darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Invalīdu lietu nacionālās padomes sēdes
Protokols Nr. 22

Sēde notiek: 2010. gada 20.janvārī Cilvēku ar invaliditāti informācijas un vides pieejamības centrā „VAR", Kr.Valdemāra ielā 38 

Sēde sākas: plkst. 10.00

Piedalās:

Padomes priekšsēdētājs:

U.Augulis - labklājības ministrs

Padomes locekļi:

I.Aigare - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta direktores vietniece, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra vietā ar pilnvarojumu balsot,
R. Apsītis
- tiesībsargs,
I. Balodis - Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons" prezidents,
A.Kaupuža - Latvijas Pašvaldību savienības ārējo sakaru speciāliste, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietā ar pilnvarojumu balsot,
L.Laube
- Latvijas Invalīdu biedrības priekšsēdētāja,
I.LeimaneVeldmeijere
- Resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „Zelda" direktore,
A. Pavlins - Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidents,
S.Pablaka
- Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītāja vietniece, veselības ministra vietā ar pilnvarojumu balsot,
A.Vesele
- Latvijas Neredzīgo biedrības priekšsēdētāja vietniece, Latvijas Neredzīgo biedrības priekšsēdētāja vietā ar pilnvarojumu balsot.

Nepiedalās:

Padomes locekļi:

V. Andrejeva- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja,
A. Bauere - Sabiedrības integrācijas fonda direktore,
P. Krīgers
- Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs,
A.Kampars - ekonomikas ministrs,
T. Koķe - izglītības un zinātnes ministre
I. Rulle - Latvijas asociācijas „Rūpju bērns" priekšsēdētāja,
D.Dadzīte - Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente,
M.Dzelzskalns
- ILNP sekretārs.

Citi dalībnieki:

E.Avota - EM Būvniecības un mājokļu politikas departaments
A.Bolis
- Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons"
Z.Lasmane
- LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente.
M.Treija
- Rīgas Būvvalde,
I.Vilcāne
- LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente.
L.Zariņa
- Tiesībsarga birojs, tiesībsargs
V. Nagobads
- Latvijas Sarkanais krusts

Protokolē:

I.Vanovska - LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente

Darba kārtībā:

Nr.

Tēma

Ziņotājs

1.

2010.gada darba plāna apstiprināšana.

 

ILNP locekļi.

 

2.

Vispārīgs problēmu raksturojums vides pieejamības prasību nodrošināšanai būvniecības jomā un nepieciešamie pasākumi ANO Konvencijas „Par personu ar invaliditāti tiesībām"  (turpmāk - Konvencija) 9. panta Pieejamība īstenošanai.

 

 Ekonomikas ministrijas pārstāvis.

 

3.

Vispārīgs problēmu raksturojums transporta, ceļu, informācijas un sakaru pieejamības nodrošināšanai un nepieciešamie pasākumi Konvencijas 9. panta Pieejamība īstenošanai.

Satiksmes ministrijas pārstāvis.

4.

Dažādi:

ILNP locekļi.

5.

Nākamās ILNP sēdes plānošana.

ILNP locekļi.

Sēdi vada: U.Augulis

1.  2009. gada 10.decembra sēdes protokola apstiprināšana.

Protokola projekts tika izsūtīts visiem ILNP dalībniekiem, iebildumu nav. ILNP 2009. gada 10.decembra sēdes protokols apstiprināts. 

U.Augulis - attiecībā uz 2009. gada 10.decembra sēdes protokolā nolemto (5.punkts - Veselības ministrijas pārstāvim sagatavot informāciju par plānotajām izmaiņām Ārstniecības likumā saistībā ar redzes invalīdu nodarbinātību par masieriem un informēt par to ILNP locekļus) lūdz Veselības ministrijas pārstāvi sniegt attiecīgu informāciju.

S.Pablaka - informē, ka ir panākta vienošanās starp Latvijas Fizikālās medicīnas asociāciju un Rehabilitologu asociāciju. Līdz ar to jautājums vairs netiek skatīts.

2. ILNP 2010.gada darba plāna projekta apstiprināšana

Plāna projekts tika izsūtīts visiem ILNP dalībniekiem, iebildumu un papildinājumu nav. ILNP 2010.gada darba plāns apstiprināts. 

3.  Informācija par ANO Konvencijas "Par personu ar invaliditāti tiesībām" ratifikācijas sagatavošanas gaitu un sēdē skatāmo jautājumu par šīs Konvencijas 9. panta „Pieejamība" īstenošanas problēmām.

