darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Invalīdu lietu nacionālās padomes sēdes
protokols

Sēde notiek: 2011. gada 3.martā Cilvēku ar invaliditāti informācijas un vides pieejamības centrā „VAR", Kr.Valdemāra ielā 38 

Sēde sākas: plkst. 10.00

Piedalās:

Padomes priekšsēdētāja:

I.Jurševska - labklājības ministre

Padomes locekļi:

A.Bauere - Sabiedrības integrācijas fonda Sekretariāta direktore
D.Dadzīte
- Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente
E.Zariņš -
Latvijas Neredzīgo biedrības priekšsēdētājs
L.Laube
- Latvijas Invalīdu biedrības priekšsēdētāja

Citi dalībnieki:

A.Balodis - Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons" projektu vadītājs
A.Dūdiņš -
Labklājības ministrija Sociālo pakalpojumu un sociālā darba attīstības nodaļas vadītājs - departamenta direktora vietnieks
A.Erdmane
- resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „Zelda" juriste
A.Pilēģis
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vecākais konsultants
E.Celmiņa -
Labklājības ministrija Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja
E.Vorslovs
- Latvijas nedzirdīgo savienības SD struktūras vadītājs
I.Kundziņa
- Nedzirdīgo vecāku atbalsta centra valdes priekšsēdētāja
I.Lipskis
- Labklājības ministrija Darba departamenta direktora vietnieks
I.Šķestere
- Latvijas Kustības par neatkarīgu dzīvi valdes priekšsēdētāja
L.Kauliņa-Bandere
- Labklājības ministrijas Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente
N.Pīlips
- Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons" projektu vadītājs
S.Šimkus
- Labklājības ministrija Nodarbinātības valsts aģentūra Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja
T.Vahļina
- Latvijas Kustības par neatkarīgu dzīvi valdes locekle

Darba kārtībā:

Nr.

Tēma

Ziņotājs

 1.

 ILNP darba plāna apstiprināšana 2011.gadam.

 ILNP locekļi

2.

Nepieciešamie pasākumi personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai

LM pārstāvis,

EM, FM, LPS

3.

Bērnu ar invaliditāti deinstitucionalizācija, sociālās aprūpes centru sniegto pakalpojumu kvalitāte. Plānotās pārmaiņas sociālo pakalpojumu kvalitātes izvērtēšanas procesā. 

I.Šķestere Kustība par neatkarīgu dzīvi,

LM, LPS

4.

Citi jautājumi

 

ILNP locekļi

I.Jurševka: atklāj ILNP sēdi un informē, ka sēde norisināsies līdz plkst.11.30.  Informē, ka darba kārtībā tiks iekļauta ILNP darba plāna apstiprināšana 2011.gadam.

1. ILNP darba plāna apstiprināšana 2011.gadam.

L.Kauliņa- Bandere: izsaka pateicību par iesūtītajiem problēmjautājumiem. Informē, ka visi priekšlikumi ir iekļauti darba plānā. Jautā, vai klātesošajiem ir jautājumi, papildinājumi vai iebildumi par 2011.gada darba plānu? Jautā, vai var apstiprināt ILNP darba plānu 2011.gadam?

I.Jurševska: Tā kā iebildumu un priekšlikumu nav, informē, ka ILNP darba plāns 2011.gadam tiek apstiprināts.

2. Nepieciešamie pasākumi personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai.

L.Kauliņa- Bandere: informē par starptautisko praksi un galvenajiem atbalsta pasākumiem personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai. Personu ar invaliditāti zemās nodarbinātības galvenie iemesli ir sabiedrībā valdošā negatīvā attieksme, stereotipi, izglītības pieejamības un kvalitātes trūkums, informācijas trūkums un stimulējošu pasākumu trūkums darba devējiem. Norāda, ka pastāv dažādi nodarbinātības veicināšanas veidi: subsidētās darba vietas, atbalstītais darbs, specializētās darbnīcas, kvotu sistēmas, kā arī personu ar invaliditāti iekļaušana kopējā darba tirgū, izmantojot darba devēju motivāciju.

