darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Invalīdu lietu nacionālās padomes Darba grupas vides pieejamības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem problēmjautājumu risināšanai sanāksmes protokols

Rīgā

Nr. 3

2010.gada 17.septembrī

Sanāksmes norises vieta: Cilvēku ar invaliditāti informācijas un vides pieejamības centrs „VAR", Kr.Valdemāra ielā 38, Rīga

Sanāksmes norises laiks: 11:00 - 13:00

Sanāksmi vadīja:

Zane Lasmane

Labklājības ministrijas Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente

Sanāksmē piedalās:

 

Vīva Ieviņa

Latvijas dizaineru savienības valdes pārstāve

Jānis Piešiņš

Latvijas pašvaldību savienības pārstāvis

Aigars Bolis

Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons" pārstāvis

Marika Treja

Rīgas Būvvaldes Projektu izvērtēšanas nodaļas vadītāja

Elīna Rožulapa

Latvijas Arhitektu savienības pārstāve

Evija Avota

Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Būvniecības politikas nodaļas vecākā referente

 

Ivars Balodis

Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons" prezidents

 

Daiga Veinberga

Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento" pārstāve,

 

Iveta Girucka

Satiksmes ministrijas sauszemes transporta departamenta autosatiksmes nodaļas vecākā referente

 

Renārs Špade

Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Būvniecības politikas nodaļas vadītājs.

 

Andris Jēkabsons

Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Būvniecības uzraudzības nodaļas vadītājs.

 

Evija Avota

Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Būvniecības politikas nodaļas vecākā referente.

 

Visvaldis Magone

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis

 

Inese Vilcāne

Labklājības ministrijas Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente

Protokolēja:

Māris Dzelzskalns

Invalīdu lietu nacionālās padomes sekretārs

Darba kārtība:

1.

Grozījumi profesiju standartos attiecībā uz vides pieejamības jautājumiem.

2.

Iespējamie uzraudzības/kontroles mehānismi, ar kuru palīdzību novērst vides pieejamības jautājumu neievērošanu praksē.

Darba grupas sanāksmes norise:

Z.Lasmane iepazīstina klātesošos ar darba grupas uzdevumiem un darba kārtību. Informē, ka darba grupa ir vairākkārt nonākusi pie secinājuma, ka lai nodrošinātu vides pieejamības prasību ievērošanu būvniecībā, nepieciešamas specifiskas zināšanas būvniecības procesā iesaistītajiem.

1.

Grozījumi profesiju standartos attiecībā uz vides pieejamības jautājumiem.

Z.Lasmane informē, ka visiem profesiju standartiem struktūra ir vienāda: nodarbinātības apraksts, nepieciešamā izglītība, profesijas pamatuzdevumi, profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences, pienākumu veikšanai nepieciešamās prasmes un zināšanas, kas sadalītas trīs līmeņos: priekšstata, izpratnes un lietošanas. Skatot vienus no standartiem ir iespējams līdzīgi ar izstrādātiem priekšlikumiem papildināt citus standartus. Informē par priekšlikumu iesniegšanas un profesiju standartu grozījumu veikšanas kārtību.

V.Ieviņa norāda, ka vides pieejamības prasības būvnormatīvos ir spēkā jau desmit gadus, bet vide Latvijā ir nepieejama. Veicot izmaiņas profesiju standartos, šī problēma nav atrisināma. Informē par Eiropas Padomes ministru kabineta 2001.g. 15. februāra rezolūciju, kas nosaka, pasākumu kompleksu universālā dizaina principu ieviešanas visu profesiju izglītības programmās, kas strādā radītā vidē.

Z.Lasmane norāda, ka ar izmaiņām profesiju standartos netiks pilnībā atrisināta vides nepieejamības problēma, bet tas ir viens no daudziem uzdevumiem, kas vēl veicami, lai vecinātu vides pieejamības prasību  pieejamu vidi. Profesiju standarts ir pamats izglītotājiem un vides pieejamības specifiskās zināšanas ir jāiekļauj visu līmeņu būvniecības personu apmācībās. Nevienā profesiju standartā nav iekļauts termins pieejama vide.  