I.Vilcāne  - informē par ANO Konvencijas "Par personu ar invaliditāti tiesībām" ratifikācijas sagatavošanas gaitu: likumprojekts „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju „Par personu ar invaliditāti tiesībām"" atbalstīts MK 06.10.09. sēdē un 17.12.09. pieņemts Saeimā pirmajā lasījumā; likumprojekts "Par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām Fakultatīvo protokolu" atbalstīts MK 10.11. 09. sēdē; „Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pasākumu plāns 2010.-2012.gadam" atbalstīts MK 06.10.09. sēdē, apstiprināts MK 12.10.09.). Ratificējot konvenciju, par tās prasību izpildi būs atbildīgas visas ministrijas, katra par savā kompetencē esošajiem jautājumiem.

Z.Lasmane - informē par vides pieejamības problēmu risināšanas nepieciešamību. Šis jautājums tika skatīts jau iepriekšējā ILNP sēdē 2009.gada 10.decembrī, kur tika ziņots par vides pieejamības nodrošināšanas problemātiku ES fondu līdzfinansētajos projektos. LM speciālisti, apmeklējot vairākus Eiropas struktūrfondu līdzfinansētos objektus, secinājuši, ka lielākajā daļā jaunuzcelto vai renovēto ēku netiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās vides pieejamības prasības, kā arī projektos paredzētās vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas aktivitātes. Līdz ar to cilvēkiem ar invaliditāti ir liegta iekļūšana šajos par Eiropas fondu līdzekļiem būvētajos objektos vai būtiski apgrūtināta pārvietošanās pa ēku. LM ir pārrunājusi šos jautājumus ar EM un Valsts reģionālās attīstības aģentūru, kura uzrauga ES fondu līdzekļu izlietojumu, tāpat vēstule tika nosūtīta FM un RAPLM, pēdējai norādot attiecīgos objektus un aprakstot konkrētās nepilnības. Ir nepieciešams apzināt un stiprināt kontroles un uzraudzības mehānismus, ar kuru palīdzību nākotnē varētu novērst nepieejamu publisko ēku un būvju nodošanu ekspluatācijā. Lai veicinātu šīs problēmas risināšanu sēdes dienas kārtībā ir iekļauts jautājums par Konvencijas 9. panta „Pieejamība" īstenošanu.

4. Vispārīgs problēmu raksturojums vides pieejamības prasību nodrošināšanai būvniecības jomā un nepieciešamie pasākumi ANO Konvencijas „Par personu ar invaliditāti tiesībām" (turpmāk - Konvencija) 9. panta Pieejamība īstenošanai.

E.Avota - informē par funkciju sadali starp EM un RAPLM kompetences jomām, kā rezultātā, pēc Valsts būvinspekcijas likvidēšanas, pašreiz pašvaldību būvvaldēm (būvinspektoriem) vienīgajām ir tiesības veikt būvniecības  kontroli savā administratīvajā teritorijā. Iepriekšējā gadā, izvērtējot būvniecības kontroles un uzraudzības funkcijas, tika konstatēts, ka šādas funkcijas valsts un pašvaldību institūcijās pārklājas. Likumā par pašvaldībām ir noteikts, ka pašvaldību autonoma funkcija ir nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu. Ja kāda trešā persona konstatē nepilnības, piemēram, pieejamības jautājumos, iespējams rakstīt iesniegumu pašvaldībai, kura izvērtēs atkāpes no projekta. Parasti projektam ir vairākas daļas un katru var izstrādāt cita sertificēta persona. Pirms projektu akceptē (valsts un pašvaldību iepirkumu gadījumos) ir obligāta būvekspertīze, ko veic attiecīgās jomas serticēta persona Ja eksperta atzinums ir bijis, tad tikai autoruzraugs drīkst saskaņot vai mainīt atkāpes no projekta. Būvuzraugs seko projekta izpildei, bet izmaiņas nav tiesīgs veikt. Ja jautājumu par projekta vai būvdarbu nepilnībām tomēr nav iespējams risināt pašvaldībā, tad jāvēršas sertificēšanas institūcijās vai RAPLM par būvniecības pārkāpumiem attiecīgajā pašvaldībā.