Kvotu sistēma tika ieviesta sākotnēji Vācijā, pašreiz tā darbojas vairākās Eiropas Savienības valstīs (Austrija, Ungārija u.c.), taču ne vienmēr  šī sistēma tiek atzīta par efektīvāko personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai. Piemēram, Skandināvijas valstis neatzīst kvotu sistēmu, bet gan uzskata, ka nepieciešams motivēt darba devējus.

Sniedz informāciju par pašreiz spēkā esošajiem nodokļu atvieglojumiem LR nodarbinātajām personām ar invaliditāti. Proti, personām ar invaliditāti, kuras ir nodarbinātas,  ir noteikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi. Personām  ar I   vai II invaliditātes grupu - 1296 lati gadā, bet  personām ar III invaliditātes grupu - 1008 latu gadā..

Savukārt darba devējam noteikti uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumi par konkrētajā gadā veiktajām izmaksām, lai nodrošinātu specializētu jaunu darba vietu izveidošanu darbiniekam ar fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu (ar invaliditātes grupu). Nosacījumi ir spēkā, ja darba devējs darba vietu saglabā vismaz divus gadus.

Norāda, ka LM veido darba grupu, kuras uzdevums būs līdz 2011.gada decembrim izvērtēt nepieciešamos un efektīvākos pasākumus personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai. Darba grupas darbā tiks iesaistīti atbildīgo nozaru ministriju, sociālo partneru, kā arī personu ar invaliditāti intereses pārstāvošo biedrību pārstāvji.

S.Šimkus: prezentē NVA veiktos pasākumus personu ar invaliditāti iesaistei aktīvās darba tirgus politikas pasākumos. Informē par to, ka sniegs informāciju tikai par to bezdarbnieku skaitu, kuri ir reģistrēti NVA.

Informē par to, ka 2010.gadā no kopējo bezdarbnieku skaita (162 463) personas ar invaliditāti ir 9345. Informē par to, ka ir vērojams personu ar invaliditāti bezdarbnieku skaita pieaugums, kaut gan kopējais bezdarbnieku skaits, sākot no marta mēneša ir samazinājies. Informē, ka lielākā daļa ir ilgstošie bezdarbnieki, kuriem bezdarbnieka statuss ir vairāk kā gadu.

Informē, ka darbā iekārtošanās procents personām ar invaliditāti ir neliels, tomēr tikai 2011.gada janvārī darbā iekārtojušās tikai 88 personas. Informē, ka NVA īstenotajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2010.gadā dalību uzsākuši 12283 bezdarbnieki ar invaliditāti. Dalību pasākumos konkurētspējas paaugstināšanai uzsākusi 6175 perona.. Arī 100 Ls programmā ir iesaistījies liels skaits personu ar invaliditāti. Norāda, ka tas liecina par to, ka personas ar invaliditāti meklē dažādas iesaistīšanās un darba iespējas.

Informē par atbalsta veidiem, kurus NVA piedāvā darba devējiem, tie ir: ikmēneša darba algas dotācija, vienreizēja dotācija iekārtu un aprīkojuma iegādei, izdevumu segšana par veselības pārbaužu veikšanu un asistenta pakalpojumiem. Norāda, ka sarunās ar darba devējiem iezīmējas fakts, ka darba devēji labprāt, pēc pašu iniciatīvas, neizmantojot dotācijas, pielāgotu darba vietas, kā arī atklāj to, ka viņiem ir maz informācijas par to, kā strādāt ar personām ar invaliditāti. Darba devēji labprāt vēlētos saņemt speciālistu konsultācijas. Norāda, ka darba devēji uzdod jautājumus, kuri liecina par to, ka trūkst attiecīgas informācijas. Izsaka priekšlikumu apsvērt iespēju piedāvāt atbalstu arī tiem darba devējiem, kuri jau nodarbina personas ar invaliditāti un vēlas pielāgot vai jau pielāgojuši darba vietu. Ierosina personu ar invaliditāti nodarbinātības pasākumus izvērst pašvaldībās vai citur publiskajā sektorā, jo tas kalpotu kā piemērs citiem darba devējiem.

