darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Invalīdu lietu nacionālās padomes sēdes
Protokols Nr. 23

Sēde notiek: 2010. gada 30.martā Cilvēku ar invaliditāti informācijas un vides pieejamības centrā „VAR", Kr.Valdemāra ielā 38 

Sēde sākas: plkst. 9.00

Piedalās:

Padomes priekšsēdētājs:

U.Augulis - labklājības ministrs.

Padomes locekļi:

R. Apsītis - tiesībsargs,
I. Balodis
- Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons" prezidents,
A. Bauere
- Sabiedrības integrācijas fonda direktore,
D.Dadzīte -
Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente,
A.Jaunsleinis -
Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētājs,
I.LeimaneVeldmeijere
- Resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „Zelda" direktore,
I.Rulle
- Latvijas asociācijas „Rūpju bērns" priekšsēdētāja,
E.Zariņš -
Latvijas Neredzīgo biedrības priekšsēdētājs.

Nepiedalās:

Padomes locekļi:

V. Andrejeva- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja,
A.Kampars
- ekonomikas ministrs,
T. Koķe
- izglītības un zinātnes ministre,
P. Krīgers - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs,
L.Laube
- Latvijas Invalīdu biedrības priekšsēdētāja,
L.Mūrniece -
Veselības ministra p.i.,
A. Pavlins
- Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidents,
R.Vējonis -
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra p.i.

Citi dalībnieki:

E.Avota - Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departaments,
A.Bolis
- Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons" pārstāvis,
A.Jēkabsons -
Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Būvniecības uzraudzības nodaļas vadītājs,
V.Jonāns
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvis,
Z.Lasmane
- Labklājības ministrijas Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente,
E.Oļševskis
- Tiesībsarga birojs, juriskonsults,
S.Pablaka
- Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītāja vietniece,
A.Pīlēģis -
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Jjuridiskā departamenta vecākais konsultants,
M.Tapiņa -
Satiksmes ministrijas Sauszemes transporta departamenta direktore,
I.Valdmane -
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta vecākā referente.

Protokolē:

M.Dzelzskalns - ILNP sekretārs.

Darba kārtībā:

Nr.

Tēma

Ziņotājs

 

Atbilstoši iepriekšējā sēdē nolemtajam:

EM prezentācija par pastāvošo būvniecības uzraudzības sistēmu un kompetences sadalījumu starp EM un RAPLM vides pieejamības jomā.

EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Būvniecības politikas nodaļas vecākā referente E.Avota

 

 

Atbilstoši iepriekšējā sēdē nolemtajam:

RAPLM informācija par Ministru kabineta noteikumu projektā „Vispārīgie apbūves noteikumi" iekļautajām vides pieejamības prasībām, kā arī par iespējamiem pašvaldību būvvalžu kontroles mehānismiem, ar kuru palīdzību varētu novērst situāciju, ka Būvvaldes saskaņo tehniskos projektus un pieņem ekspluatācijā objektus, kas neatbilst valstī noteiktajiem būvnormatīviem.

 

 

RAPLM Telpiskās plānošanas departamenta vecākā referente I.Valdmane

 

Atbilstoši iepriekšējā sēdē nolemtajam:

Darba grupas vides pieejamības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem problēmjautājumu risināšanai atskaite.

 

Darba grupas vadītāja, LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente Z.Lasmane.

 

Atbilstoši darba plānam:

Vispārīgs problēmu raksturojums transporta, ceļu, informācijas un sakaru pieejamības nodrošināšanai un nepieciešamie pasākumi Konvencijas 9. panta Pieejamība īstenošanai.

 

SAM Sauszemes transporta departamenta direktore M.Tapiņa

 

Dažādi:

ILNP locekļi.

6.

Nākamās ILNP sēdes plānošana.

ILNP locekļi.

Sēdi vada: U.Augulis

1. EM prezentācija par pastāvošo būvniecības uzraudzības sistēmu un kompetences sadalījumu starp EM un RAPLM vides pieejamības jomā.  

