darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai summētais darba laiks var būt mazāks par noteikto mēneša darba laiku? Kā ir nosakāma darba samaksa?

Ja ir noteikts summētais darba laiks ar garāku pārskata periodu, piemēram, trīs mēneši, tad var veidoties situācija, ka kādā mēnesī nostrādātu stundu skaits ir mazāks nekā mēnesī noteiktais darba laiks. Šādā gadījumā izmaksājamā darba samaksa aprēķināma atkarībā no nostrādātajām stundām, ja darba līgumā ir noteikta stundas tarifa likme, vai izmaksājama ir darba līgumā noteiktā mēneša darba samaksa.

Vienlaikus jāņem vērā, ja darba līgumā ir vienošanās, ka darbiniekam ir nolīgs normālais darba laiks summētā darba laika ietvaros, bet darba devējs darbinieku nodrošina ar darbu pilnā apmērā, tad tas ir uzskatāms par dīkstāvi. Piemēram, darbiniekam ir noteiks summētais darba laiks ar pārskata periodu viens mēnesis. 2015.gada jūlijā ir 23 darba dienas un tas nozīmē, ka kopumā darbiniekam ar summētā darba laika uzskaiti būtu jānostrādā 184 stundas, tomēr darba devējs nodrošina šādam darbiniekam tikai 160 stundas darba (ietverot tās darba grafikā). Līdz ar to atlikušās 24 stundas ir uzskatāmas par dīkstāvi un apmaksājamas atbilstoši Darba likuma 74.panta otrajai un trešajai daļai, tas ir – ja darbiniekam ir noteikta laika alga, viņam izmaksā noteikto darba samaksu, bet, ja noteikta akorda alga – izmaksā vidējo izpeļņu.