Informē, ka aktīvā nodarbinātības pasākuma „Pasākumi noteiktām personu grupām" ietvaros, 2010.gadā tika izveidotas jaunas darba vietas  778 personām ar invaliditāti, pasākumā dalību uzsākuši 2497 bezdarbnieki, no 2009.gada dalību turpināja 848 personas, 2010.gadā darbā iekārtojušies 809 pasākumu pabeigušie bezdarbnieki. Informē, ka 2011.gadā plānots izveidot 135 jaunas darba vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti no speciālā budžeta, kas ir salīdzinoši maz uz kopējā bezdarbnieku skaita. Norāda, ka nav kādas noteiktas profesijas, kurā personas ar invaliditāti iekārtojas vairāk kā citās profesijās.

Norāda, ka viens no NVA darbības virzieniem ir darba devēju informēšana par personu ar invaliditāti nodarbinātības jautājumiem. Norāda, ka iezīmējas tendence - NVA sadarbojas pārsvarā ar vieniem un tiem pašiem darba devējiem, kuriem jautājums par personu ar invaliditāti nodarbinātību nav svešs. Norāda, ka ir izveidojies sava veida darba devēju klientu loks, ar kuriem notiek sadarbība, jo jauni darba devēji pasākumos iesaistās reti un nelabprāt. Informē par jauno NVA aktivitāti - asistenta pakalpojuma apmaksa I grupas redzes invalīdiem. Informē, ka šobrīd iesniegumi ir saņemti no 1036 personām un pabalsts piešķirts 750 personām. Informē, ka pieteikumi pārsvarā ir pamatoti un atteikumu skaits ir neliels.

I.Jurševska: lūdz klātesošajiem skaidrojumu par likuma „Par uzņēmuma ienākuma nodokli" 6.panta 12.punkta praktisko darbību un piemērošanu attiecībā uz atvieglojumiem darba devējam, kurš nodarbina personu ar invaliditāti, kā arī to vai uzņēmēji par to ir informēti.

I. Lipskis: skaidro, ka ir noteiktas nodokļu atlaides sociālajam nodoklim un citiem nodokļiem, ka galvenokārt atvieglojumi paredzēti darba devēju investīcijām darba vietu aprīkošanai.

I.Jurševska: Jautā vai NVA jau šobrīd būtu iespējams veikt informatīvo kampaņu, kurā informētu darba devējus par subsidētajām darba vietām un uzņēmējiem pienākošos cita veida atvieglojumiem un atbalstu attiecībā uz personu ar invaliditāti nodarbināšanu? Aicina NVA aktīvāk darboties sājā jomā, ņemot vērā, ka tas šobrīd ir viens no prioritārajiem jautājumiem. Aicina sākt ar pašvaldībām un tādā veidā parādīt, ka šī brīža darba tirgus apstākļos, darba devējiem ir izdevīgi nodarbināt personas ar invaliditāti. Informē, ka finansējums nodarbinātības pasākumiem šogad ir būtiski samazināts, tādēļ ir aktuāls jautājums par valsts kvotām - cik darba vietas valsts var subsidēt.

T. Vahļina: informē, ka nodarbina personas ar psihiskām saslimšanām, bet plāno nodarbināt arī citas personas ar invaliditāti. Jautā - kā var pierādīt, ka personai ir psihiska saslimšana, ja dokumentos tiek uzrādīts, ka personai ir vispārēja saslimšana?

A.Dūdiņš: Norāda, ka šis jautājums ir VDEĀVK kompetencē.

T. Vahļina: jautā vai personai ar invaliditāti ir jāslēdz darba līgums ar asistentu? Kā tiek veidotas darba attiecības, kā veic norēķinus ar asistentu? Pauž bažas par to, ka persona ar invaliditāti, asistenta algošanai paredzētos līdzekļus varētu izmantot citiem nolūkiem. Jautā vai ir plānots kontroles mehānisms?

S.Šimkuss: norāda, ka šobrīd normatīvie akti neparedz uzskaites veikšanu. Vērš uzmanību uz to, ka ņemot vērā pabalsta apmēru, administratīvais slogs uzskaites veikšanai būtu nesamērīgi liels.

