darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Uzruna ES Dzimumu līdztiesības konferencē "Kas piemērots sievietēm" un ES ministru neformālajā tikšanās reizē 

Godātās dāmas, cienījamie kungi un dārgie kolēģi!

Jau trīs gadus man ir tas gods būt  labklājības ministrei. Labklājības ministrija kopš 1999. gada Latvijā ir atbildīgā institūciju dzimumu līdztiesības jautājumu koordinēšanā. Bet šodien nerunāšu par institucionālo mehānismu vai ministrijas sasniegumiem. Šodien esmu šeit, lai dalītos personīgā pieredzē par to kā es kā sieviete nokļuvu līdz lielajai politikai.

Man nereti nākas dzirdēt, ka Latvijā ar dzimumu līdztiesību viss esot kārtībā - vairākos vadošajos valsts un privāto uzņēmumu  amatos ir sievietes - prezidente, Parlamenta priekšsēdētāja, Valsts kontroliere un lielākās bankas vadītāja.

Mēs, protams, esam lepni par sieviešu pārstāvniecību tik augstā līmenī un minētās sievietes arī kalpo kā pozitīvi piemēri citām sievietēm, taču vienlaikus jāmin, ka mūsu parlamentā no 100 deputātiem tikai 22 ir sievietes, savukārt Ministru kabinetā no 17 ministriem, tikai 4 ministres ir sievietes. Turklāt sievietes tradicionāli ir atbildīgas par  izglītības, sociālo  un kultūras sfērām.

Mans ceļš uz politiku, lēmumu pieņemšanas virsotnēm, reizē ir bijis viegls un smags. Viegls tāpēc, ka pēc dabas esmu ļoti aktīva, darbīga un mērķtiecīga sieviete. Tāpat  mana ģimene manās gaitās vienmēr mani ir atbalstījusi.  

Grūts ceļš ir bijis tāpēc, ka nāku no maza lauku ciematiņa, kur dzīvoju vēl joprojām un esmu sieviete. Kā mēs visi zinām, tad lokālā līmenī sabiedrības stereotipi par dzimumu lomām ir vēl spēcīgāki kā pilsētā. Sabiedrības attieksme mazā ciematiņā pret sievieti, kurai ir ģimene - vīrs un četri bērni un kura ļoti daudz laika velta profesionālām aktivitātēm un brīvā laikā - sabiedriskajām un, turklāt vēl ir pagasta vadītāja, ir neviennozīmīga. Ja vīrietis šādā situācijā tiktu uztverts kā norma, tad sieviete - drīzāk izņēmums.

Sieviete šādā situācijā ir patstāvīgā uzmanības centrā - vai viņa tiks galā, kā viņa tiks galā un tāpat asāk tiek uztvertas sievietes pieļautās kļūdas. Sievietei, neapšaubāmi ir arī grūtāk savienot darba un ģimenes dzīvi. Tāpat sabiedrība pret sievietes vizuālo tēlu ir daudz nepielaidīgāka un uzmanīgāka nekā pret vīrieša ārējo izskatu, kas prasa sievietei papildus pūles.

Astoņus gadus, līdz es kļuvu par ministri, es biju pagasta padomes, tad rajona padomes  vadītāja. Atļaušos apgalvot, ka pieņemtie lēmumi ir stipri atkarīgi no tā vai vadītājs ir sieviete vai vīrietis. Savā darbošanās laikā es izcīnīju  līdzekļus jaunas skolas celtniecībai un veltīju pūliņus, lai tiktu sakopta apkārtējā vide. Manuprāt, tieši sievietēm ir raksturīgi sakopt vidi ap sevi un ieviest kārtību.

Ja runājam par politikām, kas veicina dzimumu līdztiesību un veicina  sieviešu aktīvāku iesaistīšanos darba tirgū, tad, man, ne tikai kā ministrei, bet arī kā četru bērnu māmiņai ir skaidrs -  visbūtiskākais nosacījums, lai sieviete pilnvērtīgi varētu sevi īstenot profesionālajā dzīvē,  ir iespēja savienot ģimenes un darba dzīvi. Šeit ļoti būtiski ir bērnu aprūpes centru, sabiedriskā  transporta  pieejamība ne tikai pilsētās, bet arī reģionos.

Un otrs, manuprāt, būtiskākais nosacījums  ir vīriešu aktīvāka iesaistīšanās ģimenes dzīves aktivitātēs. Kā rāda mūsu pieredze - bez vīriešu aktīvas iesaistīšanās ne tikai ģimenes dzīves ikdienā, bet arī ar dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanā, progress šajā jomā ir nesasniedzams.

Un vēl viens būtisks aspekts ir sieviešu savstarpējā solidaritāte. Šajā sakarā esmu iedibinājusi jaunu tradīciju, ielūdzot pie sevis visas pārējās ministres - sievietes, lai neformālā atmosfērā pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar  dzimumu līdztiesību. Un es ceru, ka šī tradīcija turpināsies un vismaz reizi gadā sievietes-ministres sanāks kopā un pārrunās būtiskas lietas dzimumu līdztiesības kontekstā.

Patlaban Latvijā, Valsts Programmas dzimumu līdztiesības īstenošanai ietvaros,  notiek aktīvas sabiedrības informēšanas aktivitātes, tai skaitā par vīriešu iespējām izvēlēties paternitātes un bērna kopšanas atvaļinājumu. Tāpat šīs programmas ietvaros gada laikā ir jau uzcelti vairāki  Bērnu rotaļu attīstības centri visā Latvijā un drīzumā tiks pabeigti vēl citi.

Noslēgumā vēlos Jums teikt, ka Latvijas sievietes ir stipras un uzņēmīgas. Par to liecina kaut vai fakts, ka Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis ir visaugstākais visā Eiropas Savienībā.