E. Rožulapa norāda, ka arhitektiem līdz 2009.gadam nav bijuši pietiekošas normatīvās bāzes, lai pasūtītājam pierādītu vides pieejamības nepieciešamību.

M. Dzelzskalns iebilst un norāda, ka vides pieejamības prasības jau kopš 2001.gada ir iekļautas LBN 208-08 "Publiskas ēkas un būves".

M. Treija min, ka arhitekti nedrīkst pakļauties pasūtītāju vēlmēm, kas ir pretrunā ar normatīviem. Norāda, ka no 10 iesniegtiem projektiem tikai viens ir ar iekļautiem vides pieejamības risinājumiem. 

A. Jēkabsons norāda, ka par šādiem gadījumiem ir jāziņo LAS Sertificēšanas centram un arhitektiem, kuri neparedz projektos vides pieejamību jāanulē sertifikāti un jāliedz strādāt.

E. Rožulapa norāda, ka būvvaldes šādu iespēju neizmanto. Pauž viedokli, ka par katru profesionālo pārkāpumu arhitektam ir nepieļaujami anulēt sertifikātu.

A. Jēkabsons norāda, ka ir iespējams izteikt brīdinājumu, apturēt sertifikātu uz laiku vai to anulēt, bet tas netiek darīts.

Z.Lasmane Lūdz darba grupas viedokli par nepieciešamiem grozījumiem profesiju standartos attiecībā uz vides pieejamības jautājumiem.

Darba grupas locekļi vienojās, ka nepieciešams veikt grozījumus visos minētajos profesiju standartos.

Kā paraugs priekšlikumu iestrādei tiek ņemts arhitekta profesijas standarts.

I.Balodis norāda, ka universālā dizaina principi un vides pieejamība jāiekļauj visās standarta sadaļās.

E. Rožulapa ierosina ar zināšanām par vides pieejamību papildināt standarta sadaļu: pienākumu veikšanai nepieciešamās prasmes un zināšanas. Norāda, ka papildinot šo sadaļu ar zināšanu nepieciešamību par universālo dizainu un vides pieejamību, jānoskaidro izglītības iestāžu pārstāvju viedoklis vai šādas apmācību programmas būs iespējams īstenot. Profesiju standartā ir minēti mācību priekšmeti, kur visos ir jāintegrē universālā dizaina principi. Ierosina rakstīt 3.20. punktu: „Universālais dizains un vides pieejamība".

E. Avota ierosina izvērtēt cik padziļinātas zināšanas katrai profesijai nepieciešamas. Pauž viedokli, ka profesijas standartā Ēku būvinženieris nav nepieciešams iekļaut tik padziļinātas zināšanu prasības par universālo dizainu kā citos.

M. Treija norāda, ka ja ēkas tehniskajā projektā vides pieejamība parādās, tad interjera dizaina projektā tā vispār netiek skatīta.

V.Ieviņa norāda, ka jēdziens universālais dizains ir daudz plašāks un sevī iekļauj vides pieejamību. Ierosina iekļaut priekšlikumu pie punkta 3.6.: „Tai skaitā universālais dizains".

Z.Lasmane ierosina priekšlikumu iekļaut trešajā - lietošanas līmenī, kas prasību ziņā ir visaugstākais. Ierosina papildināt punktu šādā redakcijā „universālais dizains, tai skaitā vides pieejamība".

Darba grupas locekļi vienojās:  Visu profesijas standartu sadaļās „Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas" kā profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī iekļaut papildus punktu „universālais dizains, t.sk. vides pieejamība".

Lēmums:

Iesniegt ILNP grozījumu priekšlikumus profesiju „Arhitekts", „Arhitekta palīgs", „Ēku būvinženieris", "Transportbūvju inženieris", „Būvdarbu vadītājs", „Vides dizainers", „Interjera dizainers" standartos.

2.

Iespējamie uzraudzības/kontroles mehānismi, ar kuru palīdzību novērst vides pieejamības jautājumu neievērošanu praksē.

