie maksājumi ir attiecināmi tikai par projektā izmantojamo platību, tāpat  arī par sakaru un komunikāciju izdevumiem - attiecināmi ir tikai tie izdevumu, kas tieši saistīti ar projekta īstenošanu. 
Vai apdrošināšanas izdevumi celtniecības un ierīkošanas laikā arī ir attiecināmi?

Atbilstoši vadlīniju „Detalizēti atbilstības nosacījumi - izdevumiem" 3.3.punktam apdrošināšanas pakalpojumi var būt attiecināmi, ja tie ir tieši saistīti ar projektu un nepieciešami projekta īstenošanai. 

Kā noformēt to izdevumu pamatojumu - iepirkumu, tāmes, aprēķinus?

Uz projekta iesniegšanas brīdi nav jābūt veiktai pilnai iepirkuma procedūrai, jo gala lēmuma pieņemšana par projekta apstiprināšanu var ilgt līdz gadam. Bet, lai pamatotu izdevumus ir nepieciešams veikt izdevumu aprēķinus, vai nu pamatojoties uz cenu aptaujām, vai cenu pētījumiem attiecīgajā nozarē, par attiecīgu darbu izpildi vai pakalpojumu sniegšanu. Pārskatāmības pēc var sadalīt cenu izpēti par katru tehniku, iekārtu vai pakalpojumu, bet var arī veikt vienu cenu aptauju, ja ir zināms, ka viens uzņēmums var piedāvāt visu nepieciešamo pakalpojumu kompleksu. 

Vai visus šos rezultātus (dokumentus) pievienot pieteikuma 11.punktā latviešu valodā?

Šos konkrētos aprēķinus un pētījumus par izmaksām par projekta aktivitāšu īstenošanu ir pievienojami pieteikuma veidlapai obligātajam pielikumam „Detailed budget" (detalizēts budžets).

Norādām, ka pieteikuma veidlapas 11.punktā pievieno tikai dokumentus angļu valodā un tikai tos, kurus projekta iesniedzējs pats pēc savas izvēles ir sagatavojis, lai ar tiem iepazītos donorvalstis. Vienlaikus atbilstoši nolikuma 20.1.7.apakšpunktam projekta iesniedzējam tos dokumentus, ko viņš ir minējis un pievienojis kā pielikumus projekta iesnieguma veidlapas 11.punktā ir jāiesniedz arī latviešu valodā. 

Kā noformēt plānotās būvniecības izmaksas?

Projektā, plānojot arī būvniecības izmaksas, izdevumiem ir jābūt pamatotiem uz esošās situācijas izmaksām attiecīgajā nozarē un par pakalpojumu izmaksām (tas var būt gan cenu aptaujas veidā, gan, ja ir pieejama informācija par izmaksām šajā nozarē - ir bijusi pieredze - tad uz tās var balstīties). Vienlaikus atzīmējam, ka, ņemot vērā to, ka projekta apstiprināšanas gadījumā aktivitāšu faktiskā ieviešana var tikt uzsākta pēc gada no atklātā konkursa beigšanās, aprēķinot aktivitāšu izmaksas, ir iespējams ieplānot arī cenu pieaugumu, attiecīgi to pamatojot (Ekonomikas ministrijas, Centrālās statistikas pārvaldes un līdzīga veida informācija). Protams, arī šī informācija ir atspoguļojama veidlapas obligātajā pielikumā Detalizēts budžets. 

Kādu prognozēt projekta ekonomiskās dzīvotspējas termiņu. Projektā ir gan būves, gan iekārtas. Iekārtu kalpošanas laiks ir apmēram 7 gadi, būvju 20-25 gadi. Vai tas nozīmē, ka jāprognozē iespējamie ienākumi/izdevumi visam maksimālajam periodam 25 gadiem?

Vadlīniju „Ieņēmumus ģenerējošie projekti" 2.1.punkts nosaka, ka celtniecības darbiem ekonomiskā dzīvotspēja ir 30-40, iekārtām: 10-15 gadi, IT iekārtām: 3gadi.

Jaukta tipa projektos (būvniecība un iekārtas), ekonomisko dzīvotspēju var noteikt, balstoties uz galvenās infrastruktūras dzīvotspēju. Kā arī ekonomisko dzīvotspēju var noteikt, ņemot vērā juridiska vai administratīva rakstura apsvērumus. Līdz ar to Jūsu aprakstītajā situācijā (būvniecība), ja var pamatot, kāpēc nav tik ilgā laika periodā (30-40 gadi) noteikt prognozējamos ienākumus (vai nu balstoties uz ekonomiskiem, juridiskiem un administratīviem apsvērumiem) projekta iesnieguma 5.5.punktā var atspoguļot īsāku laika periodu. Paskaidrojumus pievienojot kā pielikumu projekta iesnieguma veidlapai. 

