darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Ārvalsts adoptētāju biežāk uzdotie jautājumi

Ministrija pieņems un izvērtēs neierobežotu skaitu ārvalstu adoptētāju lietas, kurās pausta vēlme adoptēt Latvijā:

1) 3 un vairāk vienas ģimenes bērnus (brāļus/māsas);

2) bērnus, kuri ir vecāki par 9 gadiem;

3) bērnus, kuri ir smagi slimi vai ar ievērojamiem veselības (garīgās/fiziskās attīstības) traucējumiem;

4) bērnus, kuriem nav izdevies atrast ārvalstu adoptētājus (atbilstoši ministrijā jau iesniegtajiem adopcijas pieteikumiem), un par kuriem ministrija adopcijas aģentūrām ir sniegusi informāciju atsevišķos informācijas par adoptējamiem bērniem apkopojumos;

5) uz ārvalstīm adoptējamus bērnus bez vecuma un veselības stāvokļa ierobežojuma, ja šādu vēlmi ir pauduši ārvalstīs dzīvojoša persona vai laulātie, no kuriem vismaz vienam ir Latvijas pilsonība vai Latvijas nepilsoņa statuss. Adoptētājus Latvijā jāpārstāv Latvijā akreditētai adopcijas institūcijai vai adoptētāju pastāvīgās dzīvesvietas valsts centrālajai iestādei.

Ministrija informē, ka adopcijas aģentūras, kas vēlas tikt akreditētas vai pārakreditētas, lai darbotos Latvijā, tiek akreditētas vai pārakreditētas saskaņā ar visiem augstākminētajiem kritērijiem vai ar kādu no kritērijiem atsevišķi.

Tā kā Latvijai ir saistoša 1993.gada 29.maija Hāgas Konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos (turpmāk tekstā - konvencija), tad saskaņā ar konvencijas 12. punktu institūcija, kas ir oficiāli atzīta vienā līgumslēdzējā valstī, drīkst darboties otrā līgumslēdzējā valstī tikai tad, ja to ir atļāvušas abu valstu kompetentās iestādes. Lai kļūtu par akreditētu adopcijas aģentūru Latvijā, adopcijas aģentūrai jāiesniedz:

1)     aģentūras akreditācijas sertifikāts, ko piešķīrusi konvencijas dalībvalsts centrālā iestāde vai centrālās iestādes noteikta kompetentā iestāde, kas pilnvaro un atzīst konkrēto aģentūru par piemērotu veikt darbības ārvalstu adopcijas jomā, tostarp Latvijā;

2)     aģentūras licence par piedāvātajiem pakalpojumiem, ko izsniedz attiecīgās valsts varas iestādes;

3)     aģentūras pavadvēstule, kur norādīti plānotie aģentūras aktivitāšu darbības virzieni Latvijā, kā arī tas kādus bērnus (vecums un veselība) aģentūra galvenokārt būtu ieinteresēta adoptēt, ņemot vērā ministrijas kritērijus par to kādi bērni ir adoptējami uz ārvalstīm.

Ministrija akreditētajām adopcijas aģentūrām lūdz sekot līdzi savu aģentūru akreditācijas derīguma termiņam Latvijā un jau laikus iesniegt augstākminēto dokumentāciju pārakreditācijai. Ja akreditācijas termiņš adopcijas aģentūrai būs beidzies, tām ģimenēm, kuras pārstāv konkrētā aģentūra, Ministrija nesniegs informāciju par adoptējamiem bērniem.

Lai palīdzētu ārvalstu adoptētājiem labāk izprast, kādiem bērniem Latvijā visbiežāk tiek meklēti ārvalstu adoptētāji, Ministrija aicina vērst ārvalstu adoptētāju uzmanību uz to, ka uz ārvalstīm adoptējamiem bērniem vecumā līdz 4 gadiem vairumā gadījumu ir vidēji smagas veselības problēmas, kā dažas no (bieži vien vairākām) bērnam uzstādītajām diagnozēm var minēt, piemēram, neiznēsātība, mazs dzimšanas svars, HIV un/vai HCV ekspozīcija, stāvoklis pēc sifilisa, iedzimta vai iegūta sirdskaite, encefalopātija, perinatāla hipoksija, biežas respiratoras saslimšanas, CNS bojājums, olbaltumvielu enerģētiskā trūksme, govs piena olbaltuma nepanesība, vidējas līdz smagas redzes problēmas, ķirurģiski labojamas veselības problēmas, piemēram, bet ne tikai - hidrocēle, sindaktīlija, zaķa lūpa u.c.

Savukārt uz ārvalstīm adoptējami bērni vecumā no 4 līdz 9 gadiem ir ar vieglām-vidējām veselības problēmām, piemēram, viegla garīgas attīstības aizture, mācīšanās un uzvedības traucējumi, runas attīstības aizture un traucējumi, valodas attīstības aizture, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi, emocionāli un piesaistes traucējumi. Nereti bērni šajā vecumā uzsākuši apmācību specializētā pirmskolas izglītības iestādē vai arī specializētā izglītības iestādē bērniem ar garīga rakstura traucējumiem, runas attīstības traucējumiem, redzes traucējumiem utt. Visbiežāk šiem bērniem, paralēli jau minētajām diagnozēm, mēdz būt arī labojamas ķirurģiskas problēmas, stāvoklis pēc tuberkulozes, celiakija, cukura diabēts, bronhiālā astma, epilepsija, vidējas līdz smagas redzes problēmas, sekas pēc pārciestas fiziskas un/vai seksuālas vardarbības u.c.

Tāpat ir jāņem vērā, ka visbiežāk uz ārvalstīm adoptējamu bērnu vecāki ir ilgstoši lietojuši alkoholu vai narkotiskās vielas (arī grūtniecības laikā), kā arī nereti vecākiem ir garīga rakstura traucējumi.

Lai ministrijai iespējami ātri izdotos atrast piemērotāko ģimeni adoptējamajam bērnam, lūdzam adoptētājus adopcijas atļaujā un/vai pieteikumā precīzi norādīt adoptējamo bērnu skaitu, vecumu un bērna veselības problēmas, ar kādām tie būtu gatavi adoptēt bērnu. Vienlaikus lūgums arīdzan norādīt tās bērnu veselības problēmas, ar kurām adoptētāji nav piemēroti vai gatavi tikt galā.