darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

 Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas sēdes

 PROTOKOLS  Nr.1

Rīgā,                                                                                                    2011.gada 30.martā

Skolas ielā 28, 6.stāva zālē                                                                  plkst. 11.00

SĒDĒ PIEDALĀS:

Ingus Alliks, komitejas vadītājs, Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) valsts sekretāra vietnieks
Elīna Celmiņa,
komitejas vadītāja vietniece, LM Vienlīdzīgu iespēju nodaļas vadītāja

Komitejas locekļi:

Elīna Ālere-Fogele, Krīzes centra „Skalbes" padomes locekle
Maruta Bubene, Sociālās integrācijas centra „Gaisma ceļā" Rīgas patversmes Sociālās rehabilitācijas nodaļas vadītāja
Kristīne Fomina, Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas juriskonsulte
Juris Griķis, VSIA „Autotransporta direkcija" valdes loceklis, Sabiedriskā transporta plānošanas daļas vadītājs
Ligita Kadžule, Latvijas Lauku sieviešu apvienības Salas novada lauksaimniecības konsultante
Inga Kalniņa, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas projektu koordinatore
Agita Kaupuža, Latvijas Pašvaldību savienības Ārējo sakaru speciāliste, aizvieto komitejas locekli Silviju Šimfu
Ēriks Kraučs
, Fonda „Roma" valdes priekšsēdētājs
Pēteris Leiškalns, Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts
Nellija Milča, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās politikas koordinācijas nodaļas vecākā referente
Andis Ozoliņš, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja vietnieks, aizvieto komitejas locekli Ainu Verzi
Elīna Petrovska,
Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas departamenta Politikas plānošanas nodaļas vadītāja
Liega Piešiņa, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas pārvaldes vecākā referente
Kristīne Romanova, Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Metodiskās vadības nodaļas inspektore
Baiba Spalviņa, Tieslietu ministrijas Stratēģijas departamenta vecākā referente
Zane Seipule, Zemgales plānošanas reģiona administrācijas Reģionālo projektu nodaļas vadītāja aizvieto komitejas locekli Artu Kronbergu
Laimdota Svikliņa
, Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija „Sustento" sabiedrisko attiecību speciāliste, aizvieto komitejas locekli Guntu Anču
Edmunds Vaskis
, Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktora vietnieks, aizvieto komitejas locekli Intaru  Abražunu
Vaira Vucāne
, Latvijas Bērnu fonda viceprezidente
Elita Zvaigzne, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Elektroniskās pārvaldes departamenta Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politikas nodaļas vecākā konsultante

CITI KOMITEJAS SĒDĒ PIEAICINĀTIE:

Solveiga Siliņa, LM Finanšu un attīstības departamenta direktora vietniece - Sociālās politikas plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja
Modris Jaunups
, VSIA „Autotransporta direkcija" valdes loceklis

SĒDĒ NEPIEDALĀS:

Egīls Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks
Aija Barča, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja
Sarmīte Driksna, Biedrības „Baltā māja" Sociālā atbalsta centra vadītāja
Valda Iļjanova, Latgales plānošanas reģiona Attīstības un plānošanas nodaļas plānotāja
Iveta Girucka, Satiksmes ministrijas Sauszemes transporta departamenta Autosatiksmes nodaļas vecākā referente
Daina Mūrmane - Umbraško, Veselības ministrijas Veselības politikas plānošanas departamenta Veselības politikas analīzes un plānošanas nodaļas vadītāja
Ineta Puriņa
, Vidzemes plānošanas reģiona Projektu vadītāja
Ilze Slokenberga, Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta Stratēģijas analīzes nodaļas vecākā referente

Sēdi protokolē: 

Margarita Žukovska,  LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente

Darba kārtība:

  1. Komitejas sēdes atklāšana un darba kārtības apstiprināšana.
  2. Galvenās tendences 2009.gada rādītājos par monetāro nabadzību un ienākumu nevienlīdzību.
  3. Ziņojums par Sociālās drošības tīkla stratēģiju.
  4. Citi jautājumi.

Sēdes norise:

1. Komitejas sēdes atklāšana un darba kārtības apstiprināšana.
(I.Alliks)

I.Alliks atklāj 2011.gada pirmo Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas (turpmāk - komiteja) sēdi. Tiek apstiprināta komitejas sēdes darba kārtība.