Atskaitāmā (diskontētā) virspeļņa pieteikuma tabulā 5.5 punktā tiek rēķināta automātiski. Standart Profit Margin automātiski ir definēts kā 5,88%. Vai šis skaitlis nav jāmaina, vai tas ir pareizs?

Norādām, ka projekta iesniedzējam arī projekta iesnieguma veidlapas 5.5.punktā ir jāaizpilda tikai gaiši zilie lauciņi. Turklāt pati veidlapa atsevišķos punktos (arī 5.5.punktā) ģenerē informāciju, kas parādās attiecīgi projekta iesniedzējam aizpildot gaiši zilos lauciņus. Veidlapas baltie lauciņi (ailes) nav maināmi vai aizpildāmi. 

Vai  Discounted Total Ekscess Profit  aprēķinātā summa man ir jāatņem no pieteiktā granta apjoma, kas minēts punktā 5.3. Grant Applied for? Piemēram, 5.3. punktā piesakam grantu 400 000 Euro, kas ir 40% no kopējiem attiecināmiem izdevumiem. Diskontētā peļņa ir 200 000. Tātad Grants jāsamazina par 200 000 x 40% = 80 000, vai pareizi?

Ienākumus radoša projekta gadījumā, projekta iesniedzējs aizpilda tikai projekta iesnieguma veidlapas 5.5.punktu (zilos lauciņus).  Attiecībā uz ienākumus radošiem projektiem EEZ finanšu instrumenta Noteikumu un procedūru 3.2.2.punktā ir noteikts, ka EEZ finanšu instrumentu komiteja (analoģiski Norvēģijas finanšu instrumenta gadījumā - Norvēģijas Ārlietu ministrija) var piešķirt granta apmēru, ņemot vērā projekta radīto virspeļņu, kas aprēķināta atbilstoši „Ienākumus ģenerējošo projektu vadlīnijām". Līdz ar to mazāku granta apmēru nosaka donorvalstis, izvērtējot katru projektu atsevišķi.

Projekta iesniedzējam projekta veidlapā var prasīt maksimālo finansējumu no EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta, atkarībā no tā kāds ir projekta iesniedzēja finansējuma avots (nolikuma 4.1., 4.2. vai 4.3. gadījums - 60%, 85% vai 90%), tomēr ir jārēķinās, ka donorvalstis viņa projektam var piešķirt mazāku EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu finansējumu. 

Vai uz saņemto atbalstu attiecas MK Noteikumi nr. 537 no 2004.06.15. „Kārtība, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā."

Ņemot vērā to, ka uz projekta iesnieguma brīža nav zināms vai projekts tiks apstiprināts, tad šajā gadījumā nav attiecināmi MK 2004.gada 15.jūnija noteikumi nr.53.

Maksājumu vadlīnijās minēts, ka izdevumiem jāaptver vismaz 3 mēnešu periods. Vai tas nozīmē, ka daļēju apmaksu jau var dabūt projekta realizēšanas laikā? Piemēram, ja projekts ilgst 6 mēnešus, tad var plānot 2 maksājumus?

Atbilstoši Maksājumu vadlīniju 2.1.1.punktam periods, par kuru var tikt prasīti izdevumu atmaksa, ir noteikts trīs mēneši, t.i. ne biežāk kā 4 reizes gadā (katru ceturksni), bet projekta iesniedzējs var arī ieplānot garāku periodu, piemēram, pusgadu.  

Projekta ietvaros radušos attiecināmos izdevumus var atgūt projekta realizācijas laikā, iesniedzot projekta starpposma pārskatus (Project interim report) un noslēdzot projektu nobeiguma pārskatus.

Līdz ar to par projektu, kas ilgst 6 mēnešus var plānot divus izdevumu atmaksāšanas pieprasījumus.

Norādām, ka izdevumu atmaksāšanas pieprasīšanai ir jāveic atbilstoši „Saņēmējvalsts pārskatu sniegšanas un uzraudzības vadlīnijām" noteiktajām atskaišu formām (pārskatiem) - projekta starpposma  pārskats un projekta noslēguma pārskats. 