A.Jēkabsons - informē par funkciju sadali starp EM un RAPLM kompetences jomām: EM - būvniecības vispārējā pārraudzība un koordinācija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija - pašvaldības darbības likumības pārraudzība, vietējā pašvaldība - būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšana un kontrole. Būvniecības pārzināšanai un kontrolei izveido būvvaldi, kura izskata būvprojektus un pieņem lēmumus. Būvniecības kontroli vietējā pašvaldībā veic amatpersonas, kurām ir piešķirtas būvniecības kontroles tiesības - būvinspektori.

Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijas - sertificēto speciālistu profesionālās darbības uzraudzība.

Sertificētie speciālisti ir: projektētājs, būveksperts, būvdarbu vadītājs un būvuzraugs.

Ja būvniecības dalībnieki vai būvniecību kontrolējošās institūcijas konstatē būvprojekta neatbilstību normatīvo aktu vai tehnisko noteikumu prasībām, to pienākums ir ziņot par neatbilstību attiecīgajai pilnvarotajai sertificēšanas institūcijai.

Atkāpes no tehniskajām prasībām būvprojektā iespējamas, ja ar alternatīviem tehniskajiem risinājumiem tiek nodrošināta būtisko prasību ievērošana un, veicot ēku rekonstrukciju vai renovāciju, attiecīgās prasības tehniski nav iespējams ievērot vai to ievērošanas dēļ ēka zaudētu savu kultūrvēsturisko vērtību. Atkāpes saskaņojamas ar attiecīgajām valsts un pašvaldības institūcijām.

Prezentācija pievienota LM interneta mājas lapā, sadaļā: cilvēkiem ar invaliditāti; Invalīdu lietu nacionālā padome.

U.Augulis -Jautā, cik projektētājiem ir atņemtas licences par pārkāpumiem, kas saistīti ar vides pieejamības nenodrošināšanu un vai pie sertificēšanas ir noteiktas prasības projektētājiem apgūt speciālas apmācības vides pieejamības jomā. Norāda, ka Rīgas tehniskajā universitātē nav nevienas lekcijas par vides pieejamību.

A.Jēkabsons - informē, ka sertificēšanas kārtību paredzēts mainīt, bet šobrīd pie sertificēšanas nav šādu specifisku prasību, ir prasības attiecībā uz projektētāja kompetenci.

Pieņemts zināšanai:

EM prezentācija par pastāvošo būvniecības uzraudzības sistēmu un kompetences sadalījumu starp EM un RAPLM vides pieejamības jomā.  

2. RAPLM informācija par Ministru kabineta noteikumu projektā „Vispārīgie apbūves noteikumi" iekļautajām vides pieejamības prasībām, kā arī par iespējamiem pašvaldību būvvalžu kontroles mehānismiem, ar kuru palīdzību varētu novērst situāciju, ka Būvvaldes saskaņo tehniskos projektus un pieņem ekspluatācijā objektus, kas neatbilst valstī noteiktajiem būvnormatīviem.

I.Valdmane- informē par priekšlikumiem iekļaut Ministru kabineta noteikumu projektā „Vispārīgie apbūves noteikumi" vides pieejamības prasības. Tās tiks iekļautas sadaļās: Vispārīgie jautājumi; Prasības apbūvei un Publiskā ārtelpa. Vispārīgajos jautājumos tiks definēts pamatprincips vienlīdzīgas iespējas. Norāda, ka, lai vides pieejamības risinājumus nodrošinātu nacionālajā līmenī, nepieciešams:

  • iekļaut prasības vides pieejamībai nozaru normatīvajos aktos, pašvaldību Apbūves noteikumos un būvprojektēšanas nosacījumos;
  • integrēt Universālā dizaina principus spēkā esošajos un jaunajos būvnormatīvos;
  • iekļaut universālā dizaina principu kā neatņemamu un obligātu sākotnējās apmācības sastāvdaļu visu to profesiju pārstāvjiem, kas rada šo vidi (visos līmeņos un visos sektoros);
  • veikt tālākapmācību šai jomā strādājošiem profesionāļiem - arhitektiem, inženieriem, dizaineriem un pilsētu plānotājiem;
  • iestrādāt universālā dizaina principu normatīvajos aktos (būvnormatīvos), sadarbībā ar visiem lietotājiem, tai skaitā ar personu ar invaliditāti intereses pārstāvošajām biedrībām .