2. Galvenās tendences 2009.gada rādītājos par monetāro nabadzību un ienākumu nevienlīdzību - prezentācija.
(
E.Celmiņa)
(I.Alliks, A.Ozoliņš, L.Kadžule, E.Vaskis, P.Leiškalns, E.Zvaigzne, E.Ālere-Fogele, I.Kalniņa)

E.Celmiņa sniedz prezentāciju par galvenajām tendencēm 2009.gada rādītājos par monetāro nabadzību un ienākumu nevienlīdzību.

A.Ozoliņš jautā, kas ir par pamatu tam, ka nabadzības riska slieksnis ir samazinājies no 192 Ls mēnesī uz vienu ekvivalento patērētāju 2008.gadā uz 160 Ls mēnesī 2009.gadā?

E.Celmiņa atbild, ka sakarā ar finanšu krīzi 2009.gadā ir samazinājušies mājsaimniecību kopējie ienākumi, un, šo kopējo ienākumu rēķinot uz vienu ekvivalento patērētāju, arī šie ienākumi ir samazinājušies.

I.Alliks papildina, ka finanšu krīzes ietekmē ienākumu samazinājums skāris praktiski visus iedzīvotājus. Viņš atzīmē, ka 2009. un 2010.gadā to personu, kas atzīti par trūcīgam, skaits ir trīskāršojies. I.Alliks atgādina, ka, lai saņemtu trūcīgās personas statusu, personai jābūt ienākumiem, kas nepārsniedz 90 Ls/mēnesī. Savukārt 160 Ls ir 60% no vidējā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli, līdz ar to 2009.gadā 21% cilvēku ir saņēmuši mazāk nekā 160 Ls uz vienu mājsaimniecības locekli. Rodas pretrunīga situācija, ka, no vienas puses, nabadzības un ienākumu nevienlīdzības rādītāji ir uzlabojušies, tai pat laikā kopējie iedzīvotāji ienākumi ir ievērojami samazinājušies.

L.Kadžule jautā, kādus ienākumus Centrālā statistikas pārvalde ņem vērā, aprēķinot nabadzības risku bērniem līdz 17 gadiem.

E.Vaskis skaidro, ka tiek ņemti vērā kopējie mājsaimniecības gūtie ienākumi. Viņš piebilst, ka 2009.gadā sabiedrība kopumā ir kļuvusi ievērojami nabadzīgāka. Ir pieaudzis to personu skaits, kuri dzīvo zem iztikas minimuma. Šeit parādās problēma aprēķinot nabadzības riska indeksu - vidējais rīcībā esošais ienākums ir zemāks un līdz ar to ir mazāks skaits cilvēku, kas atrodas „zem" šī sliekšņa.. Minētais nabadzības rādītājs ir labi pielietojams augšupejošās ekonomikas apstākļos. E.Vaskis ierosina šo jautājumu izskatīt Eiropas Komisijas Sociālās aizsardzības komitejas Indikatoru apakšgrupas sēdē, aicinot vienoties par alternatīvu nabadzības indikatoru, kas būtu pielietojams pašreizējā ekonomiskajā situācijā. Runājot par pensionāriem, veidojas situācija, ka, samazinoties sabiedrības kopējiem ienākumiem, pensionāru ienākumi uz šī fona ceļas. Viņš vērš uzmanību uz to, ka vislielākajam nabadzības riskam ir pakļauti jaunieši, bērni, kā arī ģimenes ar bērniem.

I.Alliks atgādina, ka visi minētie rādītāji ir relatīvi. I.Alliks vērš uzmanību, ka Eiropas Savienība ir noteikusi mērķi par 20 miljoniem samazināt to personu skaitu, kuri dzīvo zem nabadzības riska sliekšņa. Diemžēl, šīs rādītājs visās Eiropas valstī tiek aprēķināts pēc vienādas metodikas, neņemot vērā to, ka katrā valstī vidējais ienākumu līmenis ir ļoti atšķirīgs. Līdz ar to ir pietiekami daudz diskusiju ap monetārās nabadzības rādītājiem. Ir jādomā par sabalansētu ekonomikas attīstību.