Cik ātri pēc visu dokumentu iesniegšanas šo atbalstu varētu saņemt kontā?

Ņemot vērā to, ka galējo lēmumu par izdevumu atmaksāšanu pieņem donorvalstis, tad, ieplānojot dokumentu pārbaudi Latvijā un no donorvalstu puses, atmaksas periods varētu būt vismaz 3 mēneši. 

Vai patērētā degviela attiecas uz administratīvajiem izdevumiem?

Ja degvielas patēriņš ir tieši saistīts ar projekta ietvaros īstenojamo aktivitāšu nodrošināšanu, tad šādas izmaksas var tikt iekļautas attiecināmos izdevumos. Ja degvielas patēriņš ir saistīts ar vispārējo projektu vadību un nav attiecināms uz kādu konkrētu projekta aktivitāti, tad šādas izmaksas ir liekamas izdevumu sadaļā „Administratīvie izdevumi", ja izmaksas degvielai ir kādas konkrētas projekta aktivitātes īstenošanai, tad degvielas patēriņa izmaksas veido daļu no kopējiem attiecīgās aktivitātes izdevumiem. 

Vai PVN ir jāmaksā no finanšu instrumentu daļas? Kurā vietā jāuzrāda PVN summas pieteikuma anketā? Jeb to uzrādīt tikai detalizētā budžetā?

PVN var tikt segts no EEZ/NFI daļas tikai tad, ja projekta iesniedzējs nevar atgūt PVN Latvijā. Ja PVN projekta ietvaros ir attiecināmās izmaksas, tad PVN kā atsevišķa izdevumu pozīcija pieteikuma veidlapa atsevišķi nav jāuzrāda, jo tā ir kāda sastāvdaļa no aktivitātes izmaksām, kas parādās kopējos izdevumos, piemēram, izdevumu pozīcijā "Pakalpojumi", ja PVN ir kāda pakalpojuma līguma izmaksu sastāvdaļa 

Pieteikuma anketas 4.3. punktā overall objective neuzrāda baseline/target indikatoru radītājus?

Par pieteikuma veidlapas 4.3.punktu overall objective. Norādām, ka „Pieteikuma veidlapas aizpildīšanas vadlīnijas" ir noteikts, ka „Ja Vispārējā mērķa indikatora mērķa vērtība var tikt izteikta skaitliski pietiekami reāli, tad tā arī jānorāda. Atsevišķos gadījumos vispārējos mērķus var būt grūti izteikt skaitliski, un tas var prasīt radošu pieeju, tomēr, lielākajā daļā gadījumu tas ir iespējami. Tajos gadījumos, kad tas ir neiespējami, trešo un ceturto kolonu pretī vispārējam mērķim var atstāt tukšu." Līdz ar to tikai gadījumos, kad projekta ietvaros nav iespējams identificēt indikatorus var neaizpildīt sadaļu „vispārējais mērķis". 

Vai auditu uzrāda kā aktivitāti Pieteikuma anketas 4.2.punktā (piem. 1.mēnesi pirms projekta noslēguma)?

Audits kā atsevišķa aktivitāte nav definējama. Ņemot vērā to, ka audits ir daļa no efektīvas projekta vadības, audita izmaksas, ja nepieciešamas, var plānot izdevuma pozīcijā „Vadības izmaksas"  un tās ir attiecināmas projekta ietvaros. 

Pieteikuma anketas 4.2.punktā uzrāda arī projekta administrēšanu kā vienu no aktivitātēm?

katram individuālajam projektam viena no aktivitātēm ir projekta vadība (Managament of Project), kas parasti kā pirmā aktivitāte ir ietverama pieteikuma veidlapas 4.2.punktā. 

Pieteikuma anketas nobeigumā vietā optional second signature  paraksta piem. iestādes vadītājs?

Atbilstoši „Pieteikuma veidlapas aizpildīšanas vadlīnijas" 12.punktam ir noteikts, ka pieteikuma veidlapa ir jāparaksta personai, kurai ir attiecīgi organizācijā piešķirtas atbilstošas pilnvaras. Līdz ar to pieteikuma veidlapu var parakstīt viena persona vai divas personas, ņemot vērā projekta pieteicēja organizācijā noteiktās personu paraksta tiesības. Ja projekta vadītājs atšķiras no projekta iesniedzēja iestādes vadītāja, un projekta vadītājs nav pilnvarots parakstīt šāda veida dokumentus,  tad projekta iesniegumu veidlapu var parakstīt gan projekta vadītājs, gan projekta iesniedzēja institūcijas vadītājs, vai pietiek ar projekta iestādes vadītāja parakstu (tas ir pēc izvēles). 