I.Jurševska: Informē, ka līdzekļi no valsts budžeta asistenta pakalpojuma apmaksai netika piešķirti.. Vērš uzmanību uz to, cik izmaksās administratīvais slogs naudas izlietojuma kontroles funkcijas ieviešanai un administrēšanai.

E.Celmiņa: norāda, ka politikas mērķis ir asistenta pakalpojumu veidot kā pakalpojumu. Informē, ka šos jautājumus plānots sakārot līdz 2013.gada 1.janvārim, kad stāsies spēkā asistenta pakalpojuma pieejamība citām personu ar invaliditāti grupām.

I.Jurševska: jautā vai klātesošajiem ir vēl kādi jautājumi par Labklājības ministrijas un NVA prezentācijās iekļautajiem jautājumiem?

E.Zariņš: jautā, vai NVA var pateikt, cik publiskajā sektorā ir subsidēto darba vietu valstī, valsts un pašvaldību iestādēs? Informē, ka LNB pirms trīs gadiem ierosināja izpētīt jautājumu par kvotu sistēmu.. Izsaka priekšlikumu izveidot valstī kvotu sistēmu subsidēto darba vietu izveidei personām ar invaliditāti valsts sektorā, līdzīgi kā tas jau ir izveidots Portugālē. Norāda, ka sākuma periodā nevajadzētu 5% limitu, bet iesākumam pietiktu ar 1%. Informē, ka LNB šobrīd nodarbina aptuveni 100 personas ar invaliditāti. Norāda, ka šāda kvotu sistēma jau darbojas aptuveni 20 Eiropas Savienības valstīs un tās ieviešana prasīs 2-3 gadus, tādēļ darbs būtu jāuzsāk jau šobrīd. Kā otru jautājumu izvirza jautājumu par personu ar invaliditāti nodarbināšanu nevalstiskajās organizācijās. Informē, ka NVO nevar palielināt nodarbināto personu skaitu, jo nav līdzekļu sociālā nodokļa nomaksai. Savukārt, ja līdzekļi sociālā nodokļa nomaksai būtu, tad NVO varētu palielināt nodarbināto personu skaitu NVO sektorā.

I.Jurševska: norāda, ka šobrīd nav datu par publiskajā sektorā nodarbinātajā personām ar invaliditāti, bet pieņem ka valsts sektorā tiek nodarbināts apmēram 1% personas ar invaliditāti. Izsaka viedokli, ka nākotnē šādu datu apkopošana, par personu ar invaliditāti nodarbinātības apjomu publiskajā sektorā būtu nepieciešami, lai gūtu priekšstatu par faktisko situāciju.

Min pozitīvu  pieredzi, ar kuru saskārās sociālā aprūpes centra „Rūja" apmeklējuma laikā. Rezumē, ka šobrīd no valsts puses organizēta sociālo uzņēmumu izveide diemžēl nav iespējama, jo attiecības tirgū ir mainījušās, tādēļ jāmeklē un jāveicina individuālas iniciatīvas.

E.Vorslovs: informē, ka esot interesējies par plānoto subsidēto darba vietu izveides skaitu šajā gadā, personām ar invaliditāti  un saņēmis atbildi, ka tādas šogad nav paredzētas. Norāda, ka sēdes laikā izskanēja informācija par to, ka šogad esot plānota 135 subsidētu darba vietu izveide. Uzdod jautājumu saistībā ar darba devēja sociālo nodokli, kurš jāmaksā arī laikā, kad persona ar invaliditāti tiek apmācīta.

I.Jurševska: skaidro, ka valsts personām ar invaliditāti dotē pietiekami lielu summu, kas ir divu minimālo mēnešalgu apmērā un ņemot vērā situāciju, valsts var izveidot noteiktu darba vietu skaitu, kas nav daudz. Latvija ir jāievēro arī nosacījumi, kas attiecas uz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu izmantošanu.

I.Lipskis: izskaidro līdzekļu sadales principu subsidētajām darba vietām, min dažādus Eiropas valstu piemērus.