P.Leiškalns piebilst, ka jebkurā ekonomiskajā situācijā pastāvēs nabadzības riska slieksnis, kas atspoguļo 60% no valstī pieņemtajiem kopējiem rīcībā esošiem ienākumiem. Viņš atzīmē, ka pensionāru situācija tomēr ir uzlabojusies 2009.gadā, paceļoties pensiju līmenim, savukārt kopējiem sabiedrības ienākumiem krīzes rezultātā ievērojami samazinoties. Viņš aicina pievērst uzmanību divām galvenajām problēmām - kā katra no nabadzības riskam pakļautām grupām spēj ietekmēt šo situāciju, kā arī kādas sekas ir izraisījusi finanšu krīze.

E.Zvaigzne aicina pievērst uzmanību monetārās nabadzības rādītājiem Čehijā un Slovākijā, kas uzrāda pozitīvas tendences (zems nabadzības riskam pakļauto īpatsvars, zema nevienlīdzība). Iespējams, Latvija var pārņemt šo valstu pieredzi, risinot nabadzības un sociālās atstumtības problēmas.

I.Alliks atbild, ka minētajā jautājumā galveno lomu spēlē valstu Iekšzemes kopprodukta apjoms, kā arī spēja to pārdalīt. Šeit jārunā par kopējo situāciju valstī - demokrātiju, lēmumu pieņemšanas mehānismu, pārvaldību, korupciju u.c.

E.Vaskis piebilst, ka ekonomisko situāciju Čehijā un Slovākijā ietekmē tādi aspekti kā ražošana, nodarbinātība šajos apjomīgajos sektoros, kas veido ievērojamu daļu minēto valstu IKP.

E.Ālere pauž cerību, ka, veidojot politiku, valsts politikas veidotāji nepieļaus manipulāciju ar minētiem monetārās nabadzības rādītājiem.

E.Celmiņa piekrīt E.Ālerei un atzīmē, ka vienlaikus ar minētiem rādītājiem Labklājības ministrija parāda arī pieaugošo trūcīgo personu skaitu, kas ir objektīvs rādītājs situācijas novērtēšanai nacionālā mērogā. Viņa piebilst, ka arī Somijai 1990-tajos ir bijusi līdzīga situācija, kad kopējie iedzīvotāju ienākumi ir samazinājušies, savukārt nabadzības rādītāji pretēji bija uzlabojušies. E.Celmiņa vērš uzmanību, ka vislielākais ienākumu kritums Latvijā 2009.gadā bija turīgākajiem iedzīvotājiem - t.i. 4. un 5.ienākumu kvintilēs esošām grupām.

E.Vaskis papildina E.Celmiņas teikto, ka arī pašnodarbinātās personas ir ievērojami cietušas finanšu krīzes ietekmē.

P.Leiškalns jautā, cik ticami ir dati par iedzīvotāju ienākumiem.

E.Vaskis atbild, ka šī ir respondentu brīvprātīgi sniegta informācija un atzīmē, ka šajos apsekojumos iegūta informācija ir plašākā nekā Valsts ieņēmumu dienesta dati, kur tiek atspoguļoti tikai oficiālie ienākumi.

I.Alliks papildina, ka statistikas dati būtu pavisam savādāki, ja tiktu izmantoti tikai oficiālie datu reģistri.

I.Kalniņa vērš uzmanību, ka trūcīgo personu skaits ir lielāks, nekā lēš oficiālie dati, jo dažas trūcīgas personas neizmanto iespēju iegūt šo statusu.

I.Alliks nepiekrīt I.Kalniņai un apgalvo, ka 2009. un 2010.gadā cilvēkiem bija iespēja izmantot vairākus atvieglojumus savas situācijas uzlabošanai, un trūcīgo personu skaits divu gadu laikā ir trīskāršojies, līdz ar to nav pamata apšaubīt minēto datu patiesumu.

M.Bubene arī piekrīt I.Kalniņai un informē, ka vairākas personas nevar iegūt trūcīgās personas statusu, jo tiem nav personu apliecinošu dokumentu, līdz ar to ir pamats apgalvot, ka trūcīgo personu skaits ir lielāks.

P.Leiškalns vērš uzmanību uz to, ka ir divas kategorijas cilvēku - tie, kuri ir trūcīgi, bet nenāk reģistrēties kā trūcīgās personas, kā arī turīgie cilvēki, kas saņem minimālo algu un izmanto trūcīgai personai paredzētos atvieglojumus. Līdz ar to dati izlīdzinās un nav pamata uzskatīt, ka dati būtu neprecīzi.