Vai bērni no sociāli nelabvēlīgas vides, kuriem ikdienā novērojama uzmanības nenoturība, hiperaktivitāte, agresivitāte, arī var tikt iekļauti prioritātē „Bērni ar īpašām vajadzībām". Vai tā attiecas tikai uz tiem bērniem, kuriem ir noteikta attiecīga diagnoze?

Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam, Bērns ar īpašām vajadzībām ir bērns, kuram sakarā ar slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisītiem orgānu sistēmas funkciju traucējumiem ir nepieciešama papildu medicīniskā un sociālā palīdzība neatkarīgi no tā, vai likumā paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte. Līdz ar to pieteikumā vajadzētu pamatot, ka šie bērni nav vienkārši nepaklausīgi vai neaudzināti, bet tiem ir noteikti šīs hiperaktivitātes un agresivitātes cēloņi, kādēļ viņiem ir nepieciešama īpaša pieeja un arī ārstēšana. 

Ja projekta ietvaros ir paredzēts rīkot pieredzes apmaiņas braucienu uz ārvalstīm, bet projekts neparedz partnera finansiālu iesaistīšanos, vai tādā gadījumā arī ir jāpilda konkursa nolikuma 3.pielikumā minētais partnerības apliecinājums? Vai partnerības apliecinājums ir pieejams arī angļu valodā? Kādi vēl dokumenti ir jāpievieno par ārvalstu sadarbības partneri?

Partnerības apliecinājums angļu valodā nav pieejams, tomēr ir prasība, ka par katru partneri (arī ārvalstu) ir jāiesniedz partnerības apliecinājums projektam (atklātā konkursa nolikuma 3.pielikums). Līdz ar to, ja tiek paredzēta partnerības veidošana (vienalga, finanšu vai praktiskas aktivitātes), tad jābūt partnerības apliecinājumam. Arī ārvalstu partnera gadījumā minētais apliecinājums ir jāiesniedz latviešu valodā. Projekta iesniedzējam ir jānodrošina (jāiztulko), ka ārvalstu partneris iepazīstas ar šī apliecinājuma saturu un paraksta to.

Bet pieredzes apmaiņas braucienu uz ārvalstīm var paredzēt arī bez atsevišķas partnerības veidošanas, iekļaujot to projekta iesnieguma veidlapā kā vienu no projekta aktivitātēm. Ne vienmēr ir jāveido tieši projekta partnerība, līdz ar to nav jāgatavo visi partnerības dokumenti.

Partnerības līgums vai vienošanās ir pievienojama pēc izvēles, šādas prasības nolikumā nav. Bez garantijas vēstules ārvalstu partnera gadījumā, projekta iesniedzējam obligāti ir jāiesniedz ārvalstu partnera reģistrācijas apliecības kopija un tās tulkojums latviešu valodā, kā arī nolikuma 20.4.2. un 20.4.3.apakšpunktā minētie dokumenti, ja sadarbības partneris piedalās projekta finansēšanā. 

Izstrādājot projekta pieteikumu ir radies sekojošs jautājums - ja pagasta pašvaldībai pašai nav kapacitātes vadīt vērienīgu infrastruktūras projektu, vai pastāv iespēja piesaistīt profesionālu projektu vadības uzņēmumu projekta realizēšanai? Pašvaldība attiecīgās administratīvās un menedžmenta izmaksas iedalītu partnerim, gala rezultātā nesadārdzinot projekta pašizmaksu. Projekta partneris neieguldītu savu finansējumu vai citas materiālās vērtības, tikai nodrošinātu projekta realizācijas gaitas un sasniedzamo rezultātu labu un profesionālu kvalitāti. Vai šāds menedžmenta plānojums būtu pozitīvi vai negatīvi vērtējams?

Atklāto konkursu nolikumu 12.piunkts nosaka atbilstības kritērijus projekta iesniedzējam un partnerim, lai pretendētu uz Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu līdzfinansējumu.