RAPLM kompetencē ir: pārraudzīt normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi pašvaldību darbības jomā; pārraudzīt un pārbaudīt pašvaldību pieņemto lēmumu tiesiskumu teritorijas plānošanas jomā; apturēt prettiesiskus pašvaldības domes lēmumus, izņemot administratīvos aktus. RAPLM nav tiesīga kontrolēt pašvaldības iestādes vai  iejaukties to darbībā.

Prezentācija pievienota LM interneta mājas lapā, sadaļā: cilvēkiem ar invaliditāti; Invalīdu lietu nacionālā padome.

U.Augulis - norāda, ka jāparedz iespēja nelikumīgu būvniecību pārsūdzēt EM, šobrīd lielā mērā par to ir atbildīgas pašvaldības. Lūdz izteikties Jaunsleiņa kungu šajā jomā.

A.Jaunsleinis - norāda, ka atbildība no uzraugošām institūcijām ir lielākā mērā jānovirza, pirmkārt, uz būvobjekta pasūtītāju un , otrkārt, uz projektētāju. Par projektu kopumā atbildību juridiski jāuzņemas pasūtītājam.

A.Jēkabsons - informē, ka daudzos būvniecības procesa pārkāpumu gadījumos pasūtītāji ir pašvaldības, kas uz vides pieejamības risinājumiem cenšas ekonomēt finanšu līdzekļus.

A.Jaunsleinis - pauž viedokli, ka pēdējo 10 gadu laikā situācija ir pozitīvi mainījusies un apzināti pašvaldības nepārkāpj būvnormatīvus, kas nosaka vides pieejamības prasības.

M.Dzelzskalns - informē, ka ir zināmi konkrēti gadījumi, kur pašvaldība ir būvobjekta pasūtītājs un vides pieejamība objektā netiek nodrošināta.

I.Balodis - norāda, ka arī kultūrvēsturiskas celtnes ir jāpielāgo, kā tas notiek visā pasaulē un pielāgojumi palielinās objektu kultūrvēsturisko vērtību .

Informē, ka LM speciālisti, apmeklējot vairākus Eiropas struktūrfondu līdzfinansētos objektus, secinājuši, ka lielākajā daļā jaunuzcelto vai renovēto ēku netiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās vides pieejamības prasības. Līdz ar to cilvēkiem ar invaliditāti ir liegta iekļūšana šajos par Eiropas Savienības fondu (turpmāk - ES) līdzekļiem būvētajos objektos vai būtiski apgrūtināta pārvietošanās pa ēku. LM ir pārrunājusi šos jautājumus ar EM un Valsts reģionālās attīstības aģentūru, kura uzrauga ES fondu līdzekļu izlietojumu, tāpat vēstule tika nosūtīta FM un RAPLM, norādot RAPLM attiecīgos objektus un aprakstot konstatētās nepilnības.

Ierosina noskaidrot tās personas, kas pieļāvušas būvniecību, nenodrošinot vides pieejamības prasības un veikt pasākumus, lai nodrošinātu konkrēto objektu vides pieejamību.

A.Jēkabsons - lūdz informēt par šādiem gadījumiem projektētāju sertificēšanas institūciju un vienlaikus arī EM. Apņemas veikt nepieciešamās darbības, lai situāciju mainītu, nodrošinot vides pieejamību iepriekš minētajos objektos.

Nolemts:

Nākamajā sēdē lūgt EM informēt par veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu vides pieejamību ES fondu līdzfinansētajos objektos, kuros LM konstatēja būtiskus pārkāpumus.

3.  Darba grupas vides pieejamības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem problēmjautājumu risināšanai atskaite.

