darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

 Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas sēdes

PROTOKOLS Nr.2

Rīgā, Labklājības ministrijā                                                                 2010.gada 16.jūnijā

Skolas ielā 28, 2.korp. 3.stāva zālē                                                                 plkst. 14:00

 

SĒDĒ PIEDALĀS:

Ingus Alliks, Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas (turpmāk - komiteja) vadītājs, Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) Valsts sekretāra vietnieks

Evija Meiere, komitejas vadītāja vietniece, LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente

Komitejas locekļi:

Intars Abražuns, Centrālā statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta Ienākumu un dzīves apstākļu daļas vadītājs

Elīna Ālere-Fogele, krīzes centra „Skalbes" padomes locekle

Maruta Bubene, Rīgas patversmes Sociālās rehabilitācijas nodaļas vadītāja

Kristīne Fomina, Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vecākā referente

Iveta Girucka, Satiksmes ministrijas Sauszemes transporta departamenta Autosatiksmes nodaļas vecākā referente

Juris Griķis, VSIA „Autotransporta direkcija" Valdes loceklis, Sabiedriskā transporta nodaļas vadītājs

Rutas Klimkānes deleģētais pārstāvis Deniss Kretalovs, Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas lietu departamenta vecākais referents

Arta Kronberga, Zemgales plānošanas reģiona Projektu nodaļas vadītāja

Nellija Milča,  Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās politikas koordinācija nodaļas vecākā referente

Daina Mūrmane - Umbraško, Veselības ministrijas Veselības politikas plānošanas departamenta Veselības politikas analīzes un plānošanas nodaļas vadītāja

Elīnas Petrovska,       Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas departamenta Politikas plānošanas nodaļas vadītāja

Liega Piešiņa, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Nozaru nodaļas pārvaldes vecākā referente

Ineta Puriņa, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas projektu speciāliste

Ilze Slokenberga, Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta Stratēģijas analīzes nodaļas vecākā referente

Silvija Šimfa, Latvijas Pašvaldību savienības ārējo sakaru speciāliste

Ina Vārna, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Pašvaldību attīstības departamenta Finanšu, ekonomikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja

Ainas Verzes deleģētais pārstāve Jāzeps Janusevs, Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētājs

SĒDĒ NEPIEDALĀS:

Egīls Baldzēns,  Latvijas brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks

Aija Barča, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja

Sarmīte Driksna, Biedrības „Baltā māja" Sociālā atbalsta centra vadītāja

Leons Gindra, Čigānu biedrības „Gloss" valdes priekšsēdētājs

Valda Iļjanova, Latgales plānošanas reģiona Attīstības un plānošanas nodaļas plānotāja

Ligita Kadžule, Latvijas Lauku sieviešu apvienības Salas novada lauksaimniecības konsultante

Ilgonis Leišavnieks, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Informācijas sabiedrības politikas departamenta direktors

Anita Līce, Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības eksperte

Alla Maceiko, Valsts policija s Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Metodiskās vadības nodaļas galvenā inspektore

Inga Šķestere, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento" projektu vadītāja

Vaira Vucāne, Latvijas Bērnu fonda            viceprezidente

Zanda Zeidaka, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas projektu vadītāja

CITI PĀRSTĀVJI:

Gints Melkins, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas

vadītāja vietnieks

SĒDI PROTOKOLĒ: 

Evija Meiere, komitejas vadītāja vietniece, LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente

Darba kārtība:

  1. Komitejas sēdes atklāšana un darba kārtības apstiprināšana. 
  2. ES sociālās iekļaušanas, īpaši nabadzības samazināšanas mērķa atbilstošo indikatoru „ES 2020" stratēģijas kontekstā virzība.
  3. Informācija par īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem esošajā sociālekonomiskajā situācijā sociālās iekļaušanas kontekstā.
  4. Citi jautājumi. 

Sēdes norise:

1. Komitejas sēdes atklāšana un darba kārtības apstiprināšana.
(I.Alliks)

I.Alliks atklāj otro 2010.gada komitejas sēdi. Tiek apstiprināta komitejas sēdes darba kārtība.

2. ES sociālās iekļaušanas, īpaši nabadzības samazināšanas mērķa atbilstošo indikatoru „ES 2020" stratēģijas kontekstā virzība.
(E.Meiere)
(A.Kronberga)

E.Meiere informē par panākto vienošanos ES Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes 2010.gada 7.-8.jūnija sanāksmē attiecībā uz sociālās iekļaušanas, īpaši nabadzības samazināšanas mērķi „ES2020" stratēģijas ietvaros: nabadzības riskam un sociālai atstumtībai pakļauto iedzīvotāju skaitu samazināt par 20 miljoniem, ko mērīs atbilstoši šiem trīs indikatoriem: (1) nabadzības riska indekss; (2) materiālā nenodrošinātība; un (3) iedzīvotāju skaits bezdarba mājsaimniecībās. Nacionālo mērķu kvantificētie rādītāji vēl tiks izstrādāti.

