darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Invalīdu lietu nacionālās padomes sēdes
protokols

Sēde notiek: 2010. gada 15.decembrī Cilvēku ar invaliditāti informācijas un vides pieejamības centrā „VAR", Kr.Valdemāra ielā 38 

Sēde sākas: plkst. 10.00

Piedalās:

Padomes priekšsēdētāja:

I.Jurševska - labklājības ministre

Padomes locekļi:

R. Apsītis - tiesībsargs
I. Balodis
- Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons" prezidents
E.Zariņš -
Latvijas Neredzīgo biedrības priekšsēdētājs
A. Pavlins
- Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidents,
L.Laube
- Latvijas Invalīdu biedrības priekšsēdētāja,

Citi dalībnieki:

S.Pablaka - Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītāja vietniece,
V.Ploriņa
- Sabiedrisko pakalpojuma regulēšanas komisijas Elektronisko sakaru un pasta departamenta Universālā pakalpojuma nodaļas vadītāja
A.Erdmane
- resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „Zelda" juriste
G.Bērziņa
- Tiesībsarga biroja vecākā juriskonsulte
S.Šimfa
- Latvijas Pašvaldību savienības padomniece
R.Špade
- Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas nodaļas vadītājs
E.Bučinska
- Ekonomikas ministrijas Būvniecības nodaļas vecākā referente
E.Kots
- Latvijas televīzijas ģenerāldirektors
I.Immure
- Latvijas Nedzirdīgo savienības Informācijas aktivitātes vadītāja
I.Šķestere
- Latvijas Kustības par neatkarīgu dzīvi valdes priekšsēdētāja
L.Kauliņa-Bandere
- Labklājības ministrijas Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente

Darba kārtībā:

Nr.

Tēma

Ziņotājs

 

1.

Kopsavilkums par 2010.gada ILNP sēdēs izskatītajiem jautājumiem

 LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente
L.Kauliņa-Bandere

2.

LTV pieejamība personām ar dzirdes invaliditāti

LNS prezidents A.Pavlins

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvis
LTV pārstāvis

3.

Informācija par aktualitātēm personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas jomā

 

LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente
L.Kauliņa-Bandere

4.

Citi jautājumi

ILNP locekļi

5.

ILNP 2011.gada darba plāns

ILNP locekļi

I.Jurševka: Atklāj ILNP sēdi un uzsver, ka personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšana arī 2011.gadā izvirzīta par Labklājības ministrijas prioritāti. Informē, ka tehnisko palīglīdzekļu nodrošinājumam 2011.gadā no valsts budžeta līdzekļiem (līdzekļi neparedzētiem gadījumiem) papildus piešķirti Ls 528 000.

1. Kopsavilkums par 2010.gada ILNP sēdēs izskatītajiem jautājumiem

L.Kauliņa- Bandere: informē par 2010.gadā izskatītajiem jautājumiem. 2010.gada 30.marta ILNP sēdē izskatīti jautājumi saistīti ar vides pieejamību. Dalībvalstu pienākums veikt pasākumus, lai nodrošinātu vides pieejamību personām ar invaliditāti noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas „Par personu ar invaliditāti tiesībām" (turpmāk - Konvencija) 9.pantā. Pieejamības jautājumi risināmi ilgtermiņā, jo tie saistīti ar ievērojamām finanšu izmaksām. Konstatēts, ka būvēs, kuras celtas par Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem, nav ievērotas vides pieejamības prasības. Lai veicinātu vides pieejamības prasību ievērošanu, Labklājības ministrija 2010.gada martā izveidoja darba grupu, kuras sastāvā tika iekļauti nozaru ministriju un personu ar invaliditāti intereses pārstāvošo biedrību pārstāvji. Diskutēts arī par nepieciešamību integrēt universālā dizaina principu nacionālajos normatīvajos aktos, kā arī par nepieciešamību ar būvniecību saistīto speciālistus apmācīt par vides pieejamību un universālā dizaina principiem. Nepieciešams arī risināt jautājumu par tālāk apmācību attiecīgajiem būvniecības profesionāļiem.

Pieejamības jomā esošās problēmas:

  • esošo un vēsturisko ēku un transportlīdzekļu pieejamība;
  • pieejamības prasību uzraudzība;
  • mājokļa pielāgošana;
  • informācijas pieejamība;
  • finansējuma trūkums;
  • izpratnes trūkums.