U.Augulis - atzīmē, ka ir valsts un ir privātie būvobjekti un nav skaidrs, pie kā lai vēršas problēmas gadījumā, jo pastāv, kā jau norādīts iepriekš, šis kompetenču sadalījums starp EM un RAPLM.  Tā kā būvuzraudzība un normatīvie akti ir EM pārziņā, jālūdz EM vēlreiz izvērtēt, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas normatīvajos aktos vai šo ekspertu apmācībā, lai šīs nepilnības novērstu. Iepriekšējā sēdē sniegtā LM prezentācija skaidri parādīja, ka nopietnas problēmas patiešām pastāv. 

E.Avota - atzīmē, ka jāskatās, kas vērtē šos projektus. Pašreiz publisko ēku būvniecībā ir pārejas periods, ja projekta izstrāde uzsākta agrāk nekā pieņemtas pēdējās izmaiņas būvnormatīvā, pasūtītājam ir tiesības tās neievērot, respektīvi, projekts nav jāpārstŗādā atbilstoši būvnormatīvā veiktajām izmaiņām.

U.Augulis - norāda, ka, neskatoties uz EM minēto „pārejas periodu", uzraudzība jānodrošina jau šodien. Gan LM, gan Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons" ir veikušas apsekojumus, bet tās ir bijušas pašu iniciatīvas. Ir nepieciešams stingrs uzraudzības mehānisms, sankcijas. Turklāt EM, RAPLM un LM sadarbībā ar kompetentām cilvēku ar invaliditāti intereses pārstāvošām organizācijām būtu jāorganizē būvuzraugu, būvinspektoru un projektētāju apmācība, iespējams jāgroza attiecīgi tiesību akti.

E.Avota - norāda, ka pastāv noteiktas prasības būvinženieriem un arhitektiem, kuriem piešķir sertifikātu. To piešķir uz 5 gadiem. Būvinspektoriem arī ik pēc laika ir jākārto eksāmens par visiem spēkā esošiem normatīviem aktiem. Pašvaldība par projekta tehniskajām prasībām neatbild, par to atbild projektētājs, kas ar savu parakstu apliecina, ka ir ievērojis visas normatīvās prasības.

U.Augulis - vēršas pie sanāksmes dalībniekiem ar jautājumu, kāds ir redzējums šīs kompleksās problēmas risināšanā. No EM teiktā šķiet, ka viss it kā ir kārtībā, bet redzams, ka pastāv problēmas - normatīvajos aktos noteiktās prasības netiek ievērotas, arhitekti nezin, kas jāņem vērā būvi projektējot, būvuzraugi un būvinspektori savukārt nezin, kas ir jākontrolē un jāuzrauga. Šajā diskusijā kopīgiem spēkiem jāmēģina rast idejas kā šo procesu uzlabot. 

I.Balodis - informē, ka Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons" kopā ar EM jau vairākus gadus, arī pagājušajā gadā, apseko visas jaunbūvētās un renovētās ēkas, arī šajā gadā tas tiek darīts. 2009.gada apsekojumu rezultāti vēl nav apkopoti, bet apsekojot ēkas 2008.gadā tika konstatēts, ka aptuveni 80% no visām jaubūvētām vai renovētām ēkām nav nodrošināta pieejamība. Formāli atsevišķas prasības tiek ievērotas, bet kopumā šie pasākumi nenodrošina pieejamību. Nepieciešama strikta nostāja valsts mērogā.

Būtu jāsāk ar to, lai vismaz sociālās un veselības aprūpes iestādes būtu pilnībā pieejamas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Ja ne tūlīt, tad vismaz 5 gadu laikā tam vajadzētu atrast līdzekļus. Pārējām ēkām nepieciešams strikts kontroles un sankciju mehānisms. Jautājums ir par to kā tiek piemērotas sankcijas. Ja LM ierēdņi ir konstatējuši nepilnības ES fondu finansētu būvobjektu celtniecībā, tad te ar vēstulēm vien nepietiek. Priekšlikums - tā kā 10.februārī „Apeirons" būs pabeidzis pagājušā gada ēku apsekojumu un apkopojis datus par objektiem, kuros nav nodrošināta pieejamība, tad tas būtu pamats pieteikumu iesniegšanai tiesā. Šī jautājuma risināšanā varētu iesaistīties arī Tiesībsarga birojs. Ja nav iespējams savādāk risināt jautājumu, jāsāk iniciatīva ar sankcijām. Gadījumā, ja pasūtītājs iebilst pret objekta pielāgošanu, arī tas jau uzskatāms par likuma pārkāpumu. Pašreizējā prakse ir klajš cilvēktiesību pārkāpums. Arī ANO konvencija runā par to, ka vides pieejamība ir pirmais priekšnosacījums tam, lai persona ar invaliditāti varētu izmantot visu to, ko izmanto pārējā sabiedrība. 

