Kalendārs
POTCPSSv
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031
Jautājums

Kā, Jūsuprāt, labāk informēt jauniešus par „Jauniešu garantijas” pasākumiem?

Plašsaziņas līdzekļos

Ar reklāmas palīdzību

Sociālajos tīklos

Pasākumos / tiekoties klātienē

NVA filiālēs un sociālajos dienestos

Biežāk uzdotie jautājumi par pensijām
  • Esmu priekšlaicīgās pensijas saņēmēja, bet nupat zaudēju darbu. Vai varu saņemt bezdarbnieka statusu un attiecīgi pabalstu?
No 2012.gada 1.janvāra bezdarbniekiem, kuriem ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), nepiešķir bezdarbnieka statusu. To paredz Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 10.panta pirmās daļas 6.punkts. Tādējādi cilvēkam, kuram nav bezdarbnieka statuss, nav tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.
  • Padomju laikos pa dienu strādāju, bet vakaros studēju, taču mācību laiku neieskaita manā darba stāžā. Kādēļ tā?
Studijas un darbs ir divi apdrošināšanas periodi. Ja tie sakrīt, apdrošināšanas stāžā ieskaita tikai vienu apdrošināšanas periodu - cilvēkam izdevīgāko. Tādējādi, nevar vienu un to pašu laika periodu divkārši ieskaitīt apdrošināšanas stāžā. Tā kā jūs vienlaikus gan strādājāt, gan studējāt, tad jums darba stāžā šo periodu ieskaita tikai vienreiz.
  • Cik liela piemaksa pie vecuma pensijas par katru nostrādāto gadu? Kāpēc tagad piemaksu vairs nepiešķir?
Visiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem piemaksa par katru nostrādāto gadu līdz 1995.gada 31.decembrim ir 70 santīmu apmērā. Jāatzīmē, ka ar 2012.gada 1.janvāri minētās piemaksas nepiešķir, taču tiek saglabātas jau piešķirtās piemaksas esošajā apmērā. 
Piemaksu sākotnējais mērķis bija sniegt finansiālu valsts atbalstu tiem pensionāriem, kuri pensionējās līdz 1996.gadam vai reformas pirmajos gados un kuriem bija liels stāžs un zemas pensijas. Jau sākotnēji, ieviešot piemaksas 2006.gadā, to piešķiršana bija paredzēta tikai uz laiku (līdz 2009.gada 31.decembrim), bet ekonomiskās izaugsmes laikā tika nepamatoti paplašināta un pagarināta, tādējādi radot būtisku papildu slogu uz speciālo budžetu.
  • Šogad man paliek 60 gadu. Vai varu pensionēties priekšlaicīgi?
Priekšlaicīgi pensionēties var divus gadus pirms īstā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Ņemot vērā, ka no 2014.gada pensionēšanās vecums pakāpeniski palielinās par trim mēnešiem ik gadu - līdz 2025.gada 1.janvārī tas būs 65 gadi, vienlaikus ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu tiek celts arī pensionēšanās vecums priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. Tas nozīmē, ka 2014.gadā gan sievietes, gan vīrieši priekšlaicīgi pensijā var doties, sasniedzot 60 gadus un 3 mēnešus. Galvenais nosacījums ir, lai jums darba stāžs nebūtu mazāks par 30 gadiem.
  • No cik gadiem skolotāji var doties pensijā?
Skolotājiem nav priekšrocības attiecībā uz pensionēšanās vecumu. Pašreiz viņi vispārējā kārtībā var pieprasīt pensiju no 62 gadu un 3 mēnešu vecuma vai pensionēties priekšlaicīgi 60 gados un 3 mēnešos, ja darba stāžs nav mazāks par 30 gadiem.
  • Vai pensionējoties priekšlaicīgi, varu turpināt darbu? Cik liela ir priekšlaicīgā pensija?
Pensionējoties priekšlaicīgi un vienlaikus turpinot strādāt, priekšlaicīgi piešķirto vecuma pensiju neizmaksā tik ilgi, kamēr turpināsies darba tiesiskās attiecības. Šobrīd priekšlaicīgās pensijas izmaksājamais apmērs ir 50 procentu apmērā no jūsu pilnās vecuma pensijas. Savukārt sasniedzot īsto pensijas vecumu (pašreiz 62 gadus un 3 mēnešus), pensiju izmaksā pilnā apmērā, kā arī var vienlaicīgi gan strādāt, gan saņemt vecuma pensiju.
