Situācijas raksturojums
Sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība ir sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kuras uzdevums ir garantēt sociālo aizsardzību tiem iedzīvotājiem, kuri saviem spēkiem nespēj sevi nodrošināt vai pārvarēt īpašas dzīves grūtības un kuri nesaņem ne no viena cita pietiekamu palīdzību.
Sociālie pakalpojumi ir sociālā aprūpe, sociālā rehabilitācija un sociālais darbs.
Šos pakalpojumus var saņemt dzīvesvietā vai ilgstošās sociālās aprūpes institūcijās. Tos atkarībā no pakalpojuma specifikas nodrošina valsts, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas.
Pakalpojumi ilgstošās sociālās aprūpes institūcijās pieejami cilvēkiem, kuri vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Viņi tiek nodrošināti ar mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju.
Valsts rūpējas, lai cilvēkiem būtu pieejami arī ilgstošai aprūpei alternatīvi, ģimenes videi tuvināti pakalpojumi dzīvesvietā vai tās tuvumā. Šādi pakalpojumi ir aprūpe mājās, pakalpojumi dienas centrā, servisa dzīvoklis, grupu māja vai grupu dzīvoklis, u.c.
Lai saņemtu alternatīvās aprūpes pakalpojumus, cilvēkam vai viņa likumiskajam pārstāvim jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā. Ja sociālais dienests nav izveidots, jādodas uz pilsētas domi vai pagasta padomi. Krīzes centra un naktspatversmes pakalpojumus var saņemt tieši iestādē, nevērošoties pašvaldībā.
Ja ģimenē ir problēmas ar bērnu audzināšanu, attiecībām ģimenē un citām sociālām problēmām, iespējams vērsties pašvaldības sociālajā dienestā pie sociālā darbinieka, kas specializējies darbam ar ģimenēm ar bērniem. Sociālais darbinieks palīdzēs izprast problēmu cēloņus, saskatīt atrisināmās lietas, kā arī piesaistīt nepieciešamos materiālos un citus resursus problēmas mazināšanai vai atrisināšanai.
Sociālo palīdzību klientam sniedz, pamatojoties uz viņa un ģimenes materiālo resursu - ienākumu un īpašumu novērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību savas sociālās situācijas uzlabošanā.