Z.Lasmane informē par MK noteikumu projektu „ Noteikumi par būvinspektoriem"(šobrīd atrodas saskaņošanā ministru kabinetā), kas nosaka būvniecības un vides pieejamības kontroles tiesību iegūšanas un anulēšanas kārtību un prasības būvinspektoriem. Būvinspektori strādās pašvaldībā, tiks reģistrēti būvinspektoru reģistrā un Ekonomikas ministrija (EM) uzraudzīs viņu profesionālo darbību. Būvinspektoru pienākumos ietilps informēt EM un sertificēšanas institūciju par būvniecības personu profesionālās darbības pārkāpumiem un kontrolēt būvizstrādājumu atbilstību normatīvajiem aktiem. EM pēc informācijas saņemšanas vēršas sertificēšanas institūcijā, kā rezultātā iespējama sertifikāta apturēšana uz laiku vai anulēšana.

A. Jēkabsons norāda, ka EM plāno uzsākt diskusiju par būvniecības personu reģistra izveidi, kas aizvietotu esošo sertificēšanas sistēmu esošo profesionālo savienību ietvaros.

V.Ieviņa pauž bažas, ka būvinspektora izglītībā nebūs iekļautas zināšanas par universālā dizaina principiem.

E. Rožulapa norāda, ka sertifikāta anulēšana ir nesamērīgs sods par durvju aiļu nepietiekošu platumu projektēšanu kādā no objektiem. Informē, ka šobrīd Arhitektu savienība, izskatot sūdzības par būvniecības personu profesionālās darbības pārkāpumiem sertificēšanas centrā kā padomdevējus pieaicina ekspertus un ētikas komisijas locekļus. Lēmumu par sankciju pieņem sertificēšanas centra vadītājs balstoties uz ekspertu ieteikumiem un paskaidrojumu no vainīgās būvniecības personas.

M. Treija norāda, ka efektīgāks soda veids būtu piespiedu apmācības, līdzīgi kā tas ir ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem.

E. Rožulapa informē, ka lai arhitekts varētu pagarināt sertifikātu ir jāsakrāj noteikts punktu skaits, bet pie profesionālās darbības pārkāpumiem tiek šie punkti atņemti un uzkrājoties mīnuss punktiem tiek liegta iespēja pagarināt sertifikātu. Ierosina priekšlikumu, ka sertifikācijas centrs pēc izvēles reizi gadā var prasīt iesniegt vienu tehniskā projekta arhitektūras daļu izvērtēšanai. Norāda, ka par vēlu ir iesaistīties apdrošinātājiem būvniecības procesā, kad ēka ir nodota ekspluatācijā un labot pieļautās kļūdas, kā to paredz Būvniecības likumprojekts.

Ir jārunā par sertificējošo institūciju lomas stiprināšanu, nevis vājināšanu.

V.Magone informē, ka arī Latvijas Būvinženieru savienībā profesionālo pārkāpumu gadījumos sankciju mehānisms ir līdzīgs Latvijas Arhitektu savienības minētajam mehānismam.

A. Jēkabsons norāda, ka mazais anulēto sertifikātu skaits ir rādītājs sliktai kontrolei. Informē ka plānotā būvniecības personu reģistrācija pēc būtības neatšķirsies no sertificēšanas, bet sertificēšana ir nepamatoti dārga. Reģistrācijas noteikumus ir plānots izstrādāt pēc jaunā būvniecības likuma stāšanās spēkā.

Lēmums:

Labklājības ministrijai lūgt būvniecības personu sertificējošās iestādes sniegt rakstisku informāciju par sankciju mehānismiem, kas tiek piemēroti būvniecības personu profesionālās darbības pārkāpumu gadījumā. Pamatojoties uz tiem sagatavot priekšlikumus un izsūtīt tos saskaņošanai darba grupai.

 

Darba grupas vadītāja:                                                                        Z.Lasmane

Protokolēja:                                                                                         M.Dzelzskalns

Protokolēja:                                                                                         M.Dzelzskalns