Noderīgi
Kalendārs
Jautājums
Situācijas raksturojums
Valsts sociālā apdrošināšana ir viena no sociālās drošības jomām, kas sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējam daļēji kompensē līdzšinējos ienākumus, ja viņš tos zaudējis noteikto sociālo risku iestāšanās gadījumos: aiziedams pensijā, zaudēdams darbu, iegūdams invaliditāti, zaudēdams apgādnieku, saslimdams, dodoties pirmsdzemdību un pēcdzemdību atvaļinājumā, kā arī ciesdams nelaimes gadījumā vai iegūdams arodslimību.
Valsts sociālās apdrošināšanas vispārīgos organizatoriskos un finansiālos principus nosaka likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu" (spēkā no 1998.gada 1.janvāra).
Likums nosaka sociāli apdrošināmo personu loku, t.i., izdala obligāti sociāli apdrošināmās personas (darba ņēmēji, pašnodarbinātie) un personas, kuras sociālajai apdrošināšanai var pievienoties brīvprātīgi.
Ir noteikti 6 sociālās apdrošināšanas veidi, kuriem personas pašas vai to darba devēji veic sociālās apdrošināšanas iemaksas: pensiju apdrošināšana, apdrošināšana pret bezdarbu, apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, invaliditātes apdrošināšana, maternitātes un slimības apdrošināšana un vecāku apdrošināšana. Personas ir apdrošinātas pret tiem sociālajiem riskiem, kuri reāli var iestāties, piemēram, pašnodarbinātās personas neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba un nelaimes gadījumiem darbā apdrošināšanai, jo tās ir pašas atbildīgas par sava darba nosacījumiem.
Lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas stāža nepārtrauktību, no valsts pamatbudžeta un sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pensijai, invaliditātei un bezdarba gadījumam tiek apdrošinātas atsevišķas personu grupas, piemēram, maternitātes, paternitātes, bērna kopšanas vai vecāku pabalsta saņēmēji, personas, kuras saņem bezdarbnieka pabalstu, nestrādājošie invalīdi u.c.
Tiesības saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus (pensijas, pabalstus un atlīdzības) dod sociālo iemaksu veikšana no saviem ienākumiem, turklāt šo sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēri ir tieši atkarīgi no ienākumiem, no kuriem aprēķinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas.
No 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim maksimālais sociālo iemaksu objekts netiek noteikts, t.i., minētajā laika periodā personām jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas no visiem darba ienākumiem.
- Skaidrojumi par izmaiņām pensiju un pabalstu jomā
Valsts budžeta deficīta samazināšanai bija pieņemti būtiski lēmumi, tostarp arī lēmumi, kas skāra izmaiņas sociālajā jomā. Lai sniegtu personām sociālo nodrošinājumu pieejamā finansējuma ietvaros, Saeimā bija pieņemts likums „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam", kā arī veiktas izmaiņas visos sociālo jomu regulējušos likumos.
Pensijas
Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009.gada 21.decembra spriedumam lietā Nr.2009-43-01, no 2010.gada 1.februāra pensijas bez ierobežojumiem saņem strādājošie un nestrādājošie vecuma pensijas saņēmēji, kā arī tie izdienas pensijas saņēmēji, kuriem pensijas maksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Ierobežojumu (70 % un 10 % apmērā) atcelšana ar 2010.gada 1.februāri attiecas arī uz tiem pensionāriem, kuriem līdz 2009.gada 30.jūnijam vecuma pensija piešķirta priekšlaicīgi. Saskaņā ar Saeimas 2010.gada 21.janvārī pieņemto Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sagatavoto Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likumu, ieturētā pensiju daļa par laika periodu no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.janvārim tika atmaksāta vienā maksājumā aprīlī.
Attiecībā uz priekšlaicīgās pensijas izmaksu 50 % apmērā no 2009.gada 1.jūlija paskaidrojam, ka tā kā Satversmes tiesas spriedums attiecās uz pensiju izmaksu ierobežojumiem, kas noteikti likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam", bet ierobežojumi pensiju izmaksai personām, kuras pensijā priekšlaicīgi devušās pēc 2009.gada 1.jūlija noteikti likumā „Par valsts pensijām", tad šīs personas turpina saņemt gan pensiju, gan piemaksu 50 % apmērā.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums pensijas saņēmējiem tiek saglabāts 165 latu mēnesī (1980 latu gadā).
