darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes
sēdes protokols Nr. 17.1-10/2

Rīgā                                                                                                     2010.gada 29.jūlijā.

Sēdi vada - valdības puses pārstāvis -  I.Vjakse

Piedalās:

No valdības puses:

1. 

Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) Darba departamenta Darba attiecību un darba aizsardzības politikas nodaļas vadītāja

 I.Vjakse

2. 

LM Darba departamenta Darba attiecību un darba aizsardzības politikas nodaļas juriskonsulte

 L.Ciguze

3. 

Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktora vietnieks

 S.Rāgs

4. 

Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadošais juriskonsults

 V.Virza

No darba devēju puses:

5.   

Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk - LDDK) eksperts/
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „GRIF" direktors

A.Grigorjevs

6.   

LDDK eksperte/ akciju sabiedrības „Latvenergo" Personālvadības departamenta direktore

I.Kola

7.   

LDDK darba tiesību eksperte

D.Irbe

8.   

LDDK eksperts/ Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas pārstāvis

L.Matisons

No arodbiedrību puses:

9.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (turpmāk - LBAS) priekšsēdētāja vietnieks

E.Baldzēns

10.

LBAS jurists

K.Rācenājs

11.

LBAS/Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības juridiskā padomniece

I.Kalniņa

12.

LBAS/Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības jurists

E.Krieviņš

Pieaicinātās personas:

13.

Finanšu ministrijas Finanšu vadības un metodoloģijas departamenta Sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas nodaļas vadītājas vietniece

I.Artemjeva

14.

Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vecākais referents

R.Zapereckis

15.

Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas (turpmāk - LKRA) valdes priekšsēdētāja vietnieks

U.Ameriks

Sēdi sāk plkst. 14:00

Darba kārtība

1.jautājums. Informācija par Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes valdības puses sastāva izmaiņām

Ziņotājs: LM Darba attiecību un darba aizsardzības politikas nodaļas vadītāja Ineta Vjakse

2.jautājums. Par Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2010.gada 1.jūlija sanāksmē (protokollēmuma Nr.5 2.pkts.) Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomei uzdotajiem uzdevumiem

Ziņotājs: LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns

3.jautājums. LKRA priekšlikums grozījumam Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumos Nr.272 „Noteikumi par sezonas rakstura darbiem"

Ziņotājs: LKRA valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Ameriks

4.jautājums. Par priekšlikumiem grozījumiem normatīvajos aktos par jauniešu prakšu organizēšanu

Ziņotājs: LDDK Darba tiesību eksperte Druvita Irbe

5.jautājums. Citi jautājumi

1.jautājums

Informācija par Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes valdības puses sastāva izmaiņām

Ziņotājs: LM Darba attiecību un darba aizsardzības politikas nodaļas vadītāja Ineta Vjakse

_____________________________________________________________

Atbilstoši LM 2010.gada 19.jūlija rīkojumam Nr.61 izdarīts grozījums LM 2010.gada 5.marta rīkojumā Nr.27 „Par valdības puses pārstāvjiem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomē" (izdots saskaņā ar Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes  nolikuma 6.punktu un Ministru kabineta 2004.gada 27.janvāra noteikumu Nr.49 „Labklājības ministrijas nolikums" 9.3.apakšpunktu), kurš paredz, ka izvirzītā valdības puses pārstāvja Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomē valdības puses vadītāja vietnieces I.Laganovska-Dīriņas, LM Darba departamenta Darba attiecību un darba aizsardzības politikas nodaļas vadošās referentes, vietā tiek izvirzīta M.Vīksne, LM Darba departamenta Darba attiecību un darba aizsardzības politikas nodaļas vadošā referente.

DLTSA nolemj:

Informāciju pieņemt zināšanai.

2.jautājums

Par Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2010.gada 1.jūlija sanāksmē (protokollēmuma Nr.5 2.pkts.) Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomei uzdotajiem uzdevumiem

Ziņotājs: LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns

_____________________________________________________________

Saskaņā ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (turpmāk - NTSP) 2010.gada 1.jūlija protokollēmumu Nr.5 (2.punkts) Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomei (turpmāk - DLTSA) divu mēnešu laikā uzdots:

1. izstrādāt likumprojektu par grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta ceturtajā daļā, paredzot iespējas sociālajiem partneriem koplīgumos vienoties par papildus sociālajām garantijām (to veidiem un piešķiršanas kritērijiem), kā arī nosakot saprātīgus ierobežojumus papildu sociālajām garantijām;

2. veikt juridisko analīzi un ietekmes uz valsts budžetu novērtēšanu par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšlikumu noteikt, ka koplīgumos iekļautie darba devēja izdevumi pieskaitāmi attaisnotajiem izdevumiem.

