darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

 Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas sēdes
PROTOKOLS Nr.4

Rīgā,                                                                                                    2008.gada 3.decembrī

Skolas ielā 28, 3.stāva zālē                                                                  plkst. 14.00

SĒDĒ PIEDALĀS:

Sandra Baltiņa, komitejas vadītāja, Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) Sociālās iekļaušanas politikas departamenta (turpmāk - SIPD) direktore
Evija Meiere,
komitejas vadītājas vietniece, LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas nodaļas vadītāja

Komitejas locekļi:

Elīna Ālere, Krīzes centra „Skalbes" juriste
Egīls Baldzēns
, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks
Komitejas locekles Sigitas Bušas deleģētā pārstāve Ilze Zubova, Zemgales plānošanas reģiona administrācijas Reģionālo projektu nodaļas projektu speciāliste
Aiva Dzenīte, Vidzemes attīstības aģentūras projektu vadītāja
Valda Iļjanova, Latgales plānošanas reģiona Attīstības un plānošanas nodaļas plānotāja
Kristīne Fomina, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta Analīzes un koordinācijas nodaļas vecākā referente
Komitejas locekles Sarmītes Kokinas deleģētā pārstāve Inguna Badune, biedrības „Baltā māja" direktora pienākumu izpildītāja
Komitejas locekles Ilonas Kiukucānes deleģētā pārstāve Ilze Nagle, Latvijas Darba devēju konfederācijas Biedru attiecību biroja vadītāja
Anita Kleinberga, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Sabiedrības integrācijas politikas departamenta Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas nodaļas vadītāja
Rūta Lazda,
Veselības ministrijas Politikas plānošanas departamenta Starpnozaru sadarbības nodaļas vecākā referente
Nellija Milča, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Darba tirgus prognozēšanas koordinācijas nodaļas vecākā referente
Anita Rakovska, Valsts probācijas dienesta Postpenitenciārās palīdzības nodaļas vadītāja
Vineta Riekstiņa, Rīgas reģiona attīstības aģentūras projektu vadītāja
Elīna Petrovska, Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas departamenta direktore
Sandra Segliņa, Tieslietu ministrijas Stratēģijas departamenta vecākā referente
Ieva Stikāne, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Pašvaldību darbības analīzes un metodoloģijas departamenta Pašvaldību nodaļas vecākā referente
Inga Šķestere - Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija „Sustento" projektu vadītāja
Silvija Šimfa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos
Aina Verze
, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja
Baibas Zukula
, Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta Dzīves līmeņa statistikas daļas vadītāja

SĒDĒ NEPIEDALĀS:

Maija Anspoka, Zemkopības ministrijas Politikas koordinācijas departamenta Risku un kvalitātes nodaļas vadītāja
Aija Barča, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja
Maruta Bubene
, Sociālās integrācijas centra „Gaisma ceļā" Rīgas patversmes Sociālās rehabilitācijas nodaļas vadītāja
Iveta Girucka, Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja
Leons Gindra, Čigānu biedrības „Gloss" Valdes priekšsēdētājs
Viesturs Kleinbergs, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta Politikas koordinācijas nodaļas vadītājs
Ilgonis Leišavnieks, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta Politikas plānošanas departamenta direktors
Alla Maceiko, Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Prevencijas biroja 1.nodaļas priekšnieka vietniece
Dagmāra Prīberga, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas ieviešanas departamenta Starpnozaru nodaļas vecākā referente sabiedrības līdzdalības jautājumos
Vaira Vucāne, Latvijas Bērnu fonda viceprezidente
Zanda Zeidaka, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas projektu vadītāja

SĒDĒ PIEAICINĀTIE:

Oļesja Voznaja, R/O „Pestīšanas armija" Reģionālā vadītāja asistente

Sēdi protokolē: 

Margarita Spiridovska, LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas nodaļas vecākā referente

Darba kārtība:

1.   Komitejas sēdes atklāšana un darba kārtības apstiprināšana. 

2.   Informācija par Francijas prezidentūras organizēto 7.apaļā galda konferenci par nabadzību un sociālo atstumtību „Aktīvā iekļaušana - iespējas visiem".

3.   Aktuālā informācija par Eiropas gadu cīņai ar nabadzību un sociālo atstumtību (2010).

4.   2007 - Eiropas vienlīdzīgu iespēju gads: Latvijas pieredze.

