darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Invalīdu lietu nacionālās padomes sēdes
protokols

Sēde notiek: 2011. gada 29.jūnijā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas telpās (Venstpils iela 53, Rīga)

Sēde sākas: plkst. 11.00

Piedalās:

Padomes priekšsēdētāja:

I.Jurševska - labklājības ministre

Padomes locekļi vai to aizvietotāji:

Š.Bērziņa - Tiesībsarga biroja pārstāve
A. Bolis
 - Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons" pārstāvis
A.Eglājs
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis
A.Erdmane
- resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „Zelda" juriste
A.Pavlins
- Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidents
K.Randohs
- Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas departamenta Politikas plānošanas nodaļas vadītāja p.i.
E.Zariņš -
Latvijas Neredzīgo biedrības priekšsēdētājs

Citi dalībnieki:

E.Celmiņa - Labklājības ministrija Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja
A.Pokšāns
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nodaļas priekšnieks
V.Poriņa
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāve
R.Pupele -
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietniece
J.Strebkovs -
Labklājības ministrija Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vec.referents
I.Šķestere
- Latvijas Kustības par neatkarīgu dzīvi valdes priekšsēdētāja
A.Vētra
- NRC „Vaivari" pārstāvis
I.Vicinska
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes Centrālā sakaru punkta inspektore dežurante

Darba kārtībā:

Nr.

Tēma

Ziņotājs / iesaistītie

1.

Par ugunsdzēsības, ātrās medicīniskās palīdzības u.c. glābšanas dienestu pieejamību personām ar invaliditāti, atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas „Par personu ar invaliditāti tiesībām" 9.panta 1.punkta b) apakšpunktam.

Iekšlietu ministrija:

Artūrs Pokšāns, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nodaļas priekšnieks.

Ilze Vicinska, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes Centrālā sakaru punkta inspektore dežurante.

Informēs jautājumā par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pieejamību personām ar invaliditāti.

Veselības ministrija:

Renāte Pupele, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietniece.

Informēs par Neatliekamās medicīniskās palīdzība dienesta tālruni 113 un glābšanas dienesta tālruni 112, pastāstīs, kādos gadījumos ir jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. 

2.

Informatīvais ziņojums par Rīcības plāna „Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādņu īstenošanai 2005.-2015.gadam" izpildi

Labklājības ministrija:

Jevgenijs  Strebkovs, Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākais referents   

Informēs par Rīcības plāna īstenošanu 2010.gadā.

3.

Citi jautājumi

 

ILNP locekļu ierosināti jautājumi vai priekšlikumi nākamajai sēdei

Informācijai:

ILNP 2011.gada darba plānā 3.ceturksnī plānotas šādas tēmas:

  • Noslēguma ziņojums par koncepcijā „Vienādas iespējas visiem" īstenoto pasākumu izpildi
  • Vispārīgs problēmu raksturojums veselības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai un nepieciešamie pasākumi Konvencijas 25.panta Veselība īstenošanai

I.Jurševka: atklāj ILNP sēdi un informē, ka sēde norisināsies līdz plkst.13.00. 

1. Par ugunsdzēsības, ātrās medicīniskās palīdzības u.c. glābšanas dienestu pieejamību personām ar invaliditāti, atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas „Par personu ar invaliditāti tiesībām" 9.panta 1.punkta b) apakšpunktam.

A.Pokšāns informēja klātesošos, ka jau no šī gada 1.augusta cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem un nedzirdīgiem cilvēkiem būs iespēja izsaukt ugunsdzēsējus un glābšanas dienestu ar mobilā telefona īsziņas starpniecību. SMS operatīvā dienesta palīdzības saņemšanai cilvēks varēs nosūtīt uz tālruņa numuru 112. Viņš norādīja, ka šobrīd vēl tiek diskutēts par to, kas cilvēkam būtu jānorāda īsziņā palīdzības izsaukšanai, piemēram, dzīvesvietas adrese u.c. Pirmie pārbaudījumi konstatēja, ka pakalpojuma pieejamību ierobežoja tikai viena servera izmantošana, bet turpmāk Lattelekom nodrošinās divus serverus.

Plānots, ka augustā pakalpojums tiks īstenots testa režīmā un, ja netiks konstatēti trūkumi, tad jau ar septembri pakalpojumu īstenos pilnā apmērā.