Par pirmo uzdevumu:

Valsts un pašvaldību institūcijās darba koplīgumu slēgšanas brīvība (tiesības noteikt darba koplīguma saturu) ir ierobežota, jo pašlaik pusēm ir tiesības vienoties tikai par trīs sociālajām garantijām:

  • par atlīdzību tikai par darba dienas ilguma saīsināšanu vairāk par vienu stundu pirms svētku dienām;
  • par vienu apmaksātu brīvdienu pirmajā skolas dienā sakarā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu 1.-4.klasē;
  • par ne vairāk kā trīs apmaksātām brīvdienām sakarā ar stāšanos laulībā.

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 108.pantam, Starptautiskās darba organizācijas 1978.gada konvencijai Nr.151 „Darba attiecību (valsts dienests) konvencija" un Starptautiskās darba organizācijas 1981.gada konvencijai Nr.154 „Konvencija par kolektīvo pārrunu atbalstīšanu", kas Latvijai ir saistošas, strādājošajiem ir tiesības slēgt darba koplīgumu, arodbiedrībām ir tiesības piedalīties darba koplīguma satura noteikšanā, un dalībvalstīm ir jāveicina darba koplīgumu noslēgšana. Savukārt pašlaik pret valsts pārvaldē strādājošajiem darbiniekiem ir vērojama diskriminācija attiecībā uz tiesībām vienoties par darba koplīguma saturu. Tādēļ, lai veicinātu darba koplīgumu noslēgšanu, ir jāparedz, ka darba devējs (šajā gadījumā valsts vai pašvaldības institūcija), vienojoties ar arodbiedrību, darba koplīgumā var paredzēt esošā budžeta ietvaros (t.i., nedrīkst prasīt papildus finansējumu no budžeta) citas (likumā neparedzētas) sociālās garantijas (pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana u.c. izdevumu segšana), atvaļinājumus, kuru apmaksai varētu paredzēt 10 % no atalgojuma fonda, neskarot darba samaksas apmēru.

Finanšu ministrijas pārstāve izsaka bažas par vienotas atlīdzības principiem, jo pastāv iespēja, ka vieniem valsts vai pašvaldību institūciju darbiniekiem tiks noteiktas lielākas sociālās garantijas kā citiem, ievērojot atšķirīgo finansējuma sadalījumu starp valsts un pašvaldību institūcijām.

LDDK pārstāve (akciju sabiedrības „Latvenergo" Personālvadības departamenta direktore I.Kola) vērš uzmanību, ka disproporcija starp valsts vai pašvaldību institūciju algu fondiem pastāvēs neatkarīgi no jaunu sociālo garantiju noteikšanas. Vienoti atlīdzības principi nesniedz rezultātus ilgtermiņā, tādēļ darbinieku motivācijai un produktivitātes veicināšanai svarīgi ir paredzēt tiesības esošā finansējuma ietvaros vienoties par attiecīgas naudas summas piešķiršanu vienam vai otram mērķim atbilstoši nepieciešamībai.

LM pārstāve (LM Darba departamenta Darba attiecību un darba aizsardzības politikas nodaļas vadītāja I.Vjakse) vērš uzmanību, ka norādītajai procentu robežai jābūt izvērtētai un pamatotai. Līdz ar to pašlaik iespējams vienoties, ja netiek norādīta precīza procentu robeža.

Par otro uzdevumu:

Attaisnotajos izdevumos būtu iekļaujamas darba koplīgumos paredzētās, piemēram, sociālās garantijas, piemērojot atbrīvojumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa.

Latvijas Darba devēju konfederācija precizē, ka minētais priekšlikums nav attiecināms uz valsts vai pašvaldību institūcijām.

Finanšu ministrijas pārstāvis norāda, ka nav iespējams sniegt komentārus, kamēr nav precīzu priekšlikumu, kas un kādā apmērā norakstāms attaisnotajos izdevumos.

Par apspriežamo jautājumu izsakās: E.Baldzēns, K.Rācenājs, I.Artemjeva, I.Kola, A.Grigorjevs, D.Irbe, I.Kalniņa, V.Virza  u.c.

DLTSA nolemj:

Par pirmo uzdevumu:

Atbalstīt priekšlikumu par tiesībām esošā budžeta ietvaros darba koplīgumā paredzēt citas sociālās garantijas un atvaļinājumus, to apmaksai nepārsniedzot X % no atalgojuma fonda.

Par otro uzdevumu:

LDDK un LBAS sniegt konkrētus priekšlikumus līdz š.g. 6.augustam, nosūtot uz šādām e-pasta adresēm: Liene.Ciguze@lm.gov.lv un Ineta.Vjakse@lm.gov.lv.

