darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Godātais lasītāj!

Aizvadīts vēl viens pārbaudījumu, izaicinājumu un taupības pasākumu gads, ko izjutis ikviens Latvijā dzīvojošais un strādājošais cilvēks. Atskatoties uz paveikto, jāsecina, ka ieviesti gan inovatīvi un pozitīvi pasākumi, gan pieņemti arī nepatīkami lēmumi. Pagājušajā gadā mums nācies stāties pretī duālam izaicinājumam - nodrošināt valstī sociālo līdzsvaru un stabilitāti, vienlaicīgi tiecoties uz valsts finanšu situācijas stabilizēšanu un uzlabošanu. Sociālā situācija valstī vēl joprojām ir saspringta. Lai arī kopš 2010.gada 2.ceturkšņa bezdarbs valstī pakāpeniski samazinās, tomēr trūcīgo iedzīvotāju skaits paliek nemainīgi augsts, galvenokārt bezdarba, darba samaksas samazinājuma un patēriņa cenu pieauguma rezultātā.

Kas ir paveikts 2010.gadā?

2010.gada sākumā strukturālās reformas Labklājības ministrijā pārsvarā jau bija paveiktas. Reformu rezultātā dažas ministrijas pamatfunkcijas tika nodotas nevalstiskajam sektoram. Tika veikta valsts sociālās aprūpes centru reorganizācija, kā rezultātā aptuveni pusotra gada laikā no 33 valsts sociālās aprūpes centriem tika izveidoti pieci reģionāli centri. 2010.gada 26.novembrī Labklājības ministrija saņēma Efektīvas pārvaldības gada balvu par efektīvu strukturālo reformu veikšanu sociālās aprūpes centru atbalsta funkciju centralizācijā. Pateicoties šai reorganizācijai, ietaupīts pusmiljons latu valsts budžeta līdzekļu.

Bez tam tika veiksmīgi īstenota atbalsta funkciju optimizēšana, tādējādi nodrošinot administratīvo izdevumu samazinājumu. Labklājības ministrijā turpinājās personālvadības, grāmatvedības un komunikācijas funkciju centralizācija, pārņemot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Valsts darba inspekcijas un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas līdzšinēji veiktās atbalsta funkcijas. Tā rezultātā iespējams iegūt līdzekļus būtiskākām lietām, piemēram, sociālās aprūpes centru ēku rekonstrukcijai, dzīves apstākļu uzlabošanai centra iemītniekiem, pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanai klientiem un tamlīdzīgi. Ministrijas administratīvās vadības uzņemtais kurss uz šādu budžeta līdzekļu ekonomiju ir bijis ļoti mērķtiecīgs un uz pozitīvām pārmaiņām vērsts.

Ministrijas pārziņā esošo politiku jomā 2010.gadā turpinājās darbs pie dažādiem pasākumiem krīzes pārvarēšanai, kā arī tika likti pamati jaunām un ļoti būtiskām un nepieciešamām iniciatīvām sociālās situācijas uzlabošanai valstī.

2010.gads bija īpaši nozīmīgs ar to, ka tika pieņemts ilgi gaidītais Invaliditātes likums, kur noteikti vairāki jauni no valsts budžeta apmaksāti pakalpojumi cilvēkiem ar invaliditāti - asistenta pakalpojumi, psihologa konsultācijas u.c. pasākumi, kas ir būtiski nepieciešami, lai atvieglotu cilvēku ar invaliditāti ikdienu. Viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem, pieņemot Invaliditātes likumu, ir prognozējamās invaliditātes noteikšana, kas ir būtisks solis ceļā uz preventīvās darbības ieviešanu reālajā dzīvē, tādējādi tiecoties uz to, lai samazinātu cilvēku ar invaliditāti skaitu un līdzekļu apjomu seku mazināšanas pasākumu ieviešanai. Cilvēku ar invaliditāti situācijas uzlabošanai pērn tika aktīvi strādāts, lai mazinātu diskrimināciju pret šiem cilvēkiem, uzlabotu vides pieejamību un noteiktu vienlīdzīgas attieksmes principu pret cilvēkiem ar invaliditāti patērētāju tiesību jomā.

Lai veidotu ģimenēm un bērniem labvēlīgu vidi, 2010.gadā notika darbs pie ģimenes politikas turpmākajiem septiņiem gadiem attīstības un pilnveides, izstrādājot Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam. Aizvadītajā gadā liels darbs ieguldīts audžuģimeņu un aizbildnības, kā arī ārpusģimenes aprūpes pieejamības jautājumu sakārtošanā. Tāpat 2010.gadā turpinājās jau vairākus gadus veiksmīgi īstenotā iniciatīva, kad tiek godināti un sveikti uzņēmumi, kuri sekmīgi rūpējas par savu darbinieku ģimenēm, organizējot konkursu Ģimenei draudzīgs komersants.

Tiecoties uz ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu, kas apmierinātu tagadnes vajadzības, vienlaicīgi nepakļaujot riskam nākamās paaudzes, 2010.gadā tika apstiprināts pasākumu kopums, kas ir jāīsteno minētā mērķa sasniegšanai. Pasākumi ietver gan pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, gan minimālā apdrošināšanas stāža palielināšanu u.c. Jāatzīst, ka aizvadītajā gadā tika pieņemti arī vairāki „sāpīgi" lēmumi, piemēram, tika noteikti izmaksu griesti valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem (izmaksājamajam slimības, maternitātes un paternitātes, vecāku pabalstam un bezdarbnieku pabalstam). Ņemot vērā, ka ekonomiskās situācijas uzlabošanās nenotiek tik strauji, kā mēs vēlētos, sociālās apdrošināšanas pabalstiem noteiktie  ierobežojumi vēl tiks saglabāti līdz 2014.gadam.

Pērn turpinājām īstenot nodarbinātības veicināšanas pasākumus krīzes periodā, vienlaicīgi sniedzot būtisku atbalstu bez iztikas līdzekļiem palikušiem iedzīvotājiem. Kopumā 2010.gadā t.s. „100 latu programmā" iesaistījās gandrīz 53 tūkstoši cilvēku. Tika pilnveidoti arī dažādi nodarbinātību veicinošie pasākumi jauniešiem - bezdarbniekiem, uzsākta jauna aktivitāte jauniešiem - darba prakse pie darba devēja, kā arī īstenoti vairāki citi pasākumi, lai uzlabotu mūsu iedzīvotāju spējas konkurēt darba tirgū ne tikai šodien, bet arī rīt.

Savukārt, lai mazinātu nelaimes gadījumus darbā un nereģistrēto nodarbinātību, kas krīzes situācijā ir palielinājusies, ievērojams darbs tika paveikts prevencijas veicināšanai darba aizsardzības jomā un darbinieku aizsardzībai pret nodokļus nemaksājošiem uzņēmumiem, pieņemot vairākus grozījumus tiesību aktos un izstrādājot jaunus attīstības plānus.

Lai krīzes situācijā nonākušie iedzīvotāji saņemtu nepieciešamo atbalstu un pašvaldības spētu šo atbalstu nodrošināt, turpinājās valsts līdzfinansējuma piešķiršana pašvaldībām, lai tās nepieciešamajā apjomā izmaksātu divus galvenos pašvaldību pabalstus - pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu. Ņemot vērā, ka sociālās palīdzības saņemšanas kritēriji pirmskrīzes periodā tika noteikti atbilstoši tai sociālekonomiskajai situācijai, 2010.gadā tika atviegloti nosacījumi trūcīgas ģimenes (personas) statusa saņemšanai. Piemēram, novērtējot cilvēka materiālo situāciju, neņem vērā cilvēka kredītsaistības. Šīs iniciatīvas nenoliedzami ir veicinājušas sociālās palīdzības pieejamību ievērojami plašākam iedzīvotāju lokam, bet attiecīgi ir radījušas arī pamatotas bažas par iedzīvotāju motivācijas - aktīvi risināt radušos situāciju - mazināšanos. 

Labklājības ministrija 2010.gadā bija arī vadošā valsts iestāde, kas koordinēja Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) ieviešanu, tādējādi pirmo reizi tik plašā mērogā tika pievērsta visu iesaistīto pušu uzmanība šai problēmai, meklējot risinājumus to mazināšanai, palielinot izpratni par pastāvošajiem stereotipiem un aizspriedumiem pret dažādām sociālajām grupām un sniedzot informāciju par atbalsta un palīdzības veidiem cilvēkiem krīzes situācijā.

Nobeigumā es vēlos izteikt pateicību visiem mūsu sadarbības partneriem - nevalstiskajām organizācijām, iedzīvotājiem, sociālajiem partneriem, pašvaldībām, uzņēmējiem, kā arī citām valsts pārvaldes iestādēm par mūsu kopīgo darbu, lai dzīve Latvijā ikvienam tās iedzīvotājam būtu stabilāka, līdztiesīgāka un iekļaujošāka!

 

Patiesā cieņā,

labklājības ministre Ilona Jurševska