A.Kronberga jautā, cik Latvijā ir nabadzības riskam pakļauti un sociāli atstumti iedzīvotāji.

E.Meiere paskaidro, ka nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits ir zināms - tie ir 26 %, bet informācija par sociāli atstumtiem cilvēkiem vēl nav pieejama, jo no Eurostat vēl nav saņemta šo cilvēku aprēķina metodika.

3. Informācija par īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem esošajā sociālekonomiskajā situācijā sociālās iekļaušanas kontekstā.
(D.Mūrmane - Umbraško, E.Petrovska, I.Vārna, G.Melkins, K.Fomina, I.Girucka, D.Kretalovs)
(I.Alliks, J.Griķis, A.Kronberga, S.Šimfa)

D.Mūrmane-Umbraško informē par „Sociālās drošības tīkla stratēģijas" (turpmāk - SDTS) ietvaros ietverto VM kompetencē esošo pasākumu īstenošanas gaitu:

  • pacientu iemaksu kompensēšana ne tikai trūcīgajiem iedzīvotājiem, bet no š.g. februāra arī tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumu līmenis mēnesī nepārsniedz 120 Ls (kompensē 100 % apmērā) un 150 Ls (kompensē 50 % apmērā);
  • nodrošināta pacienta līdzmaksājuma segšana trūcīgajām personām un personām, kuru ienākumi nepārsniedz 120 latus, iegādājoties zāles kompensācijas sistēmas ietvaros un atceļot 50 Ls līdzmaksājumu;
  • trūcīgām personām un personām, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 120 latus, tiek kompensēta slimnīcā izveidoto viesnīcas tipa gultu apmaksa;
  • hroniski slimajiem pacientiem tiek nodrošināta aprūpe mājās;
  • stacionārie pakalpojumi pacientiem ar garīgām slimībām tiek koncentrēti, samazinot gultu skaitu un attīstot aprūpi dienas centros;
  • tiek uzlabota primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, piesaistot ģimenes ārsta praksei otru māsu.

E.Petrovska informē par SDTS ietvaros ietverto IZM kompetencē esošo pasākumu īstenošanas gaitu:

  • attiecībā uz izglītības nodrošināšanu bērniem 5-6 gadu vecumā, Valsts izglītības satura centrs ir uzsācis apjomīgu darbu pie pirmsskolas izglītības un pamatizglītības satura pilnveides. Tā mērķis ir nodrošināt pēctecīgu pirmsskolas izglītībai un pamatizglītībai atbilstošu izglītības saturu un tā īstenošanu ar piemērotām mācību metodēm un līdzekļiem, vienlaikus nodrošinot pedagogu sagatavošanu un profesionālo pilnveidi.
  • attiecībā uz skolēnu pārvadājumu nodrošināšanu skolēnu nogādāšanai skolās no apdzīvotajām vietām, kur skolas ir slēgtas izglītības reformas rezultātā, E.Petrovska informē, ka 2010.gada I pusgadā tika saskaņoti seši lēmumi par izglītības iestāžu likvidāciju (t.sk., divas pirmsskolas izglītības iestādes un viena pamatskola ar 01.09.2011.), papildinot, ka par skolēnu pārvadāšanu informēs RAPLM, kurš attiecīgi ir sagatavojis ziņojumu par minēto jautājumu.