I.Jurševska: informē, ka ir notikušas pārrunas ar NVO un ir bijušas diskusijas par iespēju deleģēt NVO subsidētās programmas īstenošanu.  

3. Bērnu ar invaliditāti deinstitucionalizācija, sociālās aprūpes centru sniegto pakalpojumu kvalitāte. Plānotās pārmaiņas sociālo pakalpojumu kvalitātes izvērtēšanas procesā

I.Šķestere: informē par Latvijas Kustības par neatkarīgu dzīvi mērķiem. Informē, ka ir veikuši pētījumu, kā rezultātā aptaujājuši 170 ģimenes. Pētījums ir parādījis, ka situācija ir kritiska, proti, ka 80% vecāku nav saņēmuši informatīvo vai psiholoģisko atbalstu, tikai 7% vecāku ir apmierināti ar to pakalpojumu kvalitāti, kāda ir pieejama viņu pašvaldībā, 43% vecāku ir saņēmuši piedāvājumu aprūpēt bērnu institucionāli. Savukārt 92% vecāku saka, ka nevēlas, lai bērns tiek institucionāli aprūpēts, 7% apzinās, ka viņiem to nāksies darīt, ja nebūs citas izejas. Uzsver, ka vecāki šobrīd ir spiesti izdarīt šo izvēli nepietiekamu pakalpojumu dēļ. Informē, ka 2008.gadā un 2009.gadā no sociālās aprūpes centriem izstājās 658 bērni un neviens nav uzsācis patstāvīgu dzīvi. Uzskata, ka šie dati parāda šī pakalpojuma nepiemērotību. Norāda, ka apmācību kvalitātes līmenis sociālās aprūpes iestādēs ir neefektīvs, jo no 155 bērniem 97 ir tikuši atzīti par neapmācāmiem. Norāda, ka nevar liegt bērniem iespēju saņemt izglītību. Aicina runāt par šo jautājumu atsevišķi. Pauž bažas par atvēlēto līdzekļu apjomu ēdināšanai, minot, ka 2008.gadā viena bērna ēdināšanai dienā tika tērēti 2,07 Ls, bet 2009.gadā tikai 1,09Ls.

I.Jurševska: nepiekrīt I.Šķesterei un skaidro kā veidojas izmaksas par ēdināšanu.  Aicina objektīvāk izvērtēt situāciju.

I.Šķestere: pauž bažas arī par finanšu līdzekļu samazinājumu higiēnas līdzekļiem un citām pozīcijām.

I.Jurševska: informē, ka tika veiktas reformas, kā rezultātā tika samazināts administratīvais aparāts un citas pozīcijas, veikta centralizācija, lai novirzītu līdzekļus pakalpojumam un tā kvalitātes uzlabošanai.

A.Dūdiņš:  informē, ka sociālās aprūpes iestādes tiek nepārtraukti kontrolētas, tai skaitā no Eiropas Savienības institūciju puses. Pēdējās šāda veida pārbaudēs pārkāpumi sociālās aprūpes institūcijās nav konstatēti. Informē, ka jānodala Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences jautājumi, jo izglītība tiek finansēta no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta un atrodas tās kompetencē. Labklājības ministrijas kompetencē ir jautājumi par sociālo aprūpi.

I.Jurševska: informē, ka I.Šķesteres sniegtā informācija par bērnu apmācību tiks pārbaudīta, kā arī tiks pārskatītas ministriju kompetenču robežas.

I.Šķestere: aicina izvērtēt pakalpojumu kvalitāti sociālās aprūpes iestādēs un pauž bažas par to, ka nav kontrolējošās institūcijas. Aicina Labklājības ministriju meklēt risinājumus un veikt kontroles vizītes sadarbībā ar NVO, jo NVO saskata tās lietas, uz kurām jāvērš uzmanība. Aicina vērt uzmanību uz primārās aprūpes sniedzēju izglītību. Piedāvā sniegt atbalstu speciālistu izglītošanā, var piedāvāt Eiropas aprūpes sertifikātu.