  • Man pensija tika piešķirta jau padomju laikos, kas ir gaužām maza. Vai tām ar šo gadu nebūs nekāda indeksācija?
Izmaiņas indeksācijas kārtībā paredz, ka 2014.gada 1.oktobrī valsts pensijām indeksēs vienādu daļu - 285 eiro, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Neatkarīgi no apmēra pensijas indeksēs politiski represētajām personām, 1.grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētājiem.
  • Esmu pirmās grupas invalīde, iepriekš saņēmu invaliditātes pensiju un piemaksu par darba stāžu. Esmu sasniegusi pensijas vecumu un man paziņoja, ka man tiks piešķirta vecuma pensija. Vai man noņems piemaksu par darba stāžu līdz 1996. gadam?
Cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem no 2012.gada 1.janvāra invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija un līdz vecuma pensijas piešķiršanas dienai pie invaliditātes pensijas bija noteikta piemaksa par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim, no vecuma pensijas piešķiršanas dienas uz invaliditātes laiku piešķirs piemaksu pie vecuma pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim.
  • Esmu sasniegusi 62 gadu un 3 mēnešu vecumu. Man aprēķināja vecuma pensiju, bet šķiet, ka tā ir par mazu. Ko darīt?
Tā kā pensijas piešķir un aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), lai pārbaudītu pensijas aprēķinu, iesakām vērsties VSAA nodaļā pēc dzīvesvietas vai VSAA Rīgā Lāčplēša ielā 70a. VSAA lēmumu par pensijas piešķiršanu (pārrēķināšanu) var apstrīdēt. Lēmumā ir norādīts, kā to izdarīt un kādā termiņā tas jāizdara.
  • Kādos veidos var saņemt pensiju?
Pensijas saņēmējam piedāvā vairākus pensijas saņemšanas veidus, proti, pensiju var lūgt pārskaitīt cilvēka bankas kontā vai pasta norēķinu sistēmas kontā. Tāpat pensiju var saņemt ar piegādi mājās, bet tas šobrīd maksā 1,74 eiro (1,22 latus), kas tiek atvilkti no pensijas.
  • Vai darba stāžā tiek ieskaitīts laiks, kad tiek maksāts bezdarbnieka pabalsts?
Jā, vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajā apdrošināšanas stāžā ieskaita periodu, kad cilvēks saņem bezdarbnieka pabalstu, jo šajā laikā no nodarbinātības speciālā budžeta tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai.
  • Vai salīdzinoši ar pagājušo gadu pensijas aprēķināšanas metode ir mainījusies?
Nē, pensiju aprēķināšanas metode nav mainījusies.
  • Vai ir mainījusies sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes strādājošiem pensionāriem. Ko tas nozīmē?
Valsts sociālās  apdrošināšanas iemaksu likmes katram gadam nosaka jaunas. No 2014.gada 1.janvāra darba ņēmējam, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), obligāto iemaksu likme ir 29,12 % no obligāto iemaksu objekta. Obligāto iemaksu likmes sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju ir attiecīgi 20,16 % un 8,96 %. Tas nozīmē, ka likme 29,12%  piemērojama no 2014. gada 1.janvāra, t.i., darba samaksai par janvāri.
  • Kāds ir minimālais darba stāžs, lai saņemtu vecuma pensiju?
Tiesības uz vecuma pensiju ir cilvēkiem, kuri sasnieguši 62 gadu un 3 mēnešu vecumu un kuru apdrošināšanas (darba) stāžs nav mazāks par 15 gadiem.
  • Esmu politiski represētais, vai man ir iespēja aiziet priekšlaicīgā pensijā?
