darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Uzruna IV starptautiskajā konferencē St.Pēterburgā "Sievietes un demokrātija" 

Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Jūtos pagodināta par iespēju piedalīties šāda mēroga konferencē un dalīties pieredzē ar citu Baltijas jūras valstu politiķiem, praktiķiem un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem par mūsdienās tik ļoti aktuālu un jūtīgu tēmu kā dzimumu līdztiesība.

Man nereti nākas dzirdēt, ka Latvijā ar dzimumu līdztiesību viss esot kārtībā - vairākos vadošajos valsts un privāto uzņēmumu amatos ir sievietes - prezidente, Parlamenta priekšsēdētāja, Valsts kontroliere un lielākās bankas vadītāja.

Mēs, protams, esam lepni par sieviešu pārstāvniecību tik augstā līmenī, taču vienlaikus jāmin, ka mūsu parlamentā no 100 deputātiem tikai 22 ir sievietes, savukārt Ministru kabinetā no 17 ministriem, tikai 4 ministres ir sievietes. Turklāt sievietes tradicionāli ir atbildīgas par izglītības, sociālo un kultūras sfērām.

Tāpat mēs zinām, ka pusi sabiedrības veido sievietes, bet otru pusi - vīrieši. Latvijā sievietes sastāda lielāko pusi - 54% no visiem iedzīvotājiem, kas ir visaugstākais rādītājs Eiropā. Ja mēs tiecamies būt demokrātiska sabiedrība, kurā ikviena sabiedrības grupa ir pārstāvēta varas pozīcijās un lēmumu pieņemšanas procesos, tad visai Eiropai un Latvijai jo īpaši, ir vēl ejams garš ceļš.

Mūsu valstī pēdējos 10 gadus Parlamentā ir bijušas aptuveni 20 % sievietes, taču politikas dienas kārtībā dzimumu līdztiesības jautājumi vēl nav ieguvuši stabilu pozīciju. Jo, lai arī kā, dāmas un kungi, mēs censtos saprast pretējo dzimumu, domāju nevienam nav šaubu par to, ka 100 vīrieši pieņemtu citus lēmumus un rīkotos savādāk nekā 100 sievietes. Tādēļ uzdrošinos teikt, ka sieviešu īpatsvars līdz šim ir bijis nepietiekams, lai varēu teikt, ka politikas dienas kārtības jautājumi tiek skatīti vienlīdzīgi, izvērtējot tos no sieviešu un vīriešu perspektīvas.

Ziemeļvalstu pieredze rāda, ka pieaugot sieviešu pārstāvniecībai politikā, mainās arī politiskā dienas kārtība. Blakus tādām sfērām kā ekonomika, finanses u.c., līdz ar sieviešu pārstāvniecības pieaugumu, uz politiskās skatuves līdzvērtīgu svaru ieguva tādas it kā ikdienišķas un nepolitiskas tēmas kā ģimene, vardarība, darbs un ģimenes dzīves saskaņošana, neapmaksātais mājsaimniecības darbs un citi jautājumi.

Neskatoties uz to, ka jau gandrīz gadsimta garumā sievietēm Latvijā ir tiesības piedalīties vēlēšanās un tikt ievēlētām, sieviešu īpatsvrs politikā un lēmumu pieņemšanas procesos vēl joprojām ir nemainīgs zemāks par vīriešu īpatsvaru. Tādēļ būtu jāturpina analizēt - kādi ir šķēršļi un ierobežojumi, ar kuriem saskaras sievietes mēģinot iesaistīties politikā un lēmumu pieņemšanas procesos. Esošie pētījumi rāda, ka Latvijā būtiskākie ir: sieviešu ierobežotie laika un finanšu resursi, uzsākot politisko karjeru; sabiedrības un mediju viennozīmgā, atšķirīgā attieksme pret sievieti politiķi; grūtības saskaņot darba un ģimenes dzīvi un citi. Ar lielām cerībām es raugos uz nākamā gada rudenī gaidāmajām Parlamenta vēlēšanām, kas būs lielisks katalizators arī mūsu īstenotajai dzimumu līdztiesības politikai.

Manis vadītā ministrija, kā par dzimumu līdztiesības politikas veidošanu atbildīga institūcija, sadarbībā ar sabiedriskām organizācijām, ir piedalījos vairākos projektos, kas vērsti uz:

  • dzimumu līdztiesība lēmumu pieņemšanas procesos;
  • sieviešu iesaistīšana politikā;
  • masu mediju loma stereotipu veidošanā un mazināšanā;
  • sieviešu un vīriešu līdzvērtīga iesaistīšanāš pašvaldību politikā.

Un lai arī, dzimumu līdztiesība nav tā joma, kurā ir novērojamas straujas izmaiņas, mēs tomēr ceram, ka mūsu īstenotās iniciatīvas atspoguļosies nākamo vēlēšanu rezultātos.

Es vēlos atzīmēt, ka mūsu pieredze rāda, ka neiesaistot vīriešu diskusijās līdztiesības jautājumiem, vienalga vai tā ir politka vai jebkura cita joma, - situācija nemainīsies. Tādēļ es, kā par dzimumu līdztiesību atbildīgā ministre, vienmēr uzsveru, ka dzimumu līdztiesība - tas nav tikai sieviešu jautājums un tas vistiešākā veidā skar arī vīriešus, jo lai panāktu līdsvaru ir nepieciešams dialogs. Tādēļ uskatu, ka vitāli svarīgi rast iespēju un veidus kā uzrunāt un iesaistīt vīriešus diskusijās par dzimumu līdztiesības dažādajie aspektiem.

Atzīšos, ka es vienmēr esmu atgādinājusi, ka dzimumu līdztiesība nav vienādošana un mēs necenšamies panākt, lai sievietes un vīrieši izskatītos, domātu un rīkotos identiski, tieši otrādi - dažādība ir demokrātiskas sabiedrības vērtība.

Nobeigumā vēlos atgādināt, ka mūsu visu mērķis ir labāka sabiedrība. Un pasaules mērogā visaugstākais sabiedrības labklājības līmenis ir valstīs, kas dzimumu līdztiesības jomā ir sasniegušas visaugstākos rādītājus. Tādēļ novēlu mums turpināt iesākto un drīzāk saskatīt darba augļus!

Paldies par uzmanību!