5.   Eiropas pretnabadzības tīkls un Latvijas iespējas. 

6.   Citi jautājumi.

Sēdes norise:

1. Komitejas sēdes atklāšana un darba kārtības apstiprināšana
(
Sandra Baltiņa)

S.Baltiņa atklāj ceturto 2008.gada Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas (turpmāk - komiteja) sēdi. Tiek apstiprināta komitejas sēdes darba kārtība.

2. Informācija par Francijas prezidentūras organizēto 7.apaļā galda konferenci par nabadzību un sociālo atstumtību „Aktīvā iekļaušana - iespējas visiem"
(
Sandra Baltiņa)
(A.Verze)

S.Baltiņa prezentē informāciju par Francijas prezidentūras organizēto 7.apaļā galda konferenci par nabadzību un sociālo atstumtību „Aktīvā iekļaušana - iespējas visiem", informējot par konferences vēsturiskiem aspektiem, dalībnieku statusu, konferences mērķiem un pamatprincipiem, Eiropas Padomes 1992.gada rekomendāciju attiecībā uz visu cilvēku pieejamības adekvātiem resursiem veicināšanu un sociālās aizsardzības sistēmu kvalitātes saglabāšanu. S.Baltiņa informē, ka 2008.gada 3.oktobrī ir apstiprināta Eiropas Komisijas Rekomendācija par vistālāk no darba tirgus esošo cilvēku aktīvo iekļaušanu, aicinot komitejas locekļus ar to iepazīties. Komitejas vadītāja informē, ka konferences darba grupu galvenās tēmas bija pieejamība adekvātiem minimāliem ienākumiem, integrācija un atbalsts nodarbinātības meklējumos, kvalitatīvs un noturīgs darbs, pieejamība mājoklim, finansiālā iekļaušana, pieejamība veselības aprūpei, kā arī aktīvās iekļaušanas stratēģijas instrumenti.

A.Verze jautā, cik lielā mērā Latvijas valdība ņem vērā Eiropas institūciju sagatavotās rekomendācijas sociālās iekļaušanas jomā.

S.Baltiņa izsaka pieņēmumu, ka valdība kopumā izprot un atbalsta šādas rekomendācijas. Savukārt tas, cik lielā mērā Latvijas dažāda līmeņa institūcijas ir informētas par sociālo jautājumu virzību, ir atkarīgs arī no šīs komitejas locekļu iniciatīvas.

3. Aktuālā informācija par Eiropas gadu cīņai ar nabadzību un sociālo atstumtību (2010)
(
Evija Meiere)
(S.Baltiņa, A.Verze, I.Šķestere, I.Badune, E.Baldzēns)

E.Meiere prezentē aktuālo informāciju par Eiropas gadu cīņai ar nabadzību un sociālo atstumtību (2010) (turpmāk - Eiropas gads (2010)). E.Meiere informē komitejas locekļus par Eiropas Komisijas stratēģisko ietvardokumentu, kurš tika apstiprināts 2008.gada 16.novembrī. Minētais dokuments ietver noteiktas praktiskas vadlīnijas Eiropas gada (2010) aktivitātēm, koncentrējoties uz Nacionālo programmu saskaņotību ar Eiropas gada (2010) mērķiem un aktivitātēm. Tāpat komitejas vadītāja vietniece informē par Eiropas gada (2010) galvenajām tēmām, finansēšanas nosacījumiem, nacionālo par Eiropas gada (2010) īstenošanu atbildīgo institūciju, tās funkcijām, kā arī par EK Konsultatīvo komiteju.

S.Baltiņa papildina E.Meieres teikto ar informāciju, ka Nacionālā Programma Eiropas gada (2010) ieviešanai vispirms ir jāapstiprina valdībā, jo tās īstenošanai nepieciešama valsts budžeta līdzekļu daļa, tikai pēc tam tā tiks nosūtīta Eiropas Komisijai.