Z.Lasmane - informē par Invalīdu lietu nacionālās padomes darba grupas „Vides pieejamības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem problēmjautājumu risināšanai" darbu. 11.03.2010. ir notikusi darba grupas sanāksme, kur panākta vienošanās par vides pieejamības risinājumu iekļaušanu Ministru kabineta noteikumu (turpmāk - MK) projektā „Vispārīgie apbūves noteikumi".  Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons" līdz 09.04.2010. apņēmusies izstrādāt priekšlikumus „piktogrammām un apzīmējumiem", gatavojot tos kā pielikumu MK noteikumu projektam. Liepājas Neredzīgo biedrība apņēmusies līdz 09.04.2010. izstrādāt priekšlikumus „taktilajām kartēm", gatavojot kā pielikumu MK noteikumu projektam. LM līdz 09.04.2010. izstrādās priekšlikumus visu vienošanās punktu redakcijai. Darba grupas nākamo sanāksmi organizēs 21.04.2010., pieaicinot Kultūras ministrijas un Valsts pieminekļu inspekcijas pārstāvjus.

U.Augulis - aicina darba grupu aktīvi turpināt darbu.

I.Balodis - norāda, ka jēdziens „Universālais dizains" ir noteikts ANO Konvencijā „Par personu ar invaliditāti tiesībām", bet to būtu jākonkretizē, kādā Latvijas normatīvā aktā (Invaliditātes likumprojektā vai Antidiskriminācijas likumprojektā), lai to vairāk ieviestu Latvijā, izprastu un lietotu plašākā nozīmē, ne tikai vides pieejamības jomā, bet arī citās: pakalpojumi, e-vide, kultūra, izglītība, būvniecība u.c.

U.Augulis - ierosina LM izvērtēt nepieciešamību ieviest „Universālā dizaina" principu Latvijas likumdošanā.

Padomes locekļiem iebildumu nav.

Nolemts:

 LM izvērtēt nepieciešamību ieviest „Universālā dizaina" principu Latvijas likumdošanā.

4. Vispārīgs problēmu raksturojums transporta, ceļu, informācijas un sakaru pieejamības nodrošināšanai un nepieciešamie pasākumi Konvencijas 9. panta Pieejamība īstenošanai.

M.Tapiņa - informē par ANO Konvencijas „Par personu ar invaliditāti tiesībām" 9.panta īstenošanu transporta nozarē.

Veicot būvdarbus valsts autoceļu tīklā, tiek ievērotas MK 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi" nosacījumi un nozares standarti.

Autoostu pielāgotību personām ar funkcionāliem traucējumiem paredz Ministru kabineta 2007.gada 12.novembra noteikumi Nr.846 „Noteikumi par autoostu reģistrācijas kārtību, autoostās obligāti sniedzamajiem pakalpojumiem un kārtību, kādā autobusi iebrauc un stāv autoostas teritorijā".

Dzelzceļa pakalpojumu pieejamība ir detalizēti noteikta ES dzelzceļa transporta savstarpējās izmantojamības tehniskajā specifikācijā par Eiropas parasto un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju "Personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām" (PRM SITS), kas ir pieņemta ar Eiropas Komisijas Lēmumu 2008/164/EK, kā arī Regulā (EK) Nr.1371/2007 par pasažieru tiesībām un pienākumiem.

12.11.2007. MK noteikumi Nr.843 „Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība" (ar groz. 29.05.2009.) nosaka termiņus  nodrošināt pasažieru pārvadājumus personām ar funkcionāliem traucējumiem:

Reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos pilnā apmērā sabiedriskie transportlīdzekļi jāpielāgo līdz 2024.gada 1.janvārim, daļēji līdz 2016.gada 1.janvārim.

Pilsētas nozīmes maršrutos pilnā apmērā sabiedriskie transportlīdzekļi jāpielāgo līdz 2016.gada 1.janvārim, daļēji (30%) līdz 2011.gada 1.janvārim.

Sabiedriskā transportlīdzekļa salonā līdz 2016.gada 1.janvārim (reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos) jānodrošina, lai pasažierim informācija par attiecīgajām sabiedriskā transportlīdzekļa pieturvietām maršrutā būtu pieejama gan audiāli, gan vizuāli.

