darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Uzurna Eiropas Savienības Nodarbinātības, Sociālās un Veselības politikas ministru neformālajā sanāksmē

Godātie kolēģi!

Eiropai ir ļoti daudz izaicinājumu un kā vienu no tiem mēs noteikti saskatām iedzīvotāju novecošanās un demogrāfiskās slodzes problēmu, kas, savukārt, tālāk liek mums meklēt risinājumus saistībā ar darba spēka resursiem, kurus pieprasa darba tirgus un ekonomika. Ir skaidrs, ka būtiska nozīme ekonomiskā pieauguma tempu nodrošināšanā un dzīves līmeņa palielināšanā būs iedzīvotāju iekļaušanai darba tirgū, kas balstās uz darba ražīguma kāpumu. Tāpēc Latvijai tāpat kā citām ES valstīm ir svarīgi nodrošināt tās galveno resursu - cilvēkresursu - sagatavošanu atbilstoši darba tirgus prasībām, vienlaicīgi veidojot arī iekļaujošu darba tirgu, sabalansējot sociālās drošības, nodarbinātības un uzņēmumu intereses.

Darba dzīves kvalitāte ir daļa no cilvēka dzīves kvalitātes, kuras paaugstināšana ir izvirzīta par vienu no līdzsvarotas un ilgspējīgas valsts attīstības un Latvijas konkurētspējas palielināšanas apakšmērķiem, ko iecerēts sasniegt īstenojot Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007. - 2013.gadam. Paaugstinot darba dzīves kvalitāti, tiek veicināta arī cilvēku labklājība un uzņēmumu konkurētspēja, jo ar apmācībām nodrošinātā, sakārtotā, drošā darba vidē strādājošo veiktā darba efektivitāte un kvalitāte tikai pieaug.

Lai arī ES darbojas vispāratzīti principi, kas nodrošina nodarbinātajiem līdzvērtīgas tiesības uz apmācībām darba vietās un drošiem darba apstākļiem, tomēr situācija praksē nereti liecina, ka nepieciešami papildus pasākumi, lai nodrošinātu šo principu īstenošanu praksē.

Arī Latvijā viens no svarīgākajiem uzdevumiem darba dzīves kvalitātes un darba ražīguma kāpināšanas kontekstā ir modernizēt darba organizāciju, sabalansēt darba un ģimenes dzīves iespējas, nodrošināt drošību darbā, veicināt dzimumu līdztiesību, attīstīt darba tirgus prognozēšanas instrumentārijus, sekot līdzi pārmaiņām dažādos sektoros un analizēt darbaspēka un ražošanas faktoru mijiedarbību u.c.

Mēs arī apzināmies, ka darba ražīguma un darba dzīves kvalitātes kāpināšanai nepieciešami pasākumi, kas vērsti uz inovāciju ieviešanu, jo īpaši panākot izglītības sistēmu atbilstību mainīgajam darbaspēka tirgus prasībām, kā arī nodrošinot tās spēju sagatavot darbaspēku atbilstoši nākotnes ekonomikas attīstības tendencēm un virzībai uz zināšanām balstītu ekonomiku. Augstāk minētais nav panākams bez ciešas un saskaņotas valsts un sociālo partneru organizāciju sadarbības, jo tas ir būtisks priekšnosacījums, lai uz darba dzīves kvalitāti vērstos pasākumus varētu ne tikai plānot un deklarēt, bet arī ieviest praksē. Svarīgi ir arī jau aprobētos un praksē ieviestos jauninājumus un labās prakses piemērus izplatīt citās valstīs vai arī valstu ietvaros starp dažādiem uzņēmumiem un nozarēm.

Pēdējos gados Latvijā tiek popularizēti un ieviesti uz sociālām inovācijām vērsti pasākumi darba vietās, sociālajiem partneriem izvērtējot situāciju un izstrādājot dažādas vadlīnijas, informatīvos materiālus, ieteikumus, kas būtu pielietojami darba vietās darba dzīves kvalitātes uzlabošanai un tādējādi arī darba ražīguma kāpināšanā, piemēram, par elastīgu darba organizācijas formu ieviešanu. Tomēr joprojām šie pasākumi nav pietiekami, tāpēc mēs saredzam arī būtisku ES līmeņa aģentūru (Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda un Eiropas Darba drošības un veselības darbā aģentūras) lomu metodoloģiskā atbalsta sniegšanā ES valstīm, jaunu darba dzīves kvalitātes pētījumu attīstībā, kas veicinātu analītisko izpētes darbu, partnerību veidošanos,  kā arī labās prakses izplatīšanu.

Kā rāda prakse, spēja vienlaicīgi palielināt ES nodarbinātības līmeni un darba ražīguma pieaugumu ir ļoti sarežģīts process, un ir atkarīgs no turpmākām strukturālām reformām ne tikai darba tirgū, bet arī pakalpojumu, preču un finanšu tirgos. Tāpēc aicinu novērtēt arī citu faktoru (nodokļu, investīciju) ietekmi uz darba tirgu un darba ražīgumu, jo kopēju mērķu sasniegšanai ir nepieciešama kompleksa pieeja, starpnozaru skatījums un iesaistīto galveno spēlētāju kopīgs darbs.

Paldies par uzmanību un tāpat kā citi kolēģi, ceru uz veiksmīgu sadarbību un interesantām diskusijām arī nākotnē par šiem jautājumiem!