No 2009.gada 1.jūlija tika pārtraukts valsts apmaksāts pakalpojums - pensiju piegāde mājās, t.i., par piegādi jāmaksā 1,22 lati, kas jau automātiski tiek atvilkti no pensijas. Taču pastāv alternatīvas - atvērt kontu kredītiestādē vai pastā, un pensiju saņemt uz kontu bez maksas.
Pabalsti
No 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim ģimenes valsts pabalsta apmērs par visiem bērniem būs vienāds, t.i., par katru bērnu - astoņi lati mēnesī.
No 1.jūlija ģimenes valsts pabalstu izmaksās par bērnu līdz 19 gadu vecumam, ja viņš mācīsies vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē. Savukārt, par bērniem, kuri būs dzimuši pēc 2010.gada 3.maija, ģimenes valsts pabalstu piešķirs tikai no bērna viena gada vecuma.
Par bērniem, kuri būs dzimuši pēc 2010.gada 5.aprīļa, viens no bērna vecākiem sakarā ar bērna piedzimšanu vai aizbildnis par bērna vecumā līdz gadam paņemšanu aizbildnībā saņems tikai bērna piedzimšanas pabalstu 296 Ls apmērā (bez piemaksām). Līdz tam pie piedzimšanas pabalsta tiks piešķirta arī piemaksa - par pirmo bērnu -100 lai, par otro -150 lati un par trešo un nākamajiem - 200 lati.
Laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 2.maijam personai, kura bērna kopšanas laikā vienlaikus strādās, vecāku pabalstu izmaksās 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra. Tāpat kā pensiju gadījumā, arī vecāku pabalsta izmaksas izmaiņas tiks piemērotas ar viena mēneša nobīdi. Piemēram, ja vecāku pabalsta saņēmējs turpinās strādāt arī pēc 1.jūlija, tad pabalsta izmaksas ierobežojums attieksies jau ar jūliju, savukārt, ja persona atgriezīsies darbā vai pārtrauks strādāt (pieprasīs bērna kopšanas atvaļinājumu vai pārtrauks gūt ienākumus kā pašnodarbinātais) ar 1.jūliju, tad izmaiņas tiks piemērotas ar augustu.
Jāatzīmē, ka izmaiņas vecāku pabalsta piešķiršanas jomā attiecībā uz tiem vecāku pabalsta saņēmējiem, kuri bērna kopšanas laikā atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un, līdz ar to, negūst ienākumus kā darba ņēmēji vai pašnodarbinātie, nav paredzētas. Minētās personas vecāku pabalstu saņems pašreiz noteiktajā kārtībā un apmērā, t.i., 70% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Līdz ar to tajos gadījumos, ja līdz šim ģimene bija izvēlējusies vecāku pabalstu noformēt vienam no vecākiem, kuram ienākumi bijuši lielāki (vairums gadījumu - tēvam), tad, šobrīd šo pabalstu ir iespējams noformēt tam vecākam, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, un pabalstu saņemt 100% apmērā.
Savukārt, par bērniem, kas dzimuši, sākot ar 2010.gada 3.maiju, vecāku pabalsts tiks piešķirts tikai tām personām, kuras atradīsies bērna kopšanas atvaļinājumā un negūs ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.
Ja, piemērojot šos nosacījumus, būs radušās vecāku pabalsta pārmaksas, to atgūšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra veiks ieturējumus 10% apmērā.
Darba devējiem
Tā kā vecāku pabalsta un pensiju izmaksa strādājošiem turpmāk tiks ierobežota, šo pabalstu administrēšanai būs nepieciešama operatīva informācija no darba devējiem, t.i. darba devējiem no 1.jūlija būs jāsniedz informācija Valsts ieņēmumu dienestā trīs darba dienu laikā pēc tam, kad persona būs ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi darba ņēmēja statusu.