12. Lai pretendētu uz finanšu instrumentu līdzfinansējumu, ir noteikti šādi atbilstības kritēriji:

12.1. projekta iesniedzējs atbilst šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām prasībām un apliecina to ar parakstu;

12.2. projekta iesniedzējs ir tieši atbildīgs par projekta sagatavošanu, ieviešanu un vadību, kā arī par projekta rezultātiem. Projekta iesniedzējs nedrīkst būt starpnieks;

12.3. projekta iesniedzējam un tā sadarbības partnerim ir pieejami stabili un pietiekami finanšu līdzekļi un citi resursi, lai noteiktajā apmērā nodrošinātu savu projekta finansējuma daļu, kā arī projekta ieviešanas nepārtrauktību;

12.4. projekta iesniedzējs un tā sadarbības partneris spēj nodrošināt projekta īstenošanai nepieciešamo skaitu cilvēku, kuriem ir atbilstošas prasmes, zināšanas un pieredze;

12.5. iesniegtais projekts tiks īstenots sabiedrības interesēs.

Atbilstoši vadlīniju „Detalizēti atbilstības nosacījumi"  3.3.punktam, pie profesionāliem pakalpojumiem, kas ir attiecināmi, ir uzskatāmi - juridiskie pakalpojumi, notariālie izdevumi, izdevumi, kas saistīti ar tehnisko un finanšu ekspertīzi, iepirkumu procedūru izstrādi, apdrošināšanu, grāmatvedību, auditu. Tādējādi tie ir tīti specifiski un kvalificēta rakstura pakalpojumi, kas varētu rasties projekta īstenošanas nodrošināšanai, bet tas neattiecas uz projekta vadības pilnīgu nodrošināšanu. Ņemot vērā atklāta konkursa nolikumu 12.punktā notiektos atbilstības kritērijus un minēto vadlīniju 3.3.punktu ir iespējami divi varianti:

1) ja jūs projekta vadības uzņēmumu piesaista kā projekta partneri, attiecīgi norādot, ka šis partneris ir atbildīgs par projekta vadību un attiecīgi projektam pievienojot visus atklāt konkursa nolikumā minētos dokumentus, kas iesniedzami par projekta partneri;

2) jūs varat noalgot atsevišķi projekta vadītāju un grāmatvedi (ja tas ir nepieciešams) projekta īstenošanas nodrošināšanai, kā arī nepieciešamības gadījumā iepirkt profesionālos pakalpojumus, kas minēti vadlīniju 3.3.punktā. 

Ja tiek ieguldīta zeme, vai tās vērtību veido kadastrālā, vai tirgus cenu vērtība?

Norādām, ja projekta iesniedzēja īpašumā esošais nekustamais īpašums ir finanšu (grāmatvedības) uzskaitē (bilances aktīvs), tad, ieguldot natūrā nekustamo īpašumu, ir jāņem vērā pašreiz esošā nekustamā īpašuma vērtība, kāda ir noteikta finanšu uzskaitē. Vienlaikus atzīmējam, ka, ieguldot nekustamo īpašumu natūrā, atbilstoši vadlīniju „Detalizēti atbilstības nosacījumi izdevumiem" 2.2.1.punkta c) apakšpunktam uz projekta iesniegšanas brīdi ir jāpievieno apliecinājums par nekustamā īpašuma vērtību, ko apliecinājis neatkarīgs novērtētājs vai attiecīgi deleģēta oficiāla institūcija. 

Ja ir noslēgts līgums starp sadarbības partneriem (pirms projekta iesniegšanas) par zemes nomu, vai šīs nomas izmaksas var tikt uzskatīts par projekta finansējumu?

Izdevumi par zemes nomu ir attiecināmi tikai ar projekta uzsākšanas brīdi, t.i. tad, kad ir parakstīts sadarbības līgums starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, starpniekinstitūciju (šajā gadījumā BM) un finansējuma saņēmēju. Jebkādā veida izmaksas, kas radušās projekta iesniedzējam pirms projekta apstiprināšanas un sadarbība slīguma noslēgšanas nav attiecināmi izdevumi. 

Ja zeme ir valsts SIA īpašums, vai to var ieguldīt kā finansējumu natūrā, un vai tādā gadījumā tas tiek skaitīts kā daļa no15% pašvaldību finansējuma?