U.Augulis - norāda, ka ILNP var lūgt EM sagatavot priekšlikumus jautājuma risināšanā un arī Tiesībsarga biroju lūgt iesaistīties normatīvo dokumentu analīzē. Piemēram, pētīt, ko šajā aspektā paredz administratīvais process.

R. Apsītis - norāda, ka līdz šim Tiesībsarga birojam nav šādas pieredzes. Tiesībsargs arī nenodarbojas ar pieteikumu sagatavošanu un sniegšanai tiesā. Tomēr savas kompetences ietvaros labprāt iesaistītos jautājuma risināšanā.

L.Zariņa - atzīmē, ka nepieciešams izpētīt, ko pašreiz spēkā esošie tiesību akti paredz un kā tas tiek nodrošināts objektos. Jādomā, kas šajos tiesību aktos iztrūkst un kur ir nepilnības.

U.Augulis - norāda, ka EM varētu izvērtēt normatīvos aktus attiecībā uz sertificēšanu.

E.Avota - atzīmē, ka šo jomu plānots mainīt. Pašreiz notiek diskusija par to, vai vispār sertificēšana turpmāk būs un cik lielā apjomā. Darbs pie šā jautājuma notiek vienlaikus ar darbu pie Būvniecības likumprojekta. 

Z.Lasmane - norāda, ka sertifikācijas institūcijai ir tiesības anulēt sertifikātu. Vajadzētu noteikt konkrētas tiesības, kādos gadījumos sertifikāts tiek anulēts.  

M.Treija - informē, ka sertifikātus būvprojektētājiem - arhitektiem izsniedz Latvijas Arhitektu savienība, kas jau pusotru gadu meklē dažādus risinājumus, kā sodīt projektētājus, kas tehniskajos projektos pieļauj neatbilstības LR būvnormatīviem, jo runāšana vien nelīdz. Tā, piemēram, Savienība šobrīd izskata priekšlikumu izveidot tādu sankciju sistēmu, kā - soda punktus. Piemēram, instances, kas konstatējušas konkrēta arhitekta pārkāpumus, ziņo par to Savienībai. Un tad, ja, piemēram, arhitektam bijuši 3 pārkāpumi gadā, viņam obligāti jāiziet apmācību kurss vai jāpiemēro vēl kādas sankcijas. Bet nav tiesību aktu, kas noteiktu šādu sankciju detalizācijas pakāpi. Tomēr jāpiezīmē, ka Latvijas Arhitektu Savienības Ekspertu komisijā daudzi nepiekrīt šādam priekšlikumam, tāpēc tas vēl ir diskusiju līmenī. Šādā gadījumā labs arguments būtu ANO konvencijas ratifikācija, kas uzliek tūlītējus pienākumus vides pieejamības nodrošināšanā.

Rīgas Būvvaldes praksē ir novērots, ka aptuveni 90% no arhitektiem nav pietiekami informēti par vides pieejamības jautājumiem. Tas nozīmē, ka ir jāturpina arhitektu izglītošana. Līdz šim nav noteikts, kam jāveic izglītošanas pasākumi. Būvnormatīvu bāze pati par sevi ir pietiekama, bet netiek ievērota. Ir jānodrošina, lai augstākās izglītības iestādēs, kas veic būvniecības personu izglītošanu, būtu vērsta studentu uzmanība uz vides pieejamības jautājumiem. Piemēram, RTU arhitektu apmācības programma vispār neskar šo jautājumu loku. Iespējams tas ir tāpēc, ka LR būvnormatīvu bāze šajā jautājumā ir nesen izveidota. Šajā sakarā Rīgas Dome ir uzdevusi Rīgas Būvvaldei sagatavot vēstules RTU un Latvijas Arhitektu savienībai ar norādēm, kādas izmaiņas un papildinājumi būtu nepieciešami arhitektu mācību programmās. Tomēr arī būvinženieriem nepieciešama apmācība vides pieejamības jautājumos un par to jāatbild Latvijas Būvinženieru savienībai. Tā kā būvinspektoru darbību reglamentē EM izstrādātie normatīvie dokumenti, vides pieejamības zināšanu prasības būtu jāietver viņu eksaminēšanā licencēšanas procesā, šo prasību nostiprinot arī normatīvajā bāzē. 