I.Vārna sniedz informāciju par skolēnu pārvadāšanu, informējot, ka SDTS ietvaros no 2009.gada 10.oktobra līdz 2011.gada 31.decembrim novadu pašvaldības, kurās izglītības reformas rezultātā, sākot ar 2009.gada 29.maiju, ir reorganizētas vai likvidētas vispārējās un profesionālās izglītības iestādes, no valsts budžeta var saņemt kompensāciju 90 % apmērā par braukšanas izdevumiem, kas saistīti ar tās administratīvajā teritorijā dzīvojošo skolēnu pārvadāšanu mācību gada laikā no dzīvesvietas līdz izglītības iestādei un atpakaļ, bet no 2010.gada 4.februāra arī par blakus teritorijās dzīvojošo skolēnu pārvadāšanu. SDTS ietvaros īstenotie pasākumi novadu pašvaldībām sniedz nozīmīgu atbalstu skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai. No visiem novadu pašvaldībās dzīvojošiem 111,4 tūkstošiem skolēnu atbalsts skolēnu pārvadājumiem paredzētajiem pasākumiem nepieciešams aptuveni 39 tūkstošiem jeb 35 % skolēnu. No šiem skolēniem pašreiz atbalsts nodrošināts aptuveni 92 % skolēnu. No SDTS ietvaros 2010.gadā skolēnu pārvadājumiem paredzētā finansējuma - 5,8 milj. Ls - 0,7 milj. Ls paredzēti transporta izdevumu kompensēšanai, bet pārējais finansējums paredzēts autobusu iegādei papildus Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros paredzētajiem autobusiem. Valsts reģionālās attīstības aģentūras 2010.gada aprīlī veiktās visu novadu pašvaldību aptaujas rezultāti parāda, ka novadu pašvaldības skolēnu pārvadājumus organizē dažādos veidos (pašvaldības rīcībā esošais autotransports; pakalpojumu pirkšana no pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem; sabiedriskā transporta pakalpojumu kompensācija; atsevišķos gadījumos kompensācija par skolēnu pārvadāšanu vecākiem/fiziskām personām). Lai veiksmīgi organizētu skolēnu pārvadājumus, novadu pašvaldībām ir nepieciešama gan dotācija no valsts budžeta, lai kompensētu izdevumus par skolēnu pārvadājumiem, gan nepieciešams iegādāties jaunus autobusus. Nepieciešamību iegādāties jaunus autobusus ir izteikušas 72 novadu pašvaldības. Lai efektīvi izmantotu piešķirto finansējumu, līdz 2010.gada 15.jūnijam RAPLM ir lūgusi plānošanas reģioniem izvērtēt esošos un plānotos sabiedriskā transporta un skolēnu pārvadāšanas ar pašvaldību autobusiem maršrutus, sabalansējot sabiedriskā transporta maršrutu tīklu ar pašvaldības organizētajiem skolēnu pārvadājumiem, kā arī sniegt precizētu informāciju par nepieciešamo autobusu skaitu. I.Vārna informē, ka RAPLM bija sagatavojusi informatīvo ziņojumu „Par skolēnu pārvadājumu lauku apvidos nodrošināšanu novadu pašvaldībās", kas izskatīts Ministru kabineta 2010.gada 15.jūnija sēdē (prot.Nr.31, 27.§) un pieņemts zināšanai .

I.Alliks jautā, cik bērni šobrīd nevar nokļūt skolā?

I.Vārna atbild, ka RAPLM rīcībā no novadu pašvaldībām nav saņemta informācija par to, ka kāds no skolēniem transporta problēmu dēļ neapmeklētu skolu. Galvenā problēma, kas jāatrisina, lai visi bērni varētu droši nokļūt skolā un ceļā pavadītu pēc iespējas mazāk laika. Pašreiz 13 skolēni (0,6 %) no visiem pārvadājamajiem bērniem ceļā līdz izglītības iestādei (vienā virzienā) pavada vairāk nekā 60 minūtes un tas nav pieļaujami.

J.Griķis komentē, ka kopumā tiks iepirkts liels daudzums autobusu, un tāpēc vēlas noskaidrot, vai šie autobusi nodrošinās tikai skolēnu pārvadāšanu no mājām uz izglītības iestādi un atpakaļ jeb šos autobusus varēs izmantot arī citām vajadzībām (piem., ekskursijām). Turklāt, kā šī pārvadāšana tiks saskaņota ar sabiedriskā transporta tīklu?

I.Vārna atbild, ka autobusi ir paredzēti tikai skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai. RAPLM ir lūgusi plānošanas reģioniem līdz 2010.gada 15.jūnijam izvērtēt esošos un plānotos sabiedriskā transporta un skolēnu pārvadāšanas ar pašvaldību autobusiem maršrutus, sabalansējot sabiedriskā transporta maršrutu tīklu ar pašvaldības organizētajiem skolēnu pārvadājumiem, kā arī sniegt precizētu informāciju par nepieciešamo autobusu skaitu. 2010.gada 21.jūnijā ir plānota tikšanās ar plānošanas reģioniem, lai diskutētu par minēto jautājumu un rastu optimālākos risinājumus. Minētajā jautājumā notiks tikšanās arī ar Satiksmes ministriju un VSIA „Autotransporta direkcija".

A.Kronberga komentē, ka plānošanas reģioniem tiek samazinātas dotācijas transportam, tāpēc uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai pieeja būtu elastīga, t.i., visu autobusu iepirkšana viena gada laikā var būt riskanta, ja, piemēram, nākamajā gadā dotācijas tiks samazinātās vēl lielākā apmērā, bet finansējums jaunu autobusu iegādei vairs nebūs pieejams, jo būs iztērēts iepriekšējā gadā.