2010.gada 26.maija ILNP sēdē izskatīti izglītības pieejamības problēmjautājumi. Izglītības iestādes pārsvarā ir nepieejamas audzēkņiem ar funkcionālajiem traucējumiem. Finanšu krīzes dēļ izglītības iestādēs ir samazinājies arī atbalsta personāls. Pedagogiem nav atbilstošu iemaņu, lai izglītotu bērnus ar funkcionālajiem traucējumiem, līdz ar to tiem nepieciešama papildus izglītība un atbalsts. Bieži vien speciālajās skolās mācās audzēkņi bez funkcionālajiem traucējumiem, bet ar zemu izglītības līmeni un ar uzvedības problēmām. Nepieciešams veikt informatīvus pasākumus, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret izglītojamiem ar invaliditāti.

Būtiskākās problēmas izglītības pieejamībā:

  • iekļaujošā izglītība;
  • finansējuma pieejamība, t.sk., iekļaujošajai izglītībai;
  • atbalsta personāla nodrošinājums;
  • alternatīvās komunikācijas līdzekļu trūkums;
  • atbalsta trūkums augstākai izglītībai u.c.

2010.gada 8.septembra ILNP sēdē izskatīti jautājumi, kas saistīti ar personu ar invaliditāti nodrošinājumu ar tehniskajiem palīglīdzekļiem. Klientu skaits ir pieaudzis, jo īpaši pieaudzis to klientu skaits, kas piereģistrējušies rindā uz pārvietošanās tehniskajiem palīglīdzekļiem un ortopēdiskajiem apaviem.

2. LTV pieejamība personām ar dzirdes invaliditāti

A.Pavlins: norāda, ka masu mediju pieejamības jautājums netiek risināts jau vairākus gadus, lai gan Latvijas Nedzirdīgo savienība (turpmāk - LNS) par to vairākkārt dažādās sanāksmēs ir norādījusi. Televīzija ir piemērotākais masu medijs un informācijas avots personām ar dzirdes invaliditāti. Preses izdevumos pausto informāciju personām ar dzirdes invaliditāti uztvert ir grūtāk. Turklāt preses izdevumi ne vienmēr ir pieejami arī to izmaksu dēļ.  Arī Konvencija ietver normas, kas nosaka, ka jānodrošina personām ar invaliditāti pieejama informācija. Turklāt Konvencija nosaka, ka nepieciešams atzīt un veicināt zīmju valodas izmantošanu (Konvencijas 21.panta e) apakšpunkts).

Nepieciešams TV raidījumus pārraidīt vai nu ar surdotulkojumu, vai arī titrēt šos raidījumus. 2010.gadā personām ar dzirdes invaliditāti bija pieejami tikai 1,6% no LTV raidītajiem raidījumiem, turklāt daļu no šiem raidījumiem veidojis „Hansamedia". Personas ar dzirdes invaliditāti vēlējās sekot līdzi pirmsvēlēšanu procesam, taču šī iespēja personām ar invaliditāti tika liegta. Titrētie raidījumu atvieglotu arī veciem ļaudīm, kā arī personām ar mācīšanās grūtībām pilnīgas informācijas uztveršanu.

Norāda, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums (spēkā ar 2010.gada 11.augustu) ir deklaratīva rakstura. Nepieciešamas konkrētākas tiesību normas, lai pieejamība tiktu nodrošināta arī „de facto".

Informē par labās prakses piemēriem ārvalstīs. Norāda, ka Lielbritānijā 100% raidījumu tiek titrēti. Finanšu trūkums nedrīkst būt par attaisnojumu atteikumam nodrošināt masu mediju pieejamību.

E.Kots: Norāda, ka ir notikušas jau vairākas tikšanās par minēto problēmjautājumu. Diemžēl, ņemot vērā to, ka nav pieejami finanšu resursi, LTV nevar nodrošināt raidītās informācijas pilnīgu pieejamību. LTV vairākkārtīgi ir rakstījusi dažādām institūcijām par nepieciešamību palielināt LTV budžetu. Norāda, ka LTV papildus no valsts budžeta ir pieprasījusi 90 000 Ls, lai varētu piedāvāt vairāk raidījumu personām ar dzirdes invaliditāti. Plānojot LTV programmu 2011.gadam, paredzēts papildus esošajam ziņu apjomam zīmju valodā pārraidīt dienas ziņas „Šodien Latvijā un pasaulē" sestdienās un svētdienās, kas līdz šim ar zīmju valodu raidītas tikai darbadienās. Tāpat papildus LTV plāno pārraidīt zīmju valodā četrus svētku dievkalpojumus - Ziemassvētkos, Lieldienās, 4.maijā un 18.novembrī. Par raidījuma „Kas notiek Latvijā", „De facto", „Sporta studija", „100 g kultūras", „Nacionālie dārgumi" titrēšanu, varēs lemt tikai pēc 2011.gada budžeta apstiprināšanas. Pārējie LNS izvēlētie raidījumi - „Zebra", „Vides fakti"- ir neatkarīgo producentu apvienību veidoti un finansēti raidījumi. LTV ir vairākkārtīgi informējusi valdību par nepietiekamo finansējumu pilnvērtīgai sabiedriskā pasūtījuma izpildei.

