darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas sēdes 

PROTOKOLS Nr.3

Rīgā,                                                                                                    2009.gada 16.decemebrī

Skolas ielā 28, 2.korp. 3.stāva zālē                                                                 plkst.15.00                                                                                               

SĒDĒ PIEDALĀS:

Sandra Baltiņa, komitejas vadītāja, Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja
Evija Meiere,
komitejas vadītājas vietniece, LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente

Komitejas locekļi:

Elīna Ālere-Fogele, krīzes centra „Skalbes" padomes locekle
Maruta Bubene, Sociālās integrācijas centra „Gaisma ceļā" Rīgas patversmes Sociālās rehabilitācijas nodaļas vadītāja
Ineta Luste, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Pašvaldību attīstības departamenta Pašvaldību reformu nodaļas vecākā referente
Nellija Milča,  Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās politikas koordinācija nodaļas vecākā referente
Daina Mūrmane - Umbraško, Veselības ministrijas Veselības politikas plānošanas departamenta Veselības politikas analīzes un plānošanas nodaļas vadītāja
Elīnas Petrovskas deleģētā pārstāve Inga Černina-Zariņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas departamenta Politikas plānošanas nodaļas vecākā referente
Ilze Slokenberga, Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta Stratēģijas analīzes nodaļas vecākā referente
Silvijas Šimfas deleģētā pārstāve Agita Kaupuža, Latvijas Pašvaldību savienības ārējo sakaru speciāliste
Inga Šķestere, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento" projektu vadītāja
Aina Verze, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja
Baiba Zukula, Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta Dzīves līmeņa statistikas daļas vadītāja

 

SĒDĒ NEPIEDALĀS:

Egīls Baldzēns,  Latvijas brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks
Aija Barča, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja
Sarmīte Driksna, Biedrības „Baltā māja" Sociālā atbalsta centra vadītāja
Aiva Dzenīte, Vidzemes attīstības aģentūras projektu vadītāja
Kristīne Fomina, Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vecākā referente
Leons Gindra, Čigānu biedrības „Gloss" valdes priekšsēdētājs
Iveta Girucka, Satiksmes ministrijas Sauszemes transporta departamenta Autosatiksmes nodaļas vecākā referente
Valda Iļjanova, Latgales plānošanas reģiona Attīstības un plānošanas nodaļas plānotāja
Ligita Kadžule, Latvijas Lauku sieviešu apvienības Salas novada lauksaimniecības konsultante
Ruta Klimkāne, Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas lietu departamenta direktore
Ilgonis Leišavnieks, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Informācijas sabiedrības politikas departamenta direktors
Alla Maceiko, Valsts policija s Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Metodiskās vadības nodaļas galvenā inspektore
Dagmāra Prīberga, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas ieviešanas departamenta Starpnozaru nodaļas vecākā referente sabiedrības līdzdalības jautājumos
Māris Skudra, Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības eksperts
Sigita Šiļvjane, Zemgales plānošanas reģiona Reģionālo projektu nodaļas vadītāja
Raimonds Timma, VSIA „Autotransporta direkcija" valdes loceklis, Sabiedriskā transporta nodaļas vadītājs
Vaira Vucāne, Latvijas Bērnu fonda            viceprezidente
Zanda Zeidaka, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas projektu vadītāja

SĒDĒ PIEAICINĀTIE:

Ilze Dūmiņa, LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente
Zane Lasmane, LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente

SĒDI PROTOKOLĒ: 

Evija Meiere, komitejas vadītājas vietniece, LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente

Darba kārtība:

  1. Komitejas sēdes atklāšana un darba kārtības apstiprināšana. 
  2. Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības 2008.gada rādītāji.
  3. Kopējais Eiropas Komisijas novērtējums par krīzes ietekmi uz sociālo situāciju ES dalībvalstīs.
  4. Latvijas Pretnabadzības tīkls.
  5. Vides pieejamības nodrošināšanas problemātika ES fondu līdzfinansētajos projektos.
  6. Aktuālā informācija par gatavošanos Eiropas gadam cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010).
  7. Citi jautājumi. 