2010.g. janvārī kopā tika pārvadātas personas ar 1. un 2.grupas invaliditāti, bērni ar invaliditāti un personas, kas pavada personu ar 1.grupas invaliditāti vai bērnu ar invaliditāti:

 reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos - 6.13% (braucienu skaits 150 774);

reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos - 5.67% (braucienu skaits 108 441).

Autobusu skaits, kas pielāgoti personu ar invaliditāti pārvadāšanai visos maršrutos 2009.g. 627, kas sastāda 245 no kopējā skaita, t.sk. Rīgas pilsētā (SIA "Rīgas satiksme") 61%, bet t.sk. Autobusi, kuru ietilpība ir līdz 16 sēdvietām tikai 9%.

Dzelzceļa jomā tiek paredzēts pakalpojumu pieejamību nodrošināt lielākajās stacijās ar mobilo pacēlāju un personāla palīdzību.

Prezentācija pievienota LM interneta mājas lapā, sadaļā: cilvēkiem ar invaliditāti; Invalīdu lietu nacionālā padome.

A.Jaunsleinis -jautā, vai plānots pielāgot iekšējo ūdeņu transportu (dažādu maršrutu upju un ezeru kuģīšu satiksme) un vai tiek nodrošināta pieejamība gaisa transportam, gan Rīgas, gan Liepājas lidostās.

M.Tapiņa - norāda, ka par iekšējo ūdens transporta pieejamību ir atbildīgas pašvaldības, savukārt gaisa transports Rīgas lidostā ir pieejams atbilstoši ES regulējumam, bet par Liepājas lidostas pieejamību varētu runāt pēc regulāru reisu nodrošinājuma.

U.Augulis - ierosina darba grupai „Vides pieejamības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem problēmjautājumu risināšanai" skatīt jautājumus un rast risinājumus, kas saistīti ar ūdens transporta un dzelzceļa pielāgošanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Padomes locekļiem iebildumu nav.

R.Apsītis - vēršas ar jautājumu vai trīssekciju tramvajs ar  zemo grīdu, ko iegādājusies Rīgas satiksme būs Rīgā vienīgais  personām ar funkcionālajiem traucējumiem pieejamais tramvajs , vai arī turpmāk citi tramvaju sastāvi tiks iepirkti pieejami personām ar funkcionālajiem traucējumiem.

M.Tapiņa - norāda, ka tas ir pašvaldību budžeta jautājums, bet konceptuāli ir nolemts iepirkt pieejamus tramvaju sastāvus.

M.Dzelzskalns - norāda, ka dzelzceļa stacijas un iekāpšanu vilcienos ir iespējams pielāgot ar samērīgi lētiem aprīkojumiem, iegādājoties pārvietojamus pacēlājus katrā stacijā, kuru aptuvenās izmaksas ir 3.5 tūkst. latu.

M.Tapiņa - informē, ka šāda veida pacēlājus tiek paredzēts iegādāties 9 lielākajās dzelzceļa stacijās līdz 2013.gadam. Pasākumi attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras pieejamības nodrošināšanu notiek, konsultējoties ar Invalīdu un viņu draugu apvienību „Apeirons".

D.Dadzīte - uzsver, ka ar mobilajiem pacēlājiem var rast risinājumu arī starppilsētu autobusu pieejamībai, iegādājoties šādus pacēlājus autoostās.

A.Jaunsleimis - norāda, ka, veicot atbilstoši pareizu uzskaiti par to, cik  personas ar invaliditāti faktiski tiek pārvadātas, varētu iegūt arī līdzekļus šādu pacēlāju iegādei, jo līdz 0 vērtības biļešu ieviešanai autopārvadātāju uzrādītie skaitļi par personu ar invaliditāti pārvadāšanas daudzumu ir bijuši nepamatoti lieli.

M.Tapiņa - norāda, ka daudzi pasažieri brauc bez maksas ar viltotām invalīdu apliecībām.