Politiski represētie cilvēki, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, var pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms likumā noteiktā vecuma, tātad pašreiz no 57 gadiem un 3 mēnešiem.
  • Iepriekš saņēmu invaliditātes pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu, taču nesen man iestājās pensijas vecums. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā paziņoja, ka turpmāk saņemšu vecuma pensiju, bet netiks vairs izmaksāta atlīdzība par darbspēju zaudējumu. Tā kā vecuma pensija bija zemāka par invaliditātes pensiju, tad man papildus piešķīra tikai deviņus latus pie vecuma pensijas. Kādēļ man turpmāk neizmaksās atlīdzību par darbspēju zaudējumu? Vecuma pensijas man ir ļoti maza.
No 2009.gada 1.jūlija tika veiktas izmaiņas atlīdzības par darbspēju zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību izmaksā cilvēkiem, kuri saņem vecuma vai izdienas pensiju. Proti, ja piešķirtās vecuma vai izdienas pensijas apmērs ir lielāks vai vienāds ar atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru, tad atlīdzības izmaksu pārtrauc. Savukārt, ja piešķirtās pensijas apmērs nesasniedz atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru, cilvēkam izmaksā starpību starp atlīdzības apmēru un vecuma pensijas apmēru. Tiem cilvēkiem, kuri līdz šo izmaiņu spēkā stāšanās dienai vienlaicīgi saņēma gan atlīdzību, gan vecuma pensiju, atlīdzību līdzšinējā apmērā turpina maksāt līdz lēmumā (kas pieņemts līdz minētajam datumam) norādītajam termiņam. Ja darbspēju zaudējums ir bijis noteikts uz laiku, veicot atkārtotu darbspēju ekspertīzi, tiek pieņemts jauns lēmums par atlīdzības izmaksu, ņemot vērā minētās izmaiņas likumdošanā.
  • Martā palika 54 gadi, kopējais stāžs 24 gadi, no tiem 11 gadus esmu nostrādājusi darbā ar kaitīgiem apstākļiem. Vai varēšu ātrāk doties pensijā?
Likums „Par valsts pensijām" paredz cilvēkiem, kuri līdz 1996.gada 1.janvārim noteiktu laiku bija strādājuši sevišķi smagos, smagos, vai sevišķi kaitīgos, kaitīgos darba apstākļos - iespēju doties pensijā no agrāka vecuma. Tas attiecas uz cilvēkiem, kuri bija nodarbināti darbos, kas iekļauti Ražošanas, nozaru, cehu, profesiju un amatu sarakstos nr.1 un nr.2, kas 1956. gada 22. augustā bija apstiprināti ar PSRS Ministru Padomes lēmumu nr.1173.
To, kurā sarakstā Nr.1 vai Nr.2 ir minēts jūsu veiktais darbs, jūs varat uzzināt, vēršoties tuvākajā VSAA nodaļā, uzrādot savus darbu apliecinošos dokumentus. VSAA speciālisti izvērtēs jūsu dokumentus un atbildēs, no cik gadiem varat pieprasīt vecuma pensiju. Sīkāka informācija par tuvāko VSAA nodaļu pieejama interneta vietnē www.vsaa.lv.
Ja darbs minēts sarakstā Nr.1, tad sievietes līdz 2015.gada 30.jūnijam vecuma pensiju var pieprasīt no 55 gadiem (no 2015.gada 1. jūlija – 55,5 gadiem), ja kopējais darba stāžs ir 15 gadi un speciālais darba stāžs (līdz 31.12.1995) - 3 gadi un 9 mēneši.
Savukārt, ja darbs minēts sarakstā Nr.2, tad sievietes līdz 2015.gada 30.jūnijam vecuma pensiju var pieprasīt no 60 gadiem (no 2015.gada 1. jūlija – 60,5 gadiem), ja kopējais darba stāžs ir 20 gadi un speciālais darba stāžs (līdz 31.12.1995) - 5 gadi.
  • Vai daudzbērnu māmiņām paliek spēkā iespēja pensionēties piecus gadus ātrāk?
Bērna vecāks vai aizbildnis, kura apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, 5 gadus ātrāk (t.i., pašreiz 57 gados un 3 mēnešos) var pieprasīt vecuma pensiju, ja laika periodā līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai ne mazāk kā 8 gadus ir aprūpējis 5 vai vairāk bērnus.