Sēdes norise:

1. Komitejas sēdes atklāšana un darba kārtības apstiprināšana.
(Evija Meiere)

E.Meiere atklāj trešo 2009.gada Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas (turpmāk - komiteja) sēdi. E.Meiere informē par LM struktūrvienību izmaiņām, ar š.g. 1.decembri Sociālās iekļaušanas politikas departamentu likvidējot, tā vietā izveidojot Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļu. Papildus E.Meiere informē, ka komitejas darba kārtībā ir ieviestas atsevišķas izmaiņas: no darba kārtības ir svītrots punkts par Eiropas 8.apaļā galda konferenci par nabadzību un sociālo atstumtību, ņemot vērā darba kārtībā iekļauto tēmu apjomu, kā arī vietām mainīts 5. un 6. darba kārtības punkts. Tiek apstiprināta komitejas sēdes darba kārtība.

2. Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības 2008.gada rādītāji.
(
Evija Meiere)
(A.Kaupuža, B.Zukula, E.Ālere-Fogele)

E.Meiere sniedz prezentāciju par šādiem monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības 2008.gada rādītājiem:

1. Vidējais rīcībā esošais ienākums uz vienu ekvivalento patērētāju.

2. Nabadzības riska slieksnis (ilustratīvās vērtības).

3. Nabadzības riska indekss (pēc sociālajiem transfertiem) pēc vecuma un dzimuma.

4. Nabadzības riska indekss pēc mājsaimniecības veida.

5. Nabadzības riska indekss pēc apdzīvotās platības īpašumtiesību statusa un dzimuma.

6. Nabadzības riska indekss pēc mājsaimniecības darba intensitātes.

7. Nabadzības riska indekss pirms sociālo transfertu saņemšanas pēc vecuma un dzimuma.

8. S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indekss pēc vecuma.

9. Džini koeficients (%).

10. Strādājošo nabadzības riska indekss pēc dzimuma un vecuma.

11. Strādājošo nabadzības riska indekss pēc darba laika.

E.Meiere informē, ka kopumā nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits aizvien palielinās, kā arī pieaug ienākumu nevienlīdzība. 2008.gadā parādījusies tendence mazināties nabadzības feminizācijai, t.i., sieviešu un vīriešu situācijas sāk nedaudz izlīdzināties.

A.Kaupuža jautā, vai, aprēķinot nabadzības riska indeksu pēc mājsaimniecības darba intensitātes, „ģimenes galva jeb ģimenes apgādnieks" ir vīrietis.

B.Zukula paskaidro, ka „ģimenes apgādnieks jeb ģimenes galva" ir tas, kurš ir atbildētājpersona jeb galvenais pelnītājs. E.Meiere papildina, ka tie ir ģimenes locekļi, kuri atbild par mājsaimniecību maksājumiem u.c., līdz ar to tas ir atkarīgs no konkrētās ģimenes jeb mājsaimniecības.

Elīna Ālere-Fogele jautā, vai ienākumos tiek ņemti vērā arī nedeklarētie ienākumi.

E.Meiere informē, ka informācija par ienākumiem tiek iegūta gan no respondentiem, gan no dažādām datu bāzēm, piem., Valsts ieņēmuma dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, līdz ar to tiek izmantoti dati, ko sniedz abi šie informācijas avoti.

B.Zukula informē, ka monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības 2009.gadu rādītāji būs pieejami jau 2010.janvārī (E.Meieres piezīme: līdz šim informācija par minētiem rādītājiem tiek saņemta pēc aptuveni diviem gadiem, t.i., 2008.gada rādītāji, kas aprēķināti pēc 2007.gada ieņēmumiem, tika saņemti 2009.gada oktobrī).

A.Kaupuža vēlas precizēt informāciju par rokasgrāmatu, t.sk. tās pieejamību.

E.Meiere paskaidro, ka Eiropas Komisijas (EK) Sociālās aizsardzības komitejas Indikatoru apakšgrupa šobrīd izstrādā rokasgrāmatu, kur tiks vienoti atspoguļoti visi rādītāji (kopējie, sociālās iekļaušanas, pensiju, veselības un ilgtermiņa aprūpes). Nav zināms, vai šī rokasgrāmata tiks publicēta EK mājas lapā, bet būs pieejama pie Evijas Meieres.