4. Ziņojums par Sociālās drošības tīkla stratēģiju - prezentācija.
(S. Siliņa)

(I.Alliks, E.Zvaigzne, Z.Seipule, M.Bubene)

S.Siliņa sniedz prezentāciju par Ziņojumu par Sociālās drošības tīkla stratēģiju (turpmāk - Stratēģija).

E.Zvaigzne jautā, vai ir pamats cerēt, ka prezentācijā minētie provizoriskie pasākumi, kas tiks īstenoti kā valsts funkcijas, tiešām tiks apstiprināti un tiks finansēti no valsts budžeta.

I.Alliks informē, ka šī Stratēģija tika izstrādāta tad, kad notikusi valsts budžeta konsolidācijas 500 miljonu apmērā. Šeit ir runa par valsts izšķiršanos - kādus pasākumus varētu saglabāt kā valsts funkciju. Jau sākotnēji, veidojot Stratēģiju, to nevarēja pieņemt kā ārkārtas pasākumu kopumu. Diemžēl, jāpieļauj, ka neizdosies izvairīties no šo pasākumu konsolidācijas nākotnē. Viņš arī informē, ka, veidojot 2012.gada valsts budžetu, izglītības nodrošināšana bērniem 5-6 gadu vecumā provizoriski tiek iekļauta 2012.gada budžeta bāzes izdevumos un atzīta kā valsts funkcija. Pārējie pasākumi ir vēl diskutējami. Labklājības ministrija pašreiz paredz pāreju uz tradicionāliem aktīvā darba tirgus pasākumiem - uz algotiem pagaidu sabiedriskiem darbiem, kur arī tiks pacelts jautājums, uz kā rēķina varēs minētos pasākumus finansēt.

E.Zvaigzne piedāvā darba praktizēšanas pasākumus paplašināt, 100 latu stipendiju piešķirot personas apmācībai, ceļot tās konkurētspēju darba tirgū.

I.Alliks atbild, ka darba praktizēšana ir viens no vispretrunīgāk vērtētiem pasākumiem. Minētais pasākums tika uzsākts finanšu krīzes apstākļos, kad bezdarba līmenis sāka strauji kāpt, sasniedzot 18% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, un kura mērķis bija atbalstīt tos iedzīvotājus, kuri palikuši bez ienākumiem. Saskaņā ar noteikumiem, cilvēkam bija paredzēts strādāt 8 stundas dienā fizisku darbu. Katra pašvaldība ir noteikusi, kāds tieši būs šīs pagaidu darbs. I.Alliks piebilst, ka visā pasaulē tiek praktizēts pagaidu sabiedriskais darbs, lai atbalstītu iedzīvotājus, kas nevar piedalīties darba tirgū darba vietu vai atbilstošas kvalifikācijas trūkuma dēļ. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas prognozēm, ir paredzēts, ka līdz 2015.gadam katru gadu jauno darba vietu skaits būs no 20 līdz 25 tūkstošiem. Labklājības ministrija prognozē, ka cilvēku skaits ārpus darba tirgus trīs gadu laikā būs ap 100 tūkstošiem. 100 latu stipendija ir novērtējama labāk nekā sociālie pabalsti. Viņš piebilst, ka 100 latu stipendijas finansē Eiropas Savienība. I.Alliks informē, ka Nodarbinātības valsts aģentūrā oficiāli ir reģistrēti 164 tūkstoši bezdarbnieku. Visām iestādēm kopīgi būs jālemj par to, kā turpmāk šādiem cilvēkiem palīdzēt.

P.Leiškalns pauž viedokli, ka minētajā sabiedriskajā darbā ir ļoti svarīgi, ka cilvēks nopelna naudu strādājot, saglabājot savu aktivitāti darba tirgū, nevis saņemot tikai pabalstu. Viņš arī jautā par izglītības nodrošināšanu bērniem 5-6 gadu vecumā - vai šāds pasākums ir Stratēģijas ietvaros.

I.Alliks atbild, ka tika pieņemts, ka minētais pasākums tiks finansēts no Sociālās drošības tīkla stratēģijas realizēšanai paredzētiem līdzekļiem. Izglītības nodrošināšanu bērniem 5-6 gadu vecumā tika iekļauta Stratēģijā ar mērķi mīkstināt strukturālo reformu radītās sekas.