  • Kā aprēķina pensijas, ja darba grāmatiņā nav norādīta izpeļņa?
Pensiju piešķir un aprēķina katram individuāli, par pamatu ņemot pensijas sākuma kapitālu (aprēķināts, ņemot vērā personas apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam un personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu laikā no 1996.- 1999.gadam), pensijas kapitālu (no 1996.gada 1.janvāra personificētajā kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas), kā arī pensionēšanās vecumu.
Pensijas apmēru aprēķina, pamatojoties uz VSAA informācijas sistēmā esošajiem datiem. Tādēļ vispirms būtu jāpārliecinās, vai VSAA rīcībā ir visa informācija par jūsu darba stāžu līdz 1996.gadam. Ja kaut kas trūkst, tad stāžu līdz 01.31.1995.gadam apliecinošos dokumentus (darba grāmatiņu u.c. dokumentus) varat iesniegt VSAA, lai sakārtotu savu sociālās apdrošināšanas vēsturi. Tā kā no 01.01.1996. ir ieviesta sociālās apdrošināšanas iemaksu personificētā uzskaite, tad informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem no 01.01.1996 jau ir VSAA rīcībā.
  • Vai saglabājās visas sociālās garantijas 1.grupas invalīdam, ja persona ir sasniegusi vecuma pensiju. Vai ir iespēja izvēlēties statusu - vai nu vecuma pensija vai invaliditātes statuss?
Invaliditātes pensiju izmaksā līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai - kad cilvēks sasniedz valstī noteikto pensijas vecumu, viņam tiek piešķirta vecuma pensija. Pamatojoties uz likuma „Par valsts pensijām” 30.panta pirmo daļu, vecuma pensiju piešķir uz mūžu, un tas nozīmē, ka cilvēkam vairs nav iespējas izvēlēties cita veida pensiju.
Vēršam uzmanību, ka šajā gadījumā cilvēkam ar invaliditāti, kuram piešķirta vecuma pensija, saglabāsies piešķirtā invaliditātes grupa un visas sociālās garantijas, ko tā dod.
  • Man ir invaliditātes 3.grupa. Gribētu uzzināt, kādi atvieglojumi man pienākas?
Attiecībā uz atvieglojumiem cilvēkiem ar invaliditāti jāatzīmē, ka katrai invaliditātes grupai ir noteikti atšķirīgi atvieglojuma veidi. Informācija par atvieglojumiem personām ar invaliditāti ir pieejama Labklājības ministrijas interneta vietnē (http://www.lm.gov.lv/upload/invaliditate/atviegl__2014_marts.pdf).
  • Audzinu viena 3 bērnus. Bērnu tēvs nomira. Kāds varētu būt apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs?
Apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs katram bērnam nedrīkst būt mazāks par 65 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra (t.i. 65% no 64,03 eiro/45 Ls mēnesī, invalīdam kopš bērnības 65% no 106,72 eiro/75 Ls mēnesī), un to aprēķina no apgādnieka iespējamās vecuma pensijas šādā apmērā:
1) vienam bērnam — 50 procenti no pensijas;
2) diviem bērniem — 75 procenti no pensijas;
3) trim un vairāk bērniem — 90 procenti no pensijas.
Piemēram, ja mirušā apgādnieka iespējamā pensija ir 200 eiro, tad gadījumā, ja tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir vienam bērnam, tad apgādnieka zaudējuma pensija ir 100 eiro (50 % no 200 eiro = 100 eiro). Savukārt apgādnieka zaudējuma pensija par diviem apgādājamiem – 150 eiro (75% no 200 eiro = 150 eiro). Ja tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir trim bērniem, tad apgādnieka zaudējuma pensija ir 180 eiro (90 % no 200 eiro = 180 eiro).
Situācijā, ja mirušais vecāks nav bijis sociāli apdrošināts, bērni saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.