S.Šimfa komentē, ka sabiedriskā transporta un skolēnu autobusu savienošana ir ļoti problemātisks jautājums, jo ar skolēnu autobusiem var braukt tikai skolēni, līdz ar to pašvaldības nevar samazināt sabiedrisko transportu skaitu, ievērojot pārējo pasažieru vajadzības.

G.Melkins prezentē Eiropas Komisijas programmu „Pārtikas piegāde no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām", sniedzot informāciju par šīs programmas pamatojošajiem normatīvajiem aktiem, t.sk. jaunajiem Ministru kabineta 08.12.2009. noteikumiem Nr. 1415[1], finansējuma avotiem, personām, kuras ir tiesīgas saņemt šo „pārtikas grozu", kā arī 2010.gada programmas īstenošanas gaitu un Latvijas pieteikto dalību 2011.gada programmā. G.Melkins norāda uz risku, ka šobrīd ir 445 piegādes vietas un 17 labdarības organizācijas, izsakot bažas, ka nepieteiksies komersanti, kuri organizēs šo pārtikas grozu nogādāšanu uz šī vietām.

A.Kronberga ierosina pārtikas nogādes organizēšanu nodot plānošanas reģioniem, kuras pašas tālāk nogādās attiecīgajās piegādes vietās savos reģionos.

Notiek diskusija par pārtikas groza sastāvu, ko iespējams precizēt, kad š.g. novembrī tiks apstiprināts pārtikas groza saturs.

K.Fomina sniedz informāciju par:

  • daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanu. 2009.gada 2.pusgadā ir atbalstītas 63 daudzdzīvokļu mājas, piešķirot valsts līdzfinansējumu 142 energoefektivitātes pasākumiem un nosiltinātas septiņas daudzdzīvokļu mājas. 2010.gada 1.pusgadā ir atbalstītas 28 daudzdzīvokļu mājas, piešķirot valsts līdzfinansējumu 60 energoefektivitātes pasākumiem. Ar ERAF atbalstu aktivitātes "Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" ietvaros laika periodā no 2009.gada sākuma līdz šim brīdim ir nosiltinātas 6 mājas un ar ERAF atbalstu aktivitātes "Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" ietvaros laika periodā no 2008.gada sākuma līdz šim brīdim ir nosiltinātas 10 mājas
  • valsts līdzfinansējumu pašvaldībām dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstu nodrošināšanai denacionalizēto vai likumīgajam īpašniekam atdoto namu īrniekiem. Kopā 2009.gadā minētie pabalsti tika piešķirti 220 personām.
  • mērķdotācijām pašvaldībām īres namu un sociālo dzīvojamo māju būvniecībai. Sakarā ar 2009. gadā vairākkārtīgi samazināto finansējumu, 2009. gadā pašvaldībām netika piešķirtas valsts mērķdotācijas dzīvokļa jautājumu risināšanai un līdz ar to pašvaldību teritorijās netika palielināts par valsts un pašvaldību līdzekļiem no jauna izveidoto īres dzīvokļu skaits pašvaldību īres un sociālajā dzīvojamā fonda ietvaros. Valsts budžetā 2010. gadam nav paredzēts finansējums mērķdotāciju piešķiršanai pašvaldībām dzīvokļa jautājumu risināšanai.

I.Vārna sniedz informāciju par vienas pieturas aģentūras principa (turpmāk -- VPA) ieviešanas procesa virzību. Koncepcija par VPA principa ieviešanu (turpmāk -- koncepcija) š.g. 1.aprīlī tika izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē un šobrīd notiek koncepcijas starpministriju saskaņošana. Galvenie problēmu jautājumi -- finansējums un pakalpojumu sniegšanas vietas. VPA principa ieviešanas mērķis -- pakalpojumu kvalitātes un pieejamības iedzīvotājiem palielināšana, valsts pārvaldes izmaksu, administratīvā sloga, laika patēriņa pakalpojumu saņemšanai samazināšana. VPA principa ieviešana paredz pakalpojumu piegādes pilnveidošanu, attīstot pakalpojumu sniegšanas vietas gan klātienē, gan elektroniski, kā arī nodrošinot pakalpojumu saņemšanu vienā vietā neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanā iesaistīto institūciju skaita. Plānots pakalpojumu piegādi klātienē un neklātienē organizēt vienotā sistēmā pēc vienotiem principiem saskaņā ar valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu uz 118 pašvaldību bāzes. Lai nodrošinātu mērķa sasniegšanu, jaunu valsts pārvaldes institūciju izveide netiek paredzēta. Koncepcija paredz iespēju nodalīt pakalpojuma saņēmēju no pakalpojuma sniedzēja, tādējādi samazinot korupcijas riskus, nodrošinot caurskatāmību valsts pārvaldē un sekmējot iedzīvotāju apmierinātību par pakalpojumu saņemšanu.