3. Kopējais Eiropas Komisijas novērtējums par krīzes ietekmi
uz sociālo situāciju ES dalībvalstīs.
(
Evija Meiere)
(A.Kaupuža, S.Baltiņa)

E.Meiere sniedz prezentāciju par sociālekonomisko situāciju ES dalībvalstīs, krīzes radītām problēmām un īstenotajām politikām un pasākumiem krīzes radīto seku novēršanai

A.Kaupuža jautā, kādi ir sabiedrībai derīgo darba vietu finansējuma avoti.

E.Meiere informē, ka pasākumi un to finansēšanas avoti ES dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi. Lai iepazītos ar katras ES dalībvalsts konkrētiem pasākumiem, ir nepieciešams izlasīt šo novērtējumu, kur ietverta arī informācija par katru ES dalībvalsti. S.Baltiņa papildina, ka EK ir ļoti daudz dokumentu, kur atspoguļota informācija par krīzes periodā īstenotajiem pasākumiem un politikām. 

4. Latvijas Pretnabadzības tīkls.
(
Evija Meiere, Elīna Ālere-Fogele)

E.Meiere informē, ka Eiropas Pretnabadzības tīkls (EPN) ir viens no galvenajiem un aktīvākajiem ES institūciju sadarbības partneriem ES. Lai kļūtu par EPN biedru, nacionālā līmenī ir jābūt izveidotam nacionālam Pretnabadzības tīklam. Vienīgās ES dalībvalstis, kurām nav šāda nacionālā Pretnabadzības tīkla un kuras līdz ar to nepiedalās EPN, ir Latvija un Igaunija. Tāpēc Latvija ir spērusi pirmos soļus, lai izveidotu nacionālo Pretnabadzības tīklu.

Elīna Ālere-Fogele informē, ka NVO interese par Pretnabadzības tīklu ir milzīga. Š.g. 17.novembrī notika NVO sanāksme, kurā piedalījās apmēram 28 NVO pārstāvji, kuri atbalstīja šāda Pretnabadzības tīkla izveides nepieciešamību. Līdz ar to 2009.gada 17.novembri var tikt atzīt par Latvijas Pretnabadzības tīkla dibināšanas dienu. Šobrīd tā darbojas neformāli (nav juridiski reģistrēta organizācija). No 28 NVO izvirzījās 9 cilvēku iniciatīvas grupa, kura savukārt izvirzīja 5 cilvēku grupu kā pagaidu vadības institūciju. Šie 5 cilvēki šobrīd strādā ar praktisku  jautājumu kārtošanu: struktūras veidošanu, atbildību sadalīšanu, tiek izstrādāti divi dokumenti: partnerības līgums jeb nolikums, ko organizācijas paraksta pievienojoties, un otrs - stratēģija par politiskiem mērķiem. Šie 5 cilvēki ir: Rasma Pīpiķe (Latvijas Pilsoniskā Alianse), Elīna Ālere-Fogele (biedrība "Skalbes", Līga Puriņa-Purīte (Baltijas Labdarības Fonds „Heifer International), Inete Ielīte (Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls), Ārija Baltiņa (Latvijas Profesionālo sociālo un aprūpes darbinieku asociācija). Ja NVO ir interese par iesaistīšanos šajā tīklā, tās tiek aicinātas sazināties ar Elīnu Āleri-Fogeli (tālr. 29417598) vai kādu no iepriekšminētiem pārstāvjiem.

5. Vides pieejamības nodrošināšanas problemātika
ES fondu līdzfinansētajos projektos
.
(
Zane Lasmane)
(S.Baltiņa, N.Milča)

Z.Lasmane informē, ka LM ir atbildīga par vienlīdzīgu iespēju politiku ES struktūrfondu projektos, tai skaitā LM arī izvērtē, vai ES fondu līdzfinansētajos projektos tiek ievērotas vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no dzimuma, vecuma un invaliditātes. Sākot no šī gada un turpmāk visu nākamo gadu LM speciālisti dosies apsekošanās uz ES fondu projektu īstenošanas vietām, lai pārliecinātos, kā tiek ievērotas vienlīdzīgas iespējas ES fondu projektos.

Z.Lasmane sniedz prezentāciju par vides pieejamības problemātiku ES fondu projektos, informējot, ka 2009.gada novembrī apsekoti par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem būvētās un rekonstruētās pirmskolas izglītības iestādes, kultūras centrs un ielu un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmu infrastruktūra. Galvenais secinājums: apsekotajos projektos vides pieejamība ir nodrošināta ļoti nepilnīgi vai tā nav nodrošināta vispār.