3.jautājums

LKRA priekšlikums grozījumam Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumos Nr.272 „Noteikumi par sezonas rakstura darbiem"

Ziņotājs: LKRA valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Ameriks

_____________________________________________________________

Kūdras ražošanas uzņēmumos tiek pielietota tehnoloģija grieztās sūnu gabalkūdras kraušanai žāvēšanai, kur tiek izmantots strādnieku roku darbs. Šīs tehnoloģijas pielietošanai ir izteikts sezonas raksturs no maija līdz septembra mēnesim. LKRA uzņēmumos sezonā šādi tiek nodarbināti vairāk kā 1000 strādnieku.

Pašlaik Latvijas normatīvajos aktos kūdras ražotājiem nav paredzēta iespēja slēgt darba līgumus uz noteiktu laiku ar kūdras ieguves palīgstrādniekiem. Slēdzot darba līgumus uz nenoteiktu laiku, rudenī rodas problēma, kad laika apstākļu dēļ gabalkūdras pārkraušanas darbus nevar turpināt, un ne ar visiem darbiniekiem ir iespējams vienoties par darba līguma izbeigšanu. Problēma pastāv arī, ka darbiniekiem, kuriem nav nostrādāti pilni deviņi mēneši, nav tiesību saņemt bezdarbnieku pabalstu, kā rezultātā šie darbinieki līdz nākamajai sezonai paliek bez iztikas līdzekļiem.

LKRA priekšlikums ir izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumos Nr.272 „Noteikumi par sezonas rakstura darbiem" (turpmāk - MK noteikumi Nr.272) un papildināt MK noteikumu Nr.272 2.punktu, paredzot, ka sezonas rakstura darbi ir kūdras ieguve un kūdras ieguves vietu sagatavošanas

Par apspriežamo jautājumu izsakās: I.Kola, I.Vjakse  u.c.

DLTSA nolemj:

Atbalstīt priekšlikumu. LM sadarbībā ar LDDK, LBAS un LKRA sagatavot grozījumu MK noteikumu Nr.272 2.punktā redakciju iesniegšanai Ministru kabinetā.

4.jautājums

Par priekšlikumiem grozījumiem normatīvajos aktos par jauniešu prakšu organizēšanu

Ziņotājs: LDDK Darba tiesību eksperte Druvita Irbe

_____________________________________________________________

Pastāvošā problēma - jauniešiem trūkst praktiskās zināšanas un iemaņas, kas ir priekšnosacījums darba iegūšanai.

Darba devēji ir gatavi apmācīt jauniešus un sniegt praktiskas zināšanas, jaunas iemaņas konkrētajā profesijā.

Šobrīd jauniešiem ir iespējams iegūt praksi tikai profesionālās izglītības programmas ietvaros. Līdz ar to, no praktisku zināšanu pilnveidošanas iespējām uzņēmumā ir izslēgti tie jaunieši, kuri neapgūst kādu no profesionālās izglītības programmām. Tādēļ jauniešiem ir liegtas iespējas apgūt praktiskā darba iemaņas dažādās profesijās un veiksmīgi iekļauties darba tirgū.

Šobrīd Ministru kabineta 2000.gada 15.augusta noteikumi Nr.276 "Mācību prakses organizēšanas kārtība" paredz, ka mācību prakses organizēšanā var piedalīties tikai profesionālās izglītības iestāde, prakses vieta un praktikants.

Ņemot vērā zemos jauniešu nodarbinātības rādītājus un praktisku iemaņu trūkumu, kas kavē viņu veiksmīgu iekļaušanos darba tirgū, LDDK ierosina pilnveidot normatīvos aktus, paredzot, ka brīvprātīgo praksi var organizēt darba devēju organizācija, attiecīgais nozares uzņēmums un jaunietis.

LBAS pārstāvis (LBAS jurists K.Rācenājs) vērš uzmanību, ka brīvprātīgo prakšu organizēšana var veicināt nereģistrētās nodarbinātības gadījumu pieaugumu.

LBAS pārstāve (Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības juridiskā padomniece I.Kalniņa) norāda, ka jaunieša prakses iegūšanu var aprobežot ar Darba likumā jau paredzēto pārbaudes laiku.

Par apspriežamo jautājumu izsakās: K.Rācenājs, I.Kalniņa, A.Grigorjevs, I.Kola, I.Vjakse  u.c.

DLTSA nolemj:

Priekšlikums apspriežams kopīgā DLTSA un Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes sanāksmē, pieaicinot Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un attiecīgo jauniešu organizāciju pārstāvjus.

5.jautājums

Citi jautājumi

I.Vjakse informē, ka nākamā DLTSA sanāksme plānota augustā par darba aizsardzības jautājumiem.

DLTSA nolemj:

Informāciju pieņemt zināšanai.

 

Sēdi slēdz 15:37

Sēdi protokolēja                                                                                       L.Ciguze

Sēdes vadītājs                                                                                          I.Vjakse