LTV nākotnes mērķis ir virzīties uz to, lai LTV sniegtā informācija būtu maksimāli pieejama personām ar invaliditāti, taču, lai šo mērķi sasniegtu, nepieciešams komplekss risinājums.

Apņemas organizēt tikšanos ar LNS un raidījumu vadītājiem (J.Domburu u.c.), lai risinātu jautājumu par konkrēto raidījumu pieejamību.

E.Zariņš: norāda, ka personām ar redzes traucējumiem nepieciešams arī tulkojums no svešvalodas, tāpēc masu mediju pieejamības jautājuma risināšanai nepieciešama kompleksas pieeja. Svarīgi, lai starptautiskajiem pasākumiem būtu tulkojums.

I.Immure: Norāda, ka „lodziņš", kurā runā surdotulks ir par mazu, lai persona ar dzirdes traucējumiem varētu uztvert tekstu. Norvēģijā ir labās prakses piemērs - „lodziņš" ir puse no ekrāna. Arī Igaunijā ir labās prakses piemērs, jo arī tur „lodziņš", kurā runā surdotulks ir padarīts daudz lielāks. Uzskata, ka personas ar dzirdes traucējumiem tādejādi tiek diskriminētas, turklāt nesaņemot informāciju, personas ar dzirdes invaliditāti nevar arī sekot līdzi sabiedrībā notiekošajiem procesiem. Uzskata, ka nepieciešams tūlītējs risinājums. Arī teātra izrādes nav pieejamas personām ar invaliditāti.

3. Informācija par aktualitātēm personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas jomā

L.Kauliņa-Bandere: informē par aktualitātēm personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas jomā. Informē, ka Invaliditātes likums (stājas spēkā ar 2011.gada 1.janvāri) paredz:

1. Ar 2011.gada 1.janvāri tiks noteikta arī prognozējama invaliditāte -  slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kas gadījumā, ja netiek sniegti nepieciešamie ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi, var būt par iemeslu invaliditātes noteikšanai. Personām ar prognozējamu invaliditāti būs tiesības prioritāri saņemt no valsts budžeta apmaksātus ārstniecības, kā arī sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus.

2. Personām ar prognozējamu invaliditāti un personām ar invaliditāti tiks izstrādāti rehabilitācijas plāni - kurā tiks noteikti ārstēšanas, medicīniskās, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumi. Personai ar prognozējamu invaliditāti plāna izstrāde ir obligāta un to veiks ģimenes vai ārstējošais ārsts. Personai ar invaliditāti plānu izstrādās sociālais dienests, sadarbībā ar ārstējošo ārstu un attiecīgajiem speciālistiem.

3. Ar 2011.gada 1.janvāri bērna ar invaliditāti statusu noteiks bērniem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai (pašreiz bērna invalīda statusu nosaka līdz 16 gadu sasniegšanai). Tas nozīmē, ka bērni ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam un persona, kas viņu pavada, varēs visā Latvijā bez maksas izmantot visu veidu sabiedrisko transportu.

4. Lai uzlabotu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - Valsts komisija) pieejamību personām ar anatomiskiem defektiem un smagām slimībām, paredzēts, ka Valsts komisija var veikt invaliditātes ekspertīzi bez personas klātbūtnes, ja ārsta eksperta rīcībā ir pietiekoša medicīniskā un cita veida informācija, kas nepieciešama personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtēšanai. Tagad iesniegumu ar lūgumu veikt invaliditātes ekspertīzi var ne tikai iesniegt klātienē, bet arī elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūtīt pa pastu.

5. Savukārt no 2013.gada 1.janvāra invaliditāte tiks noteikta pēc Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā (SFK) noteiktajiem principiem. Šiem cilvēkiem funkcionālo spēju ierobežojumu un to radīto darbspēju zaudējumu izvērtēs procentos. Tiks noteikta I, II vai III invaliditātes grupa, ja darbspēju zaudējums attiecīgi būs 80-100%, 60-79% un 25-59% apmērā.

