darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Uzruna EPSCO (ES Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju aizsardzības Ministru padomē) 

Cienījamie kolēģi,

Šodien Padomes darba kārtībā ir nozīmīgs jautājums - kādi soļi mums būtu jāsper, lai veicinātu nodarbinātību un darbaspēka attīstību nākotnē, ņemot vērā Eiropā vērojamās negatīvās demogrāfiskās tendences?

Mani šis jautājums īpaši satrauc, jo Latvijā demogrāfiskā attīstība ir sagaidāma sliktāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Latvijā intensīvi notiek iedzīvotāju novecošanās. Šā procesa negatīvā ietekme, tai skaitā uz darbaspēka resursiem, mūs skar lielā mērā, un šā jautājuma risināšana ir būtiska mūsu valsts ilgtspējīgai attīstībai. Otra problēma, kas saistībā ar darbaspēka resursiem arvien vairāk satrauc Latvijas valdību, ir darbaspēka izceļošana. Jau patreiz Latvijā sāk iezīmēties kvalificēta darbaspēka trūkuma problēma.

Šajā situācijā, kad sarūk pieejamie darbaspēka resursi, mums īpaši jādomā par kvalitatīvas mūžizglītības nodrošināšanu strādājošajiem. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi, jo mūžizglītības iespējas ļauj iedzīvotājiem labāk un dinamiskāk pielāgoties darba tirgus prasībām.

Nenoliedzami svarīga ir arī apmācību iespēju sniegšana bezdarbniekiem, tādējādi veicinot šo cilvēku konkurētspēju darba tirgū. Šajā kontekstā, manuprāt, aizvien nozīmīgāka loma ir dalībvalstu nodarbinātības dienestiem, kuriem jākļūst par galvenajiem starpniekiem, lai savestu kopā abas puses - darbaspēka piedāvātāju un pieprasītāju - īstenojot aktīvos darba tirgus pakalpojumus.

Domājot par dzīves cikla pieeju nodarbinātībai, jāsaka, ka mani īpaši satrauc jauniešu nodarbinātības līmenis, kas arī Latvijā nav apmierinošs. Jauniešu nodarbinātību kavē darba pieredzes trūkums un iegūtās kvalifikācijas neatbilstība darba tirgus prasībām. Tādēļ mums ļoti svarīgi ir attīstīt darba tirgus prognozēšanu un pilnveidot jauniešu sagatavošanu darba tirgum.

Savukārt gados vecāku cilvēku nodarbinātību veicina ne tikai ar kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalifikāciju saistīti pasākumi, bet arī citi faktori. Esmu gandarīta, ka Latvijā vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātības līmenis pēdējos gados ir būtiski palielinājies un mēs šajā jomā tuvojamies Eiropas Savienības mērķim. Zināmā mērā mēs to saistām arī ar veiksmīgu pensiju politiku.

Nobeigumā vēlos paust pārliecību, ka, aktīvi iesaistot sociālos partnerus, kā arī izmantojot pieredzes apmaiņas iespējas Eiropas Savienības līmenī un Struktūrfondu atbalstu, mēs kopīgi atradīsim efektīvākos risinājumus, lai Eiropas Savienībā tiktu novērtēta katra cilvēka vēlme strādāt, piedāvājot arī atbilstošas iespējas.