4. 2007 - Eiropas vienlīdzīgu iespēju gads: Latvijas pieredze
(
Anita Kleinberga)      
(S.Baltiņa)

A.Kleinberga sniedz īsu pārskatu par galvenajām aktivitātēm Eiropas vienlīdzīgu iespēju gada (2007) (turpmāk - Eiropas gads (2007)) ietvaros, ko organizēja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS), kurš koordinēja Eiropas gada (2007) vadību. A.Kleinberga informē, ka minētā gada pasākumu organizēšanai tika noslēgts līgums ar eksperti I.Kulitāni, kura bija Eiropas gada (2007) projektu koordinatore. Saskaņā ar Eiropas Padomes 2006.gada lēmumu, tika organizēts Eiropas vienlīdzīgu iespēju gads (2007), kura galvenie mērķi bija pievērst sabiedrības uzmanību cilvēku tiesību ievērošanai, informētības līmeņa palielināšanai, diskriminācijas mazināšanai dažādu iemeslu dēļ, kā arī vispārējās cieņas veicināšanai. Savukārt Latvijā Eiropas gada (2007) Koncepcijas mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību, piedāvājot dažādus izglītošanas un informatīvos pasākumus visām sabiedrības grupām visos līmeņos. Pasākumi tika plānoti divos galvenajos blokos: (1) ĪUMSILS organizētie informatīvie pasākumi; (2) līgumu slēgšana ar dažādām nevalstiskām organizācijām, kuras realizēja Eiropas gada (2007) tēmām atbilstošus projektus. Kopumā minētā gada ietvaros tika realizēti 13 projekti, dažāda veida informatīvie semināri un diskusijas.

S.Baltiņa aicina Eiropas gada (2007) īstenošanā iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām informēt par īstenotajiem projektiem pēc darba kārtības 5.jautājuma.

Komitejas vadītāja dod vārdu E.Ālerei, Krīzes centra „Skalbes" juriste.

5. Eiropas pretnabadzības tīkls un Latvijas iespēja
(
Elīna Ālere)    
(O.Voznaja, S.Baltiņa, I.Šķestere)

E.Ālere prezentē informāciju par Eiropas pretnabadzības tīklu (European Anti-Poverty Network - EAPN), tā izveidošanas vēsturi, būtību, organizācijas dažādiem līmeņiem, galvenajiem pamatprincipiem, struktūru, dalībniekiem, EAPN aktivitātēm, to pievienoto vērtību, kā arī par šāda tīkla izveides nepieciešamību un lietderību Latvijā. E.Ālere informē, ka viena no Eiropas līmeņa organizācijām Eiropas pretnabadzības tīklā ir reliģiskā organizācija „Pestīšanas armija".

E.Ālere ir pārliecināta, ka ar šāda pretnabadzības tīkla izveidošanu nacionālajā līmenī paveras plašas iespējas ietekmēt gan nacionālo valdību, gan Eiropas institūcijas nabadzības un sociālās atstumtības jautājumu risināšanā. E.Ālere informē, ka 2006.gadā sadarbībā ar ĪUMSILS tika organizēti 50 izbraukuma semināri dažādos valsts reģionos, informējot par nacionālā pretnabadzības tīkla izveidošanas iespējām Latvijā. Tomēr reģionu iedzīvotāji neizrādīja iniciatīvu. Tāpēc E.Ālere aicina celt dažāda līmeņa organizāciju informētību par nacionālā pretnabadzības tīkla izveidošanas lietderību.

O.Voznaja papildina E.Āleres teikto ar informāciju par ieplānoto pasākumu 2009.gada janvārī, kur piedalīsies vairāki EAPN dalībnieki ar mērķi celt dažādu NVO informētības līmeni par pretnabadzības tīkla izveidošanu Latvijā. O.Voznaja informē par vērienīgo gada EAPN Asambleju Bulgārijā 2008.gada septembrī, kur galvenais jautājums bija gatavošanās Eiropas gadam (2010), kā arī labās prakses piemēru apmaiņa. Ņemot vērā grūto pieredzi Lietuvas pretnabadzības tīkla veidošanā, tiek apsvērta doma veidot Baltijas valstu pretnabadzības tīklu. Tomēr patreiz tiek darīts viss iespējamais, lai nodibinātu Latvijas Nacionālo pretnabadzības tīklu. O.Voznaja atkārtoti aicina ieinteresētās iestādes piedalīties EAPN informatīvajā seminārā 2009.gada janvārī.

S.Baltiņa atzinīgi vērtē E.Āleres un O.Voznajas sniegto informāciju un atbalsta šāda pretnabadzības tīkla veidošanu arī Latvijā.

O.Voznaja papildina, ka viens no galvenajiem EAPN mērķiem ir dialoga platformas nodibināšana starp valdību un nevalstiskajām organizācijām, jo pagaidām šis aktīvais dialogs nenotiek.

