darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Invalīdu lietu nacionālās padomes Darba grupas vides pieejamības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem problēmjautājumu risināšanai sanāksmes protokols

Rīgā

Nr. 2

2010.gada 3.jūnijā

Sanāksmes norises vieta: Cilvēku ar invaliditāti informācijas un vides pieejamības centrs „VAR", Kr.Valdemāra ielā 38, Rīga

Sanāksmes norises laiks: 11:00 - 13:00

Sanāksmi vadīja:

Zane Lasmane

Labklājības ministrijas Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente

Sanāksmē piedalās:

 

Māris Ceirulis

Liepājas Neredzīgo biedrības pārstāvis

Jānis Piešiņš

Latvijas pašvaldību savienības pārstāvis

Aigars Bolis

Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons" pārstāvis

Marika Treja

Rīgas Būvvaldes Projektu izvērtēšanas nodaļas vadītāja

Uldis Bolužs

Valmieras invalīdu biedrības pārstāvis

Evija Avota

Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Būvniecības politikas nodaļas vecākā referente

 

Ivars Balodis

Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons" prezidents

 

Ilma Valdmane

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta vecākā referente

 

Inese Vilcāne

Labklājības ministrijas Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente

Protokolēja:

Māris Dzelzskalns

Invalīdu lietu nacionālās padomes sekretārs

Darba kārtība:

1.

Priekšlikumi MK noteikumu projekta „Vispārīgie apbūves noteikumi" redakcijai

2.

„Universālā dizaina" principa ieviešanas Latvijas likumdošanā nepieciešamības izvērtēšana

3.

Vienošanās par nākamās sanāksmes datumu, nākamajā sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem

Darba grupas sanāksmes norise:

Z.Lasmane iepazīstina klātesošos ar darba kārtību un izstrādāto priekšlikumu redakciju Ministru kabineta noteikumu projektam „Vispārējie apbūves noteikumi" (skat. pielikumā).

1.

Priekšlikumi MK noteikumu projekta „Vispārīgie apbūves noteikumi" redakcijai

Jānis Piešiņš  norāda, ka RAPLM MK noteikumu projekta „Vispārīgie apbūves noteikumi" saturam pēc būtības jāattiecas uz teritoriju plānošanu nevis apbūvi, līdz ar to, pirmkārt, ir nepieciešams attiecīgi koriģēt noteikumu projekta nosaukumu. Otrkārt vides pieejamības prasības teritoriju plānojumos nevar paredzēt tik detalizētas, piemēram, ar izmēriem, ar krāsojumiem, jo tiem ir daudz plašāks mērogs. Papildus J.Piešiņš norāda, ka detalizētas teritorijas vides pieejamības prasības ar konkrētiem izmēriem, kas attiecas uz būvprojektēšanu, iekļaujamas būvnormatīvos vai jaunā normatīvā uz Būvniecības likuma pamata, skaidrojot, ka termins „būve" ir ne tikai ēka, bet arī jeb kurš cits veidojums, piemēram, gājēju ceļš, tilts u.tml. Savukārt vides pieejamības prasības attiecībā uz pludmalēm iekļaujamas higiēnas prasībās peldvietām vai MK noteikumos Nr. 341 „Peldvietu izveidošanas un uzturēšanas kārtība".

Ilma Valdmane piekrīt J.Piešiņa viedoklim attiecībā uz nepieciešamību precizēt MK noteikumu nosaukumu. Papildus I.Valdmane norāda, ka MK noteikumos tiks saglabāti atsevišķi vides pieejamības prasību principi, nedetalizējot izmērus. Pastāv iespēja, ka katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos izvirza konkrētas, detalizētas vides pieejamības prasības.