I.Girucka informē par SDTS ietvaros ietvertā pasākuma - pārvadājumu (transporta) jomā veiktās un plānotās izmaiņas - īstenošanas gaitu. Minētās stratēģijas ietvaros tiek realizēta programma zaudējumu segšanai I un II grupas invalīdiem, bērniem invalīdiem un personai, kas pavada I grupas invalīdu un bērnu invalīdu, kas pārvietojas ar sabiedrisko transporta līdzekli reģionālajos vietējās un reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos. Tā kā arī republikas pilsētu pašvaldībās jānodrošina pakalpojumi iepriekšminētajām iedzīvotāju grupām, Ministru kabinetā tika atbalstīta papildus finansējuma 4,1 milj. latu apmērā piešķiršana invalīdu pārvadāšanai ar 100 % atlaidi arī republikas pilsētu nozīmes maršrutos. Pēc veiktās izsniegto „0" biļešu uzskaites datu apkopošanas un izvērtēšanas tika secināts, ka aprīļa mēnesī ir ievērojami pieaudzis pārvadāto personu ar invaliditāti skaits. Ja šī pieauguma tendence turpināsies, pastāv risks, ka līdz š.g. beigām atvelētie līdzekļi var nepietikt un nepieciešamo finansējumu nāksies rast no dotācijām, kas paredzētas sabiedriskā transporta sniedzējiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu reģionālajos vietējas un starppilsētu maršrutos. Tas savukārt veicinās šo maršrutu tīklu pārskatīšanu un optimizāciju, lai iekļautos atbilstoši valsts budžetā pieejamiem līdzekļiem.

D.Kretalovs sniedz informāciju par:

  • valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanu. 2009.gada 2.pusgadā tika veikti grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, lai optimizētu valsts pārvaldes struktūru un samazinātu valsts budžeta izdevumus. Tika sagatavots informatīvais ziņojums „Par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas darbību Latvijā", informējot par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas izveidi un tās darbību, kā arī Juridiskās palīdzības administrācijas darbību, secinājumiem par sistēmā konstatētajiem problēmjautājumiem un tālāko rīcību sistēmas pilnveidošanai. 2010.gada 1.pusgadā TM ir izstrādājusi likumprojektu „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā", lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, prasības nacionālajos normatīvajos aktos.  
  • paveikto un plānoto sabiedrības integrācijas jomā. Valsts programmas „Čigāni (romi) Latvijā" 2007. - 2009. gadam ietvaros 2009.gada 2.pusgadā astoņi un 2010.gadā no 1. februāra līdz 30. maijam seši čigāni (romi) turpināja darbu kā skolotāju palīgi noteiktajās pirmskolas un pamatizglītības iestādēs. Minētās programmas ietvaros 2009.gadā tika atbalstīti četri čigānu (romu) un starpetnisko NVO, kas darbojās arī čigānu (romu) integrācijas jomā, projekti.
  • izstrādātajām un īstenotajām probācijas programmām. 2009.gadā 2.pusgadā pienākums piedalīties probācijas programmās bija noteikts 862 pilngadīgajiem un 75 nepilngadīgajiem probācijas klientiem. Probācijas programmās tika iesaistīti 559 pilngadīgie un 57 nepilngadīgi probācijas klienti. Minētajā periodā tika īstenotas 7 probācijas programmas, kuras pabeidza 288 pilngadīgi un 53 nepilngadīgi probācijas klienti. Savukārt 2010.gada 1.pusgadā pienākums piedalīties probācijas programmās noteikts 584 pilngadīgajiem un 52 nepilngadīgajiem probācijas klientiem. Programmās tika iesaistīti 624 pilngadīgi un 52 nepilngadīgi probācijas klienti. Minētajā periodā tika īstenotas 7 probācijas programmas, kuras pabeidza 445 pilngadīgi un 30 nepilngadīgi probācijas klienti.

5. Citi jautājumi.
(I.Alliks)

Citi jautājumi nav.

Sēdes noslēgums 16:30.

 

 

Komitejas vadītājs                                                                                            Ingus Alliks

 

 

Protokolēja                                                                                                        Evija Meiere



[1] "Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām"