darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

 

Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas sēdes

 PROTOKOLS  Nr.2

 

Rīgā,                                                                                                    2011.gada 9.jūnijā

Skolas ielā 28, 6.stāva zālē                                                                  plkst.15.00                                                                                               

SĒDĒ PIEDALĀS:

Ingus Alliks, komitejas vadītājs, Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) valsts sekretāra vietnieks
Elīna Celmiņa,
komitejas vadītāja vietniece, LM Vienlīdzīgu iespēju nodaļas vadītāja

Komitejas locekļi:

Intars Abražuns, Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļas vadītājs
Inga Černika-Zariņa
, Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas departamenta Politikas plānošanas nodaļas vecākā referente, aizvieto komitejas locekli Elīnu Petrovsku
Kristīne Fomina
, Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas juriskonsulte
Ligita Kadžule
, Latvijas Lauku sieviešu apvienības Salas novada lauksaimniecības konsultante
Inga Kalniņa,
Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas projektu koordinatore
Arta Kronberga
, Zemgales plānošanas reģiona Projektu nodaļas vadītāja
Pēteris Leiškalns
, Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts
Nellija Milča,
Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās politikas koordinācijas nodaļas vecākā referente
Kristīne Romanova
, Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Metodiskās vadības nodaļas inspektore

CITI KOMITEJAS SĒDĒ PIEAICINĀTIE:

Ināra Baranovska, Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta Pabalstu politikas nodaļas vadītāja

SĒDĒ NEPIEDALĀS:

Gunta Anča, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Susento" Valdes priekšsēdētāja
Elīna Ālere-Fogele
, Krīzes centra „Skalbes" padomes locekle
Egīls Baldzēns
, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks
Aija Barča
, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja
Maruta Bubene
, Sociālās integrācijas centra „Gaisma ceļā" Rīgas patversmes Sociālās rehabilitācijas nodaļas vadītāja
Sarmīte Driksna
, Biedrības „Baltā māja" Sociālā atbalsta centra vadītāja
Iveta Girucka
, Satiksmes ministrijas Sauszemes transporta departamenta Autosatiksmes nodaļas vecākā referente
Juris Griķis
, VSIA „Autotransporta direkcija" Valdes loceklis, Sabiedriskā transporta plānošanas daļas vadītājs
Valda Iļjanova
, Latgales plānošanas reģiona Attīstības un plānošanas nodaļas plānotāja
Ēriks Kraučs
, Fonda „Roma" valdes priekšsēdētājs
Daina Mūrmane - Umbraško
, Veselības ministrijas Veselības politikas plānošanas departamenta Veselības politikas analīzes un plānošanas nodaļas vadītāja
Liega Piešiņa
, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas pārvaldes vecākā referente
Ineta Puriņa
, Vidzemes plānošanas reģiona Projektu vadītāja
Ilze Slokenberga
, Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta Stratēģijas analīzes nodaļas vecākā referente
Baiba Spalviņa
, Tieslietu ministrijas Stratēģijas departamenta vecākā referente
Silvija Šimfa
, Latvijas Pašvaldību savienības Padomniece veselības un sociālajos jautājumos
Aina Verze
, Latvijas Pensionāru federācijas Priekšsēdētāja
Vaira Vucāne
, Latvijas Bērnu fonda viceprezidente
Elita Zvaigzne
, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Elektroniskās pārvaldes departamenta Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politikas nodaļas vecākā konsultante

Sēdi protokolē: 

Liene Žvirble,  LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente

Darba kārtība:

1.      Komitejas sēdes atklāšana un darba kārtības apstiprināšana.

2.      Ģimenes valsts pabalsta reforma.

3.     Nabadzības novēršanas pasākumi„ES-2020" stratēģijas mērķu sasniegšanai..

Sēdes norise:

1. Komitejas sēdes atklāšana un darba kārtības apstiprināšana.
(I.Alliks)

I.Alliks atklāj 2011.gada otro Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas (turpmāk - komiteja) sēdi. Tiek apstiprināta komitejas sēdes darba kārtība.