I.Jurševska: informē, ka ar 2012.gadu Labklājības ministrija veidos jaunu institūciju nozarē, kura nodarbosies ar darba tiesību aizsardzības jautājumiem un sociālo aprūpes institūciju pakalpojumu pārbaudi. Aicina Latvijas Kustību par neatkarīgu dzīvi iesaistīties un ņemt dalību jaunizveidotās inspekcijas darbībā, piedaloties vizītēs sociālās aprūpes institūcijās. Norāda, ka līdz šim ir veikts apjomīgs darbs sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un kvalitātes līmenis šobrīd Latvijā ir augstā līmenī.

A.Pilēģis: Norāda, ka pirmspensijas vecuma sociālajam darbiniekam, lai paaugstinātu savu kvalifikāciju iegūtu attiecīgu izglītības līmeni, jāiegulda neadekvāti lieli personīgie līdzekļi, kas nav samērojami ar darba algu, tādēļ tie izvēlas doties priekšlaicīgā pensijā.

I.Jurševska: Norāda, ka darbiniekiem, kuriem līdz pensionēšanās vecumam atlikuši pieci gadi, augstākā izglītība netiek prasīta.

4. Citi jautājumi

D.Dadzīte: informē, ka, konsultējoties ar vairākām personu ar invaliditāti intereses pārstāvošajām organizācijām ir nonākuši pie secinājuma, ka nav sakārtots jautājums par tehniskajiem palīglīdzekļiem (tieši par riteņkrēsliem) normatīvo aktu līmenī, tai skaitā iepirkuma procedūra. Iesniedz I.Jurševskai oficiālu vēstuli ar konkrētiem priekšlikumiem situācijas uzlabošanai. Informē, ka vēstule ir iesniegta arī Saeimas Sociālo lietu komitejā.

L.Laube: izsaka pateicību ministrei par paveikto darbu Latvijas invalīdu biedrības vārdā. Informē, ka personām, kurām nepieciešami speciālie ortopēdiskie apavi, situācija ir kritiska, jo paiet vairāk kā seši mēneši no iepirkuma brīža līdz brīdim kamēr persona faktiski saņem apavus. Norāda, ka šīm personām jau tā pienākas viens apavu pāris reizi divos gados un ņemot vērā iepirkuma procedūras ilgumu kopā viss process aizņem turpat trīs gadus. Aicina šo situāciju risināt.

I.Jurševska: piekrīt, ka šis jautājums ir „buksējošais" jautājums. Apsola jautājumu par ortopēdiskajiem apaviem risināt.

A.Dūdiņš: informē, ka šī problēma ir piefiksēta. Informē, ka 23.februārī ir saņemti priekšlikumi no Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centra un  šobrīd ministrijā šie priekšlikumi tiek skatīti. Ir plānots priekšlikumus nosūtīt invalīdu organizācijām, lai arī tās izteiktu savus priekšlikumus.  

L.Laube: norāda, ka Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centra speciālisti nav pietiekoši kvalificēti, ir problēmas ar menedžmentu. Piedāvā organizācijām apvienoties un ar vienotu viedokli iestāties par iepirkumu likuma izmaiņām.

A.Dūdiņš: norāda, ka Eiropas Savienībā strādā pēc vienotā iepirkuma likuma. Atzīst, ka Latvijā diemžēl cilvēka intereses netiek ņemtas vērā, bet viss tiek pakārtots procedūrām.

I.Jurševska: informē, ka pie minētā jautājuma tiks strādāts un aicina sniegt priekšlikumus.

E.Zariņš: informē, ka normatīvie akti, ka reglamentē iepirkuma jautājumus arī Latvijas neredzīgo biedrībai sagādā problēmas.

I.Jurševska: aicina sadarboties un risināt problēmas kopīgi. Informē, ka II ceturkšņa ILNP sēde notiks 2011.gada jūnijā un par  precīzu norises datumu ILNP dalībnieki tiks informēti.

 

 

Sēdi slēdz plkst. 11:26

Invalīdu lietu nacionālās padomes priekšsēdētāja,

labklājības ministre                                                                                       I.Jurševska

 

 

 

 

 Protokolēja:                                                                                       L.Kauliņa-Bandere