U.Augulis - norāda, ka tas nav liels daudzums, jo nederīgās apliecības pie to maiņas tiek izņemtas un Valsts darbspēju ārstu ekspertīzes komisija to kontrolē. Pārsvarā gadījumu, personas ar invaliditāti labticīgi savas apliecības nodevuši trešajām personām.,

A.Jaunsleimis - pauž viedokli, ka invalīdu apliecības būtu jāizgatavo līdzīgi kā vadītāju apliecības, kas mazinātu viltošanas iespējas.

M.Tapiņa - informē, ka normatīvie akti, kas nosaka prasības attiecībāuz elektronisko sakaru pakalpojumiem, neparedz ierobežojumus attiecībā uz personu ar invaliditāti tiesībām saņemt elektronisko sakaru pakalpojumus. Elektronisko sakaru likuma 63.pants paredz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai tiesības pieņemt lēmumus, ka publiskā telefonu tīkla operatoram jāveic īpaši pasākumi, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu piekļuvi pakalpojumiem, kas ir līdzvērtīgi tiem pakalpojumiem, ko var saņemt citi gala lietotāji.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes 2007.gada 30.maija  lēmuma Nr.152  (protokola Nr.20, 6.p.) „Noteikumi par universālo pakalpojumu elektronisko sakaru nozarē" 6.punkts paredz, ka universālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina publiskā fiksētā telefona tīkla taksofonu pakalpojumu pieejamību invalīdiem un veic citus īpašus pasākumus, lai nodrošinātu invalīdiem pieeju elektronisko sakaru pakalpojumiem. Šo noteikumu 7.punkts nosaka universālā pakalpojuma sniedzējam nodrošināt invalīdiem sniegtā universālā pakalpojuma maksas atlaides.

Elektronisko sakaru likuma 8.panta pirmās daļas 6.punkts paredz, ka SPRK uzrauga elektronisko sakaru nozares normatīvo aktu ievērošanu.

Lai arī Latvijā nav lielu ražošanas uzņēmumu, kas piedāvātu informācijas un sakaru tehnoloģiju galiekārtas, 2010.gadā ir paredzēts izstrādāt likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā", kas paredz šīs galiekārtas ir jāizstrādā tā, lai personas ar invaliditāti varētu tās izmantot ar minimālu pielāgošanu vai bez tās.

Jautājumus, kas saistīti ar „Universālā pakalpojuma" ieviešanu lūdz skaidrot SPRK pārstāvim.

V.Jonāns - norāda, ka ir deleģēts uz šo sēdi un nevar šobrīd sniegt detalizētāku informāciju.

U.Augulis - ierosina par „Universālā pakalpojuma" ieviešanu lūgt sniegt informāciju SPRK nākamajā ILNP sēdē.

Padomes locekļiem iebildumu nav.

 Nolemts:

1. ILNP darba grupai „Vides pieejamības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem problēmjautājumu risināšanai" izskatīt problēmjautājumus un rast risinājumus, kas saistīti ar ūdens transporta un dzelzceļa pielāgošanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

2. Nākamajā ILNP sēdē lūgt sniegt SPRK pārstāvim informāciju par „Universālā pakalpojuma" ieviešanu un elektronisko sakaru pieejamību personām ar invaliditāti.