6. Ja cilvēki pensijas vecumā atkārtoti veiks invaliditātes ekspertīzi, viņiem no 2011.gada 1.janvāra to saglabās arī gadījumā, ja funkcionēšanas ierobežojumi būs saistīti ar vecuma izraisītām pārmaiņām organismā. No 2013.gada 1.janvāra cilvēkiem pensijas vecumā veiks pirmreizēju invaliditātes ekspertīzi un noteiks I, II vai III invaliditātes grupu, kā arī nepieciešamos atbalsta pasākumus arī gadījumā, ja funkcionēšanas ierobežojumi būs saistīti ar vecuma izraisītām pārmaiņām organismā. Pašreiz šādos gadījumos invaliditātes ekspertīzi neveic.

Likums nosaka vairākus jaunus no valsts budžeta apmaksātus pakalpojumus personām ar invaliditāti.

No 2011.gada 1.janvāra nodrošinās:

  • psihologa konsultācijas ģimenēm, kurās bērnam pirmreizēji noteikta invaliditāte;
  • personām ar I grupas redzes invaliditāti, kuras nesaņem valsts pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, - līdz 2012.gada 31.decembrim nodrošinot tiesības saņemt pabalstu par asistenta izmantošanu 10 stundas nedēļā, pašām izvēloties konkrēto asistentu. Šo pabalstu nav tiesību saņemt personām, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā. Šo pabalstu izmaksā Nodarbinātības valsts aģentūra no Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzekļiem. Pabalsta apmērs noteikts Ls 12 nedēļā.

No 2011.gada 1.septembra paredzēti surdotulka pakalpojumi izglītības apgūšanai cilvēkam, kuram dzirdes traucējumi nav kompensējami ar tehniskajiem palīglīdzekļiem un kuram, pamatojoties uz Valsts komisijas ieteikumu, individuālajā rehabilitācijas plānā ir noteikta surdotulka pakalpojuma nepieciešamība. Šos pakalpojumus līdz 480 akadēmiskajām stundām viena mācību gada laikā varēs saņemt profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības programmas apgūšanai.

No 2012.gada 1.septembra paredzēts nodrošināt asistenta pakalpojumus izglītības iestādēs - cilvēkam ar I vai II invaliditātes grupu vai bērnam ar invaliditāti, kuram, pamatojoties uz Valsts komisijas ieteikumu, individuālajā rehabilitācijas plānā ir noteikta asistenta pakalpojuma nepieciešamība.

LM pašlaik strādā pie minēto pakalpojumu ieviešanas shēmas, plānots, ka pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai varēs saņemt vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs.

No 2013.gada 1.janvāra paredzēti:

  • asistenta pakalpojumi pašvaldībā - cilvēkam ar I vai II invaliditātes grupu (t.sk. redzes invaliditāti) un bērnam no 7 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kuram, pamatojoties uz Valsts komisijas ieteikumu, individuālajā rehabilitācijas plānā ir noteikta asistenta pakalpojuma nepieciešamība. Minētos pakalpojumus nodrošinās līdz 40 stundām nedēļā atkarībā no cilvēka veselības stāvokļa un sociālām aktivitātēm;
  • surdotulka pakalpojumi līdz 10 stundām mēnesī cilvēkam, kuram dzirdes traucējumi nav kompensējami ar tehniskajiem palīglīdzekļiem.

Informē arī par turpmākajiem pasākumiem Konvencijas īstenošanai:

  • rīcībspējas institūta pilnveidošana;
  • diskriminācijas novēršana - grozījumi Invaliditātes likumā;
  • Konvencijas īstenošanas pamatnostādņu izstrāde 2013.-2019.gadam;
  • darba grupa pie ILNP par vides pieejamību;
  • ziņojuma sagatavošana iesniegšanai ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejai (2012.gada aprīlis).

A.Pavlins: norāda, ka nepieciešamas diskusijas par surdotulka pakalpojuma nodrošināšanu izglītības iestādēs. Uzskata, ka pašvaldība šo pakalpojumu nevarēs nodrošināt.  Norāda, ka invaliditātes jautājumi un Konvencijas īstenošanas pasākumi jāiekļauj nākamajā ES finanšu plānošanas periodā, jo tikai, piesaistot Eiropas Savienības finanšu līdzekļus, varēs veicināt Konvencijas īstenošanu Latvijā.

S.Šimfa:  Norāda, ka Latvijas Pašvaldību savienība neuzstāj uz to, ka surdotulka pakalpojums būtu jāsniedz pašvaldībai. Turklāt pašvaldībās, kurās ir neliels iedzīvotāju skaits, būs samērā sarežģīti nodrošināt šāda pakalpojuma saņemšanu.