I.Jurševska uzdod jautājumu, vai pakalpojums būs bezmaksas un  par pakalpojuma saņēmēju loku.

A.Vētra izsaka viedokli par pakalpojuma saņēmēju loka paplašināšamu ar visām tām personām, kuras nevar izmantot balsi, piemēram, pēc insulta.

A.Pavlins raksturo pakalpojumu kā labu piemēru, pirmo pieredzi, kā padarīt pakalpojumu pieejamu personām ar dzirdes traucējumiem. Viņš atzīmē, ka pakalpojuma ieviešanai nepieciešamā datu bāzes izveide prasīja lielu LNS darbu. Ja pakalpojuma ieviešana prasīs pastāvīgas aktivitātes, tas izsauks lielas problēmas, jo LNS kā invalīdu sabiedriskajai organizācijai nav brīvu finanšu resursu, lai pastāvīgi un bez attiecīgas samaksas veiktu valsts vai pašvaldību funkcijas.

I.Vicinska informē, ka pakalpojums tika paredzēts personām ar dzirdes traucējumiem. Arī ES pastāv problēmas ar pakalpojuma saņēmēju loka noteikšanu, jo arī tur ir neliela pieredze. Viņa norāda, ka būtu lietderīgi vienoties par teksta saturu. Būtu svarīgi zināt personas adresi, lai būtu iespēja kontaktēties, ja savienojums pārtraucas. I.Vicinska iesaka organizēt surdotulku tikšanos ar dienesta dispečeriem, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti.

R.Pupele informē, ka, lai saņemtu medicīniskus padomus vienkāršu saslimšanu gadījumos (paaugstināta temperatūra, galvassāpes, slikta pašsajūta, sasitumi, sīkākas traumas u.c.), darba dienās no 18.00 - 8.00, bet brīvdienās un svētku dienās visu diennakti no jebkura vietas Latvijā var zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Taču, ja ir apdraudēta veselība vai dzīvība, jāsauc ātrā palīdzība, zvanot uz Neatliekamās medicīniskās palīdzība dienesta tālruni 113 vai glābšanas dienesta tālruni 112.  Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta 113 zvanu centrā izsaukumus pieņem dispečeri-mediķi. Dispečers uzklausīs notikušo un palīdzēs saprast situāciju. Ja būs nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, pie cietušā vai slimnieka tiks nosūtīta mediķu brigāde.

Tika norādīts, ka paredzams arī neatliekamo ātro palīdzību cilvēks ar dzirdes traucējumiem un nedzirdīgi cilvēki jau tuvākajā laikā varētu izsaukt ar SMS starpniecību, nosūtot to uz   Neatliekamās medicīniskās palīdzība dienesta tālruni 113. Pašlaik pie šī jautājuma atbildīgās iestādes strādā.

Šobrīd īsziņas veidā izsaukumus var pieteikt 112 glābšanas dienestam - ja ir nepieciešama mediķu palīdzība, tad glābšanas dienesta dispečeri nodos šo izsaukumu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, lai mediķu brigāde varētu operatīvi ierasties pie cilvēkiem ar runas vai dzirdes traucējumiem.

R.Pupele norādīja atsevišķas tehniskās problēmas - operatīvas palīdzības sniegšanai vajadzētu precīzāk noteikt zvanītāja atrašanās vietu, šobrīd tā nosakāma 5 km rādiusā.

A.Pavlins iesaka neuzsākt jaunus pakalpojumus, ja tie nav pieejami visām personām ar invaliditāti.

I.Jurševska atzinīgi novērtē jaunā pakalpojuma ieviešanu un atbalstu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Vērš uzmanību, ka turpmāk, domājot par jaunu pakalpojumu un iniciatīvu ieviešanu,  ir nepieciešams padomāt arī par citām cilvēku ar invaliditāti grupām, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas šādu pakalpojumu pieejamībai, piemēram, arī cilvēkiem ar runas vai redzes traucējumiem u.c.

2. Informatīvais ziņojums par Rīcības plāna „Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādņu īstenošanai 2005.-2015.gadam" izpildi

J.Strebkovs informēja klātesošos, ka, pamatojoties uz Ministru kabineta 2006.gada 19.jūlija rīkojuma Nr.541 piekto punktu, Labklājības ministrija ir izstrādājusi kārtējo informatīvo ziņojumu „Par Rīcības plāna Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādņu īstenošanai 2005.-2015.gadam izpildi". Ziņojumā ir apkopota informācija par Rīcības plāna īstenošanu laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim. Ziņojums izstrādāts, balstoties uz Labklājības ministrijas apkopoto Rīcības plānā noteikto atbildīgo nozaru ministriju sniegto informāciju par paveikto invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas jomā.

Ar sniehto informāciju var iepazīties pielikumā.  Ziņojuma laikā J.Strebkovs pievērsa uzmanību sekojošam:

1. Līdz ar Invaliditātes likuma stāšanos spēkā, ir ieviests arī jauns jēdziens - prognozējamā invaliditāte. Proti, turpmāk cilvēkiem ar invaliditātes risku tiek noteikta prognozējamā invaliditāte un pie ģimenes ārsta sastādīts individuāls medicīniskās rehabilitācijas plāns. Tādējādi tiek strādāts uz to, lai cilvēks savlaicīgi risinātu veselības problēmas un neiestātos invaliditāte, bet cilvēks varētu atkal atgriezties darba tirgū.

2. Saskaņā ar Saeimā pieņemtiem grozījumiem Ārstniecības likumā prioritāra ir ne tikai grūtnieces un bērna, bet arī personas ar prognozējamu invaliditāti veselības aprūpe. Cilvēki, kuriem tiek noteikta prognozējamā invaliditāte prioritāri saņems no valsts budžeta apmaksātus ārstniecības, kā arī sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus atbilstoši individuālajam rehabilitācijas plānam.

3. Pērn pilnveidots ārstniecības procesa un rehabilitācijas kontroles mehānisms, lai novērstu nepamatotu ilgtermiņa darbnespējas un invaliditātes risku. Veselības inspekcija 2010.gadā ir izskatījusi 336 iesniegumus par darbnespējas jautājumiem, kas ir par 113 iesniegumiem jeb 33,6% mazāk nekā 2009. gadā. Pārkāpumi tika konstatēti 103 gadījumos, no kuriem tikai 34 gadījumos jeb 10% no izskatītajiem iesniegumiem ekspertīzes rezultātā tika konstatēts, ka darbnespēja noteikta nepamatoti un darbnespējas lapa ir anulējama. Pērn nav saņemti cilvēki ar invaliditāti iesniegumi par ārstniecības vai rehabilitācijas kvalitātes pārkāpumiem.

Inspekcija veic arī plānveida kontroles ārstniecības iestādēs, izvērtējot ārstniecības iestādēm saistošo normatīvo aktu prasību izpildi, tostarp arī darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību.

4. Veselības un darbspēju ekspertīzes valsts komisija uzsāka īstenot ESF līdzfinansētās darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.4.1.2.1. apakšaktivitātes projektu „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana" 2010. gada janvārī, jo iepriekšējos gados ESF līdzekļi netika piešķirti. Projekta īstenošanas termiņš: no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim. Projekta mērķis ir pilnveidot invaliditātes noteikšanas sistēmu, izveidojot tieši uz darbspēju funkcionālo traucējumu un individuālo vajadzību novērtēšanu balstītu invaliditātes noteikšanas sistēmu, kas būtu ērtāka klientiem un invaliditātes noteikšanas ekspertīzē iesaistītajiem speciālistiem.

5. Aktīvās nodarbinātības pasākumā „Pasākums noteiktām personu grupām", jeb subsidētajās darba vietās tika iesaistīti 782 (2009.gadā - 581)  bezdarbnieki ar invaliditāti. Pasākuma ietvaros, atbilstoši katra pasākumā iesaistāmā bezdarbnieka ar invaliditāti veselības stāvokļa novērtējumam, tika pielāgotas 593 (2009.gadā - 57) darba vietas, bet 25 bezdarbniekiem ar invaliditāti (2009.gadā - 3) tika sniegti asistentu (pavadoņu) pakalpojumi un 9 bezdarbniekiem (2009.gadā - 5) surdotulku pakalpojumi.

6175 personas uzsākušas darbību īsajos pasākumos konkurētspējas paaugstināšanai .

6. Piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu un bērna invalīda kopšanas pabalsta saņēmēju skaits gada laikā praktiski nemainījās, bet strauji pieauga pabalsta invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, saņēmēju skaits (pieaugums par 17,3% % pret 2009.gadu). Skaits turpina pieaugt, 2011.gada aprīlī saņēma 9880 personas.

7. No 2011.gada 1.janvāra personām ar I grupas redzes invaliditāti, kuras nesaņem valsts pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, līdz 2012.gada 31.decembrim nodrošina tiesības saņemt pabalstu par asistenta izmantošanu 10 stundas nedēļā, pašām izvēloties konkrēto asistentu.

I.Jurševska uzskata, ka Veselības inspekcijas vajag biežāk kontrolēt darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību un pamatojumu.

J.Strebkovs informē, ka 5 mēnešu laikā prognozējama invaliditāte noteikta tikai 65 personām.

E.Celmiņa atzīmē, ka daļēji tas skaidrojams ar pretestību no ģimenes ārstu puses, jo tie uztver individuālā rehabilitācijas plāna sastādīšanu par papildus darbu nesaprotot, ka tas ir starpposms, kas dod iespēju saņemt pakalpojumus personām ar ilgstošām slimībām.  

A.Pavlins ziņojuma apspriedes laikā uzdeva jautājumu par dzirdes invalīdu iespējām iesaistīties citos nodarbinātību veicinošos pasākumos.

I.Jurševska atbildot A.Pavlinam, paskaidroja, ka apmācības nodrošināšanai ir ieviesta tā saucamā kuponu sistēma. Diemžēl maz mācību iestāžu piedāvā apmācības iespēju dzirdes invalīdiem.

A.Pavlins vērš uzmanību uz nepieciešamību piešķirt vairāk līdzekļu tehnisko palīglīdzekļu iegādei un personu ar invaliditāti rehabilitācijai..

I.Jurševska paskaidro, ka tam nav līdzekļu.

A.Vētra izsaka domu, ka  ir nepieciešams uzlabot preventīvu darbu, pārskatot jautājumu par termiņiem, kad personu iespējams nosūtīt prognozējamās invaliditātes noteikšanai, kā arī aprūpes pakalpojumus atdalīt no rehabilitācijas pakalpojumiem vēršot vairāk uzmanību savlaicīgai medicīniskās rehabilitācijas piešķiršanai kā arī precizēt individuālā rehabilitācijas plāna veidlapu.

R.Pupele atbildot A.Vētram paskaidro, ka no kopējiem medicīnas aprūpei paredzētajiem finanšu līdzekļiem medicīniskai rehabilitācijai paredzēta noteiktā daļa. Aprūpes  slimnīcās smagajiem slimniekiem nav paredzēta medicīniskā rehabilitācija. Ir pacienti, kas nonākuši pie ģimenes ārsta. Viņiem ir nepieciešama aprūpe, bet jautājums par medicīnisko rehabilitāciju varētu tikt izskatīts pēc 6 mēnešiem.

I.Jurševska uzsvēra, ka tiešām ir uzsākts nopietns preventīvs darbs tieši pie cilvēka darbaspēju atgūšanas veicināšanas un viņa atgriešanas darba tirgū. Invaliditātes noteikšana jau ir sekas ilgstoši nerisinātām veselības problēmām, tāpēc būtiskāk ir nevis piešķirt cilvēkam invaliditāti, bet veikt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu viņam spējas strādāt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

3. Citi jautājumi

E.Celmiņa ierosina sniegt priekšlikumus nākamajai ILNP sēdei

A.Vētra ierosina ILNP ietvaros organizēt darba grupu, lai pārrunātu jautājumus ar individuālā rehabilitācijas plāna (IRP) izstrādi:

1. Ārstu apmācība.

2. IRP veidlapas pilnveidošana.

3. IRP aizpildīšana (ko darīt, ja nav nepieciešamo speciālistu. Piemēram, Kurzemē nav logopēdu).

R.Pupele norāda, ka valsts budžeta līdzekļi ir ierobežoti. Vajadzētu izskatīt jautājumu, ko darīt, ja IRP pasākumu nodrošināšanai nav naudas.

Nolēma: ILNP locekļi pauda atbalstu darba grupas izveidei par IRP izstrādes un izpildes pilnveidošanu.

 

Sēdi slēdz plkst. 12:55

Invalīdu lietu nacionālās padomes priekšsēdētāja,

labklājības ministre                                                                                       I.Jurševska

 

 

Protokolēja:                                                                                                   J.Strebkovs             

 

J.Strebkovs,

67021674, Jevgenijs.Strebkovs@lm.gov.lv