Pašreiz vides pieejamības problēmas risinājumu sarežģī fakts, ka būvvaldēs ir samazināts darbinieku skaits. Ideālā variantā būtu labi, ja katrā būvvaldē konkrēts cilvēks nodarbotos tieši ar vides pieejamības jautājumiem. Bez tam pastāv vēl tāda problēma, ka atsevišķas sīkas projekta detaļas nemaz netiek iekļautas projektā, bet tikai tā paskaidrojuma rakstā (piemēram, liftā nepieciešamas Braila pogas u.c.). Šādu detaļu izpilde jākontrolē būvniecības gaitā. Pasūtītājs izvairās no jebkādas atbildības. Tātad normatīvajos aktos jāiekļauj arī pasūtītāja atbildība par pieejamības nodrošināšanu. 

S.Pablaka - vērš uzmanību uz to, ka, lai risinātu studentu apmācību problēmu, būtu jāuzdod IZM pārskatīt novecojušās studiju programmas. Augstskolās būtu gan jāmaina pasniedzēju domāšana, gan jāizvērtē iespējas pilnveidot atsevišķas programmas, lai jau mācību procesā pastiprinātu izpratnes veidošanu un pievērstu uzmanību normatīvajiem aktiem, kas nosaka vides pieejamības prasības.

U.Augulis - norāda, ka varētu uz nākamo sēdi uzaicināt Arhitektu un Būvinženieru savienības, RTU, IZM un turpināt diskusiju. EM jālūdz izskatīt normatīvo aktu bāzi un sagatavot prezentāciju, lai būtu vieglāk izprast kas kurā stadijā ko kontrolē vai uzrauga, lai atrastu „šaurās vietas".

I.Aigare - informē, ka pašreiz RAPLM notieik cieša sadarbība ar EM, strādājot pie jaunā Būvniecības likuma un Teritorijas attīstības plānošanas likuma. Teritorijas plānošana iet roku rokā ar būvniecību. Pašreiz, atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem, teritoriālās plānošanas pārkāpumu gadījumā RAPLM var veikt vienīgi sekojošas sankcijas: apturēt pašvaldības saistošo noteikumu darbību, atstādināt attiecīgās pašvaldības priekšsēdētāju, vai rosināt Saeimu atlaist pašvaldību. Citu tiesību nav. Pašvaldības ir neatkarīgas un to kompetence ir ļoti plaša. Šobrīd Valsts būvinspekcija ir reorganizēta un daļa funkciju ir nodotas pašvaldībām. Par būvvaldes rīcību atbild pašvaldība..

Strādājot pie jaunā Teritorijas attīstības plānošanas likuma, tiek gatavoti arī Ministru kabineta noteikumu projekts „Vispārīgie apbūves noteikumi", kuros ir paredzēts ietvert arī vides pieejamības prasības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Teritorijas attīstības plānošanas likumu paredzēts līdz februārim iesniegt izsludināšanai VSS. Atkarībā no tā, kā virzīsies šī likumprojekta saskaņošana, tiks izsludināti VSS arī šie Ministru kabineta noteikumi. Lūgums sanāksmes dalībniekiem sniegt konkrētus priekšlikumus jaunajiem vispārējos apbūves noteikumiem attiecībā uz vides pieejamību.

U.Augulis - lūdz I.Aigarei uz nākamo ILNP sēdi sagatavot informāciju par  likumprojektu un vispārējiem apbūves noteikumiem.

A.Vesele - informē, ka jau 3 gadus seko apvienības „Apeirons" veiktajai aptaujai. Kopumā situācija ir ļoti slikta - uzbrauktuves ir stāvas, nav marķējumu stikla durvīm, iebūvēti stabi ietvēs, kurus personas ar redzes invaliditāti neredz u.c. Jaunajos vispārējos apbūves noteikumos viss tas būtu jāparedz.

I.Aigare - atzīmē, ka šobrīd Ministru kabineta noteikumos nav plānots iekļaut detalizētas prasības. Būs uzstādījumi kā tādi. Katra pašvaldība teritorijas plānojuma apbūves noteikumos noteiks konkrētas prasības.

