darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Adoptētāju pieredze
  • Dace Bērziņa

db_1.jpg - 42.22 KB„Adoptēts bērns ir tāds pats kā pārējie bērni - ikviens bērns veidojas citāds. Nekad nevar zināt, kāda izaugs tava mazā atvase - tas ir liels dzīves pārsteigums. Bērns ir personība, kas veidojas un aug - ar savu raksturiņu. Liela nozīme ir vecāku un, protams, vienaudžu - brāļu un māsu ieguldījumam bērna izaugsmē. Ja ģimenē jau ir kāds bērns,db_2.jpg - 46.05 KB tieši viņš ir tas, kas palīdzēs mazajam iejusties, iedzīvoties. Ideja par adopciju jau ir iesakņojusies cilvēkā pašā - tā ir doma, kas pamazām attīstās un pārvēršas realitātē.

Adopcija nedrīkst būt modes lieta, nedrīkst šo vēlmi veidot mākslīgi un nepatiesi. Mūsu ģimenē bērniņam tiek dota iespēja dzīvot, dzīvot pilnvērtīgi, būt mīlētam un cienītam. Tā ir iespēja, ko bērns tāpat kā viņa māsas vai nu izmantos, vai nu nē. Mēs vēlamies, lai mūsu bērni izaugtu par godīgiem, labiem un labsirdīgiem cilvēkiem, jo, ja cilvēks tāds ir, viss pērējais nāks pats no sevis. Analizēt un salīdzināt jauno ģimenes locekli ar citiem bērniem ir lieki un nevajadzīgi - tam nav jēgas. No tā rodas nepamatoti un gluži lieki secinājumi, kas nebūt nav objektīvi. Mēs ik dienu strādājam, pelnām naudu - bet kam? Es ticu, ka šī ir reize, kad mēs varam dot ko labu, secināt - jā, kaut kas ir izdarīts pa īstam. Bērni ir paliekoša vērtība - viņi ir tie, kā dēļ mēs dzīvojam. 

Adopcijas sākumā, kad doma vēl bija tikai idejas stāvoklī un pamazām progresēja, īpaši svarīga bija apziņa, ka neesmu tāda vienīgā. Man bija nepieciešams komunicēt ar mammām, kas jau to ir piedzīvojušas - redzēt īstu cilvēku, smelties pieredzi."

  • Līga Šīrona

ls_1.jpg - 8.29 KB"Jau bērnībā man bija izveidojies pozitīvs viedoklis par adopciju, jo nelielajā lauku skolā, kurā mācījos, gāja arī divi adoptētie bērni. Man tas likās jauki, ka kāds par šiem bērniem ir parūpējies. Jau tad manī nostiprinājās pārliecība - ja kādu iemeslu dēļ man nevarēs būt savi bērni, es noteikti adoptēšu, bet bez bērniem nepalikšu. Mūsu ģimenē auga divi dēli, taču abi ar vīru vēlējāmies arī meitiņu. Tā kā medicīnisku iemeslu dēļ pašai iznēsāt un dzemdēt vēlreiz diemžēl vairs nebija iespējams, tad mēs nonācām pie kopēja lēmuma adoptēt. Tā mūsu ģimenē ienāca deviņus mēnešus vecā Enija.

Lēmums par adopciju katram jāpieņem pašam, tomēr ir tikai normāli, ja cilvēki, kuri izlēmuši par šādu soli, meklē un saņem praktisku informāciju no tiem, kuri adopcijas procesam jau ir izgājuši cauri un zina - ko nozīmē birokrātija, kādi ir adopcijas psiholoģiskie aspekti un ar kādām grūtībām jārēķinās.
Neuzskatu, ka adopcija ir kas ārkārtīgi cēls un slavējams, ka vecāki, kuri to paveikuši, būtu īpaši jāizceļ uz citu fona. Tā ir ikdienišķa situācija, normāla sadzīves sastāvdaļa - tas būtu viedoklis, kādu es gribētu arvien biežāk sastapt arī Latvijas sabiedrībā.

Ja runājam par to, kā pie ģimenēm tikt pusaudžiem no bērnu nama - es uzskatu, ka ir vairāk jāveicina šo bērnu nonākšana ikdienas saskarsmē ar cilvēkiem ārpus bērnu nama. Tikai komunicējot iespējams izprast bērna psiholoģiju, saprast - jā, varbūt es varētu būt šis cilvēks, ar kuru varētu sadzīvot un viņam šo to dot. Savukārt tiem, kuri domā par adopciju, iesaku būt izlēmīgākiem un nenobīties. Ja interese ir, to nevajag apslāpēt. Jebkura ģimene, kura ir cienīga nest šo vārdu, ir labāka par bērnu namu. Pilnīgi noteikti."