I.Šķestere jautā E.Ālerei, kāds ir viņas uzstādījums par normālu dzīves līmeni valstī un kas ir tie cilvēki, kuri ir pakļauti nabadzībai?

E.Ālere atbild, ka Latvijas uzskati par nabadzību atšķiras no Eiropas viedokļa par nabadzības līmeni. Eiropa uzskata, ka dzīvot normāli nozīmē dzīvot cilvēka cieņas pilnu dzīvi.

S.Baltiņa piebilst, ka nevar jaukt katrā valstī citus pieņemtos nabadzības indikatorus, jo katrai valstij nabadzības kritēriji ir dažādi. Piemērām, Latvijā noteikts trūcīgas personas statuss, citās valstīs - relatīvā nabadzības līnija utml., kam tiek pakārtota sociālā palīdzība. EK ziņojumos norāda, ka 8% no ES iedzīvotājiem, kuri saņem minimālo darba algu, dzīvo trūcīgi.

E.Ālere piekrīt S.Baltiņas teiktajam un piebilst, ka ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību cilvēkiem bez ienākumiem, gan arī tiem cilvēkiem, kuri saņem minimālo algu.

I.Šķestere  jautā, vai Eiropas pretnabadzības tīklam ir arī biedru nauda?

E.Ālere atbild, ka EAPN nav biedru naudas, jo līdzekļus saņem no Eiropas budžeta un pats tīkls apmaksā iesaistīto pušu dalību EAPN organizētajās darba grupās.

S.Baltiņa dod vārdu Vienlīdzīgo iespēju Eiropas vienlīdzīgu iespēju gadā (2007) iesaistītajām NVO.

A.Verze informē, ka minētajā gadā Latvijas Pensionāru federācija (turpmāk - federācija) vēlējās noskaidrot, kā darbojas reālā dzīve vecākajai paaudzei. Tika veiktas aptaujas par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un diskrimināciju pēc vecuma - kopumā tika aptaujāti 4244 respondenti. A.Verze iepazīstina komitejas locekļus ar aptaujas rezultātiem. Līdzīgas aktivitātes turpinās arī šogad. Latvijas Pensionāru federācija ir rīkojusi semināru ārpus Rīgas, savukārt Rīgā - konferenci par minētajiem jautājumiem - vienlīdzīgas iespējas un tiesiskums. A.Verze secina, ka pret vecāko paaudzi pastāv netiešā diskriminācija. Attiecībā uz pretnabadzības tīkliem, A.Verze teic, ka sabiedrības iesaistīšana minēto jautājumu risināšanā pastāv dažādās formās un virzienos. Austrumu un Vidus Eiropas pensionāru organizācijas regulāri tiekas savā starpā, bet patreiz notiek darbs pie Baltijas valstu pārstāvju Eironodaļas izveidošanas. Īpaši veiksmīga sadarbība notiek ar Igauniju. Pēdējā seminārā izvērtās tēma par psiholoģiskā rakstura izglītošanu cilvēkiem, kurus skar nabadzība. Latvija virza grozījumus tiesību aktos attiecībā uz gados vecāku cilvēku situācijas uzlabošanu, savukārt Igaunijā lielākā uzmanība tiek pievērsta tieši psiholoģiskajam aspektam. Federācija rīko konferences dažādos reģionos ar mērķi vērst cilvēku uzmanību uz pensionāru situāciju. Tāpat federācija ir iesaistīta vairākos starptautiskos projektos saistībā ar sociālo iekļaušanu un cīņu ar nabadzību.

I.Šķestere stāsta par veiktajiem pasākumiem Eiropas gada (2007) ietvaros, uzsverot, ka diemžēl daudzi cilvēki Latvijā dzīvo nevienlīdzīgā situācijā. 2007.gads bija ļoti svarīgs gads cilvēkiem ar invaliditāti. Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija „Sustento" ir izveidojusi darba grupu, kur piedalījās pārstāvji ar dažāda veida invaliditāti. Darba grupas ietvaros tika izstrādāta koncepcija „Dzīve sabiedrībā", kur pamatprincips bija tas, ka ikvienam cilvēkam ir vieta sabiedrībā un neviens nedrīkst būt atstumts. I.Šķestere informē par minētās koncepcijas pamatvērtībām: cilvēku vienlīdzība, visu cilvēku vajadzības ir vienlīdz svarīgas. Ir ļoti svarīgi ikvienam justies kā sabiedrības daļai. Tika izvirzīti minēto problēmu risinājumi. Tika organizēts apaļais galds ar dažādu ministriju pārstāvjiem, kā arī vairākas konferences par personu ar invaliditāti problēmām. Minētais darbs turpinās arī šogad.