L.Kauliņa-Bandere:  norāda, ka Labklājības ministrija tuvākajā laikā organizēs tikšanos ar Latvijas Nedzirdīgo savienību, kā arī ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai meklētu efektīvāku risinājumu surdotulka pakalpojuma nodrošināšanā.

4. Citi jautājumi

A.Pavlins: Norāda, ka ir problēmas ar tehnisko palīglīdzekļu nodrošinājumu personām ar dzirdes invaliditāti. Apmēram 3000 personu ar dzirdes traucējumiem gaida rindā, lai saņemtu attiecīgus dzirdes aparātus. Gada laikā, ņemot vērā attiecīgo finansējumu, LNS varēs nodrošināt tikai 1040 personas ar attiecīgajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem. Dzirdes aparātu var lietot apmēram piecus gadus. Prognozē, ka 2011.gadā rinda varētu jau pieaugt līdz 4000. Lūdz LM risināt tehnisko palīglīdzekļu jautājumu, lai būtu nodrošināta to pieejamība personām ar dzirdes traucējumiem.

I.Jurševska:  Norāda, ka tehnisko palīglīdzekļu jautājums ir smags. Informē, ka 2011.gada sākumā organizēs tikšanos, lai risinātu arī menedžmenta problēmas. Norāda, ka ir konstatēts, ka ir gadījumi, kad personas arī vairākus mēnešus neierodas pēc piešķirtā tehniskā palīglīdzekļa. Turklāt ir arī gadījumi, kad persona, saņemot jaunu tehnisko palīglīdzekli, uzreiz arī stājas rindā. 

R.Špade: informē, ka Rīgas domes Personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē (turpmāk - Padome) tika aktualizēts jautājums par autostāvvietu personām ar invaliditāti nepieciešamību Rīgas centrālās Dzelzceļa stacijas tuvumā. Tā kā stacijas tuvumā pastāv zemes īpašuma tiesību ierobežojumi, Padome secinājusi, ka optimālākais risinājums būtu autostāvvietas personām ar invaliditāti izveidošana no Gogoļa ielas puses pie Satiksmes ministrijas. Taču Satiksme ministrija norādījusi, ka stāvvieta jau pašreiz nespēj nodrošināt vietu nepieciešamajam dienesta transportam. Rīgas domes Labklājības departaments, Satiksmes departaments un Padome uzskata, ka infrastruktūra teritorijās pie Stacijas un pie Satiksmes ministrijas neatbilst vides pieejamības prasībām.

Minētā vēstule nosūtīta Ekonomikas ministrijai, taču vides pieejamības risinājumi Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas tuvuma ir jāparedz teritorijas plānošanas procesā, kas ir vietējās pašvaldības kompetences jautājums, tādejādi Ekonomikas ministrija atbildes vēstulē Padomei norādījusi, ka nevar veikt Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas tuvumā esošās infrastruktūras izvērtēšanu un tā ir jāveic Rīgas Domes struktūrvienībām. Uzskata, ka šis jautājums izskatāms ILNP.  

Vienojas: jautājumu iekļaut 2011.gada I ceturkšņa ILNP sēdes darba kārtībā. 

5. ILNP 2011.gada darba plāns

L.Kauliņa-Bandere: informē, ka tiek gatavots projekts ILNP 2011.gada darba plānam, tas tiks saskaņots ar ILNP dalībniekiem. Norāda, ka 2011.gadā tiks turpināti skatīti arī jautājumi, kas saistīti ar Konvencijas īstenošanu.

S.Pablaka: Lūdz jautājumu, kas saistīts ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību izskatīt ILNP III ceturkšņa sēdē saistībā ar to, ka ar 2011.gada 1.janvāri spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi Nr.1207 „Noteikumi par personai ar prognozējamu invaliditāti prioritāri sniedzamo invaliditātes riska mazināšanai paredzēto pakalpojumu veidiem, apjomu, saņemšanas nosacījumiem un saņemšanas kārtību", jo nepieciešams apmēram pusgads, lai varētu secināt, kā minētā norma darbojas praksē.

Vienojas:  Jautājumu par veselības aprūpes pieejamību personām ar invaliditāti izskatīt 2011.gada III ceturkšņa ILNP sēdē.

 

 

Invalīdu lietu nacionālās padomes priekšsēdētāja,

labklājības ministre                                                                                  I.Jurševska

Protokolēja:                                                                                       L.Kauliņa-Bandere