Z.Seipule atbalsta darba praktizēšanas pasākumus un uzsver, ka šobrīd bezdarbnieku skaits valstī tuvu 200 tūkstošiem, un ir jādomā, kā palīdzēt šiem iedzīvotājiem.

E.Zvaigzne piebilst, ka ieguvums no pagaidu sabiedriskiem darbiem būtu lielāks, ja viņš šo pusgadu laikā arī gūtu jaunās zināšanas.

I.Alliks piebilst, ka ir izskanējusi informācija, ka par 30% pēdējos mēnešos ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri interesējas par darba iespējām Vācijā. Tātad, ir pamats pieļaut, ka tuvāko trīs gadu laikā valstī būs mazāk nekā 100 tūkstoši bezdarbnieku. No otrās puses, radīsies problēmas ar darbaspēka aizplūšanu uz citām uz ārvalstīm, kas var radīt virkni citu problēmu valstij.

I.Alliks atzīmē, ka pagaidu sabiedriskie darbi bija labākais risinājums finanšu krīzes apstākļos.

M.Bubene pozitīvi vērtē minēto programmu, atzīmējot, ka interese par iespējam iesaistīties pagaidu sabiedriskajā darbā ir ļoti liela.

Citi jautājumi.
(E.Celmiņa)

E.Celmiņa informē, ka ir iesūtīts jautājums no komitejas locekļa attiecībā uz 2010.gadu, kas bija pasludināts par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010). Viņa atzīmē, ka tuvākajā laikā ir plānots pabeigt ziņojumu par minētā gada norisi. Viens no būtiskākiem šī gada pasākumiem bija Iespēju kartes izveidošana. Viņa skaidro, ka Iespēju karte ir interneta vietne, kur ir apkopota informācija par pašvaldībās, valsts iestādēs, nevalstiskajās organizācijās un citas iestādēs pieejamajiem pastāvīgajiem pakalpojumiem, kā arī par iespējām, ko Eiropas Savienība piedāvā saviem iedzīvotājiem. Viņa uzsver, ka minētās kartes uzturēšana un aktualizēšana turpinās arī 2011.gadā. Kā otru būtiskāko pasākumu E.Celmiņa atzīmē 2 dienu tematisku pasākumu „Rīga vieno". Šīs pasākums notika ar mērķi dalīties pieredzē un sniegtu iedzīvotājiem noderīgu informāciju par palīdzības un atbalsta iespējām. Pasākums guva plašu sabiedrības atsaucību un pulcēja vairākās ieinteresētās puses. E.Celmiņa uzsver, ka Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi pasākuma augsto organizatorisko līmeni. Viņa secina, ka ir panākts mērķis pievērst sabiedrības uzmanību nabadzības un sociālās atstumtības jautājumiem. E.Celmiņa informē, ka 2011.gads ir veltīts Eiropas brīvprātīgajam darbam un ka par šī gada īstenošanu Latvijā ir atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija, savukārt nākamais gads tiks veltīts paaudžu solidaritātes un aktīvās novecošanas tēmai, kam, iespējams, finansējums netiks piešķirts.

Attiecībā uz otru jautājumu par ES Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu PROGRESS 2007 - 2013 un Daphne III programmu, E.Celmiņa informē, ka LM rīcībā nav precīzas informācijas par Latvijas institūciju dalību minētajās programmās. Viņa atzīmē, ka Eiropas Kopienas programmu piedāvātās iespējas veiksmīgi izmantojusi Tieslietu ministrija  īstenojot vairākus projektus. Labklājības ministrija seko līdzi abu programmu aktivitātēm, tomēr pietiekami problemātisks ir projektu sagatavošanas un līdzfinansējuma nodrošināšanas jautājums. Gadījumā, ja tiek izsludināti atklātie projektu konkursi, tad jebkura iestāde var piedalīties šajos konkursos. Aicina iestādes pašas sekot līdzi izsludinātajiem atklātajiem projektu konkursiem.

 

Sēdes noslēgums 13.00.

 

 

Pielikumā sēdes materiāli:

 

 

Komitejas vadītājs                                                                                             I.Alliks

Protokolēja                                                                                                        M.Žukovska