5. Dažādi:

E.Zariņš - informē, ka Latvijas Neredzīgo biedrībai (turpmāk - LNB) tuvākā laikā var rasties nopietni sarežģījumi sakarā ar zemesgabala Rīgā, Pāles ielā 14, uz kuras atrodas LNB Centrālā valde, LNB Rehabilitācijas centrs, LNB Strazdmuižas teritoriālā organizācija, ražošanas darbnīcas, Strazdmuižas klubs ar brīvdabas estrādi, LNB dzīvojamās ēkas, LNB žurnāla „Rosme"redakcija, doktorāts, veikals, kā arī daudzu kilometru garumā izveidotā orientācijas infrastruktūra, kas nodrošina neredzīgo cilvēku neatkarīgu nokļūšanu kā uz iepriekšminētajiem objektiem tā arī uz Neredzīgo bibliotēku, Neredzīgo Strazdumuižas internātskolu un Neredzīgo pansionātu, ierakstīšanu zemesgrāmatā uz Finansu Ministrijas vārda. Visa minētā vairāk nekā 6 ha zemes platība ir pielāgota ar vides pieejamības palīglīdzekļiem (orientācijas margas dzeltenā krāsā, guļošie policisti u.c.) cilvēkiem ar redzes invaliditāti, kas nodrošina brīvu orientēšanos vidē. Ierakstot šo zemes gabalu zemes grāmatā, Finansu Ministrija VNI aģentūras personā slēgs zemes nomas līgumu ar LNB, bet LNB nespēs nomaksāt zemes nomas maksu. Pirmās Latvijas brīvvalsts un PSRS laikā šī zeme ir bijusi no valsts nodota LNB bezmaksas lietošanā un apsaimniekošanā. Vairākas LNB vēstules LR prezidentam un LR ministru prezidentam ir nonākušas Valsts nekustamo īpašumu aģentūrā, kura bez speciāla likuma šo problēmu atrisināt nevar. E.Zariņš piebilst, ka ir nosūtījis Labklājības Ministram vēstuli ar lūgumu palīdzēt atrisināt to valsts zemju nodošanu LNB bezmaksas lietošanā un apsaimniekošanā uz kurām atrodas LNB īpašumi ar vides pieejamības infrastruktūru..

Vēršas ar lūgumu atbalstīt zemes nodošanu LNB, turpmākai bezmaksas lietošanai un apsaimniekošanai.

U.Augulis - ierosina virzīt atsevišķu likumprojektu, kur noteikt, ka zeme tiek nodota LNB bezmaksas lietošanai un apsaimniekošanai, bez tiesībām privatizēt vai pārdot.

Padomes locekļiem iebildumu nav.

Nolemts:

Atbalstīt LNB un virzīt atsevišķu likumprojektu, kurā noteikt, ka valstij piederošā zeme, uz kuras atrodas LNB īpašumi ar vides pieejamības infrastruktūru tiek nodota LNB bezmaksas lietošanā un apsaimniekošanā, bez tiesībām privatizēt vai pārdot.

6. Nākamās ILNP sēdes plānošana.

I.Balodis - ierosina nākamajā ILNP sēdē iekļaut jautājumus, kas saistīti ar e-bibliotēkas pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti un nodrošinājumu ar tehniskajiem palīglīdzekļiem.

U.Augulis - izsaka priekšlikumu par nākamo ILNP sēdi vienoties elektroniski. ILNP dalībniekiem iebildumu nav.

Pieņemts zināšanai:

EM prezentācija par pastāvošo būvniecības uzraudzības sistēmu un kompetences sadalījumu starp EM un RAPLM vides pieejamības jomā.  

 Nolemts:

1. Nākamajā sēdē lūgt EM informēt par veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu vides pieejamību Eiropas struktūrfondu līdzfinansētajos objektos, kuros LM konstatēja būtiskus pārkāpumus.

2. LM izvērtēt nepieciešamību ieviest „Universālā dizaina" principu Latvijas likumdošanā.

3. ILNP darba grupai „Vides pieejamības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem problēmjautājumu risināšanai" izskatīt problēmjautājumus un rast risinājumus, kas saistīti ar ūdens transporta un dzelzceļa pielāgošanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

4.Nākamajā ILNP sēdē lūgt sniegt SPRK pārstāvim informāciju par „Universālā pakalpojuma" ieviešanu un elektronisko sakaru pieejamību personām ar invaliditāti.

5. Atbalstīt LNB un virzīt atsevišķu likumprojektu, kurā noteikt, ka valstij piederošā zeme, uz kuras atrodas LNB īpašumi ar vides pieejamības infrastruktūru tiek nodota LNB bezmaksas lietošanā un apsaimniekošanā, bez tiesībām privatizēt vai pārdot.

 Invalīdu lietu nacionālās padomes priekšsēdētājs,

 labklājības ministrs                                                                                  U.Augulis 

 

 Protokolēja:                                                                                            M.Dzelzskalns