darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Biežāk uzdoties jautājumi

Latvijas adoptētāju biežāk uzdotie jautājumi

LR pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, kas pastāvīgi dzīvo ārvalstīs, var adoptēt tikai kā ārvalstu adoptētāji, ievērojot ārvalstu adoptētājiem izvirzītās prasības.

Lai LR pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji varētu adoptēt kā vietējie adoptētāji, personai adopcijas procedūrai nepieciešamais laiks ir jāpavada Latvijā. Atbilstoši adopcijas kārtībai sākotnējā ģimenes izpēte par piemērotību adopcijai ilgst vismaz 6 mēnešus (šo termiņu bāriņtiesa var saīsināt, ja ir tam attiecīgs pamats, piemēram adoptē otra laulātā bērnu, bāriņtiesa pārliecību par personas piemērotību adopcijai ir guvusi īsākā laika periodā u.c.), savukārt pēc tam bērnu pirmsadopcijas aprūpē (jāņem vērā, ka Latvijas adoptētājiem nākas gaidīt vairāk kā 1 gadu līdz saņem informāciju par adoptējamu bērnu, ja vēlas adoptēt bērnu līdz 5 gadu vecumam bez veselības traucējumiem (gribētāju ir vairāk, kā adoptējamu bērnu)) var nodot uz laiku, kas ilgst līdz 6 mēnešiem (šis termiņš praksē vidēji ir 3 mēneši). Pēc tam adopcija tiek apstiprināta tiesā (vidēji 3 mēneši).  

Ja Jums nav iespējas adoptēt, kā vietējam adoptētājam, tad jāņem vērā, ka:

  • 2009.gada 18.novembrī stājās spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz, ka no Latvijas bērnu var adoptēt tikai uz tādu ārvalsti, kurai ir saistoša 1993.gada 29.maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos vai ja Latvija ar attiecīgo valsti ir noslēgusi divpusēju līgumu, kas nosaka tiesisko sadarbību adopcijas jomā.

Valstis, kurām ir saistoša Hāgas konvencija

Valstis, ar kurām Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu - Krievijas Federācija, Moldovas Republika, Kirgīzijas Republika, Uzbekistānas Republika, Ukraina, Polijas Republika, Baltkrievija.

  • Bērna adopcija uz ārvalstīm pieļaujama, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un aprūpi ģimenē un bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē, par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu. 

Ārzemnieki, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstīs dzīvojošas personas (LR pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, kas dzīvo ārvalstīs) var adoptēt:

  • otra laulātā bērnu;
  • bērnu no aizbildņa ģimenes, ja adoptē adoptējamā radinieki;
  • bērnu, kas atrodas audžuģimenē vai audzināšanas iestādē, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt pienācīgu adoptējamā audzināšanu un aprūpi ģimenē.

Ņemot vērā adopcijas tendences, kādas vērojamas Latvijā no 2006.gada (sīkāk ar tendencēm var iepazīties šeit: http://www.lm.gov.lv/text/1091), ministrija vēlas informēt, ka līdz 2013.gada 31.decembrim tiks pieņemtas un izvērtētas tikai tās ārvalstu adoptētāju lietas, kurās pausta vēlme adoptēt Latvijā:

1) trīs un vairāk vienas ģimenes bērnus (brāļus/māsas);

2) bērnus, kas ir vecāki par 9 gadiem;

3) bērnus, kas ir smagi slimi vai ar ievērojamiem veselības (garīgās/fiziskās attīstības) traucējumiem;

4) bērnus, par kuriem bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par adopciju uz ārvalstīm un kuriem nav izdevies atrast ārvalstu adoptētājus (atbilstoši ministrijā jau iesniegtajiem adopcijas pieteikumiem) un par kuriem sniegta informācija ministrijas mājas lapā.

5) uz ārvalstīm adoptējamus bērnus bez vecuma un veselības stāvokļa ierobežojuma, ja šādu vēlmi ir pauduši ārvalstīs dzīvojoša persona vai laulātie, no kuriem vismaz vienam ir Latvijas pilsonība vai Latvijas nepilsoņa statuss. Adoptētājus Latvijā jāpārstāv Latvijā akreditētai adopcijas institūcijai vai adoptētāju pastāvīgās dzīvesvietas valsts centrālajai iestādei.