2. Ģimenes valsts pabalstu reforma - prezentācija.
(
I.Baranovska)
(I.Alliks, L.Kadžule, I.Kalniņa, P.Leiškalns)

I.Baranovska sniedz prezentāciju par ģimenes valsts pabalsta reformu variantiem, ņemot vērā šī brīža situāciju Latvijā un skaidro ģimenes pabalstu vietu pabalstu sistēmā.

I.Alliks  papildina, ka jautājums par ģimenes valsts pabalsta reformu viegli nerisinās, jo nav iespējams ietekmēt potenciālos lēmumu pieņēmējus un jāietaupa 11 milj. lati. Viņš atzīmē, ka, nebūtu nepieciešamas reformas, ņemot vērā Latvijas situāciju, jo patreizējā ģimenes valsts pabalsta sistēma darbojas un tā ir optimāla, jo sniedz minimālu, bet noteiktu atbalstu ikvienam bērnam. Viņš uzsver, ka iespējamie risinājumi jau ir piedāvāti, tomēr lēmumu pieņēmējiem ir jāizvēlas atbilstošākais risinājums. Norāda, ka ģimenes valsts pabalsts ir viens no konsolidācijas pasākumiem 2012.gadam, tomēr tas varētu būt neefektīvs.

P.Leiškalns pauž viedokli, ka ģimenes valsts pabalsta reformu rezultātā, ieviešot paaugstinātu neapliekamo minimumu par apgādībā esošu bērnu, valsts pamatbudžets neiegūs 23,6 milj., tomēr, drīzāk šeit ir runa par valsts kopbudžetu.

I.Baranovska  piekrīt P.Leiškalna komentāram un plāno precizēt datus.

I.Alliks papildina, ka nepieciešami nodokļu atvieglojumi, jo tas rosinātu iedzīvotājus uzrādīt savus ienākumus un būtu stimuls nepiekrist aplokšņu algai.

P.Leiškalns papildina, ka, ja, ģimenes pabalsta reformas mērķis ir katram bērnam sniegt atbalstu 8 latu apmērā, tad ģimenes pabalsta reformai nav nozīmes. Viņš norāda, ka „Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam" ir nosacījums, ka tuvākajā laikā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem par apgādībā esošām personām neatkarīgi no ĢVP ir jābūt 50% apmērā no minimālās algas jeb 100 latiem.

I.Alliks papildina, ka tas ir politiski izšķirīgs jautājums, vai tiek izmantots nodokļu atvieglojumu variants vai pabalsti. Pašvaldībai ir jāizvērtē situācija ģimenēs. Pašreiz nevar pāriet no universālā varianta uz nodokļu atvieglojumiem, jo aptuveni 40% iedzīvotāju saņem minimālo algu. Viņš uzsver, ka, tomēr būtu jāizšķiras, ka tā nav sociālā palīdzība.

P.Leiškalns saka, ka universālā pabalsta likvidēšana negatīvi ietekmētu ģimenes laukos. Un, ņemot vērā iepriekšminēto, ka atvieglojumiem par apgādībā esošām personām ir jābūt 50% apmērā no minimālās algas (100 latiem), ģimeņu ieguvums saistībā ar ģimenes pabalsta pamatnostādnēm, aizvietojot universālo pabalstu ar atvieglojumu paaugstināšanu līdz  100 latiem, būtu 50 santīmi mēnesī. Viņš norāda, ka šā brīža ģimenes valsts pabalsta modelis ir visoptimālākais no visiem prezentācijā piedāvātajiem.

I.Alliks piezīmē, ka starptautiskie aizdevēji ģimenes pabalstu uztver kā sociālās palīdzības pabalstu, taču tas tā nav. Šis ir universāls valsts atbalsts katram bērnam.

I.Kalniņa jautā, kāds ir šī pabalsta mērķis, varbūt jāmaina pabalsta apmērs?  

I.Alliks atbild, ka teorētiski nodokļu atvieglojumi var aizstāt pabalstu, bet Latvijā tas nedarbosies ar 40% minimālās algas saņēmēju, jo minimālās algas saņēmēju ienākumi ir par zemu, lai būtu ko aplikt un gūt labumu. Jāveic ir politiskā izšķiršanās, vai pabalsts ir atbalsts ģimenēm  ar bērniem vai sociālā palīdzība. Viņš uzsver, ka,  tomēr būtu jāizšķiras, ka tā nav sociālā palīdzība.

