Slimības pabalsts
Lai cilvēkam kompensētu darbā negūtos ienākumus slimības gadījumā, valsts piešķir un izmaksā slimības pabalstu.
Slimības pabalstu var saņemt:
- darba ņēmējs;
- pašnodarbinātais, kurš veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas;
- pašnodarbinātā laulātais, kurš brīvprātīgi pievienojies sociālajai apdrošināšanai.
Slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 11.dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāku par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
Par darba nespējas periodu no otrās līdz 10 kalendāra dienai (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu) darba devējs izmaksā darba ņēmējam no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo darba nespējas dienu un ne mazāk 80 procentu apmērā - par laiku no ceturtās darba nespējas dienas.
Līdz 14 gadus veca slima bērna kopšanai slimības pabalstu piešķir un izmaksā par darba nespējas laiku no 1. - 14. dienai un no 15. - 21. dienai, ja bērns darbnespējas periodā ir kopts arī slimnīcā.
Pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (VDEĀK) atzinumu, slimības pabalstu, ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai, piešķir un izmaksā arī par nepārtrauktas darba nespējas periodu, kas turpinās pēc 26 nedēļām, bet ne ilgāku par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas.
Slimības pabalstu nepiešķir, ja:
1) persona darba nespējas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais;
2) darba nespēja personai iestājusies laikā, kad tā izdarījusi noziegumu, vai šā nozieguma rezultātā un to konstatējusi tiesa;
3) persona pati apzināti un būtiski kaitējusi savai vai kopjamo veselībai un to konstatējis ārsts;
4) persona mēģinājusi iegūt pabalstu viltus ceļā un to konstatējis ārsts vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Saskaņā ar Ministru kabineta 03.04.2001. noteikumiem Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība", darbnespējas lapu izsniedz ārstniecības iestādes ārsts vai ārsta palīgs pēc personas personīgas apskates un izmeklēšanas, pieņemto lēmumu pamatojot medicīniskajā dokumentācijā.
Ja darbnespēja turpinās ilgāk par 26 nedēļām, ārstējošajam ārstam vai ārsta palīgam ir pienākums nosūtīt darbnespējīgo personu uz VDEĀK. Komisija sniedz atzinumu par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām (skaitot no darbnespējas pirmās dienas), ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas, tai skaitā rehabilitācijas nodrošināšanai, vai nosaka invaliditāti.
Slimības pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina no 12 mēnešu perioda ienākumiem, no kuriem ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.
No slimības pabalsta ietur ienākuma nodokli.
Slimības pabalstu var pieprasīt 12 mēnešu laikā no darba nespējas 1. dienas. Lai to izdarītu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) jāiesniedz:
- iesniegums pabalsta piešķiršanai;
- slimības lapa;
- darba devēja apstiprinājums, ka darba nespējas periodā cilvēks nav strādājis savā darba vietā (pašnodarbinātais pats apstiprina, ka negūst ienākumus konkrētajā darba nespējas periodā).
Dokumentus un iesniegumu pabalsta pieprasītājs vai viņa pilnvarota persona var iesniegt jebkurā VSAA nodaļā:
- personiski ierodoties VSAA;
- elektroniska dokumenta formā, norādot tajā visu nepieciešamo informāciju vai izmantojot VSAA mājas lapā esošo veidlapu;
- nosūtot to pa pastu, norādot tajā visu nepieciešamo informāciju vai izmantojot VSAA mājas lapā esošo veidlapu.
Laika periodā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim slimības pabalstu izmaksā šādā apmērā:
1) ja piešķirtā pabalsta apmērs vienā kalendāra dienā ir līdz 11,51 latam, - piešķirtajā apmērā;
2) ja piešķirtā pabalsta apmērs vienā kalendāra dienā pārsniedz 11,51 latu, - par vienu kalendāra dienu izmaksā 11,51 latu un 50 procentus no piešķirtā pabalsta summas, kas vienā kalendāra dienā pārsniedz 11,51 latu.
Personai, kurai pārejoša darbnespēja ir iestājusies līdz 2009.gada 31.decembrim un nepārtraukti turpinās pēc 2010.gada 1.janvāra, slimības pabalstu izmaksā, nepiemērojot augstāk minēto ierobežojumu.