I.Balodis - izsaka priekšlikumu ILNP ietvaros izveidot darba grupu par pieejamības jautājumiem. Ļoti daudzi jautājumi, kas skar vides pieejamību, vēl nav izrunāti. Tas attiecas uz simboliku, tas attiecas uz veselības aprūpes iestāžu un aptieku licenzēšanu, kur licenzēšanas procesā būtu jāskata arī vides pieejamības nodrošinājuma prasību ievērošana. Arī Tiesībsarga birojam varētu lūgt izvērtēt sankciju piemērošanas iespējas. Balstoties uz darba grupas priekšlikumiem, ILNP sēdē būtu jāpārrunā kas kurai ministrijai būtu darāms. Varētu uzrakstīt IZM vēstuli par arhitektu studiju programmu attiecīgu papildināšanu. Tā pakāpeniski varētu visus jautājumus sakārtot.

U.Augulis - atzīmē, ka jāpārdomā darba grupas sastāvs, iekļaujot tajā abas puses, tai skaitā gan arhitektus, gan RTU, gan sertificējošas institūcijas u.c..

Nolemts:

Izveidot darba grupu.

5. Vispārīgs problēmu raksturojums transporta, ceļu, informācijas un sakaru pieejamības nodrošināšanai un nepieciešamie pasākumi Konvencijas 9. panta „Pieejamība" īstenošanai.

U.Augulis - atzīmē, ka šajā jautājumā SM pārstāvis nav ieradies. Priekšlikums atkārtoti lūgt SM sagatavot prezentāciju uz nākamo ILNP sēdi.

I.Balodis - ierosina, uzaicinot SM, atsevišķi izdalīt jautājumu par valsts pārvaldes iestāžu mājas lapu pieejamību.

6. Dažādi:

A.Pavlins - vērš uzmanību uz to, ka šobrīd realizē ESF projektu „Klusuma pasaule". Tas ir ļoti apjomīgs projekts un LNS visu laiku bija rēķinājusies ar to, ka projekta attaisnojamajos izdevumos būs iekļauti administratīvie izdevumi. Izrādās Eiropas Komisija nav apstiprinājusi Latvijas piedāvāto variantu. Lūgums LM aktualizēt šo jautājumu un attiecīgi vērsties FM. Sabiedriskajām organizācijām bez finansējuma ir ļoti grūti nodrošināt tik apjomīgu projektu administrēšanu. 

U.Augulis - informē, ka LM gatavojas vērsties FM ar lūgumu izskatīt iespēju LNS un LNB Eiropas Savienības fondu projektu administratīvos izdevumus iekļaut attaisnotajos izdevumos.

I.Balodis - norāda, ka kopumā jautājums par invalīdu organizāciju atbalsta sistēmas izveidi no valsts puses ir ļoti aktuāls. Tas ir iekļauts kā uzdevums arī koncepcijā „Vienādas iespēja visiem", bet pagaidām netiek risināts.

U.Augulis - norāda, ka pašreizējā finanšu situācijā ir grūti šādu jautājumu risināt. LM būtu tikai „par".     

7. Nākošās ILNP plānošana.

U.Augulis - izsaka priekšlikumu nākamo ILNP sēdi organizēt š.g. martā - orientējoši 10.martā. ILNP dalībniekiem iebildumu nav.

Nolēma:

1. LM izveidot darba grupu, lai izvērtētu vides pieejamības prasības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī lai tās pilnveidotu būvniecības jomā un uzlabotu kontroles un uzraudzības mehānismus, ar kuru palīdzību nākotnē varētu novērst nepieejamu publisko ēku un būvju nodošanu ekspluatācijā.

2. Darba grupai nākamajā ILNP sēdē sniegt atskaiti par paveikto.

3. EM nākamajā ILNP sēdē sagatavot prezentāciju par pastāvošo būvniecības uzraudzības sistēmu un kompetences sadalījumu starp EM un RAPLM šajā jomā.

4. RAPLM nākamajā sanāksmē sniegt informāciju par Ministru kabineta noteikumu projektā „Vispārīgie apbūves noteikumi" iekļautajām vides pieejamības prasībām, kā arī par iespējamiem pašvaldību būvvalžu kontroles mehānismiem, ar kuru palīdzību varētu novērst situāciju, ka Būvvaldes saskaņo tehniskos projektus un pieņem ekspluatācijā objektus, kas neatbilst valstī noteiktajiem būvnormatīviem.

 

Invalīdu lietu nacionālās padomes priekšsēdētājs,

labklājības ministrs                                                                                  U.Augulis 

Protokolēja                                                                                             I.Vanovska