I.Kalniņa jautā, vai pirmajā ģimenes pabalstu reformu variantā mēs iegūtu?

I.Alliks atbild, ka netiks iegūts tik, cik varētu iegūt no nodokļu atvieglojumiem.

L.Kadžule jautā, kāds ir ierosinājums, lai glābtu pašreizējo budžeta deficītu, norādot, ka ģimenēm ar lieliem ienākumiem nevajadzētu sniegt atbalstu 8 Ls apmērā.

I.Alliks atbild, ka nekas netiks ieekonomēts, ja ģimenēm ar lieliem ienākumiem netiks maksāts 8 Ls pabalsts, jo šādu personu ir ļoti maz un tas nesniedz nekādu ievērojamu ietaupījumu.

P.Leiškalns norāda, ka ģimenes pabalstu reformas administrēšana, pēc pabalsta saņēmēja ienākumiem izmaksātu dārgi un līdz ar to nebūtu liels ieguvums.

I.Baranovska piekrīt P.Leiškalnam un norāda, ka  nav aprēķināts, cik izmaksās ģimenes pabalstu reformas administrēšana, tomēr individuālā pieeja būtu dārga.

I.Alliks piebilst, ka ir jāizvērtē, kurš ir tas slieksnis, lai būtu fiskālais ienākums.

L.Kadžule jautā, vai ir izstrādāti priekšlikumi saistībā ar bezdarbnieku pabalstu, sociālās apdrošināšanas un citiem pabalstiem?

I.Alliks atbild, ka ir aplūkoti visi pabalsti un būtiski ir tas, ka ģimenes pabalsts tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem. Viņš uzsver, ka sociālās apdrošināšanas pabalstus, kuri balstīti uz personas iemaksām nav iespējams samazināt, jo tie jau šobrīd ir zemi salīdzinot ar citām ES valstīm.

Dalībnieki uzskata, ka labākais risinājums būtu saglabāt esošo sistēmu, tomēr neizbēgamu izmaiņu gadījumā, pirmais no visiem trīs piedāvātajiem ģimenes pabalsta reformu variantiem ir labāks par citiem.

3 Nabadzības novēršanas pasākumi „ES-2020"  stratēģijas
mērķu sasniegšanai
- prezentācija.
(E. Celmiņa)

(I.Alliks, A.Kronberga)

E.Celmiņa sniedz prezentāciju par  Latvijas Nacionālās reformu programmas „ES-2020" stratēģijā ietvertajiem pasākumiem nabadzības novēršanas mērķa sasniegšanai.

I.Alliks piebilst, ka materiālā nodrošinātība ir relatīva, ņemot vērā arī citu Eiropas valstu piemēru.

E.Celmiņa norāda, ka tādās Eiropas valstīs kā Luksemburga, Nīderlande u.tml. nav materiāli nenodrošināto, ja ņem vērā ES noteiktos rādītājus, pēc kuriem nosaka personas piederību materiāli nenodrošināto grupai.

I.Alliks saka, ka no katras sabiedrības individuāli atkarīgs, kurš ir nabadzīgs un kurš nav.

I.Alliks norāda, ka Latvijas galvenā problēma ir ienākumu nevienlīdzības mazināšana.

A.Kronberga  saka, ka cilvēki ar augstāko izglītību ir motivēti vairāk mācīties un uzsver, ka ESF  finanšu līdzekļus nepieciešams izmantot lietderīgāk, nevis cilvēku nepiepildīto ieceru un vēlmju realizēšanai.

I.Alliks piebilst, ka nav pamats uzskatīt, ka. ESF pasākumi ir nemērķtiecīgi un tiek izmantoti nelietderīgi.

E.Celmiņa informē, ka nākamā SIPKK sēde tiek plānota šī gada septembrī.

 

 

Sēdes noslēgums 16.45.

Komitejas vadītājs                                                                                             I.Alliks

Protokolēja                                                                                                        L.Žvirble