I.Badune informē par veiktajiem pasākumiem Eiropas gada (2007) ietvaros. I.Badune stāsta, ka arī biedrības „Baltā māja" projekti minētā gada ietvaros bija vērsti uz gados vecākiem cilvēkiem. I.Badune piekrīt iepriekš teiktajam, ka ir svarīgi „novadīt" informāciju tieši cilvēkiem reģionos. Galvenās aktivitātes bija vērstas uz plašas auditorijas iesaistīšanu informatīvajos pasākumos. Tika veikts pētījums „Paaudžu dialogs" ar mērķi noskaidrot, ko jaunieši domā par gados veciem cilvēkiem, kā arī, ko vecākā paaudze domā par jauniešiem. Visi šie pasākumi ir saistīti ar Starptautisko Veco ļaužu dienu, kas notiek katra gada 1.oktobrī. Tika iesniegts priekšlikums Saeimai par minētās dienas atzīšanu par svinamo dienu.

S.Baltiņa pateicas NVO par sniegto informāciju Eiropas gada (2007) ietvaros paveikto. Komitejas vadītāja informē, ka LM SIPD nopietni gatavojas Eiropas Gada (2010) organizēšanai nacionālajā līmenī.

E.Baldzēns pauž neizpratni par 2007.gada statistikas datiem attiecībā uz Džini koeficientu, jo dati rāda, ka Džini koeficients iepriekšējā gadā ir strauji uzlabojies. Viens no iemesliem varētu būt ienākumu legalizācija, celtniecības nozares strauja attīstība un algu palielināšana, tomēr nav saprotama minēto aprēķinu bāze. Tāpat E.Baldzēns pauž viedokli par sociālā budžeta iespējamo samazināšanu, informējot, ka sociālā budžeta pārpalikums šobrīd sastāda nedaudz vairāk par 1 miljardu, attiecīgi rodas jautājums, kāpēc tie netiek lietoti atbilstoši šī budžeta mērķiem. Vienlaicīgi E.Baldzēns pauž neizpratni, kādēļ Latvijas valdība neņem pozitīvo piemēru no Lietuvas, kur Lietuvas valdība ir ierosinājusi neapliekamā minimuma diferencēšanu, minimālās algas celšanu, pievienotās vērtības nodokļa celšanu par diviem procentpunktiem, kā arī uzņēmuma peļņas nodokļa celšanu. Vienlaicīgi ir jādomā arī par iedzīvotāju nodokļa likmes izmaiņām. Diemžēl mūsu valstī var rasties situācija, ka vietējie uzņēmēji varētu nebūt konkurenti pat Baltijas valstu tirgū. E.Baldzēns ir pārliecināts, ka bez sakārtotas nodokļu sistēmas patreizējā krīze valstī nebūs pārvārāma, ir jādomā par budžeta ieņēmumu palielināšanu.

S.Baltiņa jautā, vai visi komitejas locekļi ir iepazinušies ar jaunākiem 2007.gada EU-SILC datiem par nabadzību. Saskaņā ar Ziņojuma par nacionālo sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas stratēģiju (2008-2010) datiem, 2007.gadā iedzīvotāju dzīves līmenis ir cēlies, džini koeficients ir samazinājies.

S.Baltiņa pateicās klātesošiem par interesantu un saturīgu sēdi.

Citu jautājumu nav.

Nolēma: par nākamās komitejas sēdes datumu un laiku vienoties atsevišķi.

 

Sēdes noslēgums 16.00.

Pielikumā sēdes materiāli:

1.      Informācija par Francijas prezidentūras organizēto 7.apaļā galda konferenci par nabadzību un sociālo atstumtību „Aktīvā iekļaušana - iespējas visiem" uz 2 lp.

2.      Informācija par Eiropas gadu cīņai ar nabadzību un sociālo atstumtību (2010) uz 2 lp.

 

Komitejas vadītāja                                                                                            Sandra Baltiņa

 

Protokolēja                                                                                                        M.Spiridovska