Marika Treija min, ka arhitektiem un būvniekiem nepieciešams viens normatīvais akts, kas reglamentē visas vides pieejamības prasības, jo meklēt prasības dažādos normatīvajos aktos ir apgrūtinoši. Turklāt, lai pašvaldības būvvalde varētu uzraudzīt vides pieejamības prasību ievērošanu, ir nepieciešams, lai vides pieejamības prasības būtu konkrētas un detalizētas. Ja vides pieejamībai noteikti tikai vispārīgi principi, būvvaldēm nav uz ko pamatoties, vides pieejamības prasību neievērošanas gadījumā. Turklāt saskaņā ar tiesību principiem, nav pieļaujama vispārīgu normu noteikšana normatīvajos aktos. M.Treija piekrīt, ka vides pieejamības prasības nav jāizvirza teritorijas plānojuma vai detālplānojuma līmenī, bet atkārtoti uzsver, ka ir nepieciešams šādas prasības iekļaut kādā no normatīvajiem aktiem vai atsevišķā normatīvajā aktā. Turklāt šādu prasību izvirzīšana ir nepieciešama maksimāli ātri. Iespējams šīs prasības var izvirzīt jaunā pagaidu būvnormatīvā. M.Treija uzskata, ka detalizētu vides pieejamības prasību izvirzīšanas atstāšana tikai pašvaldību saistošo noteikumu līmenī, nav efektīva, turklāt lielā mērā palielina šo noteikumu apjomu, kas jau tāpat ir ievērojams.

Evija Avota norāda, ka Būvniecības likums un būvnormatīvi nosaka tikai prasības ēkām, nevis teritorijai. Teritorijas ir RAPLM kompetence. Savukārt ceļi attiecas uz Satiksmes ministriju. E.Avota uzskata, ka vides pieejamības prasības teritorijām tomēr ir jāiekļauj RAPLM MK noteikumu projektā „Vispārīgie apbūves noteikumi" un ka vides pieejamības prasības ēkās ir pietiekami kvalitatīvi atrunātas esošajos būvnormatīvos. Turklāt mēs līdz šim paudām viedokli, ka, saskaņā ar universālā dizaina principu, mēs neizdalīsim atsevišķi vairs vides pieejamības prasības, bet integrēsim tās jau automātiski vispārīgajās prasībās. Līdz ar to zūd jēga veidot jaunu, atsevišķu vides pieejamības normatīvo aktu.

Māris Ceirulis min, ka, lai iedzīvinātu universālā dizaina principus, ir jābūt noteiktām konkrētām vides pieejamības minimālajām normām, kurām attiecīgi jāatbilst universālā dizaina principiem. Ja tiek veidots jauns vides pieejamības normatīvais akts, tam pielikumos jābūt vides pieejamības grafiskajiem zīmējumiem un shēmām.

Ivars Balodis uzskata, ka pilnīgi visām vides pieejamības prasībām jābūt iekļautām atsevišķā normatīvajā aktā un šāda pieeja, lai arī laikietilpīga, būtu kvalitatīvāka.

Lēmums:

1. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātajā Ministru kabineta noteikumu projektā „Vispārējie apbūves noteikumi" neiekļaut detalizētas vides pieejamības prasības.

2. Labklājības ministrijai izskatīt iespēju izstrādāt atsevišķu normatīvo aktu par Teritorijas vides pieejamības noteikumiem.

2.

„Universālā dizaina" principa ieviešanas Latvijas likumdošanā nepieciešamības izvērtēšan

I.Balodis norāda, ka „universālā dizaina" princips ir atrunāts likumā „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām", līdz ar to nav nepieciešams papildus Latvijas likumdošanā iekļaut „Universālā dizaina" principu.

Lēmums:

1. Papildus „Universālā dizaina" principa iekļaušana Latvijas likumdošanā nav nepieciešama.

3.

Vienošanās par nākamās sanāksmes datumu, nākamajā sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem

Lēmums:

1. Nākamo darba grupas sanāksmi sasaukt līdz Invalīdu lietu nacionālās padomes sēdei, ko paredzēts sasaukt jūlija beigās un skatīt atsevišķu normatīvā akta projekta redakciju par teritorijas vides pieejamības noteikumiem.

 

Pielikumā sanāksmes materiāli:

1. Priekšlikumi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Ministru kabineta noteikumu projektam „Vispārējie apbūves noteikumi".

 

Darba grupas vadītāja:                                                                        Z.Lasmane

 

Protokolēja:                                                                                         M.Dzelzskalns