Lai šādas situācijas turpmāk neveidotos, tiek plānots arī turpmāk informēt ES fondu projektu iesniedzējus, kā nodrošināt vienlīdzīgas iespējas. Tāpat LM ir nodrošinājusi 12 seminārus būvniekiem, būvvalžu speciālistiem pašvaldībā, pašvaldību plānotājiem, arhitektiem un citiem būvniecības procesā iesaistītajiem, detalizēti stāstot par būvnormatīvos apstiprinātajām vides pieejamības prasībām un labajām vides pieejamības nodrošināšanas praksēm. LM aicinās Ekonomikas ministriju vairāk un detalizētāk atrunāt vides pieejamības labās prakses normatīvos un standartos, jo semināru dalībnieki ir norādījuši, ka tas, kas ir ārpus normatīviem, netiks ievērots, tāpēc LM vēlās vēl vairāk standartizēt prasības, lai maksimāli izvairītos no vides pieejamības jautājumu ignorēšanas būvniecības procesā. Tāpat LM aicina cilvēku ar invaliditāti pārstāvošās NVO vairāk sadarboties ar pašvaldību būvvaldēm vides pieejamības ekspertīzes veikšanā, jo šobrīd būvvaldes norādījušas, ka, ja viņām būtu kāds atbalsts no vides pieejamības ekspertiem, tad šiem jautājumiem tiktu pievērsta lielāka vērība. Aktuāls jautājums arī par cilvēku ar invaliditāti NVO izglītošanu vides pieejamības jautājumos, īpaši reģionos, jo, ja republikas pilsētās šis jautājums ir vairāk zināms, tad reģionos šī problēma ir īpaši aktuāla.

N.Milča jautā, vai šī informācija būs pieejama arī elektroniski.

S.Baltiņa informē, ka Ekonomikas ministrija, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un Finanšu ministrija saņems informāciju par konkrētajos projektos konstatētajiem vides pieejamības problēmjautājumiem.

6. Aktuālā informācija par gatavošanos Eiropas gadam
cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010)
(
Ilze Dūmiņa)
(S.Baltiņa)

I.Dūmiņa sniedz aktuālo informāciju par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) (Eiropas gads (2010)) un informē, ka atbildīgā institūcija par Eiropas gada (2010) ieviešanu ir Labklājības ministrija. Ar 16.12.2009. Labklājības ministrijas rīkojumu nr.151 ir izveidota vadības komiteja Eiropas gada (2010) organizēšanai Latvijā. Šobrīd Labklājības ministrija sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām (Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls; Eiropas Kustība Latvijā; Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija „SUSTENTO"; Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība; Latvijas Sarkanais krusts; Latvijas Lauku forums) ir izstrādājusi Plānu Eiropas gada (2010) ieviešanai Latvijā, kuru plānots apstiprināt pirmajā vadības komitejas sēdē š.g. 21.decembrī.

7. Citi jautājumi.
(
Sandra Baltiņa)

S.Baltiņa informē, ka pielikumā ir pievienots Sociālās iekļaušanas politikas aktualitāšu apraksts 2009.gada jūlijs - oktobris. Turpmāk LM mājas lapā pie sadaļas „Sociālā iekļaušana" katru ceturksni būs pieejama koncentrēta informācija par sociālās iekļaušanas politikas aktualitātēm.

S.Baltiņa pateicās komitejas locekļiem par dalību.

Sēdes noslēgums 17.00.

Pielikumā sēdes materiāli:

1.      Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības 2008.gada rādītāji.

2.      Kopējais Eiropas Komisijas novērtējums par krīzes ietekmi uz sociālo situāciju ES dalībvalstīs.

3.      Vides pieejamības nodrošināšanas problemātika ES fondu līdzfinansētajos projektos.

4.      Aktuālā informācija par gatavošanos Eiropas gadam cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010).

5.      Sociālās iekļaušanas politikas aktualitāšu apraksts 2009.gada jūlijs - oktobris.

 

 

Komitejas vadītāja                                                                                            Sandra Baltiņa

Protokolēja                                                                                                        Evija Meiere