Arī pašvaldības var ieguldīt natūrā nekustamo īpašumu, kas veido daļu no projekta iesniedzēja finansējuma (15 %). Attiecībā uz ieguldījumiem natūrā atzīmējam, ka ieguldījums natūrā no projekta iesniedzēja finansējuma var sastādīt no 20 līdz 80%, bet kopējais ieguldījums natūrā nevar pārsniegt 20% no kopējām projekta attiecināmām izmaksām (vadlīniju „Detalizēti atbilstības nosacījumi izdevumiem" 2.2.punkts). Vienlaikus norādām, ka ja projekta ietvaros tiek paredzētas piegādes, iekārtu uzstādīšana, būvdarbi, rekonstrukcijas, renovācijas un restaurācijas darbi projekta iesniedzēja (vai sadarbības partnera) īpašumā vai valdījumā esošajā īpašumā, tad jāpievieno atklātā konkursa nolikuma 20.1.10.apakšpunktā minētais apliecinājums, kas nosaka, ka šāds nekustamais īpašums netiks pārdots vai kā citādi atsavināts no projekta uzsākšanas līdz tā pabeigšanai, kā arī turpmākos 10 gadu laikā. Līdz ar to pašvaldībai izstrādājot projektu, ir jāsaprot, ka uz nekustamo īpašumu ir uzlikts papildu nosacījums, ka tas projekta laikā un 10 gadus pēc projekta nevar tikt atsavināts. 

Kādi dokumenti jāpievaino IP iesniegumam par finansējuma apliecinājumu, ja projekta iesniedzējs konkursā ir pašvaldība?

Tai ir jāiesniedz tikai nolikuma 20.1.9. apakšpunktā minētais lēmums un 20.3.1.apakšpunktā minētā garantijas vēstule, bet 20.1.6.apakšpunktā minētā izziņa nav jāiesniedz, jo pašvaldību garantiju padome šādas izziņas nesniedz. 

Paturpinot iesākto tēmu par konkursu nolikumu 20.1.9. apakšpunktu - dokumentu, kurš iesniedzams pašvaldībām.

20.1.9. Pašvaldības lēmums par piedalīšanos projektā, norādot projekta kopējās izmaksas (tai skaitā pašvaldības ieguldījumu projektā) un priekšfinansējuma avotus, ja projekta iesniedzējs ir pašvaldība  

Rīgas domē lēmumi par dalību projektos tiek apspriesti komitejās un apstiprināti, parakstot līdzfinansējuma apliecinājumu, tādēļ  specializētas vēstules netiek sagatavotas. Vai te būs pietiekami ar komitejas sēžu protokolu un paskaidrojošu vēstuli par to, ka šis ir domes lēmums?

Uzskatām, ka ar to vajadzētu pietikt! 

Vēlējos precizēt, ko nozīmē MK noteikumu Nr. 965 apakšpunkta 20.1.10 termini "veiktas piegādes, iekārtu uzstādīšana..." - uz kāda apjoma piegādēm tas attiecas un vai, piemēram, datora piegāde un uzstādīšana arī skaitās?
 

Atklāta konkursa nolikuma 20.1.10.apakšpunktā minētais termins „veiktās piegādes" attiecas uz tām piegādēm, kas ir veiktas šī apakšpunkta ietvaros noteiktajā uzskaitījumā, t.i., piegādes, kas veiktas saistībā ar iekārtu uzstādīšanu, būvdarbiem, rekonstrukcijas, renovācijas un restaurācijas darbiem.

Attiecībā uz datoru un IT tehniku piegādi, tad norādām, ja tas ir tikai viens dators projekta vadības nodrošināšanai, tad tas nav uzskatāms par piegādi šā projekta ietvaros. Savukārt, ja projekts paredz, piemēram, iepirkt vairākus datorus, kas nepieciešams, lai ierīkotu datorklasi, tad visas datortehnikas iegāde un uzstādīšana atbilst 20.1.10.apakšpunktā minētajam gadījumam un minētā izziņa ir jāpievieno projekta iesniegumam. 

Kā arī, lūdzu, precizējiet šā paša apakšpunkta vārdu "renovācijas un restaurācijas darbi" - vai tas ir pilnīgi viss, ieskaitot, piemēram, nagliņas iedzīšanu, vai tomēr aprobežojas ar kādu naudas summu, piemēram, 1000 Ls.
  

Nosūtām Jums informācijai būvniecības, restaurācijas, renovācijas terminus, kas noteikti LR normatīvajos aktos:

1. Būvobjekts - jaunbūve, renovējama, rekonstruējama vai restaurējama būve, būves daļa vai būvju kopums vai nojaucama būve ar būvdarbu veikšanai nepieciešamo teritoriju, palīgbūvēm un būviekārtām. 

(MK 06.